Uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts dalībniekos notikušas izmaiņas, kopš ceturtdienas, 6. decembra, par 12,5% daļu līdzīpašnieku kļūstot Sergejam Kuzņecovam, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Viņš šīs uzņēmuma daļas ar ieguldījumu 8,2 tūkst. Ls apmērā iegādājies no līdzšinējās dalībnieces Ingas Piteronokas.

Pārējo dalībnieku ieguldījums SIA Rēzeknes gaļas kombināts ir palicis nemainīgs – Bislanam Abdulmuslimovam pieder 25% daļu ar ieguldījumu 16,4 tūkt. Ls apmērā, Vinetai Piteronokai – 37,5% daļu ar ieguldījumu 24,6 tūkst. Ls apmērā, bet Rozai Džamaldajevai – 25% daļu ar 16,4 tūkst. Ls ieguldījumu.

SIA Rēzeknes gaļas kombināts, kurš, vērtējot pēc 2011. gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, ir 196. lielākais Latvijas uzņēmums un 12. lielākais Latvijas uzņēmums pārtikas nozarē, reģistrēts 2001. gadā. Tā pamatkapitāls ir 65,6 tūks. Ls, un darbības veids ir gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīgas iela 22, Rēzekne.

Viena no pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka bijušajām īpašniecēm SIA Rēzeknes gaļas kombināts, vērsusies tiesā ar pieteikumu ierosināt SIA Baltijas marka maksātnespējas lietu. Iepriekš SIA Baltijas marka ietilpa Bislana Abdulmuslimova holdingā AB Holding.

SIA Baltijas marka 2010. gada martā nodibināja pazīstamais uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kas plānoja ar šo zīmolu produktu virzību ārpus Latvijas. Pirmās kravas ar Baltijas markas preču zīmi jau tā paša gada jūlijā tika nosūtītas uz NVS valstīm. Baltijas marku konsultēja bijušais veselības ministrs un bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre. Jau toreiz tika norādīts, ka uzņēmumam nācies atteikt diviem lieliem potenciālajiem sadarbības partneriem, jo pietrūka nepieciešamo apjomu.

«Mērķis tam ir nodarboties ar lauksaimniecību — gan ražošanu, gan pārstrādi, gan arī tirdzniecību. Vairāk neko par šo projektu negribu teikt. Ideja ir šajā projektā iesaistīt vairāk nekā divdesmit uzņēmumus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas,» iepriekš skaidroja V. Meļņiks.

Pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka valdi pametuši uzņēmēji Bislans Abdulmuslimovs un Vasilijs Meļņiks, liecina informācija Lursoft.

Kā B. Abdulmuslimovs, tā V. Meļņiks SIA Baltijas marka valdē darbojās kopš 2010. gada 8. marta, kad uzņēmums tika dibināts. V. Meļņiks ir arī SIA Eiroholdings – vienas no Baltijas marka īpašniecēm – vienīgais valdes loceklis, liecina informācija Lursoft.

Viņu vietā 9. oktobrī par vienīgo Baltijas marka valdes loceklis iecelts Edgars Rubīns, kuram pilnībā pieder apsardzes un drošības uzņēmums SIA Bars Security, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur SIA Baltijas marka. E. Rubīns darbojas arī sev piederošā uzņēmuma valdē.

SIA Baltijas marka pamatkapitāls ir divi tūkstoši Ls, un uzņēmums reģistrēts Duntes ielā 11. Uzņēmums pieder SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Kā jau minēts, Eiroholdingu vada V. Meļņiks, savukārt Rēzeknes gaļas kombināta valdē darbojas Rizvans Abdulmuslimovs un Vladimirs Jegorčenko. B. Abdulmuslimovs kopā ar Gunti Piteronoku darbojas kombināta padomē.

Uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs pēc koncerna AB holdings reorganizācijas un tā kapitāldaļu pārņemšanas atbalsta ideju izveidot piena pārstrādes koncernu kā pretsparu Krievijas investoru izveidotajam Food Union, kurš, pēc viņa prognozēm, agri vai vēlu tiks pārdots franču kompānijai Danone.

«Viens ir skaidrs - ja gribam saglabāt vietējo piena pārstrādi, jāveido liels koncerns. Piemēram - AS Rankas piens, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens - tie ir lieliski uzņēmumi, tomēr to apgrozījums, tirgus daļa un zīmoli nav spēcīgi. Tikai jauns piena pārstrādes holdings varēs veidot pretsvaru AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens (VP) apvienotajam koncernam Food Union,» norāda Abdulmuslimovs.

Jautāts, kāpēc būtu jāveido pretspars un vai tiek prognozētas izmaiņas piena tirgū, viņš norādīja, ka izmaiņas būs un to shēma būs «visai vienkārša».

Koncerns AB holdings turpmāk paplašinās lauksaimniecības un pārtikas biznesu, pievēršoties arī aitu audzēšanai, tādējādi apgādājot ar izejvielu gaļas pārstrādes uzņēmumus Rēzeknē un Daugavpilī, biznesa portālam Nozare.lv atzina holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš gan neatklāja investīciju apmēru ganāmpulkā, norādot, ka šķirnes dzīvnieki iepirkti Eiropas Savienībā.

«Šovasar Eiropā esmu iepircis 1000 aitas un aunus, kuri tiks audzēti kādā saimniecībā Latgales pusē. Gribu pārliecināties, vai konkrētās šķirnes dzīvnieki būs piemēroti Latvijas klimatam, neslimos un dos ģenētiski augstvērtīgus pēcnācējus. Plānojam izvērst augstvērtīgu gaļas dzīvnieku ražošanu ar mērķi apgādāt Rēzeknes un Daugavpils gaļas kombinātus ar izcilu izejvielu kūpinājumu ražošanā,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī atzina, ka holdinga uzņēmumiem ir būtiski apstrādāt pašiem savu izejvielu, jo šogad plānota paplašināšanās specifiskos eksporta tirgos.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Daugavpils gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja amatu pametis čečenu izcelsmes Latvijas uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valde turpina darboties divu amatpersonu sastāvā. Valdes priekšsēdētājas amatā darbojas uzņēmuma 50% kapitāldaļu īpašniece Julita Burova, bet valdes locekļa amata pienākumus pilda otrs līdzīpašnieks (atlikušo 50% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks) Mairis Trupavnieks.

Izmaiņas reģistrētas 13. maijā.

B. Abdulmuslimovs turpina ieņemt amatus piecos citos uzņēmumos, tostarp SIA Rēzeknes gaļas kombināts un a/s Ventspils zivju konservu kombināts, kā arī ir vairāku uzņēmumu kapitāldaļu turētājs.

2013. gadā SIA Daugavpils gaļas kombināts apgrozīja 4,8 miljonus latu, bet peļņa veidoja 92 tūkstošus latu. Uzņēmumā strādāja vidēji 86 darbinieki.

Koncerns AB Holding tuvākajos gados plāno produkcijas eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras tirgum piedāvājot īpašus «halal» pelmeņus ar brieža gaļu, kūpinātas brieža un arī zirga gaļas desas, atzīst holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš norādīja, ka minētā reģiona tirgus ir ļoti perspektīvs, tomēr jārēķinās ar garšas īpatnībām un ļoti augstām kvalitātes prasībām.

«Pagājušajā gadā premjera vadībā liela delegācija brauca uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru un citām reģiona valstīm. Politiķi «atvēra durvis» uz šo tirgu, tālāk ir biznesa uzdevums - to apgūt. Reģionā darbojas kompānija Hassad food - tas ir valsts fonds ar septiņu miljardu gada apgrozījumu, kas nodarbojas ar pārtikas produktu iepirkumiem arābu tirgiem. Vienīgais, kas viņus ieinteresēja Latvijā, ir lauksaimniecības produkcija un «halal» gaļa, kas iegūta atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. Šajā reģionā ļoti iecienīta kūpināta desa, kur iespējami daudz piparu un sāls. Tāpat ļoti lielā cieņā brieža un zirga gaļa un tās izstrādājumi. Piemēram, mēs sākām pārrunas par iespējām piegādāt reģionam vītinātu «halal» briežu un arī zirga gaļas desu,» sacīja Abdulmuslimovs.

AB Holding dibinātājs un Rēzeknes un Daugavpils gaļas pārstrādes un zivju pārstrādes rūpnīcu līdzīpašnieks Bislans Abdulmuslimovs intervijā Delovoj vesti norāda, ka netic kolektīvajām atlīdzību prasībām, tādēļ pats plāno pieprasīt kompensācijas par zaudējumiem.

Pirms pusgada Abdulmuslimovs lika likmes uz Krievijas tirgu – viņa produkcija tika tirgota veikalos Maskavā, Sanktpēterburgā, Smoļenskā un Pleskavā, taču tagad gaļas tirdzniecība ir pakļauta Krievijas noteiktajam embargo.

«Mēs bijām pirmajās vietās, skatoties pēc gaļas pārstrādes izstrādājumu eksporta no Latvijas uz Krieviju,» viņš saka. Citu Latvijas ražotāju eksports uz šo valsti bija daudz pieticīgāks. Ja aizliegums attieksies arī uz šprotēm, tiks apstādināta 99% no uzņēmuma zivju apstrādes darbības, stāsta uzņēmējs, kurš skaidro, ka zina, kādēļ pagaidām šprotes nav iekļautas aizliegumā. Pēc viņa domām, Krievija skatījusies, ka to imports no ES valstīm nav lielāks par 0,1% no kopējā apjoma. Tādēļ – kāda jēga ko aizliegt, ka tas ne īpaši spēcīgi kaitē Eiropai, retoriski vaicā uzņēmējs.

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.

Uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam piederošais AB Holding iegādājies Latvijas inovatīvo sukāžu ražotājas SIA RicBerry 50% daļu no uzņēmuma līdzīpašnieces, operdziedātājas Ievas Viļumas, informēja uzņēmumā.

Darījuma summu puses neatklāj.

Uzņēmuma ikdienas vadību pēc iegādes kopīgi īstenos Abdulmuslimovs un uzņēmuma līdzīpašniece - operdziedātāja Ieva Viļuma.

«Mans mērķis ir izveidot RicBerry par pasaules mēroga eko saldumu ražotāju, kura kapitalizācija nākamajos piecos gados pārsniegs šodien holdingā iekļautos uzņēmumus. Holdingam sadarbība ar šo Latvijas uzņēmumu ir laba iespēja ieiet Rietumvalstu slēgtajos pārtikas tirgos, pārsteidzot tos ar eko inovāciju Made in Latvia,» norādījis Abdulmuslimovs.

Tāpat viņš norādīja, ka šī nebūs holdinga pēdējā investīcija šogad.

«Atšķirībā no vairuma darījumu Latvijā mēs sadarbībai izvēlējāmies tādu modeli, kur jaunie dibinātāji varētu komfortabli turpināt inovācijas un paaugstināt zīmola potenciālu. Apvienojoties, nevis pārdodoties skandināvu milžiem, varam vairot Latvijas pārtikas meistaru tradīcijas, saglabājot darbvietas un pozicionējot Rīgu kā eko pārtikas lielpilsētu,» norāda uzņēmējs.

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Rēzeknes gaļas kombināts» modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā pusmiljonu eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

Piteronoks sacīja, ka «Rēzeknes gaļas kombināts» Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ir izsludinājis vairākus iepirkuma konkursus par tehnoloģisko iekārtu iegādi. «Plānojam realizēt investīciju projektus ar mērķi modernizēt esošās iekārtas un radīt konkurētspējīgākus produktus,» sacīja Piterenoks, piebilstot, ka investīciju projektu īstenošanai kompānija plāno piesaistīt arī Eiropas Lauku fonda lauksaimniecības attīstībai (ELFLA) finansējumu.

«Rēzeknes gaļas kombināts» padomes priekšsēdētājs neizslēdza, ka pēc investīciju projektu realizācijas kompānija sāks ražot arī jaunus produktus, taču precīzāku informāciju par tiem neatklāja. «Mēs nepārtraukti radām kaut ko jaunu. Tā ir mūsu ikdiena. Jebkuras gaļas produkcijas ražošanā nepieciešama mainība, jo cilvēkam viens un tas pats produkts apnīk,» teica kompānijas padomes priekšsēdētājs.

Uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs palielinājis dalību savā vadītajā uzņēmumā AB Holding līdz 100%, atpērkot holdinga daļas no 12 Latvijas uzņēmumiem.

Līdz šim Abdulmuslimovam piederēja 33,4% holdinga kapitāldaļu, par kuru īpašnieku uzņēmējs kļuva pērn oktobrī, kad savas 5,55% daļas katrs uzņēmējam pārdeva SIA Freedomlab, SIA Vērdiņš Pluss, SIA Skonto FC, SIA Latbord, Daugavieši un Pildne.

Līdz šim 66,6% AB Holding kapitāldaļas piederēja 12 Latvijas uzņēmumiem, no kuriem daži ir labāk zināmi, bet daži - plašākai sabiedrībai nepazīstami. Tie ir - a/s Ventspils zivju konservu kombināts, SIA GoAdventure, SIA RGK Security, SIA A.R. BCC, SIA AZ-Inter, SIA Baltic Metal Company, SIA Bars Security Inkasso, SIA Baltic Wood Company, SIA Daugavpils gaļas kombināts, SIA Karavela, SIA RGK būve un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Rēzeknes gaļas kombināts sācis jauna produkta– zirga gaļas desas Kalnu servelāde ražošanu, kas šonedēļ pieejama patērētājiem.

Kā pastāstīja Rēzeknes gaļas kombināta padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks, pirmā desas partija jau ir nokūpināta un pieejama patērētājiem. «Uz doto brīdi Kalnu servelādi jau var iegādāties mūsu mazāko partneru veikalos visā Latvijā. Pakāpeniski ir plānots to iekļaut arī lielveikalu tīklu sortimentā, kas būs atkarīgs no tīklu ieinteresētības un atsaucības. Ceram, ka drīzumā produkts būs pieejams visos mūsu partneru veikalos,» stāsta G. Piteronoks.

Jaunā produkta sastāvā ir līdz 80 % zirga gaļas, savukārt pārējo aizņem cūkgaļa. G. Piteronoks izteicās, ka interese par šo produktu ir liela, īpaši pēc pēdējā laika notikumiem tirgū. Ieguldītās investīcijas jaunā produkta izveidē gan netiek atklātas. SIA Rēzeknes gaļas kombināts savu produkciju piedāvā jau no 2001. gada un šobrīd pēc pagatavotās produkcijas ražošanas apjomiem ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijā. Uzņēmuma produkcijas sortimentā ir vairāk kā 300 dažādu gaļas izstrādājumu.

Otrdienas rītā SIA Palink pārtraukusi Rēzeknes gaļas kombināta ražoto liellopu gaļas konservu tirdzniecību visos Iki veikalos, sekojot veikalu tīklam Rimi, kas paziņojis, ka pārtrauc Rēzeknes gaļas kombināta produktu ar «liellopu gaļu» tirdzniecību visās Baltijas valstīs.

«Šāds lēmums pieņemts, domājot par mūsu pircējiem, un tas būs spēkā līdz no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tiks saņemti oficiālie pārbaudes rezultāti par iespējamo zirgu gaļas klātesamību Rēzeknes gaļas kombināta konservos,» saka Raimonds Janševskis, SIA Palink mārketinga vadītājs.

Jau rakstīts, ka veikalu tīkls Rimi pieņēma lēmumu izņemt no tirdzniecības Rēzeknes gaļas kombināta produkciju ar liellopa gaļu saistībā Lietuvas Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) atzinumu par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma «liellopu gaļas» produktos.

Tāpat arī veikalu tīkla top! Pārstāve Ilona Bukša atzina, ka 1.martā no Rēzeknes gaļas kombināta saņemta elektroniskā vēstule, kurā ražotājs saistībā ar sabiedrībā izskanējušo informāciju par aizdomīgām darbībām ar zirga gaļu un to, ka nav pilnīgas pārliecības par to, ka Rēzeknes gaļa kombināts pastarpināti nav iesaistīts šajā skandālā, lūdza veikalu tīkla top! līdz pilnīgai informācijas noskaidrošanai izņemt no apgrozījuma sekojošus ražotāja gaļas konservu veidus - Sautēta liellopa gaļa 250 gramu iepakojumu, Lauku sautēta liellopu gaļa 250 gramu iepakojums, Liellops vīna mērcē 250 gramu iepakojumā, Saimnieka sautēta liellopa gaļa 325 gramu iepakojumā, Sautēts liellopa šķiņķis 250 gramu iepakojumā.

Mainījies kapitāldaļu sadalījums uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova vadītajā kompānijā AB Holding, liecina Firmas.lv informācija.

B. Abdulmuslimovs palielinājis līdzšinējo 0,1% holdinga kapitāldaļu līdz 33,4%, līdz ar to viņa rīcībā ir 668 holdinga kapitāldaļas.

Savas 5,55% daļas katrs uzņēmējam pārdevuši SIA Freedomlab, SIA Vērdiņš Pluss, SIA Skonto FC, SIA Latbord, Daugavieši un Pildne.

Pārējie 66,6% holdinga kapitāldaļu pieder 12 Latvijas uzņēmumiem, no kuriem daži ir labāk zināmi, bet daži - plašākai sabiedrībai nepazīstami. Tie ir - a/s Ventspils zivju konservu kombināts, SIA GoAdventure, SIA RGK Security, SIA A.R. BCC, SIA AZ-Inter, SIA Baltic Metal Company, SIA Bars Security Inkasso, SIA Baltic Wood Company, SIA Daugavpils gaļas kombināts, SIA Karavela, SIA RGK būve un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Lietuva zirgu gaļas skandāla ietvaros no tirdzniecības izņēmusi ne tikai Kuršu zeme konservus, bet arī Rēzeknes gaļas kombināta produkciju, liecina kaimiņvalsts medija 15min.lt vēstītais. Tikmēr Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un arī uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināta pārstāvji norāda, ka viņu rīcībā nav oficiālas informācijas par šo gadījumu.

Lietuvas kompetentā uzraudzības iestāde, atšķirībā no Vācijas dienesta, kurš nekavējoties informēja par SIA Kuršu zeme liellopu gaļas konservos konstatēto, līdz šim ne par SIA Kuršu zeme, ne par SIA Rēzeknes gaļas kombināts nav oficiāli informējusi PVD.

Tāpat nav ievietots paziņojums EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, kuru dalībvalstu uzraudzības dienesti šādos gadījumos izmanto, lai dienesti varētu operatīvi reaģēt.

PVD uzsver, ka jau tagad vienlaikus veic pārbaudes vairākos gaļas pārstrādes uzņēmumos, tai skaitā SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Ja tiks konstatēti pārkāpumi šajā uzņēmumā, PVD par to neapšaubāmi informēs sabiedrību.

Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents un ārsts Pēteris Apinis

Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem, tā viņš.

Apinis norāda, ka kolēģi no Dānijas un Zviedrijas esot stāstījuši, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru ēstūžiem», jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. «Tirdzniecības tīkls Rimi aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas,» saka Apinis, runājot par to, ka arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirgu gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.

Gaļas ražotāji pērn audzējuši apgrozījumu, šogad bažas par konkurences saasināšanos

«2014.gads izskatās izaicinošs, ko nosaka galvenokārt situācija ārējos tirgos. No vienas puses, graudu cenas ir samazinājušās, no otras – situācija ar cūkgaļas un cūkgaļas produktu eksporta aizliegumu no ES uz Krieviju var izraisīt konkurences saasināšanos, tādā veidā mazinot tirgus spēlētāju peļņu,» situāciju tirgū komentē a/s Rīgas miesnieks vadītājs Janeks Kalbins.

Viņa viedoklim gan oponē a/s Rēzeknes gaļas kombināts līdz īpašnieks Guntis Piteronoks, sakot, ka termiski apstrādātu gaļas produkciju drīkst vest uz Krieviju un aizliegums nekādā veidā neietekmē Rēzeknes gaļas kombinātu.

Apgrozījums aug

SIA Rēzeknes Gaļas kombināts reģistrējis divas jaunas komercķīlas, liecina Lursoft Klientu portfeļa monitorings.

Šā gada 4. augustā Rēzeknes Gaļas kombināts par labu AS Baltikums Bank ieķīlājis 20 mehāniskos transportlīdzekļus, kā arī visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Jānorāda, ka abu komercķīlu kopējā vērtība ir seši miljoni eiro.

Rēzeknes Gaļas Kombināta neto apgrozījums 2014. gadā sasniedza 31,691 miljonu eiro. Gaļas pārstrādes uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas aizvadītajā gadā bija 1,44 miljoni eiro. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs aizvadītajā gadā samazinājās līdz 14,57. Rēzeknes Gaļas kombināts pērn nodokļos nomaksāja 2,865 miljonus eiro.

Rēzeknes Gaļas kombināts, kas 2014. gadā spēja nodrošināt 410 darbavietas, ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

Cūkkopības kompleksa Miķelāni jaunie īpašnieki SIA Miķelāni bekons iegādājušies vienu no kādreiz lielākajiem gaļas kombinātiem Latvijā – Jēkabpils gaļas kombinātu Serho 777, kura atjaunošanā plānots ieguldīt pusmiljonu eiro.

Miķelāni bekons turpmāk darbosies arī mazumtirdzniecībā, šodien Jēkabpilī, līdzās gaļas kombinātam atklājot savas produkcijas veikalu. «Mēs attīstīsim zīmolu Miķelāni bekons, un ar šo zīmolu būs nopērkama Latvijā ražota gaļa, droši zināmas izcelsmes, vietējo cilvēku rokām ar pašu audzētiem graudiem un zirņiem barotu cūku gaļa,» stāsta SIA Miķelāni bekons valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Pēc cūku kompleksa Miķelāni iegādes domājām par izaugsmes iespējām un sapratām, ka esošajā tirgus situācijā vēlamies paši iedzīvotājiem piedāvāt savu produkciju, tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu iegādāties arī kautuvi,» gaļas kombināta iegādi pamato I. Strazdiņš.

Lai gan Eiropas Komisija (EK) norāda uz 10% zirga gaļas piejaukumu Latvijā pārbaudītajos liellopu gaļas paraugos, situācija nemaz nav tik pesimistiska, jo, atšķirībā no citām valstīm, tikai dažos triju Latvijas uzņēmumu ražojumos ir konstatēts zirga gaļas piejaukums, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu. Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu. Otrs lielākais īpatsvars konstatēts Grieķijā - 12,5% no 288 paraugiem -, bet trešais lielākais īpatsvars Latvijā - 10% no 70 pārbaudītajiem paraugiem. Igaunijā ražotajos liellopu gaļas produktos zirga gaļas piemaisījums konstatēts 9,1% gadījumu, bet Lietuvā - 7,6% gadījumu.

«EK apkopojusi uzraudzības dienestu datus, kas indicē problēmas liellopu gaļu saturošas produkcijas ražošanā, taču ar to nekas nebeidzas. Visticamāk, EK būs jāpieņem turpmāki lēmumi par izmaiņām marķējuma prasībās, atzīstot, ka patērētājiem ir būtisks ne tikai pārtikas nekaitīgums, uz ko līdz šim likts galvenais akcents, bet arī pārtikas produktu kvalitāte, tai skaitā - sastāvs,» norādīja Meistere.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" uzsācis produktu ražošanu vegāniem, kuru pamata sastāvdaļa ir zirņu olbaltumvielas.

Šobrīd jau ne tikai vegāni un veģetārieši, bet ikviens cilvēks rūpīgāk plāno savu ēdienkarti, cenšoties to padarīt maksimāli veselīgu un dabai draudzīgu, tāpēc uzņēmums spēris soli arī šajā virzienā.

Sekojot aktuālajām uztura tendencēm pasaulē, jau pavasarī uzņēmums sāka produktu līnijas ražošana ar zīmolu "Rāznas", kas radās, vadoties pēc pasaulē aktuālās diētu tendences - fleksitārisma - pamatprincipiem, gaļas produktiem pievienojot teksturētus pelēkos zirņus un tādējādi padarot šos produktus uzturvielām bagātīgākus.

Lai arī pasaulē veģetāriešu ir ap 6%, bet vegānu ap 4%, vegānos produktus izvēlās ne tikai vegāni, bet arī fleksitārieši, kas sava uztura pamatā izvēlas augu valsts uzturu, reizēm iekļaujot arī gaļu. Analītikas uzņēmumi paredz, ka vegāniskās pārtikas tirgus ik gadu pasaulē pieaugs par 10%, īpaši augstus rādītājus uzrādot ASV. Dažos avotos minēts, ka šogad lielākais pieprasījums vegānisko pārtikas produktu grupā - ap 50% - vērojams tieši pēc gaļas alternatīvām un saldētām gatavām maltītēm, norāda uzņēmums.