Ja Latvijā ar liniem tiktu apsēti nedaudz vairāk par 5 000 hektāru, tad Latvija varētu izvirzīties otrajā vietā Eiropā pēc linu platībām un kļūt par valsti, kas piedalās tirgus cenu noteikšanā, sacīja Rēzeknes linu pārstrādes fabrikas SIA Baltiks East valdes priekšsēdētājs Valērijs Šindlers un biedrības Linu un kaņepju pārstrādes klasteris biroja vadītāja Ilga Vjakse.

«Es vienmēr saku, ka ar kviešiem vai pienkopību, vai gaļas lopkopību zemnieki nekad nebūs tie, kas noteiks cenas. Pēkšņu cenu kritumu zemnieki nekādā veidā nevar ietekmēt, jo cenu līmeni tirgū regulē lielie pasaules līmeņa tirgus dalībnieki. Savukārt ar liniem situācija var būt pretēja. Iedomājieties, ja Latvijā ar liniem tiks apsēti nedaudz vairāk par 5000 hektāru, kas būtībā nav liela platība, tad Latvija varētu izvirzīties otrajā vietā Eiropā pēc linu platībām pēc Francijas,» intervijā portālam Nozare.lv sacīja Šindlers.

Viņš uzsvēra, ka tad Latvija būtu tā, kas piedalās tirgus cenu noteikšanā. «Tad mēs pilnīgi noteikti sēdēsim pie tā galda, kur runā par noteikumiem un cenām. Tas jau ir pavisam cits līmenis,» piebilda Šindlers.

Patlaban noteikumus Eiropā diktē Francija, jo pēc linu audzēšanas platībām šī valsts ir pirmajā vietā pasaulē. Francijā ir lieli kooperatīvi, tur ir spēcīga linu pārstrādes asociācija, kurai ir ļoti spēcīgs lobijs Briseles varas gaiteņos, Eiropas Komisijā un citās struktūrās, sacīja uzņēmējs.

«Protams, ka viņi tur runā tikai par Francijas linu audzētājiem, un tas ir normāli. Ja Latvija būtu otrajā vietā pēc platībām, mēs varētu tikt pie teikšanas. Manuprāt, tas ir relatīvi viegli izdarāms - konsekventi jārealizē iesāktie projekti un gadu pēc gada jāpalielina linu platības,» uzskata Šindlers.

Vjakse piebilda, ka arī lauksaimniecības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), viesojoties Rēzeknē, ir teicis - kad būs apsēti vismaz 1 000 hektāru, ministrija ir gatava runāt par valsts atbalsta iespējām.

«Tas ir diezgan praktiski, jo nedrīkst prasīt - dodiet, dodiet, sākumā pašiem ir jāorganizējas un jāsasniedz kaut kāds apjoms. Tad varbūt valsts varēs arī Briselē, veidojot nākamo ES lauksaimniecības politiku no 2014.gada, panākt kādu finansējuma pārskatīšanu,» piebilda Vjakse.

Šindlers uzsvēra, ka tāpēc ir ļoti svarīgi līdz 2013.gadam sasniegt vismaz 1000 hektāru linu platību, lai linkopjus atzītu Latvijas valsts, lai runātu par viņiem Briselē, lai linkopji būtu pamanāmi.

Jau ziņots, ka biedrība Linu un kaņepju pārstrādes klasteris vēlas atjaunot linkopību Latvijā un šogad jau ir apsētas eksperimentālās platības, kā arī plānots sākt linu audzēšanas izpētes projektus. Nākamgad paredzēts ar liniem apsēt vismaz 500 hektārus.

Biedrībā Linu un kaņepju pārstrādes klasteris apvienojušies Rēzeknes linu fabrika SIA Baltiks East, Preiļu linu fabrika SIA Sakura, Krāslavas linu fabrika SIA Zalers un Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs.

Linkopība Latvijā ir viena no senākajām nozarēm, un agrāk linus audzēja visā Latvijas teritorijā. 1938.gadā lini Latvijā bija iesēti 63 500 hektāru platībā un linšķiedras pārstrādes dēļ tika iegūtas 215 000 tonnas produkcijas. Linu eksporta ziņā Latvija ieņēma 2.vietu pasaulē pēc Padomju Savienības.

SIA Baltiks East ir izveidota 1991.gadā, 2006.gadā uzņēmumam reorganizācijas dēļ pievienota SIA Latgales lini.

Uzņēmuma produkcija ir linu dzijas un auklas, kā arī katonizētā šķiedra.

Baltiks East apgrozījums 2009.gadā bija 1,27 miljoni latu, un uzņēmums nopelnīja 7887 latus. 2010.gadā apgrozījums bija 1,29 miljoni latu, bet peļņa bija 29 687 lati.

Baltiks East īpašnieki ir Valērijs Šindlers (50%) un Nīderlandes iedzīvotājs Mikaels Augusts Luiss Jans Gompels (50%).

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra