Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Mēs šovasar uzņēmām studentus no 38 valstīm, un tikai ar deviņiem no kopumā 417 pirmā kursa ārvalstu studentiem bija diskusija, jo viņi bija saņēmuši kādu no ES zāļu reģistrā neiekļautajām vakcīnām, kuras tomēr ir Pasaules Veselības organizācijas reģistrā. Bet es saprotu, ka viņi ir gatavi veikt revakcināciju ar kādu no Latvijā pieejamajām vakcīnām.

Runājot par docētājiem, 95% šobrīd ir vakcinēti vai pārslimojuši. Vakcinācijas jautājumu mēs sākām risināt jau jūnija beigās, to pārrunājot ar mūsu sadarbības partneriem – gan Rīgas, gan reģionālajām, gan arī daudzu Eiropas valstu slimnīcām, kurp mūsu studenti dodas praksēs. Atbilde bija viena – viņiem ir jābūt Covid drošiem! Tāpēc sekoja attiecīgs rektora rīkojums, un es domāju, ka studējošie to uztvēra ar lielu izpratni. Mēs arī organizējām izbraukuma vakcinācijas RSU, uz kurām aktīvi nāca gan studējošie, gan rezidenti un docētāji.

Kā zināms, ir izdots Ministru kabineta (MK) rīkojums par apmācību procesu pēc 11. oktobra. Tas paredz, ka klātienē var mācīties tikai studējošie ar QR kodu. Līdz 11. oktobrim mēs akceptējam arī negatīvus Covid testus, bet pēc tam sākam prasīt uzrādīt QR kodu par vakcināciju vai pārslimošanu. Bet tas ir pašsaprotami, jo medicīnas studijas nav iespējamas bez praksēm. Iepriekšējais gads šajā ziņā bija ļoti smags – izlīdzējāmies ar dažādām simulāciju tehnoloģijām, bet studējošajiem tomēr palika prakšu deficīta sajūta. To vairs nevar pieļaut, citādi cietīs pacienti, kurus ārstēs mūsu jaunie speciālisti. Nevar ķirurgu vai pat fizioterapeitu izmācīt bez prakses.

Un runājot par iesniegumu RSU Satversmes tiesā par attiecīgā rektora rīkojuma atcelšanu, mēs jau saprotam, ka aiz šiem cilvēkiem stāv kādi politiskie spēki, es nesaukšu konkrētas partijas. Arī mūsu studentu vidū ir politikā iesaistīti jaunieši, kuri diemžēl nostājušies antivakseru pozīcijās. Bet es kā rektors esmu tikpat atbildīgs par 9270 studentiem kā par tiem 30, kuri atsakās vakcinēties. Un mēs nevaram ignorēt pacientu intereses – nav pieļaujams, ka kāds no viņiem kādā ārstniecības iestādē inficējas no Covid nedroša medicīnas studenta.

Vai šie protestētāji pārstāv ārstniecības studiju virzienus vai tie tomēr pārsvarā ir sociālo zinātņu studenti?

Publiski izskanēja par protesta vēstuli, ko it kā esot parakstījuši 30 RSU studenti un darbinieki. Mums nav informācijas, kas ir šīs 30 personas, jo Akadēmiskā šķīrējtiesa strādā pilnībā suverēni no augstskolas, un viņi nedod mums šo informāciju. Man ir informācija tikai par vienu kolēģi, kura vakar [22. septembrī] uzstājās masu medijos – viņa pārstāv veselības aprūpes bloku, un ir trešā kursa studente.

Protams, mēs arī šiem 30 kolēģiem, kuri savas nostājas dēļ praksēs nevarēs piedalīties, sniegsim apmācības attālināti. Bet vienā brīdī attālināto mācību apjoms beidzas un sākas prakses. Tajā brīdī ir jādodas uz ārstniecības iestādēm, un tur viņiem ieeja būs slēgta. Esam zinātnes universitāte, kas studiju procesā piedāvā pierādījumos balstītas zināšanas. Studenti ir labi informēti par mūsdienu zinātnes atklājumiem.

Dzīve rādīs, cik aktīva tā saslimstība būs. Delta variants ir ārkārtīgi lipīgs – apmēram tikpat, cik vējbakas. Un, ja, piemēram, tramvajā iekāpj viens cilvēkus, kurš ir slims ar vējbakām, kaut vai inkubācijas perioda sākumā, un iziet cauri šim tramvajam, tad visi tramvajā sēdošie arī saslimst. Tāpēc es piekrītu prognozēm, ka 90% no visiem tiem, kuri nebūs vakcinējušies, šoziem pārslimos. Un to vidū diemžēl būs arī 10–15% vakcinēto. Un viņu simptomi ir tādi paši kā pārējiem, tikai ne tik smagi. Tādēļ var jau būt, ka arī tiem, kuriem ir QR kods, prasības tiks pastiprinātas. Piemēram, reizi nedēļā būs papildus jānodod arī siekalu tests. Bet pagaidām mūsu partneri Eiropā un ASV strādā pēc tās pašas sistēmas, kāda mums ir paredzēta no 11. oktobra.

Kā Covid pandēmija ietekmējusi ārvalstu studentu vēlmi studēt RSU? Vai dažādie šķēršļi šogad nav samazinājuši ārzemju reflektantu skaitu?

Prognoze bija ļoti šaubīga, jo visas ierastās rekrutēšanas aktivitātes – atvērto durvju diena, orientācijas nedēļa, dažādi reklāmas pasākumi – tas viss notika attālināti. Jāpiemin, ka mums ir vairāk nekā 200 aģentu dažādās pasaules valstīs, kuri rekrutē un aicina studēt RSU. Varbūt paradoksāli, bet RSU šovasar saņēma vairāk reflektantu iesniegumu no ārvalstīm nekā pirms pandēmijas. Šogad mēs uzņēmām 417 ārvalstu studentus piecās studiju programmās. Un konkurss ir pieaudzis – ja agrāk tie bija 2–3 studēt gribētāji uz vienu studiju vietu, šogad jau 3–4.

Mazliet ir mainījusies ģeogrāfija – ja, piemēram, pirms gada, diviem absolūts līderis bija Vācija, šogad tās ir Skandināvijas valstis. Bet ļoti liela interese ir arī no citām ES dalībvalstīm, kā arī ASV un Kanādas. Trešo valstu reflektantu skaits ir minimāls – 5 līdz 10 procenti. Tāpēc mums nav lielu problēmu ar vakcīnu pielīdzināšanu, turklāt ārvalstu studenti šajā ziņā ir ļoti motivēti. Un svarīgi, ka Latvijas likumdošana atļauj viņus šeit vakcinēt bez maksas.

Cik procentuāli šobrīd RSU ir ārzemju studenti?

25–26% jeb kopumā ap 2600. Šis skaits mainās, turklāt ārvalstu studentu uzņemšana notiek gan vasarā, gan ziemā. Bet interese par mums ir ļoti augsta, un arī ārzemju studentu zināšanu kvalitāte un motivācija ir ļoti augsta. Mēs arī viņus vērtējam pēc centralizēto eksāmenu rādītāja, un, ja mums ir izvēle starp trim vai četriem, mēs uzņemam tikai labāko. Jāsaka gan, ka arī Latvijas studentus mēs uzņemam ar vidējo centralizēto eksāmenu atzīmi 70–80%. Valstī vidēji tie ir kādi 40–50%.

Reflektantu konkurss pat maksas studiju programmās mums ir milzīgs. Studiju programmā Uzturs – 36 uz vienu vietu, Stomatoloģija – 12 uz vienu vietu. Interesanti, ka programmā Vecmāte ir 25 pretendenti uz vienu vietu. Arī sociālu zinātņu studiju programmās ir stabils konkurss, un mēs varam atlasīt labākos. Mēs gan rūpējamies par tiem, kuriem Covid ir iecirtis robu zināšanās – ir pieejama sagatavošanas programma, kas notiek četru mēnešu garumā jau paralēli studijām. Mēs palīdzam viņiem uzlabot zināšanas profilējošajos priekšmetos, kas vēlāk būs nepieciešami studiju procesā.

Labi strādā arī mūsu mentoru programma, kurā iesaistās vecāko kursu studenti. Viņi atbalsta jaunos studentus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aptaujā par to, cik dažādu augstskolu absolventi atrod vietu darba tirgū, pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas mēs ieņemam otro vietu. 92% no mūsu absolventiem atrod labi apmaksātu darbu Latvijas darba tirgū. Tas attiecas arī uz sociālajām zinātnēm.

Covid laikā mēs vairākus simtus ārzemju studentu aizsūtījām praksē uz viņu mītnes zemēm. Šajā procesā tika iesaistīti vairāki simti ārstniecības iestāžu. Rezultātā ieguvām ļoti labu kontaktu ar darba devējiem, sevišķi Vācijā, Skandināvijā. Mūsu bijušie studenti tur ļoti bieži sekmīgi pabeidz rezidentūru un ar labiem panākumiem sāk strādāt medicīnā. Somijas izglītības ministre pat izteicās, ka RSU ir «mūsu piektā labākā universitāte», jo mums ir vairāki simti somu studentu, esam no Somijas prezidenta saņēmuši apbalvojumu par simulāciju tehnoloģiju ieviešanu studiju procesā.

Jūs nupat saņēmāt no visām Latvijas augstskolām jebkad saņemto augstāko vērtējumu, t. s. Times Higher Education globālajā augstskolu reitingā! Kuras ir bijušas RSU stiprās puses, kas ļāvušas tajā sasniegt līdz šim Latvijai neredzēti augsto pozīciju starp 501. un 600. vietu?

Lielā mērā tas ir izdevies, pateicoties mūsu pētniecības sasniegumiem. Pēdējos četros gados pētniecību mēs izvirzījām par prioritāti, un šajā laikā mums ir izdevies par 80% paaugstināt starptautiski citētu publikāciju skaitu, kā arī ievērojami palielināt piesaistīto ārvalstu zinātnisko projektu skaitu. Mēs esam arī cītīgi veidojuši dažādas motivācijas programmas mūsu zinātniekiem un investējuši pētniecībā pašu pelnītos līdzekļus.

Līdztekus pētniecībai otra nozīmīga lieta šajā reitingā bija ārvalstu studentu piesaiste, kas ir 30 gadu smaga darba rezultāts. Un kopumā tā vieta starp 501.–600. ir ļoti labs rādītājs, otrais labākais Baltijas valstīs aiz Tartu Universitātes. Taču jāņem vērā, ka Tartu Universitātes valsts zinātniskais finansējums ir desmit reizes lielāks! Tāpēc ilgtermiņā mums savu rezultātu nebūs viegli noturēt bez papildu finansējuma pētniecībai un infrastruktūrai. No četrām Latvijas zinātnes universitātēm mēs esam saņēmuši viszemāko ES fondu atbalstu tieši zinātnes infrastruktūras attīstībai. Vakar redzējām otra nozīmīgākā augstskolu reitinga U-Multirank rezultātus, kur deviņās dažādās disciplīnās mēs esam saņēmuši visaugstāko vērtējumu. Un atkal nozīmīgs ir internacionalizācijas kritērijs, ārvalstu profesoru, studentu piesaiste un starptautiska augstas kvalitātes zinātne.

Vai ir kādi specifiski pētījumu virzieni, kur jūs starptautiski esat izcēlušies?

Protams, viens no galvenajiem lielajiem virzieniem ir medicīna. No visa pētniecības rezultāta tā veido kādus 80%. Un tā ietver ļoti daudzus apakšvirzienus – arī zobārstniecību, farmāciju. Un tieši tagad – Covid laikā –notiek ļoti daudzi aktīvi pētījumi. Mēs esam saņēmuši trīs valsts pētījumu programmas par kopējo summu 1,5 miljoni eiro, kā arī aktīvi pieslēgušies dažādiem starpinstitucionālajiem pētījumiem, kas saistīti ar Covid izpēti. Sākot ar vīrusa genomu un diagnostiku un beidzot ar ārstēšanu un rehabilitāciju. Tagad šo pētījumu rezultāti tiek apkopoti, publicēti, kas ceļ mūsu pētnieku citējamību. Jo Covid intensīvi pēta visā pasaulē, katrs jauns raksts ir unikāls un uzreiz piesaista starptautisku uzmanību.

Jūs tikko nosvinējāt spāru svētkus jaunam nozīmīgam infrastruktūras objektam – RSU farmācijas studiju un pētniecības kompleksam.

Šis komplekss sastāvēs no trim daļām. Viena būs apmācību daļa, kur topošie farmācijas speciālisti varēs mācīties Eiropas standartiem atbilstošā vidē. Šajā kompleksā būs ļoti modernas laboratorijas, kur mēs varēsim demonstrēt ne tikai to, kā, piemēram, savāc ārstniecības augu herbāriju, bet praksē pārbaudīt šīs iegūtās zināšanas. Es domāju, tas arī palielinās ārzemju farmācijas studentu interesi par RSU. Šobrīd mums farmācijas jomā tikpat kā nav ārvalstu studentu.

Nākamā daļa – pētniecība. Tur būs jaunās zāļu formas, antioksidanti, farmācijas ķīmija – pētniecības aprīkojums pilnā apmērā. Modernas laboratorijas, aparatūra.

Trešais virziens būs ražošana. RSU ar saviem pētniecības resursiem, piesaistot arī zinātniskos institūtus, var veidot dažādas substances, vielu pamatstruktūras, kas nepieciešamas jaunu zāļu izveidei. Šāds bizness pasaulē ir ļoti pieprasīts, jo lielie koncerni, kas ražo galaproduktu, balstās uz tādiem kā mēs. Tāpēc mēs šobrīd ļoti aktīvi meklējam partnerus Latvijā – Organiskās sintēzes institūtu, Grindeks, Olainfarm – un, protams, arī ārzemēs.

Mēs ceram, ka šajā centrā notiks aktīva dzīve, pētniecība, tiks radītas inovācijas, tehnoloģiju pārnese uz industriju. Augstskolu sadarbība ar industriju, biznesa, tehnoloģiju parkiem šobrīd pasaulē ir topa tēma. Un mums ir jāiet uz to, ka mēs pildām industrijas pasūtījumus.

Vai tas ir tas, kas jaunajā Augstskolu likumā ir nodēvēts par "zinātnes universitāšu ekosistēmām"?

Precīzi. Un, protams, katra institūcija, arī lielās slimnīcas, veido savu ekosistēmu. Arī zinātnes institūti veido katrs savu bildi ar saviem sadarbības partneriem. Problēma, ka tās ekosistēmas bieži vien nepārklājas. Jo tikai tad, ja tās krustojas, veidojas tas lieliskais inovatīvais gala produkts. Un nevis caur institūciju juridisku apvienošanu, bet brīvprātīgu, loģisku, saimnieciski zinātnisku sadarbību. Tajā pašā laikā dodot potenciālu iesaistei lielajos Eiropas projektos. Jo Latvijas zinātnei atvēlētā nauda ir stipri nepietiekoša, un šajā ziņā es neesmu liels optimists. Nauda ir lielajos Eiropas projektos, un tā nav limitēta, tie ir miljardi eiro. Bet, lai pie tās tiktu, mums ir jābūt spēcīgam spēlētājam ar attiecīgiem cilvēkresursiem, infrastruktūru un sadarbības partneriem.

Kā jums veicas ar jaunās augstskolu pārvaldības sistēmas ieviešanu, jauno institūciju veidošanu?

Tas ir liels izaicinājums. Šodien mēs vēlam jauno Senātu, pavasarī vēlēsim jauno Satversmes sapulci. Mums ir jāgroza vairāk nekā 300 dažādu nolikumu, kas prasa milzīgu koncentrēšanos.jat, vai bija vajadzīga šāda reforma, – noteikti! Tas bija nonsenss, ka tik mazā valstī bija vairāki desmiti augstākās izglītības iestāžu, no kurām liela daļa stipri diskutablas kvalitātes. Reforma ir devusi impulsu lielajām augstskolām ļoti strauji attīstīt savas kompetences jomas, īpaši pētniecību. Un līdzīgu progresu kā RSU mēs redzam arī pie mūsu kolēģiem Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē. Mēs redzam, ka zinātnē beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki, kuri līdz šim varbūt tikai aizstāvēja doktora disertāciju un tad pagāja no zinātnes malā. Atgriežas arī mūsu cilvēki no ārvalstīm. Jautājums – ko darīt ar augstskolas padomi?

Nu jā, tas jau tas lielākais strīdus ābols...

Zinātnes universitātei padomē jābūt 11 locekļiem. Piecus ieceļ augstskolas Senāts, pieci ir dibinātāja, mūsu gadījumā Veselības ministrijas (VM), pārstāvji, kurus apstiprina MK, bet viens – Valsts prezidenta virzīts pārstāvis. Mūsu interese ir, lai augstskolas padomē strādātu kolēģi, kuriem ir izpratne par starptautisku kvalitatīvu augstāko izglītību un pētniecību. Mēs nepieļaujam iespēju, ka tur varētu patverties kādi bijušie politiķi vai ierēdņi. Mēs tur redzam starptautiski pazīstamus ekspertus jomās, kurās RSU attīstās. Un mums patiešām ir zināmi reāli kolēģi, kuri būtu ar mieru iesaistīties arī no ārvalstīm, arī cittautieši. Un mēs ceram, ka no ārpuses nākošā pieredze būs dzinējspēks, kas mums atvērs acis, kā mēs varam vairāk iekļauties starptautiskajā zinātnē. Tāpat padomē ir jābūt spēcīgiem mūsu industriālo partneru pārstāvjiem.

Piemēram, varbūt kādam no lielo farmācijas kompāniju vadītājiem. Taču, ja tiešām RSU padome tiks veidota kā barotne bijušajiem politiķiem vai caurkritušiem ministriem, tā būs traģēdija! Ir jāuzklausa augstskolu viedoklis, piesaistot ekspertus darbam to padomēs. Un mēs ceram uz gaismu, intelektuālo pienesumu no viņu puses, kas ļautu mums ieiet Times Higher Education pirmajā trīssimtniekā līdzās Tartu Universitātei.

Jūs esat paudis, ka visām budžeta vietām ārstniecības rezidentūrā būtu jābūt valsts apmaksātām, kā arī rezidentiem jāmaksā alga, lai jaunie speciālisti nemūk prom no Latvijas. Kā jums šajā jomā virzās dialogs ar VM?

