2010. gadā nozares lielākajiem uzņēmumiem ir izdevies atgūt daļu no 2009. gada krīzē zaudētajiem ražošanas apjomiem un arī neto apgrozījuma.
Tā situāciju nozarē 2010. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju sniegtajiem un SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem.

Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2010. saimnieciskajā gadā nozaru līderis ir a/s Liepājas metalurgs, otro un trešo pozīciju ieņem attiecīgi a/s Severstaļlat (Metālapstrādes servisa centrs) un ļoti strauji apgrozījumu pieaudzējušais SIA KMM Metāls. Līdz šim tikai vienam no nozares uzņēmumiem neto apgrozījums ir lielāks par 100 miljoniem Ls.

Pētījuma rezultātu nekādā gadījumā nevar vērtēt kā perfektu, kas aptvertu visus vai gandrīz visus metālapstrādē un mašīnbūvē strādājošos uzņēmumus, jo Latvijā šajās nozarēs strādā ap 1200 uzņēmumu. Tabulā ir apkopoti tikai 92 metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums, pēc SIA Lursoft, asociācijas un pašu uzņēmēju datiem, 2010. gadā bijis lielāks par vienu miljonu Ls.

Sevišķi lielu apgrozījuma pieaugumu uzrāda metāla ražotāji. Tāpat pieaugumu rāda arī metāla izstrādājumu ražotāji un citos nozares segmentos strādājošie. Tomēr kopumā nozare vēl nav atguvusi ekonomiskās krīzes zaudēto ienākumu, eksporta un arī apgrozījuma līmeni.

Pēc daudzu gadu pārtraukuma pērn Jelgavā atkal atsākta automašīnu montāža, kas arī ļāva a/s AMO Plant ielēkt nozares lielāko uzņēmumu topā, turklāt ar 2,6 milj. Ls jeb teju 500% lielu apgrozījuma pieaugumu 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu. «Pērn samontējām pirmos 10 autobusus un 42 traktorus, tomēr šogad kopējie montāžas apjomi būs mazāki, nekā iespējām 2010. gadā,» stāsta a/s AMO Plant ārējo sakaru direktors Igors Graurs. Viņš norāda, ka uzņēmums tika atklāts tikai pērnā gada augustā un šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tirgus jeb potenciālajiem pasūtītājiem - pircējiem, kurus arī ir skārusi krīze.

Nozarē ir jau ienākuši jauni ražotāji, kuri lēnām cenšas iekarot savu vietu tirgū. Tādi ir gan speciālajās ekonomiskajās zonās, gan arī citviet. «Šobrīd svarīgākais ir jaunu potenciālo noieta tirgu un pircēju atrašana,» skaidro nerūsējošā tērauda cauruļu ražotāja Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošā SIA Rigamet valdes loceklis Zigurds Beinerts. Viņš uzsver, ka 1,5 gadu laikā, kopš ražotne uzsākusi savu darbu, ir sasniegta 50% jauda un darbs notiek divās maiņās. 

 

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra