Ņujorkas federālā tiesa atteikusies likt kompānijai Apple palīdzēt Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) viedtālruņa iPhone uzlaušanā, kuru bija lietojuši narkotiku tirgotāji.

Izmeklētāji pieprasīja, lai tiesa liktu Apple palīdzēt FIB centienos iegūt pieeju informācijai, kas saglabāta šajā telefonā.

Šāda prasība tika iesniegta tiesā oktobrī dažus mēnešus pirms tam, kad FIB Kalifornijas štatā pieprasīja Apple palīdzēt uzlauzt citu iPhone, kuru bija lietojis apšaudes rīkotājs šī štata Sanbernardīno pilsētā.

Ņujorkas tiesnesis Džeimss Orensteins savā lēmumā atzina, ka pastāvošie likumi neparedz Apple pienākumu izpildīt FIB prasības pret savu gribu. Tiesnesis arī kritizēja ASV valdības darbības kopumā, nosaucot prasības pret Apple par mēģinājumu iegūt priekšrocības Kongresa priekšā un piespiest tiesas paplašināt tiesībsargājošo iestāžu pilnvaras. Tiesa nolēma pilnībā noraidīt FIB prasību. Tieslietu ministrija solīja pārsūdzēt šo lēmumu.

Dienvidkorejas tehnoloģiju gigants Samsung pietuvojies darījuma noslēgšanai par Galaxy sērijas viedtālruņu piegādi ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB), atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.

Iespējamais darījums ievērojami uzlabotu Samsung pozīcijas, kā ierīču piegādātājam ASV valdības aģentūrām. Šajā tirgus segmentā tradicionāli dominē Kanādas viedtālruņu ražotājs BlackBerry, kura ierīces arī izmanto FIB. Patlaban gan nav skaidrs vai FIB iecerējis ar Samsung viedtālruņiem aizstāt BlackBerry ražojumus, vai arī izmantos abu minēto kompāniju pakalpojumus.

Samsung arī iecerējis noslēgt līgumu ar ASV Jūras kara floti par Galaxy viedtālruņu piegādi. Prognozēts, ka FIB un ASV Jūras kara flotes pirkumi būs salīdzinoši nelieli, tomēr tas liecinās par to, ka institūcijas, kurām svarīga ir datu aizsardzība, uzskata Samsung ierīces par pietiekami drošām. Tādējādi Samsung ierīces varētu šķist interesantas arī baņķieriem un lielu korporāciju vadītājiem. Pati kompānija gan atturējusies no komentāriem.

ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) sola 100 tūkstošus ASV dolāru atlīdzību par noderīgu informāciju, kas pieejama par Latvijā dzimušu Krievijas pilsoni, kas apsūdzēts kibernoziegumos – Alekseju Belanu. Viņš ir viens no pieciem ASV pašlaik meklētākajiem hakeriem, liecina FIB interneta vietnē pieejamā informācija.

Rīgā dzimušais A. Belans tiek turēts aizdomās par ielaušanos trīs lielu ASV e-komercijas uzņēmumu datorsistēmās un lietotāju datu nozagšanu.

FIB skaidro, ka šīs darbības tika veiktas laikā no pērnā gada janvāra līdz 2013. gada aprīlim.

Patlaban hakeris var atrasties Krievijā, Grieķijā, Latvijā, Maldivu salās vai Taizemē. Pēdējo reizi viņš manīts Atēnās.

Tāpat tiek meklēts Rēzeknē dzimušais Pēteris Sahurovs. Viņš atrodas desmit FIB meklētāko kibernoziedznieku sarakstā un apsūdzības izvirzītas par krāpšanos internetā, kā arī sazvērestībā ar nolūku krāpties. Pirms diviem gadiem P. Sahurovu aizturēja Latvijas policija, taču viņš pazuda no likumsargu redzesloka un patlaban izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Par noderīgas informācijas sniegšanu par Rēzeknē dzimušo jaunieti FIB sola 50 tūkstošus latu.

Tehnoloģiju pasauli satricinājis jauns skandāls - hakeru grupējums AntiSec pavēstījis, ka tam izdevies savā rīcībā iegūt 12 miljonus Apple ierīču identifikācijas jeb tā sauktos UDID kodus.

Grupējums norāda, ka kodus tam izdevies iegūt, uzlaužot kāda ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) darbinieka datoru. Hakeru grupējums pieļauj, ka FIB izmantojusi Apple ierīču identifikācijas kodus, lai izsekotu to lietotājus.

Tomēr FIB kategoriski noliedz izskanējušos apgalvojumus un norāda, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka būtu uzlauzti biroja darbinieku datori, un ka organizācija šāda veida informāciju neuzkrāj, kā arī to, ka tai nav zināms, no kurienes hakeru rīcībā nonākuši Apple identifikācijas kodi, vēsta BBC.

Tikmēr hakeri publiskojuši sarakstu ar vienu miljonu identifikācijas numuriem. Kibernoziedznieku rīcībā nonākuši gan Apple planšetdatoru, gan viedtālruņi identifikācijas kodi.

Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) izmeklēs kiberuzbrukumus, kas veikti ASV slavenībām un kuru rezultātā nozagti slavenību pašu uzņemtie kailfoto. FIB pievērsies šo noziegumu izmeklēšanai pēc tam, kad interneta vidē parādījās amerikāņu aktrises Skārletas Johansones (Scarlett Johansson) kailfoto, vēsta BBC.

Aktrises pašas uzņemto fotogrāfiju parādīšanās interneta telpā nav pirmais slavenību kailfoto nozagšanas gadījums. Pirms tam kiberzagļu uzbrukumos jau cietusi aktrise Džesika Alba (Jessica Alba), Džastins Timberleiks (Justin Timberlake) un viņa kolēģe filmā Noderīgi draugi (Friends with benefits) Mila Kunisa (Mila Kunis).

FIB ir paziņojis, ka patlaban meklē personu vai grupējumu, kas atbildīgs par slavenību privātās informācijas nozagšanu no viņu e-pastiem un citiem interneta kontiem.

Vairākas «zvaigznes» ir kļuvušas par kiberzagļu upuriem, pavēstīja FIB Losandželosas nodaļas pārstāve Lora Aimilere (Laura Eimiller). Viņa nenosauca upuru vārdus, «ņemot vērā nozieguma dabu».

Amerikas Savienoto Valstu tiesībsargājošās iestādes Latvijai pieprasījušais izdot tiesāšanai ASV divus iespējamos kibernoziedzniekus – Pēteri un Marinu Šahurovus, kurus pērn vasarā aizturēja Rēzeknē vērienīgā, starptautiskā Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) veiktā operācijā. Jau tuvāko nedēļu laikā par viņu izdošanu lems Latvijas Ģenerālprokuratūra, svētdien informēja LNT raidījums Top 10.

Ja viņus izdos ASV, tad apsūdzētajiem Pēterim un Marinai draud līdz pat divdesmit gadiem cietumā.

ASV izmeklētāji uzskata, ka, slēpjoties aiz Pētera tēvam piederējuša uzņēmuma, abi jaunieši apkalpojuši serverus, kas atradušies citviet Rēzeknē. Ar rēzekniešu apkalpoto serveru palīdzību Amerikas Savienotajās Valstīs izplatīti datorvīrusi.

«Viņi bija izveidojuši neīstu viesnīcas mājas lapu, un ievietoja tās reklāmu laikraksta Minneapolis Star Tribune mājas lapā. Ar tās palīdzību viņi izkrāpa lielu naudu no cilvēkiem,» skaidrojusi ASV vēstniecības Latvijā preses un kultūras atašejs Eimija Storova. Ikviens ieinteresētais, kurš uzklikšķināja uz reklāmas banera, inficēja savu datoru.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) arestējis kādu Misisipi štata iedzīvotāju saistībā ar indi saturošu vēstuļu sūtīšanu ASV prezidentam Barakam Obamam, senatora Rodžera Vikera Vašingtonas birojam un kādai štata tieslietu sistēmas amatpersonai.

Aizdomās turētais – 45 gadus vecais Pols Kevins Kērtiss – aizturēts savās mājās Korintas pilsētā. FIB uzskata, ka aizturētais ar ASV Pasta starpniecību nosūtījis trīs vēstules, kuras pārbaudēs uzrādījušas nāvējošu indi ricīnu.

Ricīnu saturošās vēstules ASV amatpersonām tika pārtvertas saņemtā pasta drošības pārbaužu laikā. FIB norāda, ka tajās bijis rakstīts «redzēt netaisnību un to neatmaskot, nozīmē kļūt par klusu līdzdalībnieku».

Kā, vēstīts, pirmdien Bostonas maratona laikā nogranda sprādzieni, kuros bojā gāja trīs, bet ievainojums ieguva vairāk nekā 170 cilvēki. Vēstuļu saņemšana Vašingtonā izraisīja trauksmi, un tika evakuētas atsevišķas ASV valdības ēkas. Tomēr FIB vēlāk pavēstījis, ka ricīna saturošās vēstules un sprādzieni Bostonā neesot saistīti.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) ir aizturējis Igaunijas pilsoni, kurš bija iepircis elektroniku Krievijas armijai, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

FIB Hjūstonas nodaļa paziņoja sociālajos tīklos, ka sadarbībā ar ASV Tirdzniecības ministrijas Rūpniecības un drošības biroju un Igaunijas Drošības policijas departamentu tika aizturēts vīrietis, kurš iepirka Krievijas militārpersonām ASV ražotu elektroniku.

FIB Hjūstonas nodaļas galvenais izmeklētājs Džeimss Smits pavēstīja, ka 28.martā tika aizturēts Igaunijas pilsonis Andrejs Ševļakovs, kuru tur aizdomās par ASV ražota elektroniskā aprīkojuma, tostarp radaru sastāvdaļu un hakeru programmatūras, iepirkšanu Krievijas valdībai un militārpersonām.

"Daudzu gadu gaitā Ševļakova labi pārdomātais tīkls ļāva viņam iepirkt amerikāņu ražojuma sensitīvas elektroniskās iekārtas Krievijas karavīriem. Viņa nelegāli iegādātā augstas klases amerikāņu tehnoloģija radīja draudus cilvēku dzīvībām gan Ukrainā, gan ASV," sacīja Smits.

Šodien īsā vizītē Latvijā ieradies ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) vadītājs Roberts Mullers, kurš tikās ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski, iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, Valsts policijas vadītāju, ģenerāli Intu Ķuzi un Satversmes Aizsardzības biroja vadītāju Jāni Kažociņu.

FIB direktors svinīgas ceremonijas laikā Valsts policijas galvenajā ēkā pasniedza pateicības plāksnes par izcilu sniegumu un ciešo sadarbību starp Latviju un ASV kibernoziegumu apkarošanā.

Pateicības izteiktas Kriminālpolicijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļai un Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļai, kā arī Starptautiskās sadarbības birojam.

Kā norāda ASV vēstniecība Rīgā, direktora vizīte Latvijā atspoguļo abu valstu ciešo draudzību un sadarbību: «Latviešiem un amerikāņiem ir izveidojusies cieša sadarbība, gan piedaloties kopīgās mācībās Amerikā un Latvijā, gan kopīgi apkarojot terorismu, starptautisko organizēto noziedzību un kibernoziegumus.»

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka ir atguvusi vairāk nekā pusi no 4,4 miljonus dolāru (3,6 miljonus eiro) lielā izpirkuma, kuru hakeriem samaksāja ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma "Colonial Pipeline".

7.maijā pēc kiberuzbrukuma sistēmas darbība tika pilnīgi apturēta. Izpirkums kriptovalūtā "bitcoin" tika samaksāts Krievijā bāzētam kiberizspiedējam "Darkside", kas bijis aiz šī ar izspiedējvīrusu veiktā uzbrukuma, un pēc izpirkuma samaksāšanas "Colonial Pipeline" no hakeriem saņēma atšifrēšanas instrumentu.

Hakeri pierāda, ka var ietekmēt arī pārtikas drošību 

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem...

"Šodien mēs esam mainījušies lomām ar "Darkside", vēršoties pret visu ekosistēmu, kura uzkurina izspiedējprogrammatūru un digitālās izspiešanas uzbrukukumus, ieskaitot noziedzīgus ienākumus digitālas valūtas formā," sacīja ģenerālprokurora vietniece Liza Monako.

Tieslietu ministrija paziņoja, ka Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) izdevās izsekot 75 bitkoiniem, ko "Colonial" samaksāja kā izpirkumu un kas tolaik bija 4,4 miljonu dolāru vērtībā.

FIB izdevās konfiscēt 63,7 bitkoinus, tomēr digitālās valūtas vērtības krituma dēļ konfiscētā summa pirmdien bija tikai 2,3 miljonus dolāru (1,9 miljonus eiro) vērta.

Šis bija pirmais samaksāta izpirkuma konfiscēšanas gadījums, ko veica Tieslietu ministrijas jaunā Izspiedējprogrammatūras un digitālās izspiešanas operatīvā grupa.

ASV pirmdien kāds zvanītājs izteicis viltus draudus pret vismaz četriem transatlantiskajiem avioreisiem, ziņo mediji.

Lai pavadītu vienu no lidmašīnām, gaisā pacēlās ASV iznīcinātāji.

Visas lidmašīnas nolaidās veiksmīgi un pārmeklēšanā nekādi spridzekļi tajās netika atrasti, atsaucoties uz Federālo izmeklēšanas biroju (FIB), ziņoja mediji.

«Papildu piesardzības dēļ iznīcinātāji pavadīja [aviokompānijas] Air France reisu numur 22 uz Džona Kenedija lidostu,» teikts FIB paziņojumā, piebilstot, ka lidmašīnā, kas ielidoja no Parīzes, nekādi incidenti nav notikuši un pārmeklēšanā nekas netika atrasts.

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

Venecuēlas prezidenta piedāvātais politiskais patvērums bijušajam ASV izlūkdienesta darbiniekam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), visticamāk, tiks akceptēts, ziņo pasaules mediji.

E. Snoudens lūdzis patvērumu vairāk nekā divdesmit valstīm, ieskaitot, Ķīnu, Nīderlandi, Somiju, Spāniju, Vāciju, Īriju un citas. Taču patlaban zināms, ka patvērumu gatavs piedāvāt trīs Latīņamerikas valstis – Venecuēla, Bolīvija un Nikaragva.

Visticamāk, ka par savu patvērumu bijušais ASV spiegs izvēlēsies Venecuēlu, jo šī valsts no visām trim, kas piedāvājušas viņam palīdzību, ir vislabāk sagatavota, lai E. Snoudenu droši nogādātu no Maskavas uz Latīņameriku, kā arī sniegtu aizsardzību, kad viņš jau atradīsies valstī, pēc īsas intervijas ar bijušo ASV izlūkdienesta darbinieku stāstīja Reuters žurnālists Glens Grīnvalds (Glenn Greenwald).

Brazīlijas uzņēmums JBS, kas ir pasaulē lielākais gaļas pārstrādātājs, atzinis, ka samaksājis 11 miljonus ASV dolāru (apmēram deviņi miljoni eiro) vērtu izpirkumu hakeriem, kuri, domājams, bijuši no Krievijas.

Izpirkums samaksāts, lai viņi pārtrauktu kiberuzbrukumu, kas pagājušajā nedēļā bija paralizējis ražosanu vairākās kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

"Tas bija ļoti sarežģīts lēmums mūsu uzņēmumam un man personīgi. Tomēr mēs uzskatījām ka šāds lēmums jāpieņem, lai novērstu jebkādu potenciālo risku mūsu klientiem," uzsvēra JBS meitasuzņēmuma ASV vadītājs Andrē Nogeira.

Hakeri pierāda, ka var ietekmēt arī pārtikas drošību 

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem...

Laikrakstam "The Wall Street Journal" Nogeira sacīja, ka izpirkums samaksāts kriptovalūtā "Bitcoin".

ASV Federālais Izmeklēšanas birojs uzskata, ka šo kiberuzbrukumu īstenojis Krievijā izveidotais hakeru grupējums, kas darbojas ar nosaukumiem "REvil" un "Sodinokibi".

ASV atgūst vairāk nekā pusi izpirkuma, ko hakeriem samaksājis cauruļvadu tīkls 

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka ir atguvusi vairāk nekā pusi no...

Jau ziņots, ka 7.maijā pēc kiberuzbrukuma tika pārtraukta ASV lielākās cauruļvadu sistēmas "Colonial Pipeline" darbība. "Colonial Pipeline" samaksāja 4,4 miljonu dolāru vērtu izpirkumu kriptovalūtā "Bitcoin" Krievijā bāzētam kiberizspiedēju grupējumam "Darkside", un pēc izpirkuma samaksāšanas "Colonial Pipeline" no hakeriem saņēma atšifrēšanas instrumentu.

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka tai izdevies atgūt vairāk nekā pusi no "Colobial Pipeline" samaksātā izpirkuma, konfiscējot daļu bitkoinu.

ASV Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) uzskata, ka Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja negadījums laboratorijā Uhaņā, Ķīnā, apliecināja FIB direktors Kristofers Rejs.

"Atbilstoši FIB vērtējumam jau kādu laiku tiek atzīts, ka pandēmiju, visticamāk, izraisīja potenciāls laboratorijas negadījums Uhaņā," intervijā telekanālam "Fox News" sacīja Rejs.

ASV laikraksti pirms dažām dienām, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka arī ASV Enerģētikas ministrija atzinusi - Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja noplūde Ķīnas laboratorijā.

Tiesa gan, ASV izlūkošanas kopienā citas struktūras uzskata, ka vīruss radies dabīgā ceļā.

Intervijā Rejs arī pārmeta Ķīnas varasiestādēm, ka tās cenšas traucēt ASV centieniem veikt izmeklēšanu par pandēmijas izraisīšanos.

"Ķīnas valdība ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai liktu šķēršļus un vairotu neskaidrību mūsu darbā, darbā, ko mēs darām, darbā, ko dara mūsu ASV valdība un tuvie ārvalstu partneri," sacīja Rejs. "Un tas ir slikti visiem."

ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģenti uzsākuši izmeklēšanu pret kompānijas Rochdale Securities brokeri, kurš spekulējot ar Apple akcijām, cerējis palikt bagāts, tomēr tā vietā savam darba devējam izraisījis miljoniem dolāru lielus zaudējumus.

Rochdale Securities brokeris Deivids Millers par savas pārstāvētās kompānijas naudu un bez tās atļaujas 25. oktobrī iegādājās Apple akcijas miljarda dolāru vērtībā. Todien Apple bija iecerējusi pavēstīt savus ceturkšņa finanšu rezultātus un D. Millers cerēja, ka tas akciju vērtībai liks kāpt un viņš paliks stāvus bagāts. Tomēr notika negaidītais un Apple akcija cena samazinājās, atstājot D. Milleru nepatīkamā situācijā.

Kopumā D. Millers iegādājās 1,6 miljonus Apple akciju, bet saviem darba devējiem pēc tam skaidrojis, ka tā bijusi kļūda un viņš kāda klienta uzdevumā vēlējies iegādāties tikai 1,6 tūkstošus vērtspapīru.

Lielbritānijas iekšējā izlūkdienesta MI5 un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītāji brīdinājuši par augošajiem ilgtermiņa draudiem, ko rada Ķīna.

MI5 ģenerāldirektors Kens Makalums pavēstīja, ka dienests ir jau "vairāk nekā divas reizes palielinājis mūsu iepriekš ierobežotās pūles pret Ķīnas darbību, kas rada bažas", piebilstot, ka tas veic septiņas reizes vairāk izmeklēšanu nekā 2018.gadā.

FIB direktors Kristofers Rejs sacīja, ka Ķīnas valdība rada lielākos ilgtermiņa draudus ekonomikai un nacionālajai drošībai gan ASV, gan Lielbritānijai, gan sabiedrotajiem Eiropā un citur.

"Ķīnas valdība cenšas veidot pasauli, iejaucoties mūsu politikā (un jāpiebilst arī mūsu sabiedroto politikā)," sacīja Rejs, apgalvojot, ka Pekina ir tieši iejaukusies ASV Pārstāvju palātas vēlēšanās šogad Ņujorkā, jo nevēlas, lai tiek ievēlēts bijušais Tjaņaņmeņas laukuma protestētājs.

ASV Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers aicinājis Federālo Izmeklēšanas biroju (FIB) veikt izmeklēšanu saistībā ar Krievijā bāzētās populārās mobilās lietotnes «FaceApp» darbību, kas lietotājiem ļauj attēlos mainīt savu izskatu.

Šūmers aicinājis FIB un patērētāju tiesību aizsardzības struktūru FTC «noskaidrot riskus nacionālajai drošībai un privātumam» saistībā ar «FaceApp» darbību.

Lietotni izmanto miljoniem amerikāņu, bet to izstrādājis Sanktpēterburgā, Krievijā, bāzētais uzņēmums «Wireless Lab».

««FaceApp» atrašanās Krievijā raisa jautājumus par to, kā un kad uzņēmums sniegs piekļuvi ASV pilsoņu datiem trešajām pusēm, potenciāli arī ārvalstu valdībām,» vēstulē FIB norādīja senators.

«Tas radītu nopietnas raizes, ja ASV pilsoņu sensitīva personīgā informācija tiktu nodota kādai naidīgai ārvalstij, kas aktīvi ir iesaistīta kiberuzbrukumos pret ASV,» viņš piebilda.

Šūmers nav vienīgais demokrāts, kas ir satraukts. Atbilstoši avīzes «Washington Post» informācijai partijas Nacionālā komiteja brīdinājusi 2020.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas dalībniekus, lai viņi «šo lietotni dzēš bez kavēšanās».

ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma cietusi no hakeru uzbrukuma un joprojām nav spējusi pilnībā atjaunot darbību, paziņojis sistēmas operators "Colonial Pipeline Company".

Šis uzbrukums noticis pirms trīs dienām.

Uzņēmums benzīnu un aviācijas degvielu no Teksasas līča piekrastes pa 8850 kilometru garu cauruļvadu piegādā Austrumkrastam, apkalpojot 50 miljonus klientu.

"Colonial Pipeline" norāda, ka to skāris hakeru uzbrukums, kurā bloķētas datoru sistēmas, hakeriem pieprasot izpirkuma maksu.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) pirmdien paziņoja, ka uzbrukumu veicis grupējums "Darkside".

"Mēs izmeklēšanā turpinām strādāt ar kompāniju un mūsu valdības partneriem," teikts FIB paziņojumā.

"Colonial Pipeline" ir ASV lielākais cauruļvadu operators, kas parasti dienā transportē 2,5 miljonus barelu benzīna, dīzeļdegvielas, aviācijas degvielas un citu pārstrādātu naftas produktu.

Teorētiski pēc pilsētām nozīmīgo industriālās pārvaldes sistēmu uzlaušanas hakeriem pavērusies iespēja izgāzt ezerā notekūdeņus vai atslēgt elektropadevi tirdzniecības centram, citējot Federālās Izmeklēšanas biroju (FIB), vēsta BBC.

Hakeri uzlauzuši svarīgākās ūdens un elektroenerģijas pārvaldes sistēmas trīs ASV pilsētās, turklāt industriālās kontroles sistēmas pēdējā laikā ir kļuvušas arvien «pievilcīgākas» kibernoziedzniekiem.

«Viena no pilsētām, kurai uzbrukts, ir viena no lielākajām ASV,» pavēstīja FIB pārstāvis Maikls Velšs (Michael Welch).

«Acīmredzot hakerim tas ir bijis sava ego apliecinājums, jo, līdz ar šo sistēmu uzlaušanu, viņam pavērās iespēja paveikt ļoti daudz lietu – sākot no elektrības padeves atslēgšanas līdz notekūdeņu izgāšanu tiem neparedzētā vietā,» viņš stāstīja.

Volstrītas investoru attiecību pārstāvis apsūdzēts par iekšējās informācijas izmantošanu, pērkot un pārdodot akcijas, gatavojot preses relīzes sava uzņēmuma klientiem, raksta Business Insider.

Viņš šīs darbības laikā nopelnīja vismaz 538 tūkstošus ASV dolāru.

Maikls Lukarelli pārkāpa gan sava kompānijas politiku, gan atbildību pret klientiem, tirgojoties gūstot materiālu labumu no informācijas, kas nav pieejama plašākai sabiedrībai. Par nelegālo tirdzniecību viņš apsūdzēts 13 epizodēs par krāpšanu saistībā ar vērtspapīriem.

Saskaņā ar apsūdzību, M. Lukarelli, iegādājās akcijas, kas minētas preses relīzes melnrakstos, kas tika gatavotas viņa uzņēmuma klientiem. Pēc tam, kad relīze tika publiskota, viņš pārdeva akcijas, gūstot peļņu no cenas izmaiņām.

Šajā vasarā Federālais izmeklēšanas birojs saņēmis izmeklēšanas orderi, un pārmeklējis M. Lukarelli biroju, viņam to nezinot. FIB atradis portfeli, kurā bija preses relīzes melnraksts par uzņēmuma Trex ceturkšņa finansiālajiem rezultātiem. FIB secinājis, ka M. Lukarelli ir iegādājies Trex akcijas laika posmā starp 25. jūliju un 1. augustu. Rezultātā ar šīs akcijas palīdzību viņš varēja nopelnīt 90 tūkstošus dolāru.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem un tautsaimniecības funkcionēšanai svarīgām industrijām var sagādāt noziedznieki digitālajā vidē.

Šonedēļ hakeru uzbrukums skāra pasaulē pašu lielāko gaļas pārstrādātāju JBS, kas bija spiests pievērt gandrīz visas savas ASV liellopu gaļas pārstrādes vietas. Turklāt uzbrukums skāra arī kompānijas infrastruktūru Kanādā un Austrālijā. Šīs nedēļas vidū pieejamā informācija liecināja, ka uzņēmumam gan tomēr ir izdevies atjaunot lielu daļu no savas darbības.

Šāds uzbrukums noticis tikai trīs nedēļas pēc tam, kad no ierindas hakeri ar izspiedējvīrusa palīdzību izsita ASV pašu lielāko naftas produktu cauruļvadu, kuru operēja Colonial Pipeline. Tā rezultātā uz vairākām dienām tika apturēta tā darbība. Attiecīgi ASV palēcās arī degvielas cena.

ASV cauruļvadu tīkls hakeriem samaksājis 4,4 miljonus dolāru lielu izpirkumu 

ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma "Colonial Pipeline" hakeriem samaksājusi 4,4 miljonus dolāru...

Šie uzbrukumi liecina, ka arvien lielākā mērā kibernoziedznieku grupējumi savus ieročus notēmējuši uz izejvielu tirgu un izšķirīgu infrastruktūru. Faktiski viens ievērojams uzbrukums bijis enerģijas infrastruktūrai, kas liek uzdot jautājumus, cik patiesībā drošas ir šādas piegādes. Savukārt uzbrukums JBS ir mājiens ar mietu tam, ka nedrošas var izrādīties pat pārtikas piegādes. JBS ASV gadījumā ir atbildīga par piekto daļu no šīs valsts cūkgaļas pārstrādāšanas un ceturto daļu no liellopu gaļas pārstrādāšanas.

Kiberuzbrukums pasaulē lielākajam gaļas pārstrādātājam  

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji...

Mūsdienās uzņēmumu darbība lielā mērā ir digitalizēta. Tam ir savi labumi, lai gan pie kādiem ieguvumiem kaut kas dažkārt ir arī jāatdod - šajā gadījumā digitālā drošība. Faktiski robežas starp digitālo un fizisko pasauli turpinās noārdīties, un arī noziegumi pārceļas uz tiešsaisti. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, noziedzniekiem ir iespēja tikt klāt pie arvien gudrākiem un izsmalcinātākiem rīkiem, lai sasniegtu rezultātu. Tiek pat ziņots, ka mūsdienās pat visai izsmalcinātus uzbrukumus esot iespējams automatizēt.

Noticis kiberuzbrukums Ņujorkas sabiedriskā transporta sistēmai 

Ņujorkas sabiedriskā transporta pārvalde trešdien apstiprināja, ka noticis kiberuzbrukums tās...

Pagaidām pārsvarā tiek norādīts, ka aiz šī konkrētā JBS uzbrukuma stāv hakeri no Krievijas. Arī šajā gadījumā uzbrukums esot ietvēris izspiešanas elementus. Colonial Pipeline gadījumā uzņēmums izšķīrās hakeriem bitkoinos samaksāt aptuveni 4,4 miljonus ASV dolārus. “Virtuālās izspiešanas sekas ikviens varēs sajust arvien vairāk un vairāk, jo šīs jomas censoņi kļūs nekaunīgāki un agresīvāki,” The Wall Street Journal teic arī kiberdrošības uzņēmuma FireEye pārstāvji.

Var spekulēt par to, cik labi vai slikti šādiem uzbrukumiem būtu sagatavoti Latvijas uzņēmumi un institūcijas un kā tas varētu ietekmēt mūsu valstij izšķirīgi svarīgu infrastruktūru. Jau rakstīts, ka kiberuzbrukumu diemžēl uz savas ādas pagājušajā rudenī izbaudīja arī Dienas Bizness. Septembra pirmajā pusē tika nozagta. Db.lv Facebook mājas lapa. Tad sekoja gara un piņķerīga cīņa par šīs mājas lapas atgūšanu. Db.lv zādzības gadījumā fascinēja ar mūsu pašu policijas atbilde, kas faktiski norādīja, ka neko nevar darīt – pat ierosināt lietu.

Tas lika domāt par to, ka arī pašai valstij, kura formāli aktīvi mēģina klārēt, cik svarīga tai ir informācijas telpas kvalitāte un tā tālāk, patiesībā ir dziļi vienalga par to, kas notiek ar kādu vēl pagaidām atlikušo tās privāto mediju. Lai nu kā - notiekošais liek domāt: ja interneta vidē notiek kāda problēma, pamatā ar to cilvēks vai uzņēmums te draud palikt pilnīgi viens.