Ekonomisko tendenču ziņā vērojamais Latvijas pārākums pār kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā kļūst aizvien izteiktāks. Gada otrajā ceturksnī varējām priecāties par to, ka mūsu valsts ir vienīgā, kur vidējā darba samaksa apsteigusi inflāciju, bet tagad, ka mūsu valsts vienīgā spējusi saglabāt strauju izaugsmi rūpniecībā.

Rūpniecības izlaides dati septembrī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kas ir tikpat atvērtas un no eksporta atkarīgas kā Latvija, nav iepriecinoši. Ja Lietuvas rūpniecības samazinājumu par 1% vēl varētu vērtēt kā datu svārstības, tad Igaunijas rūpniecību jau varētu būt tieši ietekmējis ārējā pieprasījuma samazinājums, norāda Finanšu ministrija.

Igaunijas rūpniecības produkcijas apjoms mēneša laikā samazinājies par 11,0%, kā rezultātā ražošanas gada pieauguma temps, kas vēl pirms mēneša pārsniedza 20%, septembrī noslīdējis līdz 5,5%. Lielākās Igaunijas rūpniecības nozares - datoru, elektronikas un optikas iekārtu ražošana mēneša laikā ir samazinājusies par 48,1%, ko noteica gan elektronikas ražotāja Elcoteq bankrots, gan problēmas šīs nozares dominējošajam uzņēmumam, kas, iespējams, jau izjūt pieprasījuma samazināšanos, teikts ministrijas paziņojumā.

Septembrī rūpniecības gada pieauguma temps Igaunijā ir izrādījies pat uz pusi mazāks nekā Latvijas ražošanas gada pieauguma temps, līdz ar to jāsecina, ka Igaunijas rūpniecības augstie pieauguma tempi pēckrīzes periodā lielā mērā ir balstījušies tikai uz iepriekšminētās nozares panākumiem, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Jau ziņots, ka gada devītajā mēnesī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn kopējais rūpniecības apjoms audzis par 9,6%, savukārt apstrādes rūpniecībā – par 11%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ievērojams pieaugums, rēķinot gada izteiksmē, bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 79,4%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 76,5% un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – par 68,3%.

Eksperti gan norāda, ka saistībā ar ekonomiskā fona pasliktināšanos eksporta tirgos arī Latvijas rūpniecības izaugsme sāks dilt, taču cik lielā mērā tas varētu notikt ir atkarīgs no katras nozares un uzņēmuma konkurētspējas.

Šajā ziņā DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš kā samērā stabilu nozari uzskata pārtikas rūpniecību, jo to mazāks skars ekonomiskie cikli, jo pat, ja pasaules ekonomika kopumā ieslīdēs stagnācijā, pārtikas patēriņš augs, jo valstis ar zemiem ienākumiem turpinās attīstīties.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra