Patlaban Latvijas apdrošināšanas kompānijas atturīgi vērtē iespēju slēgt polises par cūku apdrošināšanu pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM), līdz ar to audzētāji sākuši attiecīgas sarunas ar vienu no Eiropas lielākajām apdrošināšanas kompānijām, aģentūru LETA informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Apdrošinātāji līdz šim bijuši ļoti uzmanīgi tiklīdz runa ir par tā dēvētajām A klases slimībām, tostarp ĀCM un Klasisko cūku mēri. Polises tiek piedāvātas par samērā augstu cenu un nav izdevīgas. Tādēļ audzētāji paļaujas tikai uz kompensācijām, kuras slimības uzliesmojuma gadījumā pienākas par reģistrētajām cūkām pēc to likvidēšanas, sacīja Lejniece.

Vienlaikus viņa norādīja, ka interesi par sadarbību cūku fermu apdrošināšanā izrādījis kāds no lielākajiem apdrošinātājiem Eiropā.

Esam saņēmuši signālus, ka viena no lielākajām starptautiskajām kompānijām būtu ar mieru mūsu fermas apdrošināt. Patlaban izskatām piedāvājumu un tuvākajā laikā sāksim sarunas, sacīja Lejniece.

Viņa arī norādīja - lai brīdinātu cūku audzētājus par papildus nepieciešamiem uzlabojumiem biodrošības sistēmā, asociācija patlaban ir ieinteresēta maksimāli ātri saprast iemeslu ĀCM uzliesmojumam pret sērgu teorētiski drošajā fermā "Rukas" Krimuldā.

Visā Latvijā cūku audzētāji līdzpārdzīvo par sava kolēģa nelaimi. Protams, ir šoks un neizpratne par to, kā tas varēja notikt. Esam ieinteresēti maksimāli ātri saprast iemeslu, kāpēc tas ir noticis un kur radušies caurumi biodrošībā, piebilda asociācijas vadītāja.

Tāpat viņa atzina, ka kontrolējošo institūciju ierašanās gadījumā fermas īpašniekam būtu jāpārjautā šai inspekcijai, vai pārbaude tiešām ir nepieciešama. Likums paredz tiesības jebkuram fermas apmeklētājam pieprasīt parakstu, ka viņš iepriekšējo 24 stundu nav apmeklējis citu novietni, nav bijis kautuvē vai piedalījies medībās. Taču par to, vai paraksts patiešām apliecina īstenību, atbild tikai pats apmeklētājs, sacīja Lejniece.

Viņa norādīja, ka ar cūku fermu personālu atkārtoti jāpārrunā biodrošības jautājumi, akcentējot, ka biodrošībai jākļūst par ikdienas rutīnu ikvienam, kas saistīts ar novietnes apmeklēšanu un kontaktu ar dzīvniekiem.

Tas nav tikai žogs un novietnes teritorijas norobežošana, dezinfekcijas barjeras izveide un transporta dezinfekcija. Biodrošībai ir jābūt ikdienas rutīnai pirms kūts apmeklējuma - tā ir duša, pārģērbšanās, apavu maiņa. roku dezinfekcija, visu personīgo un līdzi atnesto mantu atstāšana garderobē. Nekādu pārtikas produktu ienešana dzīvnieku novietnē. Ja atkārtoti dienas laikā apmeklējiet dzīvniekus, augstāk minētā procedūra ir jāatkārto pilnībā, sacīja Lejniece.

Kā ziņots, valdība šodien līdz 17.aprīlim izsludināja ārkārtas stāvokli ĀCM skartajā Krimuldas novadā, tāpat arī Ādažu novadā, kur nepieciešamības gadījumā plānots dedzināt cūku līķus, turklāt ārkārtas stāvoklis izsludināts arī Salaspils novadā, kur atrodas otrā ACM skartā uzņēmuma novietne.

Ārkārtas stāvokļa izsludināšana atvieglo operatīvo dienestu darbu attiecīgajā teritorijā. Pārsvarā tas saistīts ar operatīvu dzīvnieku likvidēšanu un blakusproduktu iznīcināšanu. Saistībā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem būs nepieciešams novirzīt aptuveni 100 000 eiro.

Kā ziņots, Rukās 14.janvārī konstatēta ĀCM infekcija, kuras dēļ jāiznīcina vairāk nekā 5000 šīs fermas cūkas. Kā iepriekš atzina saimniecības apsaimniekotāja SIA Ancers valdes priekšsēdētājs Raimonds Kalvāns, zaudējumi par cūkām, kā arī kopumā par biznesā ieguldītajiem līdzekļiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro. Līdzās finansiālajam triecienam uzņēmumam lielākās bažas sagādā īpaša ģenētiskā materiāla zaudēšana. Ancers šķirnes cūku audzētava veidojusies uz kādreizējās zinātniski pētnieciskās saimniecības Krimulda bāzes. Uzņēmumam ir divi cūku audzēšanas kompleksi - Rukas sivēnmāšu turēšanai un sivēnu ražošanai, otrs Salaspilī - gaļas cūku audzēšanai. Kopējais ganāmpulka lielums ir vairāk nekā 8500 dzīvnieku, kuri iepriekšminēto apstākļu dēļ nebija apdrošināti.

Tāpat vēstīts, ka tīs gadu laikā, kopš Latvijā ievazāts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tā profilakses un apkarošanas pasākumiem izlietoti 13,318 miljoni eiro. 2014.gadā ĀCM uzraudzībai un apkarošanai izlietoti kopumā 7 095 654 eiro, 2015.gadā - 3 003 998 eiro, bet pērn no 1.janvāra līdz 1.novembrim - 3 218 852 eiro.

Šogad vīruss konstatēts jau 43 meža cūkām, bet pagājušajā gadā slimība skāra 1146 meža cūkas.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra