Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kā teica kāds Franču revolūcijas laika žurnālistikas kolēģis, revolūcija rīkojas līdzīgi Saturnam – tā aprij savus bērnus, un digitālā revolūcija nav izņēmums

Mūsu cerība ir inovācijas un sekmīgi startup, mēs alkstam pēc savas Nokia un nevaram vien sagaidīt savu Skype, un mērķis radīt savu kaut miniatūru Silīcija ieleju ir katras sevi cienošas programmas ietvarā. Tas nekas, ka nesen šo saulainās Kalifornijas fenomenu bija visai izplatīts dēvēt par Silikona ieleju. Un arī tas acīmredzot nekas, ka ar startup pat dažā valsts pārvaldes līmeņa dokumentā aizvien tiek saprasti vienkārši jaunizveidoti uzņēmumi. Vienvārdsakot, gan sabiedrības, gan politikas veidošanas līmenī nav skaidrības, par ko vispār ir runa, bet mums to visu vajag un vēlams jau nākamgad.

Šeit acīmredzot iederas paskaidrojums, ka arī manā ieskatā zināšanās balstīta ekonomika lielā mērā nozīmē likt uzsvaru uz IT. Vai man tas patīk, ir cits jautājums, ja vispār, jo runa jau nav par patikšanu, bet par sapratni, kas ar mums notiek. Un notiek kārtējā revolūcija – digitālā revolūcija. Ne velti tāda revolūcija ir palaista, jo no sākuma tas bija interesants eksperiments, tad – jau masas saistoša ideja un pasākums, un visbeidzot – neizbēgamība un nepieciešamība. Nepieciešamība tā ir tāpēc, ka sevišķi jau Eiropā bez šīs revolūcijas mums nav cerību izrauties no parādu sloga (arī pārkreditētajā Ķīnā u.c.), jo vecais ekonomikas modelis to nepārprotami nespēj.

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – par brīvu darbavietu trūkumu valstī nevar sūdzēties. 2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darbavietu, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt pērn strauji pieaugušo brīvo darbavietu skaits nav saistāms ar pieaugošo darbaspēka aizbraukšanu no valsts, jo saskaņā ar CSP datiem pērn migrācija bijusi nulles līmenī, proti, no Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārcēlās apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriezās Latvijā.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3 %. Savukārt visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %. Latvijā ir arī augstākais Baltijā brīvo darbavietu īpatsvars no visām darbavietām– 2,3%, kamēr Lietuvā – 1,3%, bet Igaunijā – 1,8%. Šī statistika liecina, ka uzņēmēju satraukumam par nespēju aizpildīt vakances ir nopietns pamats.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Lai nodrošinātu uzņēmuma «Liepājas metalurgs» vēsturiskās teritorijas efektīvu izmantošanu, Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (LSEZ) un SIA «FeLM» šā gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka Liepājā attīstību.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: «Industriālā parka izveide vietā ar unikālu infrastruktūru ir attīstīt Liepājas pilsētas teritoriju 120 ha platībā. Industriālā parka teritorijai tuvāko 15 gadu laikā plānots piesaistīt investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veikšanai un radīt 1000 jaunas darbavietas, kas sekmēs ekonomisko aktivitāti ne tikai Liepājā, bet dos ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības kopējā izaugsmē.»

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis: «Liepājai un arī Latvijai šis ir vēsturisks brīdis, kad tiek pāršķirta jauna lapaspuse un sākts jauns attīstības posms vietai un teritorijai, kuru līdz šim pazinām kā Liepājas Metalurgu. Šobrīd tiek sākts jauns stāsts, kurš, es ticu, būs pilsētai tikpat nozīmīgs kā vēsturiskais uzņēmums.»

Sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta" likvidēs vēl 10 000 darbavietu, otrdien paziņoja kompānijas vadītājs Marks Zakerbergs.

Darbiniekiem nosūtītā elektroniskā pasta vēstulē Zakerbergs norāda, ka darbavietas tiks likvidētas dažu turpmāko mēnešu laikā, un šis lēmums ietekmēs vidējā līmeņa vadītājus.

Tāpat Zakerbergs pavēstīja, ka netiks aizpildīti 5000 šobrīd pieejamo vakanču.

Darbavietu likvidēšanu Zakerbergs skaidro ar nepieciešamību restrukturizēt uzņēmumu un uzlabot tā veiktspēju ilgtermiņā.

"Meta" pērn novembrī jau paziņoja, ka likvidēs 11 000 no tobrīd uzņēmumā esošajiem 87 000 darbavietu.

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, to vidū sociālais tīkls "Twitter" un interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon".

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas ir visaptverošākais ekonomiskās situācijas raksturotājs, taču tās nav perfekts mērinstruments, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šeit nav runa par to, vai IKP pietiekami ņem ietekmi uz vides un sociālo kapitālu, kas svarīgi un populāri globālo diskusiju temati. IKP izmaiņas kļūs arvien mazāk informatīvas tieši par Latvijas tautsaimniecībā notiekošo, jo mūsu ekonomikā runāt par vidējo kļūst arvien grūtāk.

Vidējais pieauguma temps turpmākajos gados arvien mazāk raksturos to, kas notiek dažādās Latvijas ekonomiku veidojošajās daļās — reģionos un nozarēs.

Arvien krasāk nodalīsies veiksmīgie attīstības centri un pārējā teritorija. Ar attīstības centriem šeit pirmkārt ir domāta Rīga, bet ne tikai tā. Arī nozaru likteņstāsti būs ļoti atšķirīgi. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports baros strauju finanšu starpniecības, informācijas un sakaru, biznesa pakalpojumu attīstību. 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos

#Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē.

Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē; lielu lomu spēlēs nodokļu administrācija, kurā jau ir uzsāktas pārmaiņas vairākās jomās

Tādu ainu rāda Domnīcas Certus pētījums.

Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka pašlaik nav skaidrības, ar ko beigsies OECD BEPS (Base erosion and profit shifting) process un kādi būs jaunie spēles noteikumi. Lai arī, viņaprāt, ir nepieciešama lielāka skaidrība par to, kā būs, kamēr to iegūsim, paies laiks, taču zaudēt laiku nedrīkst, un tāpēc valsts iestādēm būtu jārīkojas nekavējoties.

Jau patlaban VID spēj kvalitatīvi apkalpot lielus ārvalstu investorus, piemēram, Uralkalij, taču kapacitāte ir ierobežota. Tāda mēroga darījumus varam apkalpot kādus divus gadā, ne vairāk, DANA REIZNIECE-OZOLA, FINANŠU MINISTRE

Industriālo un komerciālo nekustamo īpašumu kompānija Sirin Development ir uzsākusi jauna industriālā parka pirmā posma izbūvi.

Sirin industriālais parks atradīsies Maskavas ielā. Pēc pirmās kārtas izbūves, ko plānots pabeigt 2019. gada nogalē, partneriem būs pieejamas noliktavu telpas 22 360 kvadrātmetru platībā. Kopējais investīciju apjoms, ko plānots ieguldīt industriālā parka būvniecībā, ir 45 miljoni eiro. A klases biroju ēku un A+ energoefektivitātes klases industriālā parka kopējā platība būs 16 hektāri, savukārt ēku kopējā platība - 80 000 m2.

«Mēs priecājamies paplašināt savu darbību Latvijā, uzsākot jauna objekta celtniecību Stopiņu novadā. Jaunā industriālā parka būvniecības darbi aizņems 2 gadus, taču uzņēmums vēlas paplašināt savu produktu portfolio un šobrīd aktīvi pēta jaunas attīstības iespējas Rīgā un tās apkārtnē,» informēja Laurinas Kuzavas (Laurynas Kuzavas), Sirin Development izpilddirektors.

Publisko resursu kļūs aizvien mazāk, tāpēc valstu lielāka uzmanība tiks veltīta investīcijām, radot un izmantojo privātajam sektoram saistošus finanšu instrumentus.

Tā sarunā ar DB saka Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb). Rīgā viņš viesojās ES kohēzijas politikai veltītā konferencē Riga Cohesion Conference.

Vai jūs teiktu, ka, ieskaitot kohēziju, pieaug Eiropas projekta īstenošanas instrumentu sociālekonomiskā, ne vien ekonomiskā nozīme?

Es teiktu, ka šāda nozīme vienmēr ir bijusi. Bet viena no mūsu kā Rietumu, Eiropas nacionālo valstu un ES lielajām problēmām ir tāda, ka mēs esam ļoti sekmīgi pīrāga uzcepšanā jeb mūsu ekonomiku pieaugumā, tomēr mēs ne obligāti esam sekmīgi šā pīrāga sadalē iesaistīto starpā. Tāpēc ir sajūtas gan dalībvalstu, gan pilsoņu starpā, ka viņi no kopējā labuma nav saņēmuši savu. Un, ja tas tā ir, tad tas ir tiešām jānovērš.

ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" vadītājs Endijs Džasijs pirmdien paziņoja, ka kompānijā tiks likvidēti vēl 9000 darbavietu, ņemot vērā neskaidro ekonomisko situāciju.

Uzņēmums jau janvārī pavēstīja, ka likvidēs vairāk nekā 18 000 darbavietu.

Džasijs darbavietu likvidēšanu skaidro arī ar nepieciešamību restrukturizēt "Amazon" darbību pēc koronavīrusa pandēmijas, kuras laikā uzņēmums bija strauji palielinājis strādājošo skaitu pieprasījuma kāpuma dēļ.

Uz pērnā gada decembri "Amazon" nodarbināja 1,54 miljonus cilvēku.

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, tai skaitā sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta" un sociālais tīkls "Twitter".

ASV datoru un printeru ražotājs «HP Inc.» paziņojis, ka pasaulē likvidēs 10% darbavietu, lai vienkāršotu uzņēmuma darbību un samazinātu izdevumus.

Kompānija norāda, ka nākamo trīs gadu laikā likvidēs līdz 9000 darbavietu. HP pasaulē kopumā nodarbina aptuveni 55 000 cilvēku.

«Mēs pieņemam drosmīgus un apņēmīgus lēmumus, mums sākot nākamo nodaļu,» sacīja HP topošais vadītājs Enrike Loress, kurš pie uzņēmuma vadības grožiem stāsies novembrī.

Loress skaidro, ka šāda rīcība nepieciešama, lai reaģētu uz patērētāju ieradumu izmaiņām.

Kā ziņots, «HP Inc.» izveidojās, kad 2015.gada novembrī datortehnoloģiju milzis «Hewlett-Packard» tika sadalīts divās firmās – korporatīvā aprīkojuma un pakalpojumu uzņēmumā «Hewlett-Packard Enterprise» un personālo datoru un printeru kompānijā «HP Inc.».

Interneta personāla atlases uzņēmums CV-Online veicis aptauju Baltijas valstīs, lai noskaidrotu kopējo darbinieku apmierinātības līmeni ar savu darbavietu. Aptaujas rezultāti liecina, ka latvieši kopumā ar pašreizējo darbavietu un apstākļiem ir mazāk apmierināti nekā igauņi, bet apmierinātāki nekā lietuvieši.

Aptaujas dalībnieki tika aicināti novērtēt savu kopējo apmierinātību ar pašreizējo darbavietu 10 baļļu skalā, kur 10 ir ļoti apmierināti, bet 1 ļoti neapmierināts, ietverot tādus faktorus kā atalgojums, darba vide, kolēģi, vadība, karjeras izaugsmes iespējas u.c. Rezultāti liecina, ka visās Baltijas valstīs apmierinātības līmenis ir vidējs: Latvijā vērtējums ir 6.18, Igaunijā 6.4, bet Lietuvā strādājošie savu apmierinātību novērtējuši salīdzinoši viszemāk – ar 5.73.

Analizējot apmierinātākos darbiniekus pēc ieņemamā amata, visās trijās Baltijas valstīs visaugstākos rādītājus uzrādīja augstākā līmeņa vadītāji, bet zemākos strādnieka pozīcijā strādājošie. Latvijas apmierinātākie darbinieki strādā tādās amata pozīcijās kā augstākā līmeņa vadītājs (7,37), speciālists (6,55) un vidējā līmeņa vadītājs (6,49), bet mazāk apmierinātie – strādnieks (5,24) un klientu apkalpošanas speciālists (5,41).

Liepājas Būvvaldes komisija ekspluatācijā pieņēmusi Liepājas biznesa centra paplašināto teritoriju, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tajā izbūvētas trīs jaunas ražošanas ēkas ar kopējo platību aptuveni 12 300 m2 un viens mazāks ražošanas korpuss 1000 m2 platībā.

Liepājas biznesa centra īpašnieka un nekustamā īpašuma apsaimniekotājs LSEZ SIA Pumac Liepaja pārstāvis Livars Vangovskis uzsver, ka projekts ir veiksmīgi īstenots un jau šobrīd ražošanas uzņēmumiem ir iznomāti 74% no jaunajām telpām, kas liek domāt par industriālā parka tālāku paplašināšanos.

Liepājas biznesa centrs paplašināšanas projektu atbalstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un, kā nosaka noslēgtais līgums, atbalsta intensitāte ir 50% jeb līdz 1,4 miljoniem eiro. Tāpat ar LIAA noslēgtais līgums paredz, ka uzbūvētajās telpās jāizvieto ražošanas uzņēmumi ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā, radot jaunas darbavietas.

Radošā mākslīgā intelekta tehnoloģijas, piemēram, plašu popularitāti strauji iemantojušais "ChatGPT", varētu apdraudēt ap 300 miljoniem pilnas slodzes darbavietu visā pasaulē, liecina ASV bankas "Goldman Sachs" ziņojums.

Jaunākajā ziņojumā "Goldman Sachs" ekonomisti aplēsuši, ka 18% pasaules darba varētu automātiski veikt ar mākslīgo intelektu, bet automatizācija vairāk ietekmētu attīstītos tirgus, nevis attīstības tirgus. ASV tehnoloģija varētu aizstāt 7% darbavietu.

Vienlaikus analītiķi uzsver, ka lielākajā daļā darbavietu un sektoru mākslīgais intelekts papildinās cilvēka darbu, nevis to pilnībā aizstās.

Mākslīgā intelekta ieguldījuma rezultātā pasaules iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 7% gadā.

Tāpat analītiķi atgādina, ka vēsturiski jaunu tehnoloģiju attīstība ir novedusi arī pie jaunu profesiju un darbavietu rašanās, tādējādi darbaspēku izmaksu ietaupījuma, jaunu darbavietu radīšanas un augstāka ražīguma rezultātā iespējams ražīguma uzplaukums, kas būtiski palielina ekonomikas izaugsmi, tomēr nav iespējams paredzēt, kad tāds uzplaukums varētu būt.

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» ceturtdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs 12 000 darbvietu, kompānijai reģionā restrukturizējot darbību, lai uzlabotu rentabilitāti.

Šo darbvietu likvidēšana ir daļa no plašas restrukturizācijas, kas ietver sešu rūpnīcu slēgšanu Eiropā, par ko tika paziņots jau iepriekš.

«Ford» samazina kopējo rūpnīcu skaitu reģionā līdz 18, reorganizējot savu biznesu trīs nodaļās - komerciālo transportlīdzekļu ražošana, vieglo automobiļu ražošana un «Ford» modeļu imports.

Uzņēmums skaidro, ka darba vietas paredzēts likvidēt līdz 2020.gada beigām.

«Ford» jau maijā paziņoja, ka visā pasaulē likvidēs apmēram 10% darbavietu, kas nozīmē, ka līdz augusta beigām kompānijā strādājošo skaits samazināsies par 7000.

Restrukturizācijas pasākumi pasaulē otrajam lielākajam autoražotājam ļaus ietaupīt 600 miljonus ASV dolāru (533 miljonus eiro) gadā.

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» pirmdien paziņoja, ka visā pasaulē likvidēs apmēram 10% darbavietu, kas nozīmē, ka līdz augusta beigām kompānijā strādājošo skaits samazināsies par 7000.

Restrukturizācijas pasākumi pasaulē otrajam lielākajam autoražotajam ļaus ietaupīt 600 miljonus ASV dolāru (537 miljonus eiro) gadā.

«Ford» vadītājs Džims Hekets pirmdien elektroniskā pasta vēstulē darbiniekiem paziņoja, ka darbavietu likvidācija tiks panākta gan ar atlaišanu, gan ar brīvprātīgu darba attiecību pārtraukšanu. Tāpat kompānijas preses dienestā informēja, ka tiek iesaldēta esošo vakanču aizpildīšana.

Kompānijas preses pārstāvji informēja, ka apmēram 2300 likvidējamo darba vietu ir ASV.

Hekets norādīja, ka darbavietu likvidācija nozīmē, ka par nepilniem 20% tiks samazināts augstākā līmeņa vadītāju skaits, kas nozīmē arī birokrātijas samazinājumu un ātrāku lēmumu pieņemšanu.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Vācijas otra lielākā banka "Commerzbank" paziņojusi, ka līdz 2024.gadam likvidēs 10 000 darbavietu un slēgs 340 klientu apkalpošanas centru, ņemot vērā klientu aizvien lielāku pievēršanos internetbankas pakalpojumiem un bezskaidras naudas norēķiniem.

Šis lēmums ietekmēs katru trešo bankas darbinieku Vācijā.

"Ņemot vērā plašu digitalizāciju, banka pakāpeniski samazinās klientu apkalpošanas centru skaitu no pašreizējām 790 līdz 450," norāda "Commerzbank".

Salīdzinājumā ar 2020.gadam prognozētajiem finanšu rezultātiem izmaksas līdz 2024.gadam tiks samazinātas par 1,4 miljardiem eiro jeb aptuveni 20%.

"Commerzbank" jau iepriekš paziņoja par 2900 darbavietu likvidēšanu 2020.gadā, bet decembrī pavēstīja, ka atvēl 610 miljonus eiro, lai finansētu apjomīgo darbavietu likvidēšanu.

Banka prognozē, ka 2020.gads, visticamāk, tiks noslēgts ar pirmajiem zaudējumiem kopš 2009.gada.

Attīstītājs izbūvējis komunikācijas, gaida klientus ar izstrādātiem ēku projektiem, bet gatavs būvēt tās arī konkrētu pasūtītāju vajadzībām

Sakrita visi apstākļi, tostarp bija liels gala patērētājs (zemes pircējs), tā par industriālā parka Ādažos attīstību sarunā ar Dienas Biznesu norāda Sabre Invest (SI) valdes loceklis Uldis Ālītis. Vaicāts par objekta vietas izvēli, viņš atzīmē, ka atšķirībā no citām vietām, piemēram, pie Ķekavas, ziemeļu virzienā no Rīgas līdzīgu projektu nav bijis. Izrāvienu industriālā parka attīstībai pie Via Baltica, kur uzņēmumam piederēja 38 ha zemes, devis saldumu ražotāja Orkla lēmums veidot tur Laimas ražotni: «Esam lepni, ka mūsu industriālajā parkā Orkla veiks lielākās investīcijas pārtikas ražošanā Baltijā kopš neatkarības atjaunošanas.»

Industriālā parka attīstība pati par sevi paredzējusi visu komunikāciju izbūvi, kas arī tika ietverts Orkla darījumā par zemes iegādi. Līgums par ceļu pievadu, ūdens, gāzes, elektrības, kanalizācijas, meliorācijas un optiskā interneta izbūvi iegādātajam zemes gabalam noslēgts 2017. gada beigās.

Lai arī paša Daugavpils lidlauka attīstības projekts ir apturēts, pašvaldība neatteiksies no industriālā parka būvniecības bijušā lidlauka teritorijā.

Pilsētas domes ārkārtas sēdē deputāti nobalsoja par aizņēmuma ņemšanu investīciju projekta "Būvprojekta minimālā sastāva, būvprojekta izstrāde un autoruzraudzības veikšana objektā "Industriālā parka būvniecība Lidostas ielā 4, Lociki, Naujenes pagastā, Daugavpils novadā" 1.kārta" īstenošanai. Industriālo parku "ALTOP" jeb "Austrumlatvija top!" paredzēts būvēt pašvaldībai piederošajā zemes gabalā Naujenes pagasta Locikos.

Lidlauka būvniecības projektu Domes sēdē deputāti nolēma apturēt. Taču "ALTOP" industriālā parka izveides iecere palika aktuāla arī kā patstāvīgs projekts.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt 61 miljonu eiro 

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro,...

"ALTOP" parka kopējā teritorija ir 232 hektāri, plānotā industriālā parka teritorija ir 53 hektāri, no tiem pirmajā kārtā ir plānots attīstīt teritoriju desmit hektāru platībā, sākotnēji izveidojot komersantu pieprasījumā balstītas A klases loģistikas noliktavas 8000 līdz 10 000 kvadrātmetru platībā un ārējos inženiertīklus, lai varētu izbūvēt kopējo telpu platību apmēram 70 000 kvadrātmetru apmērā, kas atbilst Latvijas lielāko industriālo parku telpu platībai.

Pašvaldībā skaidroja, ka Daugavpils un citu pilsētu uzņēmumus interesē A klases biroju un noliktavu telpas ar labu infrastruktūru un atbilstošām inženierkomunikācijām, kas pašlaik nav pieejamas ne Daugavpilī, ne arī kādā citā Latgales plānošanas reģiona teritorijā. Liela mēroga loģistikas centriem ir svarīga atrašanās ārpus apdzīvotajām vietām un lieljaudas elektroenerģijas pieslēguma pieejamība, ko var nodrošināt, attīstot "ALTOP" industriālo parku.

Aizņēmums 130 620 eiro apmērā tiks novirzīts tehniskās dokumentācijas izstrādei. Savukārt projekta sadarbības partneris, Augšdaugavas novada dome, plāno izstrādāt objektam piegulošās ceļu infrastruktūras būvprojektu.

Jau ziņots, ka jaunā sasaukuma pilsētas dome nolēma Daugavpils lidostas attīstības projekta īstenošanu apturēt līdz 2025.gada 1.augustam.

Domē skaidroja, ka tai pašlaik nav pieejams nepieciešamais finansējums starptautiskas, reģionālas lidostas būvniecībai. Tāpat pašlaik trūkstot informācijas par topošās lidostas potenciālo satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēju.

Pastāvot konkurencei ar citiem Baltijas jūras reģiona civilās aviācijas lidlaukiem, ņemot vērā kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - ieguldījumus reģionālo lidlauku infrastruktūrā, samazinās Daugavpils lidlauka potenciāli apkalpojamā gaisa satiksmes tirgus daļa, uzskata domē. Tas sevišķi attiecas uz aviācijas pakalpojumu segmenta attīstību, kur vienlaikus ar infrastruktūras pieejamību ir nepieciešams arī atbilstoši izglītots darbaspēks. Arī kvalificēta darbaspēka trūkums augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augstas tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecības nozarēs esot nozīmīgs faktors, kas jāņem vērā šāda apjomīga projekta īstenošanā.

Analizējot konkrētās teritorijas attīstību, jāņem vērā, ka Daugavpils novada Naujenes pagasta Lociku ciema zemesgabalam izstrādātais un apstiprinātais detālplānojums nesaskan ar spēkā esošo Daugavpils novada teritorijas plānojumā 2012.-2023.gadam noteikto funkcionālo zonējumu un teritorijas atļauto darbību, secināja pašvaldībā.

Arī Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā pārvalde savā 21.jūnija ziņojumā norādījusi, ka teritorijā nav veikts jauns ietekmes uz gaisa kvalitāti novērtējums un izkliedes aprēķins, nav detalizētāk izvērtētas iespējamās paredzētas darbības ietekmes attiecībā uz trokšņa emisijām. Tāpat nav detalizētāk izvērtēti iespējamie lidostas teritorijas notekūdeņu izraisītie riski un esošo Lociku ciemata namu apsaimniekošanas iecirkņa kapacitāte pēc paredzētās darbības īstenošanas.