«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām, labi apmaksātām vietiņām» un barojas no miljardos lēšama «pīrāga», par kuru ir pārdota Latvija – tā ir daļa no dusmīgu un sakāpinātu komentāru virknes, ko ManaBalss pēdējā laikā saņem par noraidījumu publicēt pret 5G tehnoloģiju vērstas iniciatīvas.

Pēc astoņu gadu veiksmīga darba un Latvijas sabiedrībā, Eiropā un pasaulē gūtās atzinības šie komentāri ietver arī neizpratni par ManaBalss platformas un organizācijas principiem un darbību, tāpēc uzskatām par nepieciešamu uz šie viedokļiem vēlreiz atbildēt publiski.

Pirmām kārtām par iniciatīvu pieteikumu publicēšanas un noraidīšanas likumību. Platformas ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas darbu regulē Latvijas likumdošana un mūsu pašu publiski noteiktie kvalitātes kritēriji. Ne pirmais, ne otrais mums neuzliek par pienākumu publicēt pilnīgi jebko.

Varbūt tas kādu reizi patiesi ir kādu sāpinājis. Piemēram, kādēļ nav publicēta iniciatīva par kodolieroču izstrādi Latvijā? Un kā ar iniciatīvu par garantētu sniegu Ziemassvētkos? Bet kā ar iniciatīvu par Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 5 cilvēkiem?

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Tādējādi tā ir jau 25. pilsoņu iniciatīva, kas virzīta sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv un kas ir kļuvusi par likumu.

Iniciatīvu «Par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu» platformā ManaBalss.lv pieteica ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Indexo, un to mazāk nekā gada laikā platformā parakstīja vairāk par 11 tūkstošiem atbalstītāju.

Šī ir 25. sekmīgā iedzīvotāju virzītā iniciatīva un sestā veiksmīgā šogad. Dažkārt pozitīvs iznākums ir sasniegts arī bez noteiktās desmit tūkstošu parakstu savākšanas.

Citas šogad pozitīvu rezultātu guvušās iniciatīvas ir:

Jāņa Veides ierosinātā «Par atklātu balsojumu valsts prezidenta vēlēšanās»,

Ludmilas Andrejevas ierosinātā «Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana»,

Tatjanas Bičikas ierosinātā «Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā!»,

Šonedēļ sabiedrības iniciatīvu platforma «ManaBalss.lv» atzīmē vēsturisku notikumu, kopējam parakstu skaitam lietotnē sasniedzot vienu miljonu. Kopš platformas darbības uzsākšanas 2011. gadā par iniciatīvām parakstījies 224 131 cilvēks.

«Vairāk nekā 50% no pilsoņu virzītajām iniciatīvām Saeimā ir pieņemtas pilnībā vai daļēji. Tas ir apsveicams rezultāts, kurš mūsu lietotājus motivē iesniegt arvien jaunas iniciatīvas, tādā veidā stiprinot pilsonisko sabiedrību Latvijā. Pašlaik jau 11% Latvijas sabiedrības ir parakstījušies par kādu platformas iniciatīvu,» norāda Imants Breidaks, organizācijas vadītājs.

Papildu darbam ar ManaBalss.lv platformas lietotājiem, medijiem un politskajām partijām, organizācija īsteno sadarbību ar Latvijas Universitāti, kā arī aktīvi strādā, lai veicinātu ciešāku komunikāciju ar latviešu diasporu ārvalstīs.

«ManaBalss.lv rezultāti veido Latviju kā starptautisku labās prakses piemēru pilsoniskās līdzdalības veicināšanā. Digitālās demokrātijas instrumenti ir šeit uz palikšanu, un mēs turpināsim augt un attīstīties,» uzsver Breidaks.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par nesamērīgā akcīzes nodokļa palielinājuma atcelšanu cigarešu bezdūmu alternatīvām" (https://manabalss.lv/par-nesameriga-akcizes-nodokla-palielinajuma-atcelsanu-cigaresu-bezdumu-alternativam/show), kas aicina parakstīties pret 2020. gada decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Akcīzes likumā, ar kuriem tika būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis dažādām mazāk kaitīgām cigarešu bezdūmu alternatīvām – karsējamajai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un beztabakas nikotīna spilventiņiem.

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "pēdējos gados valstī arvien vairāk cenšas ierobežot pasīvās smēķēšanas izraisītos veselības riskus. Pakāpeniski aizliegts smēķēt parkos, sabiedriskā transporta pieturās, uz daudzdzīvokļu māju balkoniem un jebkurā publiskā vietā, ja kādam tas traucē. Tomēr nesenā akcīzes nodokļa paaugstināšana cigarešu bezdūmu alternatīvām raida gluži pretējus signālus, jo padara cigarešu aizstājējproduktus nesamērīgi dārgus, kas nemotivē smēķētājus atteikties no šī netikuma, vai izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas. Tādējādi, it kā notiek cīņa pret cigarešu dūmiem un publisku smēķēšanu, bet paralēli tam, produkti, kas situāciju varētu uzlabot, tiek aplikti ar papildu nodokļiem un padarīti grūtāk pieejami."

Izveidojot jaunu iniciatīvu portālā ManaBalss.lv, Indexo dibinātāji aicina parakstīties par mantojamu 2. pensiju līmeņa kapitālu.

Idejas autori pamato, ka iniciatīva ir nepieciešama, jo mantojams pensijas uzkrājums dos katram Latvijas iedzīvotājam pārliecību – šī ir mana nauda un par to ir vērts rūpēties.

«Gandrīz katru dienu cilvēki mums saka – 2. pensiju līmeņa naudu īsti neuzskatu par savu, jo to nevar mantot. Tas daļēji skaidro faktu, ka Latvijas pensiju plāni ir dārgākie Eiropā. Jo mazāk klienti interesējas par savu naudu, jo mazāka ir pārvaldītāju motivācija konkurēt. Situācija ir jāmaina. Gaidījām, ka mantojamība tiks iekļauta Valsts fondēto pensiju likuma grozījumos, kurus pašreiz apspriež Saeima. Tā kā tas nav noticis, aicinām sabiedrību paust savu viedokli ar portāla ManaBalss palīdzību,» skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā priecētu, tomēr darba devējiem tā prasītu papildu izmaksas, kas rezultētos konkurētspējas sarukumā, jo īpaši, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis neko tādu ieviest neplāno.

Vēl sekas šādam solim varētu būt arī atsevišķu uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām. Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varētu prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji saistībā ar portālā manabalss.lv sākto parakstu vākšanu iecerei pāriet uz četru dienu darba nedēļu pašreizējo piecu vietā. Pašlaik par šo ieceri parakstījušies nedaudz vairāk kā 9600 cilvēku. Lai to varētu iesniegt Saeimai, ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors Denis Meļehovs rosina samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām, ko piedāvā īstenot, mainot Darba likuma 131. pantu.

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv iesniegtā iniciatīva Par nekustamā īpašuma nodokļu atcelšanu vienīgajam īpašumam savākusi vairāk nekā 26 000 parakstu. Iniciatīvas autore Liāna Hiršsone tās atbalstītāju vārdā nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, lūdzot aicināt Saeimu atkārtoti lemt par nodokļa atcelšanu.

Iniciatīva iepriekš Saeimā jau vienu reizi tika noraidīta. Vēstulē prezidentam norādīts, ka Latvijas iedzīvotājiem aizvien grūtāk ir nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli, jo tā procentu likmes ir nesamērīgi augstas, tādēļ 2016. gada martā platformā ManaBalss.lv tika uzsākta parakstu vākšana, lai atceltu šo nodokli vienīgajam īpašumam, kas kalpo par īpašnieka dzīvesvietu. Vēstules autori norāda, ka iniciatīva ir guvusi atbalstu sabiedrībā, taču ne politiķu vidū, tādēļ nolemts vērsties pēc palīdzības pie Valsts prezidenta.

Saeima 2016. gada 16. jūnija sēdē lēma par 10 496 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam un nodeva to izskatīšanai Ministru kabinetam (MK).

No 2020. gada 1. februāra platformā ManaBalss politiskajām partijām un uzņēmumiem par iniciatīvu publicēšanu tiks piemērota augstāka maksa, informē organizācijas "ManaBalss" vadītājs Imants Breidaks.

Līdzšinējā samaksa 1000 eiro apmērā turpmāk attieksies tikai uz uzņēmumiem, kas klasificējas kā mazie uzņēmumi, t.i., tādi, kuros ir līdz 10 darbiniekiem, un to apgrozījums ir līdz 2 milj. eiro.

Platforma kopš 2011. gada sniedz bezmaksas iniciatīvu publicēšanu un parakstīšanās pakalpojumu Latvijas iedzīvotājiem. Bez maksas iniciatīvas platformā var arī iesniegt politiski neitrālas organizācijas, kas darbojas sabiedrības labā un tā tas būs arī turpmāk.

Izmaiņas cenu politikā tiek skaidrotas ar Latvijas ekonomikas izaugsmi un nepieciešamību līdzsvarot politisko partiju, to biedru un visplašākās sabiedrības iesaisti iniciatīvu ierosināšanā. Organizācija arī apzinās, ka partijām un uzņēmumiem sabiedrības iniciatīvu izmantošana ir vērtīgs mārketinga rīks, tādēļ ir tikai godīgi, ka līdzvērtīgs ieguvums no tā tiek arī digitālās demokrātijas stiprināšanai Latvijā, skaidro I.Breidaks.

No oktobra sākuma reģionālajās klātienes diskusijās un tīmekļa platformā «Mana Eiropa» tiek apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas Eiropas nākotnei. Balsošana, lai noteiktu populārākās idejas, turpināsies vēl līdz 9. novembrim, taču nozaru ekspertiem bija iespēja pirms balsošanas noslēguma iepazīties ar #ManaEiropa digitālajā platformā apkopotajiem vairāk nekā 300 iedzīvotāju ierosinājumiem un paraudzīties arī uz balsojumu tendencēm.

Eksperti atzīst, ka iesūtītās idejas un balsojumi par tām atspēko mītu par to, ka Latvijas iedzīvotāji maz interesējas par ES līmeņa jautājumiem, un savos komentāros izsaka daudz interesantu vērojumu, informēja #ManaEiropa projekta veidotāji.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norādīja: «Līdzās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, salīdzinoši daudz ir ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm, t.sk. zemniekiem. Jūtams, ka tā ir sabiedrībā saspējusi tēma.»

Savukārt, tas, ka platformā rosinātais priekšlikums par Latvijas izstāšanos no ES nav ieguvis atbalstu, viņaprāt, liecina par sabiedrības konsensu attiecībā uz Latvijas dalības ES nozīmību.

Vakcinācijas projekta birojs tiks likvidēts kā Veselības ministrijas struktūrvienība un integrēts Nacionālajā veselības dienestā (NVD) kā struktūrvienība, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pavļuts pauda sapratni par kritiku, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, tā ir tikai daļēji pamatota. Viņš cita starpā atzīmēja, ka šajos divos mēnešos ir novērstas daudzas problēmas un ielikti pamati, lai notiku liela mēroga vakcinācija.

"Vakcinācijas projekta birojs bija kļuvis par zibensnovedēju dažādām bažām, tāpēc esam nolēmuši uzlabot tā darbību un reorganizēt to, pievienojot Nacionālajam veselības dienestam, tādējādi tas būs tuvāk notikumiem un dienestam, kas strādā ar veselības nozari," sacīja ministrs.

Veselības ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem teikts, ka NVD tiks izveidota jauna struktūvienība vakcinācijas projekta koordinācijai, kuras finansiālā un cilvēkresursu kapacitāte tiks stiprināta. Tuvojoties vakcinācijas masveida fāzei, projekta koordinācijas vienībai vajadzīgi papildspēki - projektu vadītāji lielas jaudas vakcinācijas centru koordinācijai reģionos.

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Katrs no mums sastopas ar bisfenolu A, to esam spiesti uzņemt no: sporta pudelēm, lielajām 18,9l ūdens pudelēm, skārdenēm, termo čekiem, tējkannām un citiem plastmasas izstrādājumiem.

Vēl 2016. gada nogalē Latvijā pazīstamais medicīnas ķīmijas prof. Ivars Kalviņš nāca klajā ar paziņojumu, ka bisfenols A ir kaitīga viela, kas var izraisīt nopietnas dzimumorgānu slimības, t.sk. vēzi. Nav pagājuši pat daži mēneši, ka tam ir arī augsta līmeņa oficiāls apstiprinājums no Eiropas Ķimikāliju aģentūras.

Kopš 2017. gada 12. janvāra Eiropas Savienībā bisfenols A tiek klasificēta kā viela, kura atstāj toksiskas sekas uz cilvēka reproduktīvo sistēmu ar bīstamības kategoriju 1B. Šādu lēmumu 2017. gada 4. janvārī vienbalsīgi pieņēmusi Eiropas Ķimikāliju aģentūra.

Bisfenola A iepakojumi būs jāmarķē, lai brīdinātu patērētājus

Sabiedrības iniciatīvu portālā «manabalss.lv» vasarā pieteikto ierosinājumu par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus nepilnu trīs mēnešu laikā atbalstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

«Tas ir nepārprotams rādītājs, ka sabiedrība vēlas tādu depozīta sistēmu, kas pieņemtu dažādus iepakojumus, ko citādi ikdienā izmetam mēslainē, un daļa no tiem nonāk vidē. Tas arī apliecina sabiedrības rūpes un līdzdarbošanos depozīta sistēmas ieviešanas procesā. Lai gan sabiedriskajām iniciatīvām, kas tiek iesniegtas Saeimā, normatīvais regulējums paredz īpašu izskatīšanas kārtību, līdz tas nonāk līdz konkrētam rezultātam (piemēram, likumprojektam), uzskatu, ka Saeimai jau šobrīd šī iedzīvotāju vēlme ir jāņem vērā un jāskata kopā ar grozījumiem Iepakojuma likumā, kas tiek virzīti trešajam lasījumam,» pauž Iniciatīvas autors Jānis Ķuze.

Viņš uzsver, ka Latvijā nepieciešama iedzīvotāju vajadzībām atbilstoša un visaptveroša depozīta sistēma, kas pārstrādei pieņemtu dažādus iepakojuma veidus, nevis vien konkrētas pudeles, kā to paredz klasiskā depozīta risinājums.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) problēma ir iesprūdusi, kopš skolotāja Liāna Hiršsone portālā manabalss.lv ierosināja NĪN vienīgajam īpašumam atcelt vispār.

53 tūkstoši balsotāju griba valsts drukātā izdevumā tiek raksturota kā aplamība un ķecerīga iegriba, lai gan cilvēki vienkārši nevēlas pārdot savu māju tādēļ vien, ka valstī izdomātas aplamas formulas.

Šobrīd Jaunā konservatīvā partija (JKP) izvirza priekšlikumu ieviest neapliekamo minimumu īpašuma vērtībai – 100 tūkstoši eiro. Spēkā varētu stāties 2022. gadā. JKP nodarbojas arī ar īpašumu kadastrālās vērtības aprēķinu kārtības maiņu, kas atlikta uz 2021. gadu. Vēl jau nav zināms, vai skolotājai ar namu Rīgā 100 tūkstošu griesti kaut kā palīdzēs, bet laiks rit. NĪN risinājumam bija jābūt jau vakar, jo cilvēki pamet šo zemi un viens no iemesliem ir konkrētā problēma.

Biedrība "Rīgas biznesa kamera" portālā "manabalss.lv" vāc parakstus par nodokļu izmaiņu atlikšanu līdz 2022.gadam, aģentūru LETA informēja kameras valdes priekšsēdētājs Gatis Silakaktiņš.

Kamera šo iniciatīvu portālā "manabalss.lv" ievietojusi ceturtdien, 3.septembrī.

Silakaktiņš norādīja, ka pašreizējās krīzes laikā ir nepareizi celt nodokļus. "Šobrīd nauda, atstāta uzņēmēju un iedzīvotāju maciņos, stimulēs ekonomisko aktivitāti. Tāpēc tieši otrādi - pareizi būtu mazināt nodokļu slogu, vai vismaz to atstāt nemainīgu līdz ekonomikā atsākas izaugsme," uzskata iniciatīvas autori.

Tāpat Silakaktiņš piebilda, ka piedāvātās izmaiņas nodokļos nerisina sabiedrībā rezonansi izraisījušo nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu, kā arī paredz tādu nodokļu pārdali, kas būtiski samazinās pašvaldībām pieejamos līdzekļus un apdraudēs to funkciju veikšanu.

Saeima nolēma neiekļaut šodienas sēdes darba kārtībā divus likumprojektus, kuros Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar kolēģiem opozīcijā rosina samazināt akcīzes nodokli degvielai.

Sēdes darbā neiekļautos grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" un "Par atbilstības novērtēšanu" Saeima ierasti skata sēdē pēc nedēļas, tomēr par nākamās nedēļas sēdes darba kārtību vēl tiks lemts atsevišķi.

Debatēs pie frakcijām nepiederošs deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka kolēģi noteikti ir pamanījuši degvielas cenu pieaugumu un zina, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir transporta kompensācijas. Tā politiķis netieši norādīja uz pārējo iedzīvotāju atšķirību no deputātiem, kuriem nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt transporta kompensāciju.

"Tas viss, protams, sit pa cilvēku makiem, bet ne tikai. Aug uzņēmumu izmaksas faktiski visās jomās. Līdz ar to ir pilnīgi neapšaubāmi, ka tas palielinās spiedienu, tas palielinās inflāciju kopējo faktiski gandrīz visām precēm un visiem pakalpojumiem," grozījumu nepieciešamību pamatoja Dombrovskis.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par nomas skrejriteņu stāvēšanas vietu ieviešanu.

Kā idejas autors norādīts Ints Burkēvics, kurš vēlas mainīt kārtību, kā stāvēšanai tiek novietoti nomas elektroskrejriteņi.

Idejas autora ieskatā, pēc nomas elektroskrejriteņu lietošanas tie būtu jānovieto speciālās tam paredzētas un apzīmētās novietošanas zonās, tādējādi netraucējot gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Burkēvics norāda, ka, lai ierīkotu novietošanas zonas, būtu nepieciešama informatīva zīme un uz seguma iekrāsoti laukumi, kuros tiktu saprotamā veidā attēlots siluets ar elektroskrejriteni un P burtu. Attiecīgi šādi apzīmējumi būtu jāiekļauj arī Ceļu satiksmes noteikumos.

Šādas zonas būtu jāierīko vietās, kur ir pieejams šāds pakalpojums. Ar likumu arī būtu jānosaka pakalpojuma sniedzējam veikt izmaiņas pakalpojuma noteikumos, norādot novietošanas zonas. Lai veicinātu noteikumu ievērošanu, pakalpojuma sniedzējs par nepareizi novietotu nomas elektroskrejriteni varētu būtu tiesīgs uzlikt naudas sodu klientam. Vienu daļu no šī iekasētā soda varētu novirzīt valsts budžetā, bet otru - pakalpojuma sniedzējam, tā veicinot pakalpojuma sniedzēja interesi kontrolēt šo noteikumu ievērošanu.

Šā gada 14. martā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi organizācijas biedra - biedrības “Latvijas Dārznieks”, apkopotā un sniegtā informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem Latvijā.

Lauksaimnieki pauž pamatotu satraukumu par iespējamu Latvijas iedzīvotāju maldināšanu un Latvijas ražotāju tēla graušanu no veikalu tīkla puses, norādot nepatiesu vai nenorādot nemaz gurķu un citu dārzeņu patieso izcelsmes valsti.

LOSP dalīborganizācijas “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: “Ir publiski pieejama informācija par to, ka Polija lielos apmēros iepērkot dārzeņus, it īpaši – gurķus, no Krievijas. Vienlaikus līdzīga izskata gurķi lielos apjomos jau šobrīd Latvijas lielveikalos tiek tirgoti ar norādītu izcelsmes valsti - Polija. Tas mums – Latvijas lauksaimniekiem, liek kļūt bažīgiem par to, vai nenotiek masveida iedzīvotāju maldināšana un Eiropas tirgus kropļošana.”

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai noteiktu, ka transportlīdzekļa tehniskā apskate jāveic reizi divos gados.

Kā iniciatīvas iesniedzējs norādīts Ivo Stieģelis.

Par iniciatīvu pirmo divu nedēļu laikā savākti gandrīz 1500 paraksti.

Iniciatīvā uzsvērta nepieciešamība mainīt pastāvošo termiņu, uz kādu patlaban tiek izsniegta atļauja transportlīdzeklim atrasties satiksmē. Stieģelis piedāvā pagarināt minēto termiņu, tehnisko apskati veicot reizi divos gados, kā to darot vairākās citās Eiropas valstīs.

Iniciatīvas iesniedzējs uzskata, ka šādas kārtības ieviešana nebūtu sarežģīta un «tas būtu viegli izdarāms, jo nekas no jauna nav jāizgudro, vienkārši jāiepazīstas, kā tas jau ilgāku laiku darbojas, piemēram, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citur».

EfTEN Capital uzņēmums SIA Auras Centrs pārstāvji Jelgavas pilsētas būvvaldei piektdien, 25.novembrī iesniedza būvniecības ieceri tirdzniecības centra projektam Cukura ielā. Paredzētais objekta nomnieks ir DEPO, informē EfTEN pārstāve Renāta Kaupasa.

«Būvniecības iecere pilnībā atbilst visām likuma prasībām un nodrošinās tieši Jelgavas pilsētai veidotu un arhitektoniski augstvērtīgu objektu,» uzskata SIA Auras Centrs valdes loceklis Uldis Sproga.

Izstrādājot būvniecības ieceri, esot ņemtas vērā pašvaldības prasības, radot speciālu projektu ar mērķi pienācīgi nodrošināt tā iekļaušanos pilsētvidē un infrastruktūrā.

Jelgavas projekta kopējās investīcijas pārsniegs 15 miljonus eiro.

Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, šo zonu nosakot par pils aizsardzības zonu.

Nepilnu četru mēnešu laikā sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» savākti 10 000 parakstu par transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas maksimālās gada cenas noteikšanu.

Kā iniciatīvas autors norādīts Raivis Naglis. Lai gan nepieciešamo 10 000 parakstu robeža ir sasniegta, parakstu vākšana turpinās, tādējādi mēģinot nodrošināt «rezerves» balsis.

Iniciatīvā piedāvāts noteikt OCTA maksimālo cenu uz gadu, jo patlaban tai strauji kāpusi cena un pagaidām cenu kāpumam nav ierobežojumu. Naglis piedāvā likumā arī noteikt, ka OCTA ir obligāta visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

OCTA cenu varētu aprēķināt, ņemot vērā transportlīdzekļa vidējo tirgus vērtību un «Bonus-Malus» klases līmeni. Tāpat tajā varētu ierēķināt transporta līdzekļa saimnieka pārkāpumu vēsturi, piedāvā Naglis.

Viņš uzskata, ka, pateicoties šādam aprēķinam, varēs saprastu, kāda būs OCTA cena katram transporta līdzeklim, zinot savu «Bonus-Malus» klases līmeni. Šādu izmaiņu rezultātā, viņaprāt, samazināsies šī brīža OCTA izmaksas, kā arī varētu sarukt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju skaits.

Nākamajai Saeimai un valdībai, veicot izmaiņas nodokļu normatīvos, ir jāparedz saprātīgs laiks to ieviešanai, tādējādi novēršot padomju laikos tik ierasto tā dēvēto «šturmēšanu», vienlaikus mazinot stresu konkrēto pienākumu veicējiem.

Lai arī pašreizējā valdība, īstenojot nodokļu reformu, solīja nākamos trīs gadus – 2018.–2020. – šajā jomā neko nemainīt, tomēr pašlaik nav skaidrs, vai esošā valdība «noturēsies» un tās vietā nenāks jauna, kurai būs «akūta» nepieciešamība veikt tā dēvētās pēdējā brīža izmaiņas, kā tas ir bijis pieredzēts iepriekš, kad teju dažas dienas pirms gadu mijas notiek fundamentālas izmaiņas. Visiem vēl labā atmiņā ir jezga ap minimālā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī) no 2017. gada, kas īsi pirms stāšanā spēkā tika atcelts. Pašlaik Saeimā tiek likti punkti par vienotā nodokļu nomaksas konta izveidi no 2021. gada, tādējādi būtībā var uzskatīt, ka šāds ieviešanas termiņš ir pietiekami ilgs, lai visi ieinteresētie spētu tā iedzīvināšanai sagatavoties.

No nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu piedāvā atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarējies un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro.

To paredz sagatavotie grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurus Saeimā iesnieguši pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputāti Dana Reizniece-Ozola, Armands Krauze, Anda Čakša, Raimonds Bergmanis, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Uldis Augulis un Janīna Jalinska. To, vai parlamentāriešu vairākums šo ideju atbalstīs un nodos to izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, rādīs balsojums. Vairums DB aptaujāto šaubās par šīs idejas iedzīvināšanas iespēju pašreizējos apstākļos un to vairāk uzskata par politiskā šova elementu.

Atsaucas aicinājumam

Grozījumu projekta iniciatori norāda uz Saeimā saņemto portāla ManaBalss.lv aicinājumu pievērsties sasāpējušajam un arī neērtajam jautājumam par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, kuru kopumā līdz šā gada 3. aprīlim parakstījuši 50 130 atbalstītāju. Turklāt 2017. gada 11. aprīļa valdības sēdē tika nolemts, ka Ministru kabinetā līdz šā gada 31. martam tiks iesniegti izskatīšanai grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli. Proti, 2019. gadā tiks izstrādāts attiecīgais normatīvo aktu regulējums, ar kuru tiks noteikta kadastrālo vērtību bāze 2020.- 2023. gadam. Lai ar nākamo taksācijas gadu spēkā stātos jauns regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa samērīga pieauguma nodrošināšanu, Saeimai grozījumi normatīvos ir jāpieņem līdz pirmstaksācijas gada 1. jūlijam, taču līdz šim parlamentā neesot iesniegti sagatavotie likumprojekti. Tāpat anotācijā norādīts, ka nekustamā īpašuma nodokļa politika Eiropā ir dažāda, lielākajā vairākumā valstu vienīgais mājoklis netiek aplikts ar nodokli vispār vai arī tas ir ļoti zems. Bez tam autori prognozē, ka piedāvātās izmaiņas pozitīvi ietekmēs mājsaimniecības, jo ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti citiem mērķiem, tādējādi pozitīvi ietekmējot pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus valsts budžetā.