Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Pašlaik vasaras nometnes darbinieku bērniem rīko vien retais uzņēmums .

Pirms krīzes uzņēmumi daudz aktīvāk rīkoja nometnes savu darbinieku bērniem, tomēr patlaban aktivitāte ir panīkusi, nav gaidāms būtisks uzplaukums šajā jomā.

Daži vēl rīko

Pagaidām liela aktivitāte no uzņēmēju puses nometņu rīkošanā darbinieku bērniem nav manāma, atzīst nometņu organizatori, stāstot, ka pirms vairākiem gadiem, kad ekonomiku vēl nebija skārusi krīze, šādu praksi varēja manīt daudz biežāk. Tomēr tie uzņēmumi, kas rīko šādas nometnes, iedalāmi divās grupās – tie, kuri piedāvā nometnes visu darbinieku bērniem un tādi, kas piedāvā šādu atpūtu tikai daļai darbinieku bērnu, piemēram, tiem darbiniekiem, kas guvuši īpašus sasniegumus. Tomēr kopumā tādu kompāniju ir maz. Kā stāsta nometņu organizatora Mirandas nometnes vadītāja Lolita Osipova, uzņēmums agrāk rīkoja slēgtās nometnes dažādu kompāniju darbinieku bērniem, tomēr krīzes laika ietekmē šāda rīkošana tika pārtraukta. «Vienīgais, kas turpināja darboties un joprojām darbojas, – dažas arodbiedrības apmaksā savu biedru bērnu dalību nometnēs pilnībā vai daļēji,» novērojusi L. Osipova.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Saeimas deputāta Andreja Judina (Vienotība) ideja par bērnu apmaiņu starp latviešu un krievu ģimenēm pamazām sāk materializēties. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) konkursa ceļā izvēlējies un šodien, 16.augustā, sāk līgumu slēgšanas procesu ar piecām organizācijām, kuras īstenos šādus projektus, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

SIF padomes sēdē augusta sākumā pieņemti lēmumi par sabiedrības saliedēšanas projektu konkursu rezultātiem apmaiņas programmā latviešu un mazākumtautību bērniem. Šīs programmas realizācijai fondam piešķirta 20 000 latu valsts budžeta dotācija, informē laikraksts.

Pirmais par Bērnu apmaiņas programmu sāka runāt Saeimas deputāts Andrejs Judins. Šā gada pavasarī viņš aicināja atsaukties tās latviešu ģimenes, kas gribētu uz nedēļu vai ilgāku laiku savā ģimenē uzņemt krievvalodīgus jauniešus, kuri vēlas iepazīties ar latviešu tradīcijām, paplašināt savu redzesloku arī citos latviešiem būtiskos jautājumos, jo krievvalodīgajam puisim vai meitenei, kas dzīvo Purv­ciemā, iespējams, nav savas omītes laukos, kas palīdzētu ieraudzīt citu Latviju.

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Kids Capoeira Academy dibinātāji izvēlas mācīt kapoeiru bērniem - auditorijai, ar ko jāstrādā īpaši uzmanīgi un rūpīgi.

Kapoeira ir Brazīlijas cīņas māksla, kas apvieno mākslu, deju, akrobātiku, mūziku un cīņas elementus. Kids Capoeira Academy (biedrība Capoeira Latvia) izveidotāji Jeļena Gaikeviča un Dmitrijs Rassohins ar to nodarbojas jau gandrīz desmit gadus un laika gaitā pamanīja, ka reti kurš kapoeiras treneris strādā ar bērniem. Vadīt nodarbības jaunajai paaudzei nav viegli, taču teju trīs gadu Jeļena un Dmitrijs to dara.

Ar pieaugušajiem viss ir diezgan vienkārši – viņi izvēlas, kādas nodarbības apmeklēt, un paši par to maksā. «Pieaugušie ir vairāk motivēti, bērniem visu laiku jāmaina uzdevumi, lai viņiem būtu interese,» saka Dmitrijs. Parasti daudzi aiziet uz pirmo nodarbību, kādu laiku darbojas, bet pēc tam interese apsīkst. Liela daļa bērnu, kuri pirms trim gadiem ar kapoeiru sāka nodarboties pie Dmitrija un Jeļenas, dara to vēl joprojām. Viņa domā – tik daudzi turpina tāpēc, ka kapoeirā katrs cilvēks var sevi atrast – ir bērni, kam patīk dejot, citus piesaista akrobātika, mūzika vai cīņas elementi.

Arī bērniem no Ukrainas, tāpat kā visiem pārējiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kuri izbēguši no karadarbības Ukrainā, un līdz šim Latvijā saņēmuši primāro atbalstu jau drīz var nākties pašiem nodrošināt sev pajumti un pārtiku.

Likuma par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šā brīža redakcija nosaka, ka primārais sniedzamais atbalsts ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 90 dienu garumā. Ņemot vēra to, ka karš sākās 24. februārī un ļoti daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā bērnu grupas, iebrauca Latvijā drīz pēc tam, tad šis 90 dienu termiņš tūlīt beigsies.

Ukraiņu bēgļu satraukumam patiešām ir pamats, jo līdz šim brīdim nav pieņemti grozījumi likumā, kas pagarinātu 90 dienu termiņu izmitināšanai un ēdināšanai. Šie cilvēki jau saņēmuši no pašvaldībām ziņas par to, ka viņiem drīzumā pašiem jāsāk maksāt gan par izmitināšanu, gan par ēdināšanu.

Valdības ministri vairākkārt publiski solījuši, ka ukraiņu bēgļi var būt pavisam droši, par to, ka primārais atbalsts tiks pagarināts, taču tas nav izpildījies, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma turpinājuma vietā tiek piedāvāts īrēt dzīvošanas vietas, kur izīrētājs var saņemt līdz 300 eiro samaksu par šo, pieaugušie tiek mudināti atrast darbu.

Radīta jauna apmācību metode, kas atvieglos mācību procesu, īpaši aktīviem bērniem un bērniem ar mācīšanās grūtībām.

Klīniskā psiholoģe un speciālā pedagoģe Baiba Blomniece-Jurāne ir radījusi jaunu apmācību metodi, kura balstīta kustībā, lai mazinātu stresu un mācīšanos padarītu vieglu. Tagad arī aktīviem bērniem un bērniem ar mācīšanās un uzmanības koncentrēšanas grūtībām mācīšanās ir interesantāka un efektīvāka, sola autore.

Barboletas apmācību metode ļauj bērniem apgūt mācību vielu kustoties. Metodes būtība ir apmācība, izmantojot līdzsvara platformas. Šajā procesā bērniem paaugstinās koncentrēšanās spējas, aktivizējas abas smadzeņu puslodes, samazinās stresa līmenis un mācīties kļūst vieglāk un atraktīvāk, savukārt speciālistiem atvieglo darbu un palīdz bērniem efektīvāk koncentrēt uzmanību, lai uzņemtu jaunu informāciju.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai sava mājokļa iegāde ģimenēm ar bērniem būtu pieejamāka, banka Citadele un Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum trešdien parakstīja līgumu par sadarbību valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei, informē Citadele pārstāvji.

Ģimenes ar bērniem hipotekāros kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai varēs saņemt bankā Citadele valsts atbalsta programmas mājokļu iegādei ietvaros.

Līdz ar līguma parakstīšanu Citadele ir pirmā komercbanka Latvijā, kas ir gatava izsniegt hipotekāros kred ītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm ir bijis būtiskākais šķērslis sava mājokļa iegādei.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola uzsver: «Mājoklis ir viena no cilvēku pamatvajadzībām. Taču līdz šim dzīvokļa iegāde lielai daļai cilvēku bija finansiāli grūts vai pat neiespējams uzdevums. Tādēļ man ir īpašs prieks, ka 2015. gadu varam iesākt ar starta šāvienu šai valsts atbalsta programmai. Atbalstam dzīvokļu iegādei ģimenēm ar bērniem jau šogad esam paredzējuši 332,7 tūkstošus eiro.»

Nākamgad Rīgā ievērojami samazināsies nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ģimenēm ar bērniem, bet palielināsies - zemes īpašniekiem, informē Rīgas dome. Nodokļa maksājums pieaugs arī mājokļiem bez deklarētiem iedzīvotājiem, nesakoptai zemei, patvaļīgas būvniecības objektiem. To paredz jaunie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanu un NĪN atvieglojumu piešķiršanas kārtību, ko sagatavojusi Rīgas Pašvaldības ieņēmumu pārvalde.

Piemēram, kopējais maksājums (mājoklis un zeme) par 2istabu dzīvokļa īpašumu mikrorajonā 2015.gadā ir 49,74 eiro. 2016.gadā tas būs:

* tajā deklarētai ģimenei ar diviem bērniem : 16.80 eiro – samazinājums 32,94 eiro jeb 66,7%;

* tajā deklarētai ģimenei ar vienu bērnu : 28.00 eiro – samazinājums 21,74 eiro jeb 43,7%.

Spēkā paliek arī visas pašlaik noteiktās nodokļa atlaides (ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem , trūcīgām un maznodrošinātām personām, vientuļiem pensionāriem, invalīdiem u.c. mazaizsargātām iedzīvotāju grupām).

Noteikumu projektā plānots zemei Rīgas administratīvajā teritorijā piemērot likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteikto likmi - 1,5%. Līdz šim, rēķinoties ar ekonomisko krīzi un 25% pieauguma ierobežojumu, kas bija noteikts ar likumu 2008. - 2011.gadā, tika piemērota likme 1% apmērā.

Degvielas cenu pieaugums varētu beidzot mudināt latviešus pārsēsties uz ekonomiskākām un Latvijai atbilstošākām automašīnām, teica Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka šobrīd Latvijā vairums iegādājas apvidus automašīnas, kas pēc definīcijas patērē vairāk degvielas. Kā norādīja Kulbergs, jāpaiet kādam laikam, kad cilvēki sapratīs, ka pašreizējās degvielas izmaksas būs ilgtermiņā.

"Mums nāksies sadzīvot ar degvielas cenu starp diviem un trim eiro litrā. Varbūt tas beidzot pamudinās latviešus pārsēsties uz ekonomiskākām un ekoloģiskākām automašīnām," teica Kulbergs.

Uz jautājumu, vai Latvijas autotirgu varētu ietekmēt tas, ka dīzeļdegviela ir kļuvusi dārgāka par benzīnu, Auto asociācijas vadītājs atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka "tas vienmēr ietekmē tirgu".

Kulbergs arī skaidroja, ka Latvijā izmantot dīzeļdzinēja automašīnas nav loģiski, jo netiek nobrauktas tik garas distances, lai dīzeļa motors sevi attaisnotu, turklāt šīs automašīnas vieglāk lūzt un tās ir dārgāk saremontēt.

Kahetijas reģions ir Gruzijas vīna darīšanas sirds. Paši gruzīni lepojas ar to, ka vīnu tur dara jau tūkstošiem gadu.

Latviešu pieņēmumus par Gruzijas vīniem šobrīd gatava lauzt vīna darītavas "Georgian Wines & Tastes" dibinātāja un direktore Tamāra Markozašvili (Tamar Markozashvili). Viņa norāda, ka arī gruzīnu vīni var būt ļoti labi, kas diemžēl ir pretēji tam, kā daudzi domā gan Latvijā, gan visā Baltijā.

Vīndare atklāj, ka nolēmusi ražot labu Gruzijas vīnu tieši Latvijas un nedaudz vēlāk – arī visas Baltijas tirgum. Tas būs kā apliecinājums draudzībai.

"Veicām tirgus izpēti un atklājām, ka latvieši Gruzijas vīnus pārsvarā saista ar kaut ko lētu un saldu. Mēs to vēlamies mainīt, jo ražojam daudz augstākas kvalitātes vīnus, kuru vidū ir arī sausie un pussausie vīni. Šobrīd sadarbojamies gan ar Gruzijas valdību, gan mūsu vēstniecību Latvijā ar mērķi panākt to, lai latvieši dzertu labākus Gruzijas vīnus,” stāstaT. Markozašvili.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Ar spēlēm un rotaļām Lilija Jansone māca svešvalodas pašiem mazākajiem, kas pavisam nesen sākuši runāt dzimtajā valodā

«Meitas dēļ uzdrošinājos sākt savu biznesiņu. Vēlos, lai mana meita lepotos ar to, ko mamma dara,» saka Lilija Jansone, ABC valodu skola vadītāja. Auklējot mazo meitiņu, viņai radās pārliecība, ka nepieciešams pievērsties uzņēmējdarbībai. «Man likās, ka jāsāk kaut ko darīt un vislabāk – to, ko es protu vislabāk. Man ļoti gribējās sākt ko savu, vienmēr ir bijis svarīgi būt neatkarīgai. Protams, esmu strādājusi un varu strādāt kopā ar citiem, bet arī tagad es varu veidot savu komandu,» saka Lilija. Viņa ir absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu kā izglītības darba vadītāja un angļu valodas skolotāja. «Tieši ar to es nodarbojos,» teic Lilija.

Liepājniece Žanna Barskoviča kopā ar dzīvesbiedru Jāni radījuši rakstāmgalda paliktni, kas vienlaikus ir interaktīvs līdzeklis alfabēta apgūšanai.

Paliktnis ir pirmais gatavais produkts, taču tapušas arī nelielas datorprogrammiņas rakstīšanas iemaņu veicināšanai. Idejas dzimst ik dienu, stāsta Žanna Barskoviča, jo ģimenē aug trīs pamatskolas vecuma dēli, un ir arvien vairāk prasmju, kuras jāprot bērniem. Tās izkopt palīdz vecāki, izstrādājot metodiskus palīglīdzekļus, kuri var noderēt arī citās ģimenēs.

«Pareizas rakstītmākas apgūšana maniem bērniem prasīja daudz pūļu. Meklējām visādus mācību līdzekļus, kā vienkāršāk un interesantāk varētu iemācīt bērniem rakstīt. Izskatījām daudz grāmatu, meklējām informāciju internetā, bet tāpat vienmēr bija jāseko un jāskaidro, kā pareizi jāvelk līnijas un jātur rokā pildspalva, kā pareizi jānovieto lapa vai burtnīca rakstīšanas laikā, lai burtiņi veidotos pareizi un glīti,» stāsta trīs dēlu māmiņa. Tad arī radusies doma izveidot kādu palīglīdzekli, kas varētu atvieglot bērniem mācīšanās un vecākiem – mācīšanas procesu. Rezultātā tapa mācību palīglīdzeklis (paliktnis ar pareizi novietotas lapas šablonu, alfabēts ar krāsu norādi – kādā secībā jāraksta burta elementi), kas labi palīdzēja Žannas un Jāņa bērniem mācīšanās laikā, gan arī iedvesa domu par šāda produkta virzīšanu tirgū. «Izpētījām, kas tiek piedāvāts veikalos, un secinājām, ka trūkst krāsainu, bērniem saprotamu un tajā pašā laikā – metodiski vienkāršu palīglīdzekļu. Turklāt nemaz nav padomāts par bērniem, kuri raksta ar kreiso roku,» stāsta Žanna. Tā tapis vēl viens paliktnis – ar spoguļveidā izvietotiem objektiem un burtu zīmēšanas secību, kas atbilst kreiļu rakstīšanas veidam.

Sākoties jaunajam mācību gadam, mēneša laikā gandrīz par trešdaļu jeb 30% pieaudzis bērniem un pusaudžiem noformēto maksājumu karšu skaits, liecina bankas Citadele apkopotā informācija. Visvairāk kartes izsniegtas jauniešiem 15-16 gadu vecumā, bet gada laikā visstraujāk audzis noformēto karšu skaits pirmo klašu skolēniem, informē bankā.

Kā rāda bankas Citadele dati, sākoties rudens semestrim, strauji pieaudzis pieprasījums pēc norēķinu kartēm bērniem un pusaudžiem. No kopējā bērniem un pusaudžiem izsniegtā karšu apjoma norēķinu kartes īpaši aktuālas ir 15-16 gadus vecu jauniešu vidū - no visām šī gada deviņos mēnešos bērniem noformētajām kartēm 32% tika izsniegtas pusaudžiem šajā vecuma grupā. Statistika par pašiem jaunākajiem karšu lietotājiem - 1. un 2. klases skolēniem - liecina, ka šajā vecuma grupā karšu lietošana kļūst arvien populārāka. Šī gada septembrī 7 un 8 gadus veciem bērniem izsniegts sešas reizes vairāk karšu nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Valdība otrdien, 17.martā, vienojās paplašināt daudzbērnu ģimeņu definīciju, nosakot, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kuras aprūpē ir trīs vai vairāki bērni līdz 24 gadiem, tai skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni , kamēr viņi iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību.

Tādējādi daudzbērnu ģimenēm būs nodrošināta iespēja ilgstošāk saņemt jau patlaban esošos un no jauna izveidotos atbalsta pasākumus, uzlabojot to mājsaimniecību budžetu un mazinot pakļaušanu augstajam nabadzības riskam.

Šādas izmaiņas veiktas, jo patlaban normatīvajos aktos pastāv nevienlīdzīga attieksme pret ģimenēm ar bērniem un daudzbērnu ģimenēm. Piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt bērns līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad viņš ir pārtraucis studijas. Arī pilngadību sasniegušam ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam tiek saglabātas tiesības uz neizmantotām sociālajām garantijām līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union paplašinājis bērnu piena dzērienu zīmola Rasēns produktu klāstu ar jaunu kategoriju – Rasēns jogurtiem bērniem, kas pieejami ar zemeņu un persiku garšu, informē uzņēmumā.

Jogurti pieejami īpaši bērniem piemērotā nelielā, 110 g iepakojumā. Rasēns jogurtu līnija ir pirmais Latvijā ražotais jogurtu piedāvājums, kas radīts īpaši bērniem, norāda Food Union.

Būtiskas investīcijas jogurta bērniem izstrādē netika veiktas, jo tas tika izstrādāts uz iepriekš veikto investīciju bāzes. Arī produkta receptūras izstrāde tika veikta iekšēji, kas parasti sastāda vislielākas izmaksas, informēja uzņēmumā.

Līdz ar jauno Rasēns jogurtu palaišanu tirgū Food Union sadarbībā ar Omnicom Media Group Snapshots ir veicis arī iedzīvotāju aptauju par bērnu pārtikas lietošanas paradumiem Latvijā. Kā rāda tās rezultāti, katra otrā Latvijas ģimene bērnu ēdienkartē iekļauj speciāli bērniem domātus pārtikas produktus. Pirmajā vietā jeb visiecienītākie bērniem domāto produktu kategorijā ir piena produkti – tos savām atvasēm galdā ceļ izteikts vairākums (70%), t.i., divas trešdaļas vecāku. Vidēji bieži izvēle krīt par labu bērniem paredzētiem gaļas produktiem (56%) un saldumiem (53%). Bet visretāk bērniem domātā pārtika tiek meklēta plauktos ar putrām un musliem (38%), kā arī ar augļu-ogu biezeņiem (26%).

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

2017. gadā tikai 20,2 % mājsaimniecību nebija grūtību segt mājokļa izdevumus. Mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša 46,9 % mājsaimniecību (2016. gadā – 50,1 %). Šo izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša 32,9 % mājsaimniecību (2016. gadā – 30,5 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija Zemgalē. Pērn 45,2 % šī reģiona mājsaimniecībām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša. Savukārt Kurzemē un Rīgā bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša – attiecīgi 22,4 % un 28,6 %.

Dati liecina, ka vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem) un daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt gandrīz pusei (49,7 %) vientuļām vecākā gadagājuma personām (vecumā no 65 gadiem), 38,6 % nepilno ģimeņu un 36,1 % daudzbērnu ģimeņu. Savukārt starp pāriem ar vienu bērnu (13,8 %) un pāriem ar diviem bērniem (22,8 %) bija vismazākais īpatsvars, kas apgalvoja, ka mājokļa izdevumu segšana ir ļoti apgrūtinoša.