Daļa mūsu studentu mācās par naudu, un tikai daļai ir valsts apmaksātas budžeta vietas. Jau 25 gadus mēs izglītojam studentus sociālajās zinātnēs, un arī šajā jomā mums ir viens no augstākajiem studētgribētāju rādītājiem valstī. Sociālo zinātņu reflektantu skaits mums katru gadu pieaug, un šogad atkal 10–15% ir klāt. Un nav godīgi, ka teju 25 gadu laikā sociālo zinātņu studiju programmām RSU nav valsts apmaksātu budžeta vietu. Tā ir vēsturiski veidojusies netaisnība, acīmredzot kādreiz IZM kabinetos izlobēta. Kas attiecas uz rezidentu vietām – ir jāsaprot, ka tad, ja nav rezidentu, nav arī ārstu.

Latvijā darba tirgū ir tukšas ap 3000 māsu un 1000 ārstu vietas, jo īpaši ģimenes medicīnā. Augstskolas diploms ir tikai kā bāze jaunajam ārstam, uz kuras jābūvē rezidentūra. Būtu tikai godīgi vismaz katram RSU budžeta studentam saņemt budžeta vietu arī rezidentūrā. Valsts var noteikt, tieši kādos virzienos, bet tā nedrīkst ignorēt, ka ceturtā daļa no rezidentiem paliek bez budžeta vietas. Jo rezidentam jau ir ierobežotas iespējas – maksāt pašam, kas ir dārgi, vai doties rezidentūrā uz ārvalstīm, piemēram, Vāciju. Tur ir konkurētspējīgs rezidentu atalgojums, un, ņemot vērā darbaspēka deficītu, pēc rezidentūras viņi momentā saņem labi atalgotu darba piedāvājumu. Lai šo ķēdīti pārrautu, visām rezidentūras studijām ir jābūt pilnībā finansētām no valsts budžeta. Tāpat ir jāpalielina budžeta vietu skaits pamatstudijās medicīnā un māszinībās. Mēs to visu esam lūguši VM. Un, cik es zinu, process ir sakustējies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

RSU klātienes studijās varēs piedalīties tikai vakcinētas personas

Db.lv, 21.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju un zinātnisko darbību pandēmijas apstākļos, mazinot studējošo un personāla veselības apdraudējumu un ievērojot valstī noteiktos obligātos epidemioloģiskās drošības pasākumus, no šā gada 30.augusta RSU studiju darbā pamatā varēs piedalīties personas, kuras vakcinējušās pret Covid-19, liecina universitātes paziņojums mājaslapā.

Trešdien, 19.maijā, RSU rektors izdevusi rīkojumu par studiju procesa turpmāko organizēšanu Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos. Tas nosaka studējošo un darbinieku kategorijas, kas drošā veidā varēs piedalīties studiju procesā, tostarp ārstniecības iestādēs, no 30.augusta.

RSU noteikusi, ka klātienes studiju procesā drīkstēs piedalīties personas, kas vakcinētas pret Covid-19, sākot ar 15.dienu pēc pilna vakcinācijas kursa vai sākot ar 22.dienu līdz 90.dienai pēc vakcīnas "AstraZeneca" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc vakcīnas "AstraZeneca" otrās devas saņemšanas.

Studiju procesā klātienē varēs piedalīties arī personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi, sākot ar brīdi, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju līdz 180.dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) parakstīts sadarbības līgums ar Štādes slimnīcu par RSU filiāles izveidi.

Līgumu parakstīja RSU rektors profesors Aigars Pētersons un Štādes klīnikas Neiroloģijas departamenta vadītājs profesors Holgers Šmits (Holger Schmidt), kurš ir sadarbības projekta koordinators no vācu puses. Vācijas delegācijā ir arī klīnikas vadītājs profesors Martins Graseli (Martin Grasselli) un Kardioloģijas departamenta vadītājs Dr. Sebastians Filips (Sebastian Philipp).

Sadarbība ar vācu klīniku uzsākta jau pirms diviem gadiem, un praksē tajā ir bijušas vairākas RSU Medicīnas fakultātes studentu grupas. Parakstītais līgums paredz studijas Štādes slimnīcā, kuru ietvaros būs ne tikai prakses, bet arī teorētiskā apmācība.

“RSU patlaban ir astoņi klīnisko studiju centri Vācijā, kuros studenti pilnveido zināšanas un prasmes. Sadarbība ar Štādes klīniku ir skats nākotnē, kas veicina studentu un docētāju mobilitāti. Tā piedāvā jaunas iespējas pētniecībai un studiju programmu modernizācijai, integrējot labāko Rietumeiropas partneru pieredzi,” uzsvēra RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RSU parakstījusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāti

Db.lv, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāte (LVZU). Parakstītais līgums noteiks pamatu labākās prakses apmaiņai un sadarbībai inovāciju ieviešanā zinātnē un studijās.

"Strādājot kopā ar LVZU, mēs esam liecinieki tam, cik lielu spēku sniedz sadarbība. Kopā mēs atradīsim jaunus veidus, kā ieviest inovācijas pētniecībā un izglītībā, kā veicināt atklājumus un izstrādāt pasaulē konkurētspējīgas studiju programmas. Ar šo partnerību mēs vēlreiz apliecinām savu nelokāmo apņemšanos veicināt izcilību un sabiedrības attīstību," sadarbības līguma parakstīšanas laikā LVZU Emanuela Levina centrā sacīja RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

"Apvienojot centienus, mūsu profesionālās komandas paaugstinās savu atpazīstamību Eiropā. Mums ir spēcīgs pamats sadarbībai, pateicoties ilggadējai draudzībai ar RSU, kas izpaužas dažādos līmeņos. Tā aizsākās jau padomju laikos. Es personīgi ļoti labi pazīstu šo universitāti, tāpēc esmu ļoti gandarīts un lepns, ka mēs tiekamies Kauņā, lai apmainītos ar labāko praksi," sacīja LVZU rektors profesors Rimants Benetis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Topošajā RSU farmācijas studiju un zinātnes kompleksā iemūrē kapsulu

Db.lv, 19.05.2021

RSU rektors profesors Aigars Pētersons un RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrējot kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošais farmācijas studiju un zinātnes komplekss nonācis nākamajā būvniecības fāzē.

Daudzstāvu ēkā, kas Konsula ielā 21 top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots noslēgt 2022. gadā.

Kompleksā būs Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas studentiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Zinātnes loma uzsvērta arī vēstījumā nākamajām paaudzēm, kuru kapsulā ēkas pamatos iemūrēja RSU rektors profesors Aigars Pētersons, UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs un RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RSU topošajiem mediķiem izveido simulācijas tehnoloģijām aprīkotu operāciju bloku

Db.lv, 26.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties piecus mēnešus ilgiem izbūves darbiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (MITC) atklāts simulācijas tehnoloģijām aprīkots operāciju bloks.

Studenti un rezidenti tajā varēs apgūt un uzlabot plašu medicīnisko prasmju spektru, sākot no ķirurģiskās šūšanas un mezglu siešanas līdz acs mikroķirurģijai, ķeizargriezienam un laparoskopiskām operācijām.

Lai varētu nodrošināt mūsdienīgu un modernu izglītību, RSU jau iepriekš piecu gadu periodā ir investējusi vairāk nekā piecus miljonus eiro studiju procesā, kas balstīts simulācijās, – gan pašu pelnītos līdzekļus, gan ES struktūrfondu finansējumu. Operāciju bloka izveidē RSU investējusi 864 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa ieguldīta mācību trenažieros, simulatoros un iekārtās.

“RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs ir sevi pierādījis, gan pilnveidojot studentu un rezidentu prasmes un iemaņas, gan īstenojot mācības Rīgas un reģionu ārstniecības iestādēs, gan arī militārās medicīnas jomā, palīdzot NATO mācību norisē. Jaunizveidotais operāciju bloks RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centram ļauj izvirzīties līderpozīcijā visā Baltijā, kad runa ir par simulācijas tehnoloģijām veselības aprūpes profesionāļiem,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” janvāra vidū noslēdza sadarbības līgumu, kura mērķis ir veidot ciešāku ikdienas sadarbību, turpinot celt augstākās izglītības kvalitāti, studiju programmu atbilstību nozares attīstības tendencēm un speciālistu sagatavotību darba vidē.

Tāpat līgums paredz sadarbību zinātniskās pētniecības jomā, tostarp, inovatīvu produktu izstrādē.

“Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kam ir spēcīga nacionālā farmācijas industrija. “Olainfarm” kā viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem nepārtraukti sniedz savu ieguldījumu tās attīstībā. Jauno speciālistu izglītošana un ikdienas sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm ir būtisks faktors ikvienas industrijas izaugsmē, un jo īpaši, farmācijā, kur pamatu pamatos viss balstās zinātnē un nepārtrauktā pētniecībā. “Olainfarm” attīstības plāni ir ambiciozi – kļūt par vienu no top desmit Eiropas zāļu ražotājiem savās terapeitiskajās grupās. Šo mērķi varēsim sasniegt ar pieredzējušiem, augsti kvalificētiem un zinošiem speciālistiem, tāpēc esam priecīgi oficiāli nostiprināt mūsu sadarbību ar RSU, lai palīdzētu jaunajiem speciālistiem augt un profesionāli pilnveidoties,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durvis vēris Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzejs – izglītojoša, neparasta kultūrtelpa ar vēsturisku kolekciju un mūsdienīgu pieeju.

Muzeja pamatā ir pirmā anatomijas mācību kolekcija Latvijā, kas izveidota anatomikumā 20. gadsimta 20.-30. gados un līdz šim kalpojusi topošo mediķu skološanai. Jaunais muzejs šo ekspozīciju atver ikvienam, piedāvājot iepazīt ķermeņu dažādību un ieskatīties tajā, ko parasti redz tikai anatoms vai ķirurgs.

Muzeja kolekcija sastāv no vairākiem tūkstošiem anatomisku preparātu – orgāniem, ķermeņa daļām un pat veseliem ķermeņiem, kas, pateicoties prasmīgam anatomu darbam, saglabājušies nemainīgi jau 100 gadus un kļuvuši par medicīnas vēstures materiālu mantojumu, iekļaujoties Nacionālajā muzeju krājumā. Šobrīd vēsturiskā kolekcija ieguvusi jaunu elpu – renovētu ēku, laikmetīgu interpretāciju un mūsdienīgu digitālu ietvaru, ļaujot ikvienam padziļināti izzināt cilvēka ķermeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klātesot būvniecības darbu speciālistiem, studentu, mācībspēku, zinātnieku un augstskolas vadības pārstāvjiem, 26. augustā svinīgi atzīmēti Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošā farmācijas studiju un zinātnes kompleksa spāru svētki.

Daudzstāvu ēkā, kas top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs. Plānots, ka studenti un pētnieki jauno kompleksu Konsula ielā 21 sāks izmantot 2022. gadā.

“Rīgas Stradiņa universitāte ir spēcīga Eiropas zinātnes universitāte. Tas arī nosaka RSU ilgtermiņa attīstību. Ieguldot ERAF un RSU pašu pelnītos līdzekļus jaunā kompleksa būvniecībā, mēs stiprinām universitātes zinātnes un studiju kapacitāti rūpnieciskajā farmācijā, kas ir Latvijas viedā specializācijas joma. Rūpnieciskajai farmācijai ir augsts potenciāls inovatīvu un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Pasaules līmeņa farmācijas zināšanu koncentrēšana Konsula ielā 21 ievērojami stiprinās RSU un Latvijas ceļu uz šī mērķa sasniegšanu,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju pievienos RSU

LETA, 13.12.2022

RSU rektors profesors Aigars Pētersons iepriekš norādīja, ka gadījumā, ja valdība saskatīs ieguvumus un lems, ka šāda augstskolu konsolidācija ir nepieciešama, RSU kā valstiski atbildīga zinātnes universitāte pildīs šo lēmumu.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma reorganizēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (LSPA), to integrējot Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).

LSPA joprojām būs ar savu akadēmisku un zinātnisku autonomiju un saglabās savu nosaukumu un simboliku, lai attīstītu pētniecības izcilību veselības un sporta zinātņu nozarē, līdz ar to arī valsts sporta politikas jomu.

Plānots, ka LSPA tiks reorganizēta no 2026.gada 1.janvāra, kad tā turpinās pastāvēt kā RSU struktūrvienība.

Jau vēstīts, ka Augstākās izglītības padome (AIP), izvērtējot IZM ieceri, pauda konceptuālu atbalstu šai idejai.

IZM uzsver, ka Ministru kabineta noteikumi "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība" neparedz piešķirt zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, kuru novērtējums ir 1 vai 2, proti, LSPA, Banku augstskolai, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, Liepājas Universitātei, taču zinātnes bāzes neesamība būtiski apdraud augstskolas iespējas īstenot Augstskolu likumā noteiktos kritērijus zinātniskās darbības un tehnoloģiju pārneses procesa nodrošināšanai kā zinātniskajām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par aptuveni 13 miljoniem eiro būvēs zobārstniecības prakses un studiju centru

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un RSU Stomatoloģijas institūts līdz 2028.gada nogalei RSU kampusa teritorijā plāno izveidot modernu zobārstniecības prakses un studiju centru.

Jaunā studiju un zobārstniecības centra ēka atradīsies RSU kampusa teritorijā Dzirciema ielā 16/20, un tā plānošanas un projekta izstrādes darbi jau ir uzsākti.

Atbilstoši ieceres plāniem, RSU Bērnu zobārstniecības centrs atradīsies jaunbūves otrajā stāvā, trešajā stāvā plānotas RSU Stomatoloģijas institūta Ortodontijas klīnikas telpas, savukārt pārējos stāvos Zobārstniecības fakultātes studiju, simulāciju u.c. telpas. Iecerēts, ka esošās ēkas ar jauno ēku būs savienotas ar gaisa koridoriem.

Kopumā ēkā būs seši stāvi, kur telpas aizņems ~4870 m2, savukārt Bērnu zobārstniecības centrs - 875 m2, kas ir ~21% no būves platības.

Ēkas plānotās būvniecības izmaksas tiek lēstas ~13,2 milj. eiro. Bērnu zobārstniecības centra izveidei paredzēti 3,2 milj. eiro. Centra būvniecība varētu tikt pabeigta 2028.gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 31. martā, notiks jaunā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas studiju un pētniecības centra svinīgā atvēršana Rīgā, Konsula ielā 21. Jaunā būve papildina Pārdaugavā izveidoto RSU studentu pilsētiņu un ir apjomīgākā un tehniski sarežģītākā ēka, kas tapusi augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē.

“Šī nav tikai jauna ēka. Pirmkārt, šis ir moderns pasaules līmeņa zinātnes centrs, kurā koncentrēties zināšanām un jaunām farmaceitiskām tehnoloģijām, lai palīdzētu izstrādāt inovatīvus risinājumus un radīt jaunas zāļu formas. Mēs esam daudz ieguldījuši un turpinām strādāt, lai dotu savu pienesumu pasaules zinātnei un celtu sabiedrības labklājību,” norāda RSU rektors prof. Aigars Pētersons.

Farmācijas studiju un pētniecības centra piecos virszemes un vienā pazemes stāvā mājvietu radusi Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Ēkā izveidotas kopumā četras auditorijas, 11 mācību telpas, 10 studiju laboratorijas un septiņas pētniecības laboratorijas. Gatavo zāļu formu laboratorija veidota, ievērojot rūpnieciskās farmācijas nozares principus, tostarp veidojot tīrtelpas, kas atbilstu ISO 8 standartam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiltu būvēšana starp augstskolām un industrijas uzņēmumiem – visiem izdevīga sinerģija

Dace Bandere, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkums gan individuāliem uzņēmumiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā iezīmējas kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai noturētu attīstības un inovāciju tempus. Augstskolas ir tās, kas sagatavo kvalificētus speciālistus darba tirgum, tāpēc nozaru uzņēmumu un augstāko izglītības iestāžu daudz ciešāka sadarbība ir kritiski svarīga, lai darba tirgū nonāktu speciālisti ar uzņēmējiem aktuālām zināšanām un prasmēm.

To var panākt tikai ciešā ikdienas sadarbībā starp uzņēmumiem un mācību iestādēm. Mēs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ļoti labi apzināmies, ka mums ir jāspēj nodrošināt zināšanas un prasmes, kas jaunajam speciālistam palīdzēs atrast darbu un nodrošinās, ka viņš šajā darbā spēj paveikt no viņa prasīto. Tieši tāpēc nesen noslēdzām arī sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pie šiem jautājumiem varam kopīgi strādāt un veidot abpusēji produktīvu sadarbību. “Olainfarm” no savas puses apņemas ne vien līdzdarboties studiju programmu uzlabošanā, bet arī nodrošināt praksi un bāzes vietas mūsu studentu zinātniskajiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu mutes, sejas un žokļu audu atjaunošanos pēc ķirurģiskām manipulācijām un novērstu infekciju risku, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) speciālistiem attīsta jaunu pieeju kontrolētai un lokālai antibiotiku un augšanas faktoru piegādei.

Traumas, audzēji, iekaisumi, dažādas saslimšanas – ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēkiem nepieciešamas mutes, sejas un žokļu kaulu operācijas. Lai atlabšana pēc ķirurģiskās manipulācijas būtu pēc iespējas veiksmīgāka un ātrāka, ir būtiski samazināt infekciju risku.

Latvijas Zinātnes padomes projektā MATRI-X («Antibakteriālu autologu fibrīna matricu izstrāde mutes, sejas un žokļu ķirurģijai», LZP-2020/1-0054) zinātnieki izstrādā jaunus materiālus klindamicīna (plaša spektra antibiotika) un autologu augšanas faktoru kontrolētai piegādei operācijas vietā.

Zāļu piegādes sistēmas nodrošina kontrolētu un lokālu aktīvo vielu piegādi un dozēšanu, padarot ārstēšanu efektīvāku un pacientiem draudzīgāku. Pacientiem zāles vairs nav jāuzņem orāli, jo tās tiek iestrādātas biomateriālā, no kura izdalās noteiktās devās un tieši iedarbojas uz bojātajiem audiem organismā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Ideju apvienojot ar zinātni, top inovatīvi produkti eksportam

Db.lv, 26.01.2024

Programmas ietvaros ir izstrādāta specializēta elektroniskā plate, kas ļaus pilnveidot SIA “Adventum Tech” radīto inovatīvo būvkonstrukciju noslodzes mērīšanas ierīci, ļaujot optimizēt ražošanas izmaksas un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām.

Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Paula Valdena ielā 3, notiks Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) jaunās ēkas spāru svētki.

Jaunajā ēkā zinātnieki pētīs un sintezēs cilvēka "rezerves daļas" – implantmateriālus, kas veidoti no kalcija fosfātiem un domāti bojāto audu un orgānu aizvietošanai.

BBCE ēkā strādās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki, kuri šobrīd biomateriālus pēta un attīsta netālu no Ķīpsalas, Pulka ielā. Centra zinātnieki fokusējas uz materiālu un tehnoloģiju izstrādi personalizētai medicīnai – personalizētām zāļu piegādes sistēmām, implantmateriālu formas un ķīmiskā sastāva pielāgošanu.

Pārceļoties uz RTU studentu pilsētiņu un atrodoties līdzās MLĶF, kā arī citām RTU fakultātēm un strādājot kopā ar citu jomu kolēģiem, zinātnieki varēs paplašināt starpdisciplinārus pētījumus un attīstīt jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar padziļinātu implantmateriālu izpēti šūnu vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) jauno korpusu būvniecībā var zaudēt pat 70 miljonus eiro iepriekš minēto 46 miljonu eiro vietā, tāpēc jaunā valde izraudzīta ar spēcīgām krīzes menedžmenta zināšanām un tās darbs būs orientēts uz zaudējumu samazināšanu, glābjot to, kas vēl glābjams, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs.

Komentējot lēmumu atsaukt PSKUS valdi, viņš norādīja, ka šobrīd ir runa par risku zaudēt tuvu 70 miljoniem eiro. Šādi zaudējumi apdraudētu slimnīcas īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un pacientu drošību.

Kopš oktobra sākuma, kad tika atsaukta vecā un iecelta jaunā pagaidu padome, tā ir sniegusi vairākas rekomendācijas un redzējumu, kā uzlabot slimnīcas A2 ēkas būvniecības projektu un būvuzraudzību, taču nekas no ieteiktā no valdes puses neesot ieviests. Staņēvičs norādīja, ka vairākas reizes notikušas tikšanās ar darbiniekiem - gan individuāli, gan kolektīvi, tika novērots ārkārtīgi liels saspringums kolektīvā, bet no valdes puses neesot sperti nekādi soļi, lai situāciju deeskalētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ atklāts pelējums, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Gunda Jauntēva.

Šīs nedēļas laikā slimnīcas būvuzņēmēji turpina darbu pie jaunās ēkas pagrabstāva telpu tīrīšanas darbiem, tajā skaitā attīrot no bojātajiem būvizstrādājumiem. Jauntēva norādīja, ka pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīs starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija ir iesniegusi ierosinājumu Ministru kabinetā ļaut epidemioloģiski drošā veidā atsākt darbu visiem veikaliem tirdzniecības centru telpās.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) lielāko tirdzniecības centru vārdā šo ierosinājumu atbalsta, jo priekšlikums ir balstīts pētījumu datos un zinātniski pamatotā argumentācijā par gaisa kvalitāti.

Kā liecina CO2 līmeņa mērījumi tirdzniecības centros, gaisa kvalitāte tirdzniecības centros ir daudz labāka un tirdzniecības centri ir uzskatāmi par epidemioloģiski daudz drošāku vidi, nekā, piemēram, mazie veikali, kur nav mehāniskas ventilācijas, bet kuriem ir atļauts darboties.

Mērījumi, ko veikuši RSU Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētnieki no šī gada 15. līdz 20. aprīlim, apliecina, ka oglekļa dioksīda (CO2) līmenis tirdzniecības centros ir no 395 līdz 690 ppm – jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte. Šie dati apliecina epidemioloģiski drošo vidi tirdzniecības centros, tāpēc to pārstāvji rosina pieņemt faktos balstītus lēmumus un atvērt visas tirdzniecības vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu vakcinācijas procesa tempu Latvijā, lielākie tirdzniecības centri pauž gatavību savās telpās izvietot vakcinācijas punktus.

Tirdzniecības centri ir atbilstošas vietas vakcinācijas veikšanai ne vien to lielās platības dēļ, kas ļauj nodrošināt procesu bez drūzmēšanās, bet arī tādēļ, ka to telpas ir epidemioloģiski droša vieta – to jau apliecinājuši Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku mērījumi. Reizē ar vakcinācijas punktu izveidi nozare aicina lemt par tirdzniecības centru darbības atjaunošanu, tādējādi vienlaicīgi sekmējot vakcinācijas tempa pieaugumu un ekonomikas atveseļošanos epidemioloģiski drošā veidā.

“Lielākie Latvijas tirdzniecības centri ir skaidri pauduši savu gatavību sadarboties ar Veselības ministriju un uzsākt vakcinācijas punktu izveidi tirdzniecības telpās gan Rīgā, gan reģionos. Svarīgākais ir tas, ka tirdzniecības centros ir epidemioloģiski droša vide, tāpēc reizē ar vakcinācijas procesa ienākšanu tirdzniecības centru telpās būtu loģiski beidzot ļaut atsākt darbību arī visiem mazumtirgotājiem. Vakcinācijas procesā cilvēku plūsma ir stingri kontrolēta un tāpēc epidemioloģiski droša, un arī tirdzniecības vietas, darbojoties pēc ieviestajiem drošas tirdzniecības principiem, spēj nodrošināt cilvēku skaita kontroli un citas noteiktās prasības. Tādējādi ieguvēji būtu mēs visi, iegūstot plašākas vakcinēšanās iespējas un virzoties uz ekonomikas atveseļošanos no krīzes,“ norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemot savā valdījumā jaunā korpusa būvobjektu un veicot apsekošanu kopā ar SIA "Velve" pārstāvjiem, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) eksperti konstatējuši būvdarbu dokumentācijas iztrūkumu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

Pēc viņas paustā, pazudusi iepriekš parakstītā izpilddokumentācija, tajā skaitā arī PSKUS eksemplārs, būvdarbu žurnāli, autoruzraudzības žurnāli un daļa no būvprojekta mapēm, kam saskaņā ar normatīvo regulējumu jāatrodas būvobjektā. SIA "Velve" pārstāvji esot atteikušies komentēt dokumentācijas pazušanu un norādīt tās atrašanās vietu.

FOTO: Stradiņa slimnīca pārņem no Velves nepabeigto jauno korpusu 

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdien no SIA "Velve" pārņēmusi nepabeigto...

Šos faktus fiksēja klātesošie zvērinātie tiesu izpildītāji, fiksējot arī SIA "Velve" pārstāvja teikto, ka dokumentācija netiks atdota. Lai konstatētu attiecīgos pārkāpumus no SIA "Velve" puses, kam bija jānodrošina minētās dokumentācijas neskarta atrašanās būvobjektā, PSKUS jau informējusi Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Apsekojot būvobjektu, tiks fiksēti paveiktie darbi un to stāvoklis, paralēli veicot aplēses par "Velves" slimnīcai nodarītajiem zaudējumiem, lai noteiktu zaudējumu kopapjomu un celtu prasību tiesā pret "Velvi".

PSKUS nekavējoties sāk arī neatliekamo darbu apzināšanu un steidzami veiks nepieciešamo defektu labojumus.

Būvniekam atzīstot nespēju pildīt savas līgumsaistības, līgums ar SIA "Velve" tika lauzts 13.februārī.

LETA jau rakstīja, ka pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem tika atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Novembrī "Velve" pabeidza slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr mēneša beigās slimnīcas jaunā A2 ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ tika atklāts pelējums. Pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīja starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan "Bior" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

"Velve" vēlāk paziņoja, ka pelējuma skartās daļas ir demontētas, bet termiņu kavējumus esot ietekmējušas nepilnības un kļūdas slimnīcas būvprojektā. Tā apliecināja gatavību un spēju pabeigt būvniecību, taču tas aizņemtu 15 līdz 17 mēnešus. Tomēr slimnīca paziņoja, ka lauzīs līgumu ar būvnieku, bet "Velve" sola lēmumu apstrīdēt.

21.februārī pēc trīs stundu garām sarunām slimnīca pārņēmusi no "Velve" nepabeigto korpusu.

Līgums starp PSKUS un "Velvi" tika noslēgts 2020.gada 27.augustā, un tajā paredzētais darbu izpildes termiņš bija 30 mēnešu - jauno slimnīcas korpusu būvniekam vajadzēja pabeigt 2023.gada pavasarī. Līguma laikā pēc "Velves" ierosinājuma tā nosacījumi tika mainīti kopumā piecas reizes, bet darbu izpildes termiņi pagarināti trīs reizes, par 16 miljoniem eiro palielinot arī līgumcenu. Rezultātā šo gadu laikā izbūvēti vien nepilni 60% paredzētā būvapjoma, no kuriem daļa nav nodoti pasūtītājam, kopumā neapgūstot 26 miljonus Eiropas Savienības finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Darbu sācis jauns RSU Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas dienas stacionārs

Db.lv, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RSU Stomatoloģijas institūtā pēc telpu rekonstrukcijas 440 m2 platībā darbu ir uzsācis jauns Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas dienas stacionārs, kura izveidē ieguldīti 735 tūkstoši eiro.

Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas virsārsts asoc.prof.Ģirts Šalms skaidro, ka jauna, daudz plašāka dienas stacionāra izveide bija nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstošu pirms un pēc operācijas aprūpi, vienlaicīgi piedāvājot augsta komforta līmeni pacientiem.

Stacionārā ir pieejami trīs operāciju galdi, sešas palātas ar astoņām gultas vietām. Ir iekārtota viena intensīvās aprūpes palāta, kā arī, palāta pacientiem ar kustību traucējumiem. Katrai palātai ir viss nepieciešamais aprīkojums pacientu drošībai, kā arī moderna ventilācija, sava dušas telpa, labierīcības, tv.

Jaunās telpas ļauj nodrošināt to, ka vienlaicīgi var veikt vairākas sarežģītas operācijas vispārējā anestēzijā. Asoc.prof.Ģ.Šalms stāsta, ka paplašinātajā dienas stacionārā tiek veiktas visa veida operācijas mutes dobumā, pēc kurām pacients jau pēcpusdienā dodas mājās. Tās ir dažādas sarežģītības pakāpes zobu ekstrakcijas (raušanas), implantācijas, preprotētiskā ķirurģija, kad pacientam tiek veikta kaula pieaudzēšana, kaula paplašināšana vai sašaurināšana, lai pēc tam varētu ievietot zoba implantātu un aizvietotu trūkstošos zobus. Bieži tiek veiktas zobu transplantācijas operācijas, saknes gala rezekcijas un labdabīgu veidojumu noņemšana, kā arī retinētu (neizšķīlušos vai daļēji izšķīlušos) zobu atsegšana, kas nepieciešama, lai veiktu ortodontisku zobu regulāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 8. martā, Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumu AS “Olainfarm” reģionālās vizītes laikā apmeklēja Latvijas Republikas finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tikšanās laikā augstā amatpersona un uzņēmuma vadība pārrunāja Eiropas Savienības (ES) programmu pieejamību un atbilstību Latvijas ražotāju attīstības vajadzībām, cilvēkresursu attīstības jautājumus un uzņēmuma sadarbību ar izglītības iestādēm. Tāpat tika diskutēts par risinājumiem, kā valsts no savas puses var palīdzēt uzņēmumam turpināt veiksmīgi attīstīties.

“Redzu, ka “Olainfarm” gaidāms jauns, pozitīvs attīstības posms: akcionāru maiņas process ir pilnībā noslēdzies, ir skaidrs, saprotams un nopietns investīciju plāns, kā arī labi pārdomāti uz Eiropas tirgu orientēti eksporta apjoma izaugsmes plāni. Priecājos, ka ES fondu programmu līdzekļi arī līdz šim veiksmīgi ieguldīti pētniecībā, jaunu produktu izstrādē, tehnoloģiskā attīstībā, zaļākā ražošanas procesā un efektivitātes uzlabošanā. Svarīgi, ka uzņēmumam ir arī plāni sadarbībai ar lielajām Latvijas zinātņu universitātēm - RSU, RTU un LU, jo biotehnoloģiju un zāļu industrija šobrīd ir viena no straujāk augošajām ekonomikas nozarēm pasaulē. “Olainfarm” izaugsmei ir spēcīgs potenciāls, tāpēc vēlu veiksmi un turēsim īkšķus, lai izdodas kļūt par nākamo Latvijas uzņēmumu, kura pārdošanas apjomi un izaugsmes temps to ierindotu Latvijas TOP 5!”,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru