SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Viena no perspektīvākajām tautsaimniecības jomām Tukuma apkaimē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tomēr izaicinājums ir darbaspēka pieejamība

Kā skaidro aptaujātie uzņēmēji, Rīgas tuvumam ir liela priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībā, taču galvaspilsēta ir arī darbinieku «nosūcējs».

«Tukumam ir laba atrašanās vieta – stundas attālumā no Rīgas, kas nodrošina zemākas loģistikas izmaksas. Tukuma novads un jo īpaši Pūre ir fenomenāla ar saviem pārtikas uzņēmumiem – Puratos Latvia, Kuršu zeme, Pure Chocolate. Pūrē ir bagātīgas tradīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. Savukārt Tukumā ir Tukuma piens, kas ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,» saka Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate pārdošanas direktors un līdzīpašnieks. Degoles pienotavas (SIA Edaks) direktores Irinas Drozdovas vērtējumā Tukuma apkārtne ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem un auglīgu zemi, kas ir piemērota pārtikas biznesam. Uzņēmēji norāda, ka viņiem ir laba sadarbība ar Tukuma novada domi, kas ieklausoties uzņēmēju viedoklī stratēģiskos un praktiskos jautājumos, attīsta infrastruktūru, kā arī informē par ES fondu apgūšanas iespējām.

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, pašvaldība šovakar plāno izsludināt ārkārtas situāciju, informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Tā šodien nolemts pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA Tukuma ūdens, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils vides pārvaldes vadība.

Patlaban tiek sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kas notiks šovakar plkst.19, un šajā sēdē plānots novadā izsludināt ārkārtas situāciju, kas paredz attiecīgu rīcību un uzdevumus dažādiem dienestiem un speciālistiem, skaidroja pašvaldības pārstāve.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

Somijas tekstilizstrādājumu servisa uzņēmums Lindstrom, veicot investīcijas, nolēmis izveidot jaunu darba apģērbu ražotni Tukumā, Melnezera ielā, pārņemot vietējā uzņēmuma SIA GPT Production biznesu, aģentūru LETA informēja SIA GPT Production direktore Inga Jākola.

Viņa skaidroja, ka šā gada decembra beigās vietējais uzņēmums SIA GPT Production beigs ražošanu Tukumā, bet Lindstrom nodarbinās visus šī uzņēmuma ražošanā strādājošos. Turklāt Lindstrom paplašina savu darbību Latvijā un sāk darba apģērbu ražošanu Tukumā. Uzņēmums uzbūvēs jaunu darba apģērbu ražotni un tajā nodarbinās aptuveni 120 cilvēku.

«Ieguldījums ir daļa no mūsu darbības stratēģijas, lai nodrošinātu vēl ātrāku darba apģērbu piegādi mūsu klientiem tuvējā reģionā. Tukums atrodas lieliskā centrālā vietā. No jaunās rūpnīcas mēs apkalposim klientus visā Ziemeļeiropā,» skaidroja Lindstrom grupas prezidents un ģenerāldirektors Juha Laurio.

«AS Tukuma Straume saņēmusi neatkarīgas, akreditētas, starptautiskas laboratorijas Agrolab Group oficiālos analīžu rezultātus, kuros konstatēts, ka Tukuma Straumes ražotajā barībā suņiem Dogo un kaķu barībā nav urīnvielas jeb karbamīda. Uzņēmums ir atsācis ražošanu,» teikts šodien izplatītā uzņēmuma paziņojumā.

Tas turpinot sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu barības kvalitātes standartu nodrošināšanā.

AS Tukuma Straume savā paziņojumā arī izsaka pateicību visiem tirgotājiem, kas esot palikuši uzticīgi Dogo produkcijai.

«Mēs jau sākotnēji bijām pārliecināti, ka mūsu ražotajā barībā karbamīda klātbūtne nav iespējama, tādēļ bijām pārsteigti par aizdomīgajiem analīžu rezultātiem. Taču esam pārliecināti, ka jau tuvākajā laikā viss nostāsies savās vietās un mēs varēsim apliecināt savas produkcijas augsto kvalitāti un nekaitīgumu,» vēsta AS Tukuma Straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Tukuma Straumei jau esot bijis precedents, kad pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pasūtījuma veiktajās Bior analīzēs tika konstatēta kļūda.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Jaunajā Tukuma pilsētas teritorijas plānojumā mājas Slocenes ielā 1 un Slocenes ielā 2 iekrāsotas kā ražošanas teritorija, un problēma saistās ar a/s Tukuma Piens paplašināšanās plāniem. Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma paplašināšanās plānus jau atbalstījuši Tukuma novada domes deputāti, savukārt novada iedzīvotāji aicina uzsākt parakstu vākšanu, lai apstiprinātais plānojums netiktu izsludināts, raksta Neatkarīgās Tukuma Ziņas (NTZ).

Vēstulē, ko saņēmusi NTZ redakcija, aicināts parakstīties pret 23. martā Tukuma novada domes deputātu apstiprināto novada teritorijas plānojuma gala redakciju, un to interesentu vārdā parakstījusi Ina Kuļikovska.

Par «vairākām nepilnībām plānojumā» jau informēta Tukuma dome, kā arī Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts Vides dienests (VVD).

Vēstules autore norāda, ka jaunajā Tukuma pilsētas teritorijas plānojumā divas mājas Slocenes ielā atzīmētas kā ražošanas teritorija.

«Ja šo māju iedzīvotāji prastu orientēties apzīmējumos, viņi būtu sapratuši, ka uzņēmuma darbība paplašināšanās virzienā bijusi mērķtiecīga un ka viņu izlikšana bijusi sagaidāma jau sen, norādījusi I. Kuļikovska.

Tukuma siltums noslēdzis līgumu par šķeldas piegādi ar uzņēmumu, kura piedāvātā cena ir par 20% augstāka nekā izdevīgākajā piedāvājumā. Lai gan sākotnēji Tukuma pašvaldībai piederošais siltumenerģijas ražotājs bija gatavs izvēlēties pretendentu ar zemāko cenu, vēlāk pārdomājis, ziņo Latvijas Radio.

Speciālisti norāda, ka cena, par kādu Tukuma siltums iepirks šķeldu, ir viena no augstākajām un uzskata, ka pie tā novedis nemākulīgi uzrakstītais nolikums, kas lieki sadārdzina tarifu patērētājiem.

Kasparu Ramiņu no uzņēmuma Daibi, kas šovasar startēja Tukuma siltuma izsludinātajā šķeldas iepirkumā, bez atsevišķiem nolikuma punktiem aizdomīgu darīja tas, ka konkursu pasludināja par slēgtu. Citus gadus Tukuma siltums piedāvājumus atvēra publiski, taču šoreiz lielā slepenībā. Daibi ir viens no vairākiem uzņēmumiem, kurš Tukuma siltumam šķeldu piegādājis iepriekšējos gadus. Šoreiz siltumenerģijas ražotājs nolēma šo pienākumu uzticēt vienam ražotājam. Līdz ar to Tukuma siltuma piedāvājums kļuva par vienu no lielākajiem kumosiem šķeldu iepirkumos reģionā. Konkursa pretendentiem bija obligāti jāiesniedz divas atsauksmes par šķeldas piegādi iepriekšējās sezonās no diviem patērētājiem vismaz par 40 tūkstošiem kubikmetru. Pēc Ramiņa domām šī prasība ir dīvaina, jo tas automātiski izslēdz tos pretendentus, kuri ir piegādājuši šķeldu lielākos apjomos, bet piemēram vienam siltumuzņēmumam. Šī punkta dēļ no pieciem pretendentiem konkursu nācās pamest diviem ar salīdzinoši zemām cenām, tāpēc, ka viņi bija iesnieguši atsauksmes tikai no viena klienta. Teorētiski nolikumam neatbilda arī vēlākais konkursa uzvarētājs Pata AB angļu valodā iesniegtās atsauksmes dēļ, taču uz šo nepilnību iepirkumu komisija pievēra acis, pati vēstuli pārtulkojot.

Mēbeļu rūpnīcu Laiko Mālpilī iegādājusies Dānijas koka mēbeļu ražošanas kompānija Kvist. Jaunais investors jau tuvākajā laikā plāno atsākt ražošanu un atjaunot darba vietas, DB informēja Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska.

«Savas pastāvēšanas laikā mūsu kompānija spēlējusi nozīmīgu lomu gan Dānijas, gan arī starptautiskajā mēbeļu industrijā. Iegādājoties Saga grupas rūpnīcu Mālpilī, veicam investīcijas ražošanā ar pievienoto vērtību, kas būs arī pilnībā orientēta uz eksportu,» stāsta Kvist valdes priekšsēdētājs Maikls Kvists. Jāpiebilst, ka Mēbeļu ražošanas kompānijas Kvist Industries pirmā tās ražotne dibināta 1896. gadā.

Arī Swedbank izsaka gandarījumu, ka investora atrašanas process ir veiksmīgi noslēdzies. Atslēgas kritērijs investora piesaistē bijis ražošanas atsākšana un spēja to veiksmīgi darīt ilgtermiņā, nodrošinot darba vietas un pievienoto vērtību reģionam, norāda bankas valdes loceklis Daniils Ruļovs. Rūpnīcas investoru atlasei Swedbank piesaistīja korporatīvo finanšu konsultāciju uzņēmumu Behrens.

Protestējošajiem Tukuma iedzītovtājiem par prieku, nolemts atkārtoti veikt sabiedriskās apspriešanas un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), izvērtējot SIA Tukums Airport Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nolemts, ka iesniedzējam tas jāpapildina un jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne aģentūru LETA informēja, ka VPVB ir uzdevis lidostas uzņēmumam novērst nepilnības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un nodrošināt tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Tas nozīmē, ka atkārtoti notiks arī sabiedriskās apspriešanas sapulces, skaidroja Ulāne, piebilstot, ka, izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, VPVB tā ir ierasta prakse, ka ziņojumi netiek akceptēti ar pirmo reizi, jo apjomīgajā dokumentā uzņēmēji bieži palaižot garām atsevišķas prasības. Parasti VPVB pieprasa iesniegt papildinājumus, taču šajā lidostas ziņojumā konstatēta virkne trūkumu, tāpēc nolemts to atdot atpakaļ uzlabošanai un atkārtotai apspriešanai.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas Tukumā, kur «Lindström Prodem» rūpnīcā, kas ir vienīgā «Lindström» apģērbu ražotne pasaulē, vēroja tunikas «Mai» ražošanas procesu. Tā paredzēta ģenētiski zinātniskajam institūtam Somijā.

Nule kā apritējis gads, kopš Tukumā darbu uzsāka «Lindström» darba apģērbu ražotne – «Lindström Prodem». «Gads ir pagājis un mums ir izdevies iemācīties ļoti daudz jauna – pielāgoties, saprast, akceptēt, kā arī vienkārši labi un kvalitatīvi darīt savu darbu,» atskatoties uz rūpnīcas pirmo darbības gadu, saka tās vadītāja Inga Jaakola.

Tukumā tiek ražoti darba apģērbi, kurus «Lindström» servisa centri nomā saviem klientiem. Arī darba apģērbu regulāra tīrīšana un nomaiņa nepieciešamības gadījumā pieder pie servisa centru piedāvātajiem pakalpojumiem.

«Lindström» grupas servisa centri darbojas 24 valstīs, un darba apģērbu šūšanā sadarbojas ar ļoti daudziem apakšuzņēmējiem. Tukumā tiek šūts apģērbs Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīm.

Lauksaimniecības pakalpojumu un dzīvnieku barības, tostarp suņu barības «Dogo» ražotājai AS «Tukuma straume» veiktas izmaiņas valdes sastāvā, tostarp valdes priekšsēdētāja amatu atstājis līdzšinējais valdes vadītājs Aivars Podnieks, liecina informācija «Firmas.lv».

Podnieka vietā šos amata pienākumus turpmāk pilda «Tukuma straume» valdes jaunais vadītājs, lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmuma «Baltic Agro» valdes loceklis Ainars Upmanis. Tāpat «Tukuma straume» valdē amatus atstājuši valdes locekļi Vitauts Teličens un Jānis Podnieks, kuru vietā šajos amatos stājusies Ilona Kontante un Jānis Razovickis.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas otrdien, 3.jūlijā.

Konkurences padome (KP) atļāva «Baltic Agro» iegūt izšķirošu ietekmi pār «Tukuma straumi».

«Baltic Agro», kura īpašnieks ir Dānijas koncerns «DAVA Agravis International Holding», šā gada sākumā noslēdza darījumu par «Tukuma straumes» akciju kontrolpaketes iegādi.

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs nepiekrīt tiem, kas Tukumu uzskata par guļamvagonu. Ražošana te esot tik vērienīga, ka varētu dzīvot kā paši savā valstī, turpinot veidot apskatu par Latvijas pilsētām, raksta laikraksts Diena.

Tukumā esot teju viss, sākot ar pārtikas rūpniecību un tirdzniecību, un beidzot ar lielo metāla konstrukciju ražotājiem. Rīgas tuvumam, blakus esošajam dzelzceļam, Rīgas un Ventspils šosejai, kā arī netālajai Mērsraga ostai, uz kuru tiek vestas papīrmalkas kravas, protams, ir sava nozīme. Tukumā ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem valstī — 7,2%, noskaidrojis laikraksts.

Taču neviens no uzņēmumiem neesot tik milzīgs, lai tā neveiksmīgā darbība radītu tādus sociālos draudus, ka puse pilsēta varētu palikt bez darba. No agrākajām finansiālajām grūtībām sākot atgūties SIA Tukuma mēbeles, kas eksportam ražo līmētās mēbeles. Tagad likstas piemeklējušas Tukuma gaļas kombinātu, kas pirms pāris mēnešiem pārtraucis darbību un meklē investoru. Tajā pašā laikā viens no lielākajiem uzņēmumiem Tukuma piens savas pozīcijas stabili saglabājot un gatavojas uzņēmuma 100 gadu jubilejas svinībām.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

AS Tukuma Straume pēc visu pārpratumu noskaidrošanas ar kļūdainajām analīzēm plāno līdz gada beigām atjaunot suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau pārdošanas apjomus pirmskrīzes līmenī, informē valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Tuvāko trīs gadu laikā uzņēmums paredz nostiprināt savas pozīcijas Baltijas valstīs, kā arī izvērst darbību citos eksporta tirgos.

Db.lv jau rakstīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo no Austrijas laboratorijas (Osterreichische Agentur fur Gesundheit und Ernarungsicherheit GmbH) saņemtie analīžu rezultāti liecina, ka izmeklētajos barības paraugos karbamīds nav konstatēts.

«Esam gandarīti, ka taisnība ir uzvarējusi. Mēs jau no paša sākuma bijām pārliecināti, ka mūsu ŗažojumos nav kaitīgu vielu un Dānijas laboratorijas analīžu rezultāti ir kļūdaini. Tagad esam ieguvuši pilnīgu pārliecību par mūsu produkcijas augsto kvalitāti, jo to apstiprina divas neatkarīgas laboratorijas,» pauž AS Tukuma Straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Tukuma novada dome šodien atbalstīja vēja parka "Pienava wind" būvniecību, pastāstīja domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA).

Pēc viņa teiktā, lēmums nebija vienbalsīgs, un balsojumā deputāti ņēma vērā to, ka divās instancēs tiesā dome jau zaudēja, bet trešā tiesu instance izvērtētu tikai tikai procesuālo kārtību. "Sapratām iedzīvotāju spiedienu uz domi, un to, ka Ukrainas kara dēļ ir enerģētiskā krīze," piebilda Važa.

Vēja parka attīstītāja SIA "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš uzskata, ka Tukuma novada domes deputātu balsojums, atbalstot vēja parka "Pienava wind" būvniecību novadā, liecina par atbildīgu un tālredzīgu lēmumu enerģētiskās krīzes laikā stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību. Viņš uzsver, ka šis lēmums ir pozitīvs signāls ikvienam vēja parku attīstītājam, apliecinot, ka Latvija no "tukšām runām" nonākusi līdz reālam atbalstam elektroenerģijas ražošanas avotu dažādošanai.

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valde šodien, 31.oktobrī ir nolēmusi drošības apstākļu dēļ nekavējoties pārtraukt stadiona īpašumā esošās ledus halles ēkas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāku Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārbaužu laikā tika konstatēts, ka halles tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām, bet ledus halles privātais nomnieks SIA Sāgas fonds līdz šim ir izvairījies nodrošināt piekļuvi hallei, lai stadiona administrācija varētu veikt nepieciešamo izpēti un pildīt BVKB norādījumus. Papildus tam 28.oktobrī tika konstatēti nopietni bojājumi ledus halles elektroapgādes tīklos.

«Diemžēl mums kā halles īpašniekam nebija citas iespējas, kā slēgt ledus halli. To, cik drošas ir, piemēram, acīmredzami sarūsējušās halles jumta konstrukciju kopnes, noteiks ekspertīze, taču nevaram neņemt vērā būvniecības uzraugu brīdinājumus par halles drošumu, kaut arī halles privātais nomnieks nereaģē uz mūsu aicinājumiem risināt šo jautājumu. Ledus halles privātajam nomniekam esam gan rakstījuši, gan zvanījuši, gan gājuši pārbaudē ar tiesu izpildītāju, taču neesam pat ielaisti hallē. Pagājušajā nedēļa lietus laikā arī sadega halles elektrības sadalne, kas ir vēl viens faktors, kas norāda uz ēkas slikto tehnisko stāvokli un riskiem apmeklētāju veselībai un dzīvībai» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Vairākumam mēbeļu ražotāju ienākumi pēdējo divu gadu laikā mīņājas uz vietas, visai strauju pieaugumu rāda tikai nozares jaunpienācēji, šogad minimāla izaugsme.

To liecina nozares lielāko spēlētāju neto apgrozījuma tendence pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu un šogad, kā arī pašu mēbeļu ražošanas uzņēmēju sacītais. Aizpērn Dānijas a/s Kvist Industries no Swedbank iegādājās bijušās Sāgas grupas SIA Laiko ražotni netālu no Mālpils, un šobrīd tā strādā (SIA Kvist) un eksportē savus liekti līmēto mēbeļu detaļu izstrādājumus. Arī otra bijušās Sāgas ražotne Tukumā, kuru iegādājās Daiļrade koks, aizpērn atsākusi savu darbu.

Sava artava pienākas vēl vienam nosacīti nozares jaunpienācējam SIA JPD Production, kura neto apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2011. gadu ir par 1,76 milj. Ls lielāks nekā daudzu nozares uzņēmumu apgrozījums. Tieši SIA Kvist, SIA Tukuma mēbeles, kā arī SIA JPD Production ir lielākie mēbeļu ražošanas un eksporta apmēra audzētāji.

Tukuma novads, kura logo ir skanīgais sauklis «Uz Tukumu pēc smukuma», piedāvā ne tikai sakoptu vidi, bet arī darba vietas dažādu jomu speciālistiem; novadā īpaši trūkst inženieru un šuvēju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Reģionālo pilsētu uzņēmējdarbības vides novērtējumā Tukums stabili turas augstajā piektajā vietā. Šogad novadā samazinājies bezdarba līmenis, plānotas investīcijas infrastruktūras sakārtošanai. Pašvaldība liek lielas cerības uz Tukuma lidostas kā nozīmīga transporta pārvadājumu mezgla izveidošanu un attīstību.

Bezdarbs samazinās

Pēc Tukuma novada pašvaldības veiktā mārketinga pētījuma, 2015. gadā plaši pazīstamais atskaņu virknējums «uz Tukumu pēc smukuma» kļuvis par oficiālo pilsētas zīmolu, kas ir reģistrēts kā preču zīme, stāsta Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans. «Lai arī šis sauklis var kādam šķist nedaudz banāls, lielākā respondentu daļa to novērtēja kā pievilcīgu un atbilstošu. Tukumnieki ir lepni par savu pilsētu, uzņēmējdarbības vide nepārtraukti attīstās, bezdarba līmenis samazinās un bērnu dzimstība palielinās,» saka Ē. Lukmans. No 2010. līdz 2014. gadam bezdarbnieku skaits samazinājies turpat vai uz pusi – no 2430 līdz 1287 bezdarbniekiem. Pērn Tukuma novadā bezdarba līmenis bija vidēji 6,9%, kas bija zemāks par valsī vidējo – 7,6%. Pēc NVA datiem, 2015. gada pirmajos sešos mēnešos Tukuma novadā bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 5,6%.

Pagājušajā gadā ieviestie ražotāja Tukuma piena Baltais biezpiena sieriņi palīdzējuši Tukuma pienam dubultot pādošanas apjomus biezpienu sieriņu segmentā. Šonedēļ rubrikā Kā top? piedāvājam aplūkot, kā tiek ražots Tukuma piena biezpienu sieriņu līderis - Skudru pūznis.

Kopumā no visa Tukuma pienā saražotā produktu apjoma biezpiena sieriņi veido nepilnus desmit procentus, stāstīja uzņēmuma vadītājs Ints Poškus. Tuvākajā nākotnē paredzēts modernizēt biezpiena sieriņu ražošanas iekārtu, palielinot ražošanas jaudu, kas pašlaik ir 150 kilogrami biezpiena sieriņu vienā stundā, kā arī ieviest jaunas garšas līdztekus jau esošajam Skudru pūznim, Kartupelim un Medus kūkai. I. Poškus pauž cerību, ka tādējādi varētu biezpiena sieriņu ražošanas un pārdošanas apjomus atkal dubultot.

Biezpiena gardumi tiek pārdoti arī kaimiņzemē Krievijā, kur pašlaik tie tiek tirgoti ar tādu pašu zīmolu kā Latvijā. «Pašlaik Krievijā biezpiena sieriņi nonāk ar tādu pašu preču zīmi kā Latvijā. Sadarbības partneri vēlējās, lai Krievijā produkts ir tāds pats kā Latvijā, lai to var atpazīt kā ārvalstu preci un skaidri redzēt, ka tas nav vietējais ražojums, jo Krievijā pircēji vairāk uzticas ievestajiem produktiem,» stāsta Tukuma piena direktors. Pašlaik, kad Latvijas uzņēmuma ražotā produkcija ir kaimiņu tirgū «vairāk vai mazāk» pazīstama, tiek domāts izveidot arī speciālu dizainu tieši Krievijas tirgum. I. Poškus arī norāda - eksportam pašlaik ir tendence augt. Eksportēti visi astoņi Tukuma pienā ražoto biezpiena sieriņu veidi.