Valsts meža dienests, veicot situācijas, saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos uzraudzību un apsekojot mežaudzes, konstatēja, ka sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu mežaudzēs egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājusies un ir iespējama mizgrauža otrās paaudzes sekmīga attīstība. Ņemot vērā mizgrauža iespējamo savairošanos un augošo egļu augsto apdraudētības risku, Valsts meža dienests nolēmis ārkārtas stāvokli piecos Kurzemes rajonos saglabāt līdz 2006.gada 1.septembrim, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Patlaban Latvijas mežos sāk izjust 2005. gada janvāra vētras sekas. 2005. gadā vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits pagājušajā gadā palielinājās vairāk nekā 10 reizes. Lai ierobežotu šā bīstamā kaitēkļa savairošanos un mazinātu iespējamos postījumu apmērus, Valsts meža dienests visiem Latvijas mežiem sagatavoja egļu audžu aizsardzības plānu,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Egļu audžu aizsardzības plāna sekmīgai realizācijai, izvērtējot konkrēto situāciju katrā rajonā, šī gada sākumā pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma piecos Latvijas rajonos (Ventspils (atsevišķos pagastos), Talsu, Tukuma, Saldus (atsevišķos pagastos), Kuldīgas) tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Neskatoties uz ļoti augsto mizgrauža blīvumu (monitoringa ietvaros vairāk kā 20 000 vaboles noķertas vidēji vienā slazdā), kaitēklis savairojies pārsvarā tikai 2005. gadā gāztajās eglēs, kurās ievērojamu konkurenci egļu astoņzobu mizgrauzim veidoja cits stumbra kaitēklis – egļu sešzobu mizgrauzis, kurš gan nav uzskatāms par agresīvu kaitēkli augošās egļu audzēs. Šī situācija pierāda, ka ir attaisnojies Valsts meža dienesta realizētais egļu audžu aizsardzības plāns un saistībā ar to pieņemtie lēmumi. Egļu astoņzobu mizgrauža otrās paaudzes egļu audžu bojājumu apmērus varēs novērtēt tikai septembrī – oktobrī,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests, pamatojoties uz pagājušā gadā veikto egļu astoņzobu mizgraužu monitoringu, informē, ka egļu mežaudzēs ļoti augsta mizgraužu savairošanās konstatēta Kuldīgas, Tukuma, Jelgavas, Ogres, Cēsu un Valkas rajonos.

Veicot egļu astoņzobu mizgrauža uzraudzību, Valsts meža dienests, konstatēja, ka augošajās eglēs 2006. gadā labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās divas egļu astoņzobu mizgrauža paaudzes, kā rezultātā mizgrauža populācija, salīdzinot ar 2005. gadu, palielinājusies vairāk nekā 10 reizes.

Lai novērtētu mizgrauža attīstību un tā radītos bojājumus, 2006. gadā tika apsekotas egļu mežaudzes, kurās izvērtēja pirmās un otrās paaudzes mizgraužu savairošanos. Apsekojot riska audzes, tās ir egļu mežaudzes, kurās 2006.gada pavasarī veikta saimnieciskā darbība vai palikuši vēja gāzti un lauzti koki, konstatēts, ka pirmās paaudzes egļu astoņzobu mizgrauzis mežaudzēs invadējis (bojājis) vidēji 2% egļu. Sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu vasaras otrajā pusē, egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājās, kas radīja priekšnosacījumus mizgrauža otrās paaudzes sekmīgai attīstībai. Mizgrauža otrās paaudzes radītie bojājumi ir apmēram 2 reizes lielāki salīdzinot ar pirmās paaudzes postījumiem, tas nozīmē, ka bojātas jau ir 4% egļu.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Valsts meža dienests konstatējis, ka mežā ir augsts egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās fons, īpaši strauji meža kaitēkļa savairošanās ir notikusi pēdējās nedēļas laikā, šo secinājumu pamatā ir izlases veidā apsekotās egļu audzes visā valsts teritorijā.Veicot meža patoloģiskā stāvokļa uzraudzību visā Latvijas teritorijā, Valsts meža dienests konstatēja, ka pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, notiek strauja ļoti bīstamā meža kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās. Veicot šā kaitēkļa monitoringu, šobrīd mizgrauža fons lielākajā Latvijas teritorijā tiek vērtēts kā augsts, līdz ar to pastāv liels augošu egļu bojājumu risks. Latgales reģionā šī situācija nav tik bīstama kā Vidzemē un īpaši Kurzemē. Jāatzīmē, ka egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās intensīvāka ir 2005.gada 8.-9. janvāra vētras visvairāk skartajos rajonos, kuros līdz pavasarim vēl atradās ievērojams apjoms vētras bojātās un neizstrādātās koksnes. Pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma, dienestam savlaicīgi prognozējot šo iespējamo mizgraužu savairošanos, 2006.gada aprīļa vidū 5 Latvijas rajonos (Kuldīgas, Talsu, Saldus, Ventspils, Tukuma) jau tika izsludināta ārkārtas situācija, kā rezultātā daļēji tika apturēta skuju koku ciršana, lai iespēju robežās pasargātu augošās egļu audzes.

Atcelta aprīlī izsludinātā ārkārtas situācija sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma, un Ventspils virsmežniecības teritorijas mežos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Līdz ar ārkārtas situācijas atcelšanu, tiek atcelts aizliegums skuju koku ciršanai egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem un skuju koku ciršanai, kas atrodas tuvāk par 100 metriem no egļu audzēm, kas ir vecākas par 50 gadiem. Kaitēkļa invāzija Latvijas mežos ir 2005. gada janvāra vētras sekas, kad vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits 2006. gadā palielinājās vairāk kā 10 reizes, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Gan apstrādes rūpniecības izlaide (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), gan apgrozījums pagājušā gada novembrī krituši pirmo reizi kopš 2016. gada. Apgrozījums kritis tieši eksportā, no kā var spriest, ka rūpniecības vājums Eiropā atspoguļojas arī Latvijā.

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms 2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, ir samazinājies par 0.8%. Tomēr, pateicoties iepriekšējai apstrādes rūpniecības noturībai, 2019. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018. gada to pašu periodu, saražotais apjoms ir audzis par 2.3%.

Vēl joprojām par 2019. gada izrāvienu varam nosaukt elektrisko iekārtu ražošanu un gatavo metālizstrādājumu ražošanu (izņemot mašīnas un iekārtas). Ja elektrisko iekārtu ražošana oktobrī un novembrī piedzīvojusi izlaides apjomu samazinājumu, tad gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare visu gadu uzrādījusi tikai pozitīvus rezultātus, un 2019. gada 11 mēnešos ir kāpinājusi izlaides apjomus par iespaidīgiem 14.3%. Šai nozarei arī, visticamāk, ir bijis lielākais devums kopējā apstrādes rūpniecības apjomu pieaugumā pagājušajā gadā.

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes, intervijā atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka saistībā ar mizgraužiem Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir paveicies ar laika apstākļiem. Tostarp šā gada pavasarī, kas bija netipiski auksts bez nekādiem siltuma periodiem, mizgrauži salīdzinoši vēlu izlidoja un salīdzinoši slikti vairojās.

"Situācija šogad ir daudz labāka, nekā mēs domājām, ka būs. Tas gan nenozīmē, ka mizgrauzis būs pazudis," sacīja LKF izpilddirektors.

Viņš arī minēja, ka kopumā nozarei tiek pārmesta pārāk drūmas ainas zīmēšana, taču atliek aizbraukt uz Gaujas Nacionālā parka biotopu teritoriju, kur aizliedza veikt preventīvas darbības un būtiskus pretpasākums pret mizgraužiem. "Šajās teritorijās, kur agrāk bija dzīvu egļu biotopi, tagad ir nokaltušu egļu masīvi," norādīja LKF izpilddirektors.

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

«Papīrmalkas zemo cenu dēļ jau kopš pavasara esmu iesaldējis kopšanas un arī vairāku galveno cirsmu ciršanu,» skaidro SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs direktors Gundars Skudriņš. Viņš norāda, ka tāpēc šobrīd jebkuras cirsmas ciršana vai neciršana tiekot skrupulozi izvērēta tieši no ekonomiskā izdevīguma viedokļa. Arī Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis atzina, ka vairāku apaļkoksnes sortimentu cenas un samērā augstās mežizstrādes un transportēšanas izmaksas ir divi no vairākiem iemesliem, kuri bremzē mežu ciršanu. Kā vēl viens iemesls tiek minēts egļu astoņzobu mizgrauzis. Proti, šā gada aprīļa nogalē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā – Tukuma, Talsu un Kuldīgas rajonā, Ventspils rajona un Saldus rajona vairākos pagastos, kā rezultātā šobrīd atsevišķu egļu ciršana egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem, nav atļauta. Tādējādi tiek pieļauts, ka mizgrauža apdraudētajos rajonos esošajiem kokrūpniekiem, kuriem vajadzīgi egles zāģbaļķi varētu būt grūtības ar to iegādi.

Sausais un karstais laiks ir veicinājis egļu astoņzobu mizgraužu savairošanos, un tādējadi egļu audžu mežu īpašniekiem kukainis cērt kārtējo robu maciņā. Tiesa, šobrīd par konkrētiem zaudējumiem naudas izteiksmē ir vēl pāragri runāt, atzīst paši mežu apsaimniekotāji un īpašnieki. Daļa mežu apsaimniekotāju par šo jautājumu vispār nevēlējās izteikties masu medijiem, uzsverot, ka nekāda kaitējuma neesot. Tie, kuri izjutuši mizgrauža uzlidojumu, atzīst, ka egles zāģbaļķi ir pārvērtušies par malku, turklāt kāda daļa no egļu jaunaudzes faktiski ir uzskatāma par bojā gājušu un nāksies tērēt līdzekļu, lai to atkal apstādītu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju Biznesa centra un Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas īstenotajā apmācību programmā "Inovāciju akadēmija" līdz šim ir tapušas vairāk nekā 100 biznesa idejas, informē LIAA.

Programmā "Inovāciju akadēmija" zināšanas trīs gadu laikā ieguvuši 443 dalībnieki un izstrādāti 110 dažādi jauni produkti un pakalpojumi, tostarp risinājums astoņzobu mizgrauža apkarošanai - kukaiņu "armija", kas iznīcina astoņzobu mizgrauža olas un aizsargā mežus, alternatīvas ūdeņraža tehnoloģijas, izmantojot UV starojumu, kā arī pārvietojamais bioreaktors mikroorganismu fermentācijas pētījumu procesu veicināšanai.

“Šī programma būs paraugs turpmākajām LIAA iniciatīvām šajā jomā, jo, to īstenojot, mēs iemācījāmies, kā veidot sadarbību starp universitātēm un valsts pārvaldi, kā piesaistīt labākos mentorus un lektorus. Esmu lepns, kā esam savienojuši akadēmiskās zināšanas ar prasmēm un jaunajiem uzņēmējiem. Mūsu mehānisms nepārtraukti ticis uzlabots un to varēsim izmantot nākotnē,” atzīst LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Mizgraužu dzīres Rietumeiropas mežos radījušas situāciju, ka šogad tirgū ir daudz koksnes, kas iegūta no šādiem mežiem, un to izjutuši gan Latvijā strādājošie kokrūpnieki, gan mežsaimnieki, par šī kaitēkļa operatīvu ierobežošanu esot jādomā

Šādu ainu redz DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā vasarā ir bijušas teritorijas, kurās ir tikusi novērota liela mizgraužu populācijas savairošanās, taču tā neesot bijusi tik nopietna, kāda bijusi pēc 2005. gada vējgāzēm, turklāt esot konkrēts rīcības plāns, ko un kā darīt šādās situācijās. Tieši labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās vairākas egļu astoņzobu mizgraužu paaudzes. Ilgstošais sausums un karstums pērnās vasaras otrajā pusē egļu aizsardzības spējas ievērojami pazemināja, tas radīja priekšnosacījumus mizgraužu nākamās paaudzes sekmīgai attīstībai. «Tas, ka Eiropā ir daudz koksnes, kura nākusi no mizgraužu nopostītiem mežiem, ir fakts, un tam ir sava ietekme uz daudzu koksnes izstrādājumu cenām un arī pieprasījumu,» skaidro koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka liela šādas koksnes ienākšana tirgū ir radījusi situāciju, ka ir sarucis pieprasījums no Rietumeiropas pēc paletēm un to sagatavēm, tehnoloģiskās koksnes. «Vācija, piemēram, daudz cērt šīs mizgraužu dzīrēs cietušās mežaudzes un iegūto koksni eksportē uz Dāniju un vēl citām valstīm,» norāda A. Apfelbaums. Viņš pauž, ka koksnes tirdzniecībā šis nav pirmais šāda veida atgadījums un droši vien arī ne pēdējais. «Ja būs salta ziema, tad viss būs kārtībā,» tā A. Apfelbaums.

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

Par egļu ciršanu Rīgas un Pierīgas mežos draud sods līdz tūkstoš latiem un brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, tuvojoties svētku laikam, atgādina SIA Rīgas meži.

Tāpat Rīgas pilsētai piederošajos mežos, kas atrodas aptuveni 50 kilometru rādiusā ap Rīgu, nav ļauts arī lauzt priežu vai egļu zarus.

«Par patvaļīgu egļu ciršanu mežā draud ne tikai administratīvais sods, bet arī kriminālā atbildība: Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pants paredz, ka sods par eglītes nociršanu un zaru laušanu privātpersonām ir no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām - līdz 1000 latiem. Savukārt Krimināllikuma 109. pants paredz, ka par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai arī ar naudas sodu,» skaidro SIA Rīgas meži meža apsardzības daļas vadītājs Valerijs Morozs.

Uzņēmējam un bijušajam politiķim Aināram Šleseram piederošajā īpašumā Jūrmalā, Upes ielā 1a, nokaltušajām priedēm nav konstatēti sakņu vai stumbru bojājumi, informēja Valsts meža dienesta (VMD) pārstāve Selva Šulce.

Koku vainaga augšējā daļā konstatēta agresīva priežu kaitēkļa galotņu sešzobu mizgrauža invāzija, kas šajā gadījumā izraisījis koku nokalšanu.

Kaitēkļu klātesamību vai neesamību neesot iespējams novērtēt, atrodoties uz zemes pie koku stumbra, jo dažas kaitēkļu sugas atrodamas tikai koku vainagā. Lai novērtētu kaitēkļu klātbūtni, VMD arborists apsekojis nokaltušo koku vainaga daļu un paņēmis vairākus zaru paraugus no koku vainagu augšējās daļas.

Mežaudzes apsekošanu dienests veica 28.maijā, pamatojoties uz Jūrmalas aizsardzības biedrības iesniegumu, pieaicinot arī Valsts augu aizsardzības dienesta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes speciālistus.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks kā vēl vienu faktoru, kas būtiski varētu ietekmēt uzņēmuma darbību, min egles astoņzobu mizgrauzi, kura ķeršanai ir izvietoti ap 10 000 feromona slazdu un tiem pavisam nesen nomainīts kukaiņu pievilinātājs. R. Strīpnieks atzīst, ka šogad mizgrauži vairāk metās uz vērtīgajām egļu audzēm, kuras ir izšūpotas pērnā gada janvāra vētrā un šā gada negaisos, bet kas vizuāli neatšķiras no veselajām. Turklāt kopš pavasara ir atlikta koksnes ciršana vērtīgo egļu audžu tuvumā, lai ar ciršanas atliekām, kuras izdala terpēnus, nepievilinātu šo kaitēkli. R. Strīpnieks atzīst, ka mizgraužu kritiskas situācijas gadījumā uzņēmums ir gatavs risināt situāciju, cērtot kailcirtes, kurās izvieto feromonu slazdus, lai pievilinātu maksimāli daudz mizgraužu, tādējādi aizvilinot tos no vērtīgajām egļu audzēm.

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Rīgā 11.novembra krastmalā svinīgi iedegta otrā pilsētas Ziemassvētku egle, un reizē ar to 11.novembra krastmalā iedegās arī svētku apgaismojums.

Rīgas pašvaldība kopumā pilsētā ir izvietojusi 13 lielas un 56 mazākas egles. Tās atrodas apkaimēs, pie kultūras centriem, mākslas un mūzikas skolām, informē pašvaldība.

Kontekstā ar pilsētas svētku noformējumu RD min arī vides objektu festivālu Ziemassvētku egļu ceļš 2012, kas norisināsies no 7. decembra līdz 13 janvārim. Festivāla ekspozīcijā būs skatāmi piecdesmit Egļu stāsti, tajā skaitā iepriekšējo gadu, kā arī daudzi jauni, šogad tapuši vides objekti.

Šogad pilsētas noformējumā ir gaismas dekori, kuros izmantotas LED gaismas. Svētku apgaismojums tiks iedegts pakāpeniski visā pilsētā, un darbus plānots pabeigt līdz nedēļas beigām.

Rīgas mērs Nils Ušakovs un vicemērs Andris Ameriks piektdien, 6.maijā, piedalīsies jauna egļu meža stādīšanas talkā pašvaldības SIA Rīgas meži apsaimniekotajā mežā Ikšķiles novadā, informē pašvaldībā.

Kopā ar uzņēmuma vadību un darbiniekiem Daugavas mežniecības 181 kvartālā 2,2 hektāru platībā plānots iestādīt 5500 divgadīgu egļu ietvarstādu, kas izaudzēti Rīgas mežu kokaudzētavā Norupe. Egles tiks stādītas, ņemot palīgā speciālus kociņu iedēstīšanas instrumentus jeb stādāmos stobrus.

Pavisam šogad pavasara sezonā jau atjaunoti 262 hektāri meža un plānots atjaunot vēl 82 hektārus meža, kopumā 344 hektāru platībā iestādot 1,1 miljonu priežu, egļu, bērzu un melnalkšņu stādu.

Visvairāk - 825 700 jeb 74,3% - Rīgas pašvaldībai piederošajos mežos šopavasar tiek stādīti priežu ietvarstādi, bet otra izplatītākā suga mežu atjaunošanā ir egle -kopumā pavasara sezonā tiek stādīti 176 200 jeb 15,8% egļu ietvarstādu. Vēl tiek stādīti 34 200 jeb 3,1% bērzu un 75 700 jeb 6,8% melnalkšņu stādu.