Neliela, taču intensīvi izmantota mājokļa telpa, kam jābūt gan funkcionālai un ergonomiskai, gan estētiski pievilcīgai. Bieži vien vēl svarīgāka par redzamo pusi ir vannas istabas remonta kvalitāte, piemēram, pareizi izveidota hidroizolācija, kas ļauj ilgtermiņā izvairīties no daudzām problēmām. Lasi un uzzini, kas jāņem vērā, lai remonts vannas istabā atbilstu visiem šiem kritērijiem!

Kad nepieciešams remonts vannas istabā?

Iemesli, kāpēc vannas istabā vajadzīgs veikt remontu, var būt dažādi – daļa no tiem ir saistīti ar konkrētu problēmu novēršanu vai telpas un santehnikas nolietojumu, savukārt citi vairāk saistīti ar interjera noformējumu. Krāsas un iekārtojuma nianses, kas pirms gadiem desmit šķita tīkamas, nu apnikušas un mudina vannas istabu pārveidot.

Funkcionāli vannas istabai jādarbojas nevainojami, tāpēc esošās vannas istabas iekārtas nolietojums vai arī problēmas ar hidroizolāciju var būt nopietns iemesls remonta veikšanai. Tāpat remontu nevajadzētu atlikt, ja vannas istabā parādījies pelējums, ko ar tīrīšanas līdzekļiem vien neuzveikt.

Flīžu tirgotājs SIA Hanzas flīžu tirgus pērn strādāja ar 1.6 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 9 % mazāk nekā pirms gada, tomēr uzņēmuma peļņa pieauga gandrīz divreiz un bija 103 tūkstoši latu.

SIA Hanzas flīžu tirgus direktore Evita Fedoreka Db pavēstīja, ka pērn uzņēmums optimizēja uzņēmuma darbību un darbības virzienus, atstājot pelnošus darbības atzarus. Samazinājās eksports un vairumtirdzniecība. «Pagājušo gadu uzskatām par ļoti veiksmīgu, jo spējām saglabāt apgrozījumu, sabalansēt debitoru parādus un optimizējām uzņēmuma struktūru, kā rezultātā, sākoties ekonomiskajai lejupslīdei, esam labāk sagatavoti jaunajiem, ne tik labiem ekonomiskajiem apstākļiem,» norāda E. Fedoreka.

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā stāvoklī.

Tā secināts VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) Kultūras ministrijas uzdevumā pasūtītajā padziļinātā izpētē par ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā pamatu konstrukciju betona tehniskajām īpašībām, grunts ūdens parauga parametriem, kā arī par fasādes apdares tehnisko stāvokli.

Izpētē secināts, ka ēkas būvniecībā pielietots augstvērtīgs betons, ar augstāku stiprības klasi par mūsdienu normatīvos prasīto C30/37 klasi, bet ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, norāda VNĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Vienlaikus izpētē tika veikta arī gruntsūdens parauga testēšana laboratorijā, secinot, ka gruntsūdens nav ķīmiski agresīvs pret betonu. Padziļināto izpēti veica neatkarīgie eksperti SIA ”Firma L4” sadarbībā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvmateriālu laboratoriju un sertificētu būvinženieru komandu.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Latvijas santehnikas ražotājs CasaDiVanna izstrādājis jaunu dizaina kolekciju Aur Rum, kuras tapšanā piedalījies koka diziana priekšmetu ražotājs SIA Brik, māksliniece Iveta Vecenāne un flīžu salons H&L studija.

Vannas istabas kolekcija Aur Rum izstādīta Liepājā, dzīvesstila noliktavā Lielā zivs (Big Fish). Vienlaikus ar kolekciju klajā laisti arī CasaDiVanna un H&L studija vannas istabu interjera katalogi, kā arī aplūkojama mākslinieces I. Vecenānes gobelēnu izstāde un mākslas paklāju projekta 9’ais vilnis pirmais eksemplārs.

Kolekcijas iedvesmas avots meklējams seno ēģiptiešu kuģos, kurus gatavoja no ciedra, stāsta viena no projekta autorēm Evita Kuzma. Arī vannas istabas mēbeles kolekcijā izgatavotas no ciedra urbāni - romantiskā stilā, ko papildina atbilstoši gaismekļi.

Savukārt mākslinieces Ivetas Vecenānes projekts 9‘ais vilnis ietver mākslas pārvēršanu funkcionālā formā un askētiski industriālā stilā. Gobelēna motīvs iestrādāts ar rokām austā dabīgās vilnas un lina paklājā. Pirmajā projekta posmā izvēlēts motīvs no Ivetas Vecenānes gobelēna Trauks. Izstādi būs iespēja aplūkot līdz novembra beigām.

Liepājas SEZ uzņēmums Jensen Metal būvēs jaunu ražotni un attīstīsies Liepājā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mājokļu trūkums speciālistiem un reti avioreisi – šādus divus būtiskus papildu mīnusus no investora skatu punkta Liepājai min SIA Jensen Metal prokūriste Ieva Līmeža.

Uzņēmums bijis dažu soļu attālumā no lēmuma par jaunas ražotnes būvniecību valstī, kur investēt būtu izdevīgāk. Pašvaldībai tā būtu garām palaista iespēja, taču Liepājas SEZ un Jensen Metal izdevās vienoties par sadarbību.

Jūnijā Karostas industriālajā parkā tiks uzsākti celtniecības darbi. Dāņu uzņēmums jau pašlaik metālapstrādes ražotnē Liepājā nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus un 2016. gadu noslēdza ar 2,577 miljonu eiro lielu peļņu, sasniedzot 22 219 507 eiro lielu apgrozījumu. Šāda investora pārvilināšana uz citu valsti būtu daudzu kaimiņvalstu interesēs, tomēr šoreiz tas nav izdevies.

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

"Restorānu īpašnieki un vadītāji šobrīd aktīvi savā starpā apspriežas, un visi esam vienisprātis, ka viss vēl ir tikai priekšā," tā, prognozējot koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz restorānu biznesu, teic "Valtera restorāna" saimnieks un šefpavārs Valters Zirdziņš.

Viņš sociālajos tīklos paziņojis par restorāna slēgšanu uz nenoteiktu laiku.

V. Zirdziņš akcentē, ka tikpat svarīgi kā vienmēr arī šajā laikā būtu nodrošināt, ka katrs apmeklētājs vēl joprojām justos gaidīts un restorāna apmeklējums būtu īpašs. Lēmumu durvis aizvērt pieņemts kopā ar kolektīvu. Tāpat uzņēmējs norāda, ka šis laiks būs iespēja paveikt to, kam līdz šim laika vienmēr pietrūcis, tai skaitā, atrodoties mājās, apgūt jaunas receptes.

Ja sezona no janvāra līdz pat maija sākumam lielākajai daļai Vecrīgas restorānu ik gadu paiet mierīgi un klusi, šogad - pēdējās pāris nedēļās - bijis izjūtams vēl mazāks apmeklējums, kas saistīts tieši ar grupu rezervāciju atcelšanu.

Šogad Rundāles novadā pirmo darba sezonu aizvada Mazmežotnes muiža, kur kungu māja pērn decembrī atzīta par četru zvaigžņu viesnīcu, atsaucoties uz muižas vadītājas Ivetas Burkānes sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Gleznainā Lielupes krastā, nelielā pakalnā virs senlejas slejas atpūtas komplekss, kura vēsture saistīta ar grāfu Līvenu dzimtu.

Burkānu ģimene astoņu gadu laikā ir atjaunojusi piecas no astoņām ēkām Mazmežotnes teritorijā. Kungu mājas, kas ir galvenā kompleksa ēka, administrācijas telpā un pagrabstāvā – virtuvē, tualetēs, zālē – ir saglabātas oriģinālās ēkas velves. Padomju laikos ēku atjaunoja ar vienkāršu jumtu, bet tagad pēc arhīvā atrastajām fotogrāfijām tas ieguvis vēsturisko formu. Bija nepieciešams jumtistabas balstīt un veidot no jauna, tādējādi bija jāstiprina arī mājas pamati.

Kungu mājā dominē ozolkoka apdare un skaistas auduma tekstilijas. Interjera autore ir Iveta Burkāne. Viņa uzskata, ka akadēmiskie diplomi te nepalīdz, interjers ir jājūt, jāspēj vizualizēt.

Pērn Grobiņas novada uzņēmums SIA Konaks Plus atzīmēja piecpadsmit gadu jubileju. Uzņēmums nodarbojas ar māla suvenīru izgatavošanu un ticis pāri krīzēm, gan piedzīvojis dažu labu veiksmi. Investora piesaistīšana nu pavērusi iespēju izmantot pašu iegūto mālu, un tas ir viens no faktoriem, lai nākotnē raudzītos cerīgi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Keramikas ražotne Rolavā atkarībā no sezonas ar darbu nodrošina divpadsmit līdz piecpadsmit Rolavas, kā arī Grobiņas, Durbes un Liepājas iedzīvotājus, kuriem tiek segti transporta izdevumi.

Lielākā daļa Konaks Plus sortimenta nonāk Rīgā. Konaks Plus sadarbojas ar lietuviešu kompāniju, kas līdzās savai produkcijai Rotenburgā piedāvā arī Rolavā tapušos keramikas suvenīrus, taču noslēgt pastāvīgu līgumu ar vāciešiem nav izdevies.

Līdz ES sankcijām pret Krieviju un rubļa vērtības krišanai nadzīgākie suvenīru pircēji bijuši naudīgie tūristi no Krievijas. «Kādu laiku izdevās nedaudz ielikt savā kabatā,» neslēpj uzņēmuma izpilddirektors Sergejs Kruks. «Tagad visu ieguldām ražotnē. Paši strādājam un saņemam tikpat, cik mūsu darbinieki.»

Restaurēt Medzes pagastā esošo Tāšu muižu un saglabāt visu pēc iespējas dabiskāku – tāds ir Kristīnes Veinbergas un Jura Zviedrāna mērķis. Tāšu muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tādēļ uzmanība tiek pievērsta pat vissīkākajai niansei un izmantoti dabīgie celtniecības un apdares materiāli, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Muižas ieejas halles grīda restaurēta divas vasaras, pastāsta K. Veinberga. «Tā neizskatās, bet visas flīzes, kas bija sadrupušas, salika atpakaļ pa gabaliņiem. Nemaz nevar pateikt, ka grīdas restaurācijā ir ieguldīts daudz darba.» Grīdu «atsvaidzinājuši» akmens restauratori no Rīgas, kuri savu roku pielikuši arī pie Brīvības pieminekļa. Lai saglabātu valsts nozīmes arhitektūru un mākslu, nepārtraukti tiek piesaistīti Kultūrkapitāla fonda projektu līdzekļi. «Nevar tā vienkārši ņemt un taisīt. Jāveic restaurācija pēc apraksta, arī meistariem jābūt sertificētiem. Līdz ar to process ir mierīgs un lēns,» stāsta muižas saimniece.

Lielbritānijas ikona, mazumtirdzniecības veikalu tīkls Woolworths, atdzimis jaunā pasaulē - internetā.

«Mēs veicām aptauju visā Lielbritānijā, lai noskaidrotu, vai cilvēki vēlās Woolworths atgriešanos un kādas preces tie vēlētos tur iegādāties? Pēc apkopotajiem datiem esam nonākuši pie slēdziena, ka interneta mājas lapā Woolworths.co.uk varēs iegādāties vairāk nekā pusmiljonu produktu četrās kategorijās - «Rotaļlietas», «Bērnu apģērbi», «Izklaide» un «Pasākumi»,» norādīja projekta izpilddirektors Marks Ņūtons Džouns (Mark Newton-Jones).emWoolworths/em atdzimst no pelniem

Viena no senākajām pienotavām – Trikātas pienotava – atsākusi ražošanu, plāno eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Pēc vairāku gadu pārtraukuma darbu atsākusi Trikātas pienotava, kur šogad maijā uzsākta siera ražošana. Pienotavu iegādājušies divi brāļi – Rolands un Kaspars Putniņi –, kas atjaunojuši ražošanu. Abiem brāļiem ir pieredze piena nozarē, abi ir apņēmības pilni izvērst bioloģiskā siera un citu produktu ražošanu. Viņi pērn septembrī nodibinājuši uzņēmumu SIA Trikātas piens, kur katram pieder 50 % kapitāldaļu, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma pamatnodarbe ir piena pārstrāde un siera ražošana. Trikātas pienotavu abi iegādājušies bankrotējušā kooperatīva Trikāta KS mantas publiskajā izsolē. Uzņēmuma iegādei un apgrozāmajiem līdzekļiem piesaistīts Altum finansējums. Ražotne atjaunota kā ģimenes uzņēmums ar mērķi ražot bioloģiskos un klasiskos Trikātas pienotavas sierus.

Gandrīz pavisam no jauna pēc četru gadu klusuma Liepājā uzbūvēta Laumas mototrase, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Tajā ar uzlabojumiem paņemts labākais no amerikāņu trasēm – būs ļoti sarežģīta profesionāļiem un vienkārša amatieriem.

Pēdējais motokross Laumas mototrasē notika 2011. gadā. Pēc tam smilšainajā trasē valdīja klusums. Liepājas motokrosa komandas Motokurzeme vadītājs Mareks Štrauss stāsta, ka ar Liepājas mēru Uldi Sesku un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Guntaru Krieviņu panākta vienošanās – kamēr tajā zemesgabalā nenotiek būvniecība, tikmēr tur var saimniekot motokrosisti. Blakus lielajai trasei sava trase tiek veidota arī jaunajiem motokrosistiem. Atsevišķa trase ierīkota arī kvadriciklu braucējiem.

Iepazīstinot ar trasi, M. Štrauss stāsta, ka tajā ļoti izteiktas līkumos būs dubultās trajektorijas, kas ir nodalītas ar lielu valni un nekrustosies līdz pat līkuma izejai. Latvijā nav daudz tādu trašu, kur dubultās trajektorijas var redzēt. «Var braukt pa vienu vietu, var pavisam citu – nodalītu. Dubultajās trajektorijās ir iespējamība vienkārši apdzīt. Tas arī skatītājiem ir ļoti interesanti, kad braucēji pirmajās vietās var mainīties bez īpašas piepūles. Tik jāizdomā, kur, no līkuma braucot ārā, atradīsies, lai iebrauktu otrajā līkumā,» dubulto trajektoriju priekšrocības skaidro M. Štrauss.

Madonas uzņēmums SIA Intelwood paplašinājis savu darbību un ir iegādājies kokapstrādes iekārtas, lai ražotu koka apdares flīzes.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM šī projekta īstenošanai ir piešķīrusi Starta aizdevumu 43,5 tūkstoši eiro apmērā.

Finansējums piesaistīts kokapstrādes iekārtu iegādei, lai uzsāktu ražot koka apdares flīzes, kas būs inovatīvs produkts ne tikai Latvijas vai Eiropas līmenī. Produktam ir īpaša uzstādīšanas tehnika – flīzes var uzstādīt, izmantojot klasisko flīžu uzstādīšanas metodi, taču, pateicoties to īpašajām maliņām jeb kantītēm, tās uz sienas iespējams izkārtot līdzīgi kā puzli. Šī projekta īstenošanai SIA «Intelwood» ir piesaistījusi arī Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

«Mūsu mērķis ir gana ambiciozs – iekarot pasaules dizaina tirgu ar Latvijā ražotām īpaša dizaina un tehnoloģiskā risinājuma koka flīzēm un citiem ekskluzīviem dekoratīviem sienu, kā arī mēbeļu elementiem. Lai sasniegtu izvirzītos biznesa mērķus un starptautiskā tirgū piedāvātu šo produktu, mums bija nepieciešams ALTUM aizdevums, lai savu ideju iedzīvinātu. Idejas realizēšanai atbalstu sniedza arī Madonas pilsēta,» komentē SIA «Intelwood» valdes loceklis Rihards Veršiņins.

«Varam apgalvot, ka tirdzniecības centrs ir labā tehniskā stāvoklī un ir droša vieta tā apmeklētājiem un darbiniekiem,» laikrakstam Zemgales Ziņas norādījusi Jelgavas tirdzniecības centra «Vivo centrs» īpašnieku pārstāve Laura Podskočija.

«Vivo centrs» tika slēgts 27. martā 2. stāva grīdas flīžu seguma bojājumu dēļ. Pēc to konstatēšanas sākta notikušā apstākļu pārbaude.

«Ievērojot visstingrākos drošības standartus, «Vivo centra» īpašnieks «Rimi Baltic» grupas uzņēmums SIA «Plesko Real Estate» pieņēma lēmumu slēgt centru apmeklētajiem līdz brīdim, kad būs veiktas pilnvērtīgas pārbaudes un noskaidroti bojājumu iemesli. Padziļinātajās pārbaudēs tika piesaistīti sertificēti un pieredzējuši būvinženieri, konstruktori un mērnieki. Secināts, ka flīžu seguma bojājumiem tirdzniecības centrā ir kosmētisks raksturs, ko ietekmējis gan laika zīmogs, gan arī apkārtējās vides vibrācijas. Veikals apmeklētājiem tika atvērts jau 28. martā,» norādīja SIA «Rimi Latvia» vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste L.Podskočija.

Ar soļiem ģenerēt elektroenerģiju – to, ka tas ir iespējams un cilvēki to vēlas, pierādījis brits Lorenss Kembels-Kuks (Laurence Kembell-Cook).

2009. gadā viņš realizēja savu ideju par unikālu ietves plāksni, kas ražo un akumulē elektroenerģiju, savukārt 2019. gadā kļuva par tirgus līderi savā jomā, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstībā.

«Vēlējos radīt produktu, kas mijiedarbotos ar iespējami lielāku cilvēku skaitu,» viņš stāsta. Izrādās, ka ik dienas pār vienu ietves flīzi pāriet līdz pat 50 tūkstošiem soļu, bet kas notiks, ja gājēju plūsmu izmantos elektroenerģijas ražošanai? Enerģiju akumulējošās flīzes Pavegen spēj uzkrāt kinētisko enerģiju no katra soļa, ražojot 2,1 vatu elektroenerģijas stundā. Gājējam uzkāpjot uz flīzes, kas izgatavota no pārstrādātas gumijas, tās centrā iedegas gaismas diode, atgādinot cilvēkam par viņa dalību elektroenerģijas ražošanā un vienlaikus izgaismojot viņam ceļu.

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

No 26. līdz 30. septembrim Boloņā Itālijā 34.gadu pēc kārtas notika starptautiskā vannas istabas aprīkojuma un keramikas flīžu izstāde Cersaie – viena no nozīmīgākajām arhitektu, keramikas ražotāju, interjera dizaineru, projektu attīstītāju, flīžu pārdevēju un ieklājēju u.c nozares pārstāvju tikšanās platformām pasaules tirgū.

26.septembrī Sassuolo Herzoga pilī (Palazzo Ducale Sassuolo) notika starptautiskā preses konference un Cersaie atklāšanas vakara svinīgā ceremonija. Sassuolo ir neliela pilsēta ap 50 km no Boloņas, kas pamatoti tiek dēvēta par Itālijas keramikas šūpuli, jo tur savas ražotnes izvietojuši lielākie Itālijas keramikas ražotāji. Starptautiskās preses konferences ietvaros tika apbalvoti labākie ārzemju žurnālisti, kas veidojuši reportāžas par pagājušā gada izstādes novitātēm. Žūrijas locekļi kopumā izvērtēja 218 rakstus, kas bija publicēti 109 preses izdevumos 27 dažādās pasaules valstīs. Par laureātiem tika atzīti Serge Gleizes un Olivier Wache no Francijas žurnāla Ideat. Labāko žurnālistu atzinības tika piešķirtas Lanai Jūrai (Dienas Bizness, Latvija), Marsels Soucy, (Surface, Kanāda) un Makiko Yumaguchi, (Headstarts, Japāna).

Aizvadītajā gadā SIA Brocēnu keramika apgrozījums palielinājies teju 3,5 reizes, sasniedzot 1,06 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Kā norādīts iesniegtajā vadības ziņojumā, pērn uzņēmumā ražošana nodrošināta septiņus mēnešus, kopumā saražojot 318,32 tūkstošus kvadrātmetru flīžu. Ražošana pērn tika orientēta tikai uz fasādes flīžu ražošanu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn SIA Brocēnu keramika tika sasniegts ievērojams ražošanas un realizācijas apjoma pieaugms – ražošanas apjomi aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, pieauga gandrīz divas reizes, bet realizācijas apjomi palielinājās vairāk nekā 2,5 reizes.

Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 148,03 tūkstošu latu zaudējumiem.

Tomēr, neskatoties uz to, ka uzņēmuma pašu kapitāls 2012.gada nogalē bijis negatīvs un īstermiņa saistības pārsniedza tā īstermiņa aktīvus, uzņēmuma vadība uzskata, ka SIA Brocēnu keramika var nākotnē veiksmīgi turpināt savu darbību, pie kam, uzņēmuma īpašnieks ir izteicis gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt finansiālu atbalstu.

Sākuši ar flīžu tirdzniecību, interjera salona Krassky īpašnieki Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško tagad izvērš biznesu ne vien Rīgā, bet arī Londonā un Maskavā

Fragments no intervijas ar Aigaru Zelmeni, kas publicēta 27. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Krassky darbojas jau 13 gadus. Kas ir mainījies šajā laikā?

Šajā periodā ir notikusi ļoti dinamiska attīstība. Kad dibinājām uzņēmumu, bija liels neobarokālā virziena vilnis; tapetēs, flīzēs un arī mēbelēs bija daudzi dažādi rakstaini elementi un faktūras. Protams, visi šie greznie ornamenti bija mūsdienu interpretācijā, to varēja redzēt gan SPA viesnīcās, gan privātos interjeros.

Atkarībā no reģiona bija aktuāls klasikas virziens ar zeltu, kruzuļiem, grezniem elementiem interjerā. Tajā mirklī, kad cilvēki sajuta zināmu piesātinājumu, izteikti attīstījās art deco un neo art deco stils mūsdienu interpretācijā. Tas joprojām bija ļoti grezns, bet ar ģeometriskām līnijām. Tika izmantoti skaisti kvalitatīvi metāli, dabīgais akmens, āda. Tas bija relatīvi klasisks virziens, tajā pašā laikā – daudz mūsdienīgāks un šodienas cilvēka dzīves ritmam atbilstošs.

#Tehnisku iemeslu dēļ slēgts tirdzniecības centrs «Pilsētas pasāža» Jelgavā, un objektā tiek gaidīti Būvniecības valsts kontroles birojs speciālisti.

Otrdien tehnisku iemeslu dēļ slēgts tirdzniecības centrs «Pilsētas pasāža» Jelgavā, un objektā tiek gaidīti Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) speciālisti, aģentūru LETA informēja ēkas īpašnieces - SIA «Marno J» - mārketinga speciāliste Zane Meldrāja.

Plašākus komentārus par centra slēgšanas iemesliem Meldrāja nesniedza, bet atzina, ka objektu šodien apsekos BVKB speciālisti, kuriem sniegta informācijas par tehniskajām problēmām, kas radušās objektā.

«Pašlaik neko precīzāk komentēt nevaram,» pauda «Marno J» pārstāve.

Savukārt Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis (V) aģentūru LETA informēja, ka viņš ir vērsies BVKB ar lūgumu sniegt informāciju par tehniskajām problēmām tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža».

Pilsētas ceļiem paredzētais Segway elektriskais skrejritenis Ninebot KickScooter ES4 ar diviem akumulatoriem spēj nobraukt vismaz 35 kilometrus

Elektriskie skrejriteņi šovasar gluži neplunčājas sabiedrības mīlestības jūrā. Ceļu satiksmes organizētāji nespēj tiem ierādīt adekvātu vietu kopējā satiksmē, tādēļ nākas lavierēt starp kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un automašīnām, izpelnoties lamas no visiem. Tas gan netraucē skrejriteņu pūlim ar katru mēnesi pieņemties augumā, ko neapšaubāmi veicina aizvien labāki braucamie. Jaunu modeli nesen sarūpējis arī pazīstamais ražotājs Segway, laižot tirdzniecībā Ninebot Kick- Scooter ES4. Tas būtībā ir Ninebot ES2, vienīgi ar papildu akumulatoru.

Dizains

Ninebot ES4 no malas izskatās diezgan «plāns», jo tam zem stāvēšanas platformas nav akumulatora, kā tas ir dažiem konkurentiem. Līdz ar to platforma ir tikai pāris centimetru bieza. Arī riteņi ir nelieli, taču ar pildītām, cietām gumijas riepām. Masīvākā detaļa ir apaļais stūres kāts, pie kura piestiprināta baterija un augšpusē arī neliels ekrāns ar braukšanas ātruma un akumulatora rādījumiem. Kopā viss braucamrīks sver 14 kilogramus. It kā viegli, tomēr konstruktors kaut ko nav līdz galam izskaitļojis. Kad stūres kātu pieloka pie platformas un nostiprina aiz dubļusargā iestrādātā āķa, Ninebot pārnēsāšana kļūst pagalam neērta. Tieši uz līdzsvara punkta uzstiprināts platais ārējais akumulators, kas galīgi nav ērts rokturis. Savukārt satverot kātu virs vai zem tā, metru garais nesamais sasveras un sāpīgi lauž plaukstu. Var, protams, aizbildināties, ka to var vilkt uz vienas riepas aiz stūres, kā rādīts reklāmas materiālos, bet pamēģiniet tādā veidā uznest skrejriteni uz dzīvokli vai biroju pa kāpnēm. Lifta diemžēl visās ēkās nav. Tādēļ atliek radināties ņemt nost akumulatoru. Otra mulsinošā lieta ir stūres kāta ļodzīšanās apakšējā stiprinājuma vietā. Braucot pārņem sajūta, ka kāts viegli kustas, kaut visas četras skrūves apakšā ir cieši pieskrūvētas. Nav diez ko omulīgi iedomāties, kas notiktu, ja stūre pie maksimāla ātruma atteiktu klausīt.