Pasaulē

Vatikāna banka pērn nopelna teju 70 miljonus eiro

LETA--DPA, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Vatikāna banka, kuras oficiālais nosaukums ir Istituto per le Opere di Religione (IOR), pirmdien paziņoja par ievērojamu peļņas kāpumu un progresu sava finansiālā stāvokļa uzlabošanā.

IOR norāda, ka bankas tīrā peļņa pērn palielinājusies līdz 69,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2,9 miljoniem eiro 2013.gadā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošinājusi veiksmīga vērtspapīru tirdzniecība un pamatdarbības izdevumu samazināšana.

Vienlaikus IOR paziņoja, ka īsteno milzīgu pūliņus, lai uzlabotu savu finanšu caurskatāmību, kas iepriekš tika pakļauta vairākiem skandāliem.

Viena no IOR īstenotajām reformām bijusi ar baznīcu nesaistītu vai neaktīvu kontu slēgšana. Tādējādi banka kopš 2013.gada maija slēgusi 4614 šādus kontus, samazinot klientu bāzi līdz 15 181.

Vatikāna bankai ir sarežģīta vēsture. Tā tika iesaistīta finanšu skandālā 1982.gadā, kad bankrotēja Itālijas privātā banka Banco Ambrosiano, kuras lielākā akciju turētāja bija Vatikāna banka.

Vatikāna banka tika apsūdzēta par naudas atmazgāšanu, kā arī saistību ar mafiju un terorisma finansēšanu.

IOR 2013.gadā pirmo reizi publiskoja savus finanšu rezultātus, tādējādi reaģējot uz pāvesta Franciska aicinājumiem uzlabot finanšu caurskatāmību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vatikāna finanses nav apdraudētas, otrdien pavēstīja divi Romas Katoļu baznīcas pāvesta Franciska augsta ranga padomnieki, noliedzot apgalvojumus, kas pausti itāļu žurnālista grāmatā.

«Nav bankrota vai maksātnespējas. Ir tikai nepieciešamība pārskatīt tēriņus,» laikrakstam «Avvenire » sacīja Vatikāna «de facto» centrālās bankas - Apustuliskā Krēsla Patrimonija administrācijas (APSA) - vadītājs bīskaps Nuncio Galantīno.

Džanluidži Nuci publicējis piecas grāmatas, balstoties nopludinātos Vatikāna dokumentos. Jaunākā «Giudizio Universale» ("Pastarā tiesa") Itālijā klajā laista pirmdien.

Kā apgalvots grāmatā, Francisks 2018.gada maijā saņēmis iekšējo ziņojumu, un tajā esot bijis teikts: «Deficīts, kas nomāc Svēto Krēslu, ir sasniedzis satraucošu līmeni, kas var novest pie maksātnespējas.»

Grāmatā arī apgalvots, ka APSA esot slepeni bankas konti un pirmo reizi tās vēsturē 2018.gadā bijis deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

«Tikai jaunuzņēmumi var augt par 3000% gadā»

Anda Asere, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Atbalsts vizitētājiem

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni 2018. gada septembrī, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem gaišajiem spēkiem, kas vaiga sviedros raujas, lai apgūtu tos astoņsimt tūkstotīšus naudas Viņa svētības Romas pāvesta Franciska vizītes sakarā. Finansējums esot piešķirts aumež lielās sabiedriskās nozīmes dēļ, tiek minēts, ka Latvijā esot kāds pusmiljons katoļu.

Protams, visādi ņirgas un ļaunvēļi ākstīgi iesaka, ka pat miljonu viegli varētu savākt no pašiem katoļiem, ja ikkatris viens no tiem iemestu kolektē pa diveiro monētiņai. Kategoriski nosodu šādu tukšu muldēšanu! Tā kā Vatikāna finanšu sistēma ik pa reizei tiek atslēgta no pārējās pasaules naudas atmazgāšanas skandālu dēļ, viņiem jaunas problēmas ar lēveni grūti identificējumu ziedojumu galīgi nav vajadzīgas. Un mums pašiem arī ne, jo uztaisīt uzskaites sistēmu šādam projektam mūsu IT industrija varētu pāris trīs gadu laikā par miljoniem trim. Tādēļ pilnībā atbalstu valdības lemto – pasmelties budžetā. Nav ko eksperimentēt tik nopietnā gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Degviela 100 km braucienam: cik ilgi jāstrādā Latvijā, Bulgārijā vai Dānijā?

Latauto.lv izplatīts aprēķins, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos darbojies ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos 98.2%).

Banku sektora kopējais noguldījumu apmērs jūnijā saruka par 0.8% jeb 158.2 miljoniem eiro. Iekšzemes klientu noguldījumu atlikuma pieaugums, kopumā par 0.9% jeb ~111 miljoniem eiro (attiecīgi par 1.5% jeb 86.3 miljoniem eiro pieauga mājsaimniecību un par 0.1% - uzņēmumu noguldījumi), nespēja kompensēt ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu par 3.1% jeb 269.1 miljonu eiro. Jūnija beigās kopējais piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā veidoja 20.3 miljardus eiro.

Kopējā kredītportfeļa atlikums jūnijā saruka par 0.3% jeb 50.9 miljoniem eiro, t.sk. iekšzemes uzņēmumu kredītu apjoms pieauga par 0.7% jeb 51.8 miljoniem eiro, kamēr iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis samazinājās par 0.2% jeb 8.1 miljonu eiro, savukārt ārvalstu klientiem izsniegto kredītu apmērs saruka par 3.8% jeb 85 miljoniem eiro. Kopējais kredītportfeļa atlikums jūnija beigās veidoja 15 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - PNB Bankas klientiem garantētās atlīdzības sāks izmaksāt 22.augustā

Žanete Hāka, 17.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas provizoriskā peļņa pērn Latvijā sasniegusi 80,4 miljonus eiro

Db.lv, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā, pēc provizoriskiem datiem, guvusi peļņu 80,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 29% vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Bankā norāda, ka gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo "SEB atklātā pensiju fonda" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no "SEB bankas".

Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gadā veidoja 148,8 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 94,4 miljonus eiro.

Bankā arī atzīmē, ka uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā.

Tāpat bankā informē, ka SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gadā pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 134,7 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr grupas izmaksas pirms ietekmes no meitasuzņēmumu pārdošanas veidoja 55,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2021.gadu. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem pērn bija 79,3 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Draugiem Group uzņēmumu apgrozījums veido 15 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot finanšu gadu, Draugiem Group uzņēmumi strādājuši ar 14 909 138 eiro apgrozījumu un 1 487 655 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

Lielākā grupas daļa uzņēmumu peļņu investēja savā attīstībā un jaunu eksporta tirgu apguvē. 2017. gadā atvērti jauni biroji Cēsīs un Barselonā, kā arī Printful ražotne Rīgā.

Mapon gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tika veikti lieli investīciju projekti - izveidots jauns produkts Tachogram, nopirktas daļas Somijas partnera uzņēmumā Mapon Finland, iegādāts klientu portfelis no mazākiem tirgus spēlētājiem, kā arī atvērta filiāle Barselonā. Lai veicinātu straujāku uzņēmuma attīstību, par 62% palielināts darbinieku skaits un veikti ieguldījumi IT infrastruktūrā. Mapon apgrozījums audzis par 15%, savukārt eksporta daļa augusi par 28%, kopā veidojot nepilnus trīs miljonus eiro. Ņemot vērā apjomīgās investīcijas, uzņēma peļņa šogad ir 82 tūkstoši eiro. Nākamgad Mapon apgūs jaunus ārvalstu tirgus ar mērķi palielināt uzņēmuma eksporta daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā pirmdien lielākajā daļā reģionu atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, atļaujot lielāku ceļošanas brīvību un atverot bārus un restorānus dienas stundās.

Itālija par ierobežojumu atvieglošanu paziņoja jau piektdien, lai gan Pasaules veselības organizācija (PVO) un citi eksperti brīdināja, ka šāds solis var izrādīties pārsteidzīgs.

16 Itālijas reģioni tagad atrodas dzeltenajā kategorijā, kas nozīmē zemāku inficēšanās risku, bet pieci reģioni - Sicīlija, Sardīnija, Apūlija, Umbrija un Bolcāno province - joprojām atrodas oranžajā kategorijā, kas nozīmē augstāku inficēšanās risku.

Romā, kas atrodas dzeltenajā kategorijā, darbu atsācis Kolizejs, Panteons un citas tūristu iecienītas vietas.

Ierobežojumi atviegloti arī Vatikānā, kur apmeklētājus atkal uzņem Vatikāna muzejs un Siksta kapela, kas bija slēgta 88 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašizolācija, atgriežoties Latvijā, nebūs jāievēro tikai pēc atgriešanās no Vatikāna, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu no saraksta ir izņemta Islande, kurā nedēļas laikā saslimstība pieaugusi līdz 60,5 saslimušajiem uz 100 000 cilvēku pēdējo divu nedēļu laikā.

Pašizolācijas slieksnis Latvijā ir noteikts 50 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Šis rādītājs Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu vidū zemāks ir tikai Vatikānā.

Pašizolācija Latvijā joprojām jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Čehiju, kurā ir visaugstākā saslimstība Eiropā. Pašizolācija arī jāievēro, atgriežoties no Andoras, Īrijas, Slovēnijas, Portugāles, Kipras, Zviedrijas, Monako, Slovākijas, Lihtenšteinas, Nīderlandes, Šveices, Dānijas, Spānijas, Maltas, Itālijas, Horvātijas, Luksemburgas, Polijas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Rumānijas, Ungārijas, Beļģijas, Norvēģijas, Bulgārijas, Grieķijas, Somijas, Islandes un citām sarakstā neminētajām Eiropas valstīm. Sabiedrības veselības apdraudējums šajās valstīs ir novērtēts kā ļoti nopietns.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Rietumi ir pie ļoti labas veselības

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra beigās apritēs 500 gadi, kopš Vitenbergas universitātes profesors Mārtiņš Luters pēc tā laika modes piesprauda pie universitātes ziņojumu dēļa zīmīti, kuras saturu biznesa avīzes lasītājiem varētu pārfrāzēt šādi: Vatikāna tirgotie vērtspapīri ir blēņas, lai investors uzmanās! Doktoram Luteram tas pat attāli nebija prātā, tomēr šis akadēmiskā disputa pieteikums ne vien ietekmēja turpmāko pasaules vēsturi vispār, bet paradoksālā kārtā arī ielika pamatu konkrēti kapitālismam.

Šī komentāra mērķis ir iedrošināt laikmeta griežos samulsušos, kad līdz ar digitalizāciju un globalizāciju pieredzam sociālekonomisko paradigmu maiņu. Konceptuāli mana vēsts ir – pateicoties reformācijas ieguldījumam, Rietumi ir pat pie ļoti labas veselības, tikai vajag prasties novērtēt šo mūsu dažādo mantojumu.

Šoreiz runāšu par praktisku sociālekonomisko rosību, kuras cieņu Rietumos atjaunoja tieši reformācija. Amata un vispār laicīgā aicinājuma cieņa ir radošas, inovatīvas ekonomikas stūrakmens un arī nepārsitams trumpis Rietumu rokās globalizētās ekonomikas spēlē.

Reformācijas priekšvakarā Romas katolicisms bija melnbaltā duālismā starp laicīgo un garīgo. Mūžīgā, nākamā dzīve bija viss; laicīgā dzīve nebija nekas. Vērtīgāko – pestīšanu un mūžīgo dzīvību ‒ gadsimtu gaitā bija monopolizējis Vatikāns, īsi pirms luteriskās un evaņģēliskās reformācijas sākot tirgot Debesu valstības vērtspapīrus – indulgences jeb grēku atlaides. Luters, godīgi pildot profesora darbu neievērojamā lauku augstskolā un studējot Bībeli tās oriģinālvalodās, bija konstatējis tirgus burbuli – ka Dieva rēķini ar Vatikāna rēķiniem nekādi neiet kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sestdienas, 5.decembra, Latvijā pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, savukārt no pirmdienas, 7.decembra, būs aizliegti pasažieru pārvadājumi cita starpā arī uz Lietuvu, liecina SPKC apkopotie dati.

Tā kā vidējais Covid-19 izplatības Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) nedēļas rādītājs ir nokrities līdz 506,9, no pirmdienas, 7.decembra, regulārie pasažieru pārvadājumi nebūs atļauti uz valstīm, kur ir vairāk nekā 1013,8 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar SPKC informāciju, līdz ar to no pirmdienas regulārie pasažieru pārvadājumi būs aizliegti uz Andoru, Luksemburgu, Horvātiju, Sanmarīno un Lietuvu.

Patlaban pašizolācijas slieksnis Latvijā ir noteikts 50 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pirms nedēļas šis rādītājs zemāks bija Vatikānā un Islandē, bet šonedēļ - tikai Vatikānā.

Pašizolācija Latvijā joprojām jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Luksemburgu, kurā ir visaugstākā saslimstība Eiropā jeb 1177,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pašizolācija arī jāievēro atgriežoties no Horvātijas, Andoras, Lietuvas un Sanmarīno. Sabiedrības veselības apdraudējums šajās valstīs novērtēts kā ļoti augsts. Tur 14 dienu kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniedz Eiropas vidējo, kas ir 506,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pret Covid-19 vakcinētām personām pēc ceļošanas ļaus neievērot pašizolācijas prasību

LETA, 13.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 vakcinētām personām, kas Latvijā ieceļojušas no jebkuras Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts, Šveices vai Lielbritānijas, turpmāk nebūs jāievēro pašizolācijas prasība, apstiprinot grozījumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", ceturtdien nolēma valdība.

Regulējums ir līdzīgs jau spēkā esošajai kārtībai, kas ļauj pašizolācijas prasību neievērot Covid-19 pārslimojušajām personām.

Noteikumi attieksies uz personām, kuras varēs uzrādīt apliecinājumu, ka ir pagājušas 15 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai jeb 15 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa saņemšanas. "Johnson & Johnson" vakcīnas gadījumā būs jāpaiet 15 dienām pēc pirmās un vienīgās devas saņemšanas.

Noteikumu iesniedzēja, Veselības ministrija (VM), anotācijā norāda, ka attiecībā uz vakcinētas personas statusu, personām ieceļojot Latvijā, ir atšķirīga pieeja, nekā paredzot izņēmumus personām, kas neizbrauc no valsts. Patlaban nav pierādījumu, ka "AstraZeneca" viena deva var nodrošināt pietiekamu aizsardzību pret inficēšanos ar Covid-19 paveidu, un, tā kā vairākās valstīs ārpus Latvijas šis jaunais vīrusa paveids ir izplatīts, lai novērstu šī koronavīrusa paveida ievešanu Latvijā, tiek noteikts, ka par pilnīgi vakcinētu tiek uzskatīta persona, kurai aizsardzību nodrošina divas vakcīnas devas vai jau minētā "Johnson & Johnson" viena deva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru