Tas varētu notikt, ja Eiropas Komisija (EK) Latvijas nacionālajai aviokompānijai izsniegto aizdevumu kvalificētu kā valsts atbalstu - tādā gadījumā aizdevuma izsniegšana ar EK esot jāsaskaņo vēl pirms atbalsta sniegšanas. Pretējā gadījumā atbalsts var tikt atzīts par pretlikumīgu un ir jāatmaksā - pat ar procentiem.
«Valsts aizdevums tiek uzskatīts par likumīgu tikai no brīža, kad ir saņemta attiecīga EK atļauja,» brīdina zvērināts advokāts Uģis Zeltiņš no zvērinātu advokātu biroja Railda, Lejiņš & Norcous, norādot, ka, tādējādi atbilstoši EK praksei par pretlikumīgu var atzīt arī valsts atbalstu, kurš pats par sevi netiktu aizliegts kā nesaderīgs ar ES iekšējo tirgu. Gadījumā, ja valsts atbalsts tiek atzīts par pretlikumīgu, saņēmējam tas ir jāatmaksā.
Saskaņā ar līdzšinējo EK un Eiropas kopienu tiesas praksi, pretlikumīgi saņemts valsts atbalsts ES dalībvalstīm ir jāatgūst no saņēmējiem pat gadījumā, ja kompānijai tādēļ rodas maksātnespējas vai bankrota risks. Valsts kase jau pagājušajā piektdienā pārskaitījusi uz Satiksmes ministrijas kontu 16 milj. Ls ieguldīšanai airBaltic pamatkapitālā, taču oficiāls paziņojums par valsts atbalsta sniegšanu EK vēl tikai top. To DB pagājušajā nedēļā apgalvoja pašreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis, kurš stāsta, ka Satiksmes ministrija vēl gatavo dokumentus iesniegšanai gan EK, gan Starptautiskajam Valūtas fondam. EK oficiālu paziņojumu par valsts atbalsta sniegšanu airBaltic vēl nav saņēmusi, DB apliecināja EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš.
Vaicāts, vai valdības atbalstītais airBaltic glābšanas modelis, kas paredz sākotnēji izsniegt airBaltic aizdevumu 57,6 milj. Ls apmērā, bet pēc tam to kapitalizēt, pārvēršot akcijās, ir vērtējams kā valsts atbalsts, U. Augulis atbild: «Neapšaubāmi!»
Līdzīgi, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju, sliecas domāt zvērināts advokāts U. Zeltiņš, kurš norāda, ka EK, vērtējot aizdevumu airBaltic, varētu izmantot tā dēvēto privātā investora testu
«Tas nozīmē, ka EK vērtētu, vai valsts šajā gadījumā ir rīkojusies tāpat, kā rīkotos privātais investors, tas ir, saņem procentus par savu aizdevumu, ir izvērtējusi visus riskus. Neredzot starp akcionāriem noslēgto līgumu, es nevaru apgalvot, ka airBaltic ir saņēmis valsts atbalstu, taču publiski pieejamā informācija neliecina, ka privātā kapitāla tirgū aviokompānija tās pašreizējā finansiālajā stāvoklī būtu spējusi aizņemties šādus līdzekļus,» apsvērumus, kas varētu liecināt, ka airBaltic ir saņēmusi valsts atbalstu, skaidro U. Zeltiņš.
DB rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pirms trim nedēļām slēgtā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē lemts par atļauju Valsts kasei izsniegt aizdevumu airBaltic, deputāti lēmuši, ka līdz šī gada beigām airBaltic aizdevumos saņems visu pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamo summu, proti, 57,6 milj. Ls. Tomēr līdz brīdim, kamēr aizdevums tiks kapitalizēts, airBaltic par to būs jāmaksā procentu maksājumi - gada likme noteikta ap 13%.
Saskaņā ar DB rīcībā esošo informāciju, lai arī Valsts kasē līdzekļi airBaltic kreditēšanai ir pietiekami, ar Budžeta komisijas jau doto piekrišanu vien nepietiek. Patlaban tiekot izvērtēti divi varianti - viens no tiem paredz veikt 2011. gada valsts budžeta grozījumus, bet otrs - grozīt likumu «Par budžetu un finanšu vadību», savukārt sākotnēji apsvērtā ideja - airBaltic kreditēt, izmantojot Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) starpniecību, esot atmesta.