Ušakovs sola vairāk līdzekļu latviešu valodas apmācībai  22

N. Ušakovs apliecināja, ka svarīgākais ir jautājums, ko darīt pēc referenduma, un katram politiķim un politiskajam spēkam tas būtu jāapzinās un jāvirzās uz savstarpēju dialoga meklēšanu.

Šis ceļš būšot ejams maziem solīšiem, un, piemēram, Rīgas pašvaldība novirzīšot vēl lielākus līdzekļus latviešu valodas apguvei galvaspilsētas iedzīvotājiem, norādīja N. Ušakovs. Viņš ir arī pārliecināts, ka politiķiem jāvienojas par līdzšinējas retorikas maiņu, lai vēl vairāk nesaasinātu attiecības sabiedrībā.

N. Ušakovs norādīja, ka šis referendums nav par valodu vai kādu punktu Satversmē, jo daudziem no tiem, kas šodien nobalsos par, pilnībā pietiek ar vienu valsts valodu, bet šādi viņi vēlas norādīt uz tām problēmām politikā, kas bijušas pēdējos 20 gadus.

«Šis referendums nav provokācija, bet gan apliecinājums tam, ka ir problēmas,»  sacīja N Ušakovs. Pēc referenduma iespējami divi ceļi - vai nu viss paliek kā bijis un valdošie politiķi pateiks, ka vairākums ir nobalsojis pret, vai arī visi kopā tomēr sapratīs, ka ir problēmas un vienosies, piemēram, par atsevišķiem tabu - fašisti vai komunisti, kurus tomēr nevajadzētu izmantot politiskajā retorikā.

Tieši no politiķu retorikas maiņas iespējama arī turpmāka sabiedrības viedokļa un noskaņojuma maiņa, ir pārliecināts N. Ušakovs.

Jau vēstīts, ka līdz plkst.16 Latvijā kopumā referendumā nobalsojis gandrīz 51% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Rīgā nobalsoja 101 140 vēlētāju jeb 24,75%,Vidzemē - 121 137 jeb 29,6%, Latgalē - 62 158 jeb 26,33%, Kurzemē - 62 313 jeb 30,45%, savukārt Zemgalē - 67 619 vēlētāji jeb 29,14% no kopējā vēlētāju skaita.

Šorīt durvis vēruši visi 950 vēlēšanu iecirkņi Latvijā un sākusies balsošana referendumā par krievu valodas statusu. Balsošana ilgs līdz plkst.22.

Referendumā tiek piedāvāts mainīt Satversmes 4. pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18. pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.

Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.

Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība Dzimtā valoda, to skaidrojot kā pretreakciju uz nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK sākto parakstu vākšanu par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem "nacionālistu izlēcieniem".