«Es vienkārši vēlētos, lai cilvēkiem pašvaldībā būtu iespēja vērsties krieviski komunālos jautājumos,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Rīgas mērs Nils Ušakovs.
«Latviešiem ir tiesības nezināt krievu valodu, tas šo lietu nekādi neietekmētu. Rīgas dome šo iespēju vērsties pašvaldībā krieviski nokārtotu bez jebkādiem papildu izdevumiem,» akcentējis Rīgas mērs.
Viņš skaidrojis: «Paradokss ir tāds, ka, ja tu esi noziedznieks un tevi notver policija, tad iecirknī tu vari runāt krieviski, tev nodrošinās tulku un runās ar tevi valodā, ko tu saproti. Iznāk, ka likumpārkāpējiem tiesību ir vairāk kā vecai tantei, kas grib iesniegt sūdzību namu pārvaldei, ka viņai mājā jumts tek. Stulbi taču, vai ne?»
Vaicāts, kā vērtē referenduma par divvalodību rezultātus, Ušakovs stāstījis: «No vienas puses: balsojums pret otru valsts valodu ir pārliecinošs. Tas nepārsteidz, jo jau pirms referenduma nevienam nebija šaubu, ka Kurzemē 91% nobalsos pret. Visu cieņu latviešiem par šo aktivitāti un par šo balsojumu. Jautājums tomēr paliek - kāpēc tik daudz nobalsoja par? Kāpēc ceturtdaļa no Latvijas pilsoņiem - pilnvērtīgiem, aktīviem pilsoņiem - nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu? Tas nozīmē, ka referendums nav nekāda provokācija, bet gan indikators tam, ka problēmas ir.»
«Viens ļoti uzkrītošs un konkrēts piemērs – kopš 1991. gada ministri valdībā, etniskie krievi ir bijuši tikai divi – Vasilijs Meļņiks, kurš bija ministrs trīs dienas, un Vladimirs Makarovs, kurš pārstāvēja TB/LNNK. Tā jau ir kā leģenda – krievi par ministriem netiek, un tas ir ļoti spilgts atstumtības apliecinājums. Nepietiekoša pārstāvniecība – tā ir ļoti liela problēma. Jo cilvēki saka – mēs maksājam nodokļus, bet lemt par to, kā tos tērēt – tādu tiesību mums nav. Nevis likumu līmenī, bet pēc fakta,» kā vienu no šādām problēmām raksturojis Rīgas mērs.
Db.lv jau rakstīja - saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) interneta mājaslapā publicētajiem datiem referendumā par krievu valodas statusu Latvijā «pret» krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsojuši 74,8% balstiesīgo iedzīvotāju.
«Par» krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsojuši 24,88%.
Sekojiet ziņām