Ražošana

Aug koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda

Žanete Hāka, 18.05.2015

Jaunākais izdevums

2014. gadā Latvijā darbojās 175 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1265,3 megavati (MW), liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tās saražoja 3005,8 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 58% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma, un 5189,6 GWh siltumenerģijas – 73% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.

No 2007. līdz 2014. gadam koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies. 2014. gadā darbojās par 9 koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2013. gadā, un to uzstādītā elektriskā jauda palielinājās par 13,8 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 83% no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 60% no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām strādāja Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Vislielākā uzstādītā elektriskā jauda 2014. gadā bija koģenerācijas stacijām Rīgā – 1055,9 MW jeb 83% no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Otra lielākā uzstādītā jauda (59,3 MW) bija Zemgales reģionā, kas ir par 10% vairāk nekā 2013. gadā. Vismazākā uzstādītā elektriskā jauda (27,8 MW) 2014. gadā bija Vidzemes reģionā, un tā salīdzinājumā ar 2013. gadu palielinājās par 9%. Vislielākais koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas pieaugums bija Pierīgas reģionā (gada laikā kāpums par 18%).

Vidzemes un Zemgales reģionā ir vislielākais atjaunīgo energoresursu (AER) koģenerācijas staciju īpatsvars. Piemēram, 2014. gadā Vidzemē AER koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda bija 21,7 MW (jeb 78%) no kopējās uzstādītās elektriskās jaudas.

Latvijā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās kā galvenais kurināmais tiek izmantota dabasgāze. 2014. gadā 78% elektroenerģijas un 91% siltumenerģijas saražotas koģenerācijas stacijās, izmantojot dabasgāzi. To uzstādītā elektriskā jauda bija 1139,9 MW.

Neskatoties uz dabasgāzes būtisko īpatsvaru elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā koģenerācijas stacijās, katru gadu pieaug atjaunīgo energoresursu (AER) daļa, tādā veidā samazinot dabasgāzes īpatsvaru. Kopš 2007. gada AER koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda palielinājās 13 reizes un 2014. gadā sasniedza 122,4 MW, bet saražotais elektroenerģijas daudzums palielinājās 16 reizes, sasniedzot 669 GWh, kas ir 22% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma koģenerācijas stacijās.

Ievērojamais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas un saražotās elektroenerģijas pieaugums ir saistīts ar valsts atbalsta programmām. To mērķis ir nodrošināt 40% AER īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no importētiem energoresursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saražotais elektroenerģijas daudzums koģenerācijas1 stacijās turpina pieaugt un 2016. gadā bija 3 767,4 gigavatstundas (GWh), kas veido 59 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu, saražotās elektroenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās 2016. gadā palielinājies par 7 %, bet saražotais siltumenerģijas daudzums palielinājies par 14 % un bija 6 023,1 GWh.

Pērn Latvijā darbojās 198 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1 292,1 megavati (MW). Kopš 2007. gada koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaugusi par 1 % jeb 17,0 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 81 % no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 63 % no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koģenerācijas stacijās saražoti 63% no kopējā Latvijā ražotā elektroenerģijas daudzuma

Žanete Hāka, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā koģenerācijas stacijās saražotas 3526,8 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17% vairāk nekā 2014. gadā un kas veido 63% no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn koģenerācijas stacijās saražotas 5540,4 GWh siltumenerģijas – 72% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.

Pērn Latvijā darbojās 183 koģenerācijas stacijas – par 8 koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2014. gadā. Koģenerācijas staciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda 2015. gadā bija 1 275,1 megavati (MW), kas kopš 2007. gada ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2014. gadu ir pieaugusi par 9,8 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 82% no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 62% no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atjaunīgo energoresursu patēriņš desmit gados pieaudzis par 6,2%

Žanete Hāka, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pēdējos desmit gados pieauga par 12%

Dienas Bizness, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 69 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinājumā ar 2013. gadu AER patēriņš ir pieaudzis par 1,2%, ko ietekmēja saražotās kurināmās koksnes pieaugums. Salīdzinot ar 2004. gadu, AER patēriņš Latvijā pieaudzis par 12%.

Galvenie AER veidi Latvijā – kurināmā koksne un hidroresursi – 2014. gadā veidoja 34,4% no kopējā energoresursu patēriņa.

Kurināmā koksne ir visizplatītākais AER, un tās īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā ir palielinājies no 23,4% 2010. gadā līdz 30,2% 2014. gadā. Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā 2014. gadā bija 82,1%, kas ir par 3,4 PJ jeb 4% vairāk nekā 2013. gadā.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš 2014. gadā ir pieaudzis par 6% salīdzinājumā ar 2013. gadu, arī sektoru griezumā ir vērojamas patēriņa izmaiņas. Palielinājās kurināmās koksnes īpatsvars gan mājsaimniecībās, gan pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Galvenie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, pārsvarā izmantojot malku (85%). 2010. gadā patērētās kurināmās koksnes īpatsvars mājsaimniecībās bija 42,9%, 2013. gadā – 45,4%, bet 2014. gadā – 46,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Sadales tīkls maldinājis par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā

LETA, 31.10.2017

AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis (no kreisās) un bijušais valdes loceklis Rolands Lūsveris

Foto: Evija Trifanova/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektromobiļu uzlādes stacijām atvēlēs 8,34 miljonus eiro; cer, ka piešķirs naudu arī šo auto iegādes veicināšanai

Žanete Hāka, LETA, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Rīgas enerģija policijai lūdz pārbaudīt iespējamu pretlikumīgu vēršanos pret uzņēmumu OIK atļauju skandālā

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atcelta OIK atļauja M7 Energy AER koģenerācijas elektrostacijai Jūrmalā

Lelde Petrāne, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļaujas atcelšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» (iepriekšējais nosaukums SIA «KSER») atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai Jūrmalā.

Atļauja pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «M7 Energy» atcelta, jo komersants nav noslēdzis līgumu ar publisko tirgotāju un tas nav stājies spēkā triju mēnešu laikā pēc 2018. gada 10. aprīlī pieņemto grozījumu Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» spēkā stāšanās 2018. gada 27. aprīlī.

Ekonomikas ministrija norāda - ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu. Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK saskata iespējamu Sadales tīkla pārkāpumu lietā par krāpšanos ar OIK

LETA, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot vairāk nekā 300 OIK saņemošo elektrostaciju principiālo elektriskā pieslēguma shēmu atbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām, 134 komersantu iesniegtās shēmas atzītas par neatbilstošām, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Līdz brīdim, kamēr netiks saņemts elektrostaciju principiālo elektrisko pieslēgumu shēmu precizējums un netiks novērstas neatbilstības, šīm stacijām, kā arī 13 elektrostacijām, kas vispār nav iesniegušas minētās pieslēguma shēmas, apturēts valsts atbalsts. Pēc precizēto dokumentu saņemšanas, EM sadarbībā ar publisko tirgotāju un sistēmas operatoru atkārtoti izvērtēs iesniegtos precizētos dokumentus.

«Efektīva valsts atbalsta kontrole ir atslēga konkurētspējīga atjaunojamo energoresursu (AER) tirgus veidošanai. Šo 316 pārbaužu rezultātā neatbilstības tika identificētas 134 staciju darbībā, un tām tiks apturēts atbalsts līdz brīdim, kamēr tās nemainīs savu darbību. Papildus tam Ekonomikas ministrija pastāvīgi veic staciju nodokļu parādu kontroli, gada pārskatu informācijas analīzi un staciju atbilstības pārbaudi citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī līdz šā gada beigām AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» pabeigs visu OIK elektrostaciju visaptverošu auditu,» informē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atmošanās no subsidētās enerģijas sistēmas miega

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koģenerācijas cirks turpinās.

Ekonomikas ministrija, šķiet, iepriekš darbojusies atrauti no zemes līmeņa, drīzāk kaut kur pie mākoņiem. Tāda sajūta pārņem, lasot ministrijas skaidrojumus par to, ka pēc preses rosinātām un beidzot veiktām pārbaudēm tā konstatējusi, ka zaļās enerģijas koģenerācijas stacijas nav ievērojušas virkni spēkā esošu prasību un maldinājušas par staciju nodošanas ekspluatācijā faktu. Šķetinot fiktīvo koģenerācijas staciju stāstu, ministrijas norobežošanās un pārsteiguma izsaucieni pieaug proporcionāli pārkāpumu apjomam. Pārsteigtā Ekonomikas ministrija iedunkājusi sānos Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju par nepietiekamu uzraudzību un izstrādājusi priekšlikumus satrakojušos koģenerācijas nozares zirgu sadzīšanai atpakaļ stallī. Ministrija plāno turpināt pārbaudes, un tas ir apsveicami, jo līdz šim notiekošais tikai pastiprina sajūtu, ka tikmēr, kamēr sabiedrība šūmējas par mērogos aptveramu problēmu, zem redzes līmeņa atrodas paliels aisbergs, par kura apmēriem pašlaik nevaram runāt, tikai minēt. Šie notikumi rada iespaidu, ka obligātā iepirkuma (OIK) tiesības līdz šim dalītas pa labi un pa kreisi, jo gribētāju šim valsts dāsni apmaksātajam kumosam nav trūcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu valsts pieņemtie lēmumi tuvina privāto elektrostaciju maksātnespēju, paradoksālā kārtā valdības lēmumu leģitimitāti apstiprinājusi arī Satversmes tiesa

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas vadītājs Jānis Timma. Viņaprāt, ir radīts precedents, kas ļauj valstij pasliktināt situāciju uzņēmējiem, nosaucot finansiālu apgrūtinājumu par nodokli (subsidētās elektroenerģijas (SEN)), tādējādi faktiski Latvijas biznesa vides prognozējamību nostādot vienā līmenī ar Āzijas, Āfrikas un citu eksotisko valstu biznesa vidi.

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

Koģenerācijas staciju īpašnieki pirms darbības uzsākšanas, balstoties uz aprēķiniem, izveidotiem biznesa plāna modeļiem un rēķinoties ar radīto normatīvo vidi, veica ievērojamus ieguldījumus. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas informāciju (30.06.2015.), Latvijā kopējā mazo (zem 4 MW) elektrostaciju uzstādītā jauda ir 296 MW, no kurām 44 MW apjomā ir biomasas elektrostacijas, 63 MW – biogāzes elektrostacijas, 103 MW – dabasgāzes elektrostacijas, 28 MW – HES un 58 MW – vēja elektrostacijas. Katram elektrostacijas veidam investīciju apjoms ir atšķirīgs, bet, pēc tirgus pētījumiem, kopējās investīcijas mazo elektrostaciju enerģētikas sektorā pēdējos gados ir bijušas robežās no 550 līdz 600 milj. eiro. Visām elektrostacijām ir kredīti ar saskaņotiem kredīta pamatsummas un procentu maksājumu grafikiem, kas tika parakstīti pirms investīciju veikšanas. Pēc vairākkārtīgām izmaiņām normatīvajos aktos lielai daļai uzņēmumu ir radīti maksātnespējas draudi. Uzņēmumu naudas plūsma ir negatīva, bankas atsakās restrukturizēt kredītus, jo, ņemot vērā neprognozējamo nozares regulējumu, aizdoto kapitālu tās vēlas saņemt atpakaļ pēc iespējas ātrāk. Tas savukārt nozīmē, ka izejvielu piegādātājiem vai iekārtu apkalpotājiem tiek kavēti maksājumi. Iemesls šādai situācijai ir tas, ka valsts pēdējos trijos gados, mērķtiecīgi īstenojot enerģētikas nozares normatīvu grozījumus, un Satversmes tiesa, apstiprinot šāda veida grozījumu leģitimitāti (norobežojoties un nevērtējot argumentus par SEN radīto ekonomisko slogu, un to, vai SEN vispār atbilst nodoklim likuma «Par nodokļiem un nodevām» izpratnē, vai arī tas ir par nodokli nosaukts atbalsta samazināšanas instruments) ir ne tikai pilnībā sagrāvusi enerģētikas nozari, bet arī radījusi apstākļus, ka ne vietējie, ne ārvalstu investori/uzņēmēji vairs nevar paļauties uz Latvijas biznesa vides stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sāk būvēt Kurzemē lielāko biomasas koģenerācijas staciju

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brocēnu novada Cieceres pagastā uzsākta biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība, kuras elektriskā jauda būs 3,98 MW un siltuma jauda 15,9 MW. Stacijas būvniecību, tajā skaitā tehnoloģiju piegādi un uzstādīšanu veiks SIA UPB Energy. Projekta pasūtītājs ir SIA 4 ENERGIA, informē UPB pārstāve Ilze Rosicka.

Biomasas koģenerācijas stacija elektroenerģiju un siltumenerģiju ražos no vietējiem, atjaunojamiem energoresursiem, kā kurināmo izmantojot koksnes biomasu (šķeldu, zāģskaidas un koka mizu). Stacijā būs uzstādīts augstspiediena tvaika katls un tvaika turbīna ar sinhrono ģeneratoru.

Katls ar automātisko kurināmā padošanas sistēmu un kustīgo ārdu kurtuvi nodrošinās efektīvu kurināmā sadegšanas procesu. Savukārt katlā saražotā tvaika enerģija tiks pārveidota uz elektrisko enerģiju daudzpakāpju tvaika turbīnas un sinhronā ģeneratora blokā.

Lai pilnvērtīgi izmantotu iegūto siltumenerģiju, tiks izmantots dūmgāzu kondensators, kas ļaus izmantot arī aizejošo dūmgāzu latento siltumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mežvidu un Barkavas koģenerācijas staciju operatori pārsūdzēs OIK atļauju atcelšanu

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 10,7 miljonus eiro, Lizumā būvēs koģenerācijas staciju

Zane Atlāce - Bistere, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koģenerācijas elektrostacijas Avoti būvlaukumā Lizuma pagastā otrdien, 9.februārī svinīgi tika iebetonēta laika kapsula, atstājot nākamajām paaudzēm vēstījumu, tās dienas avīzi un naudu, informē Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Krevica.

Plānots, ka jau šī gada nogalē te sliesies koģenerācijas elektrostacija, kas ražos elektrību, siltumu un nodrošinās vismaz 5 darba vietas – stacijas vadītājam un operatoriem.

Veiksmes darbos un turpmākajā attīstībā būvniekiem, projektētājiem un darbu pasūtītājam SIA Avoti SWF īpašniekam Uldim Misiņam vēlēja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis un Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars. Savu svētību deva arī katoļu draudzes mācītājs.

Koģenerācijas elektrostacija ražos elektrību no šķeldas. Vispirms tiks dedzināta šķelda, pēc kuras tiks saražots tvaiks. Ar tvaika palīdzību tiks griezta turbīna, šādā veidā saražojot elektrību un papildus – siltumu. Koģenerācijas elektrostacijas elektriskā jauda būs 3 megavati, bet siltuma jauda būs 11 megavati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien,10.aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto priekšlikumu pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām.

Valdība atbalstīja EM izstrādātos grozījumus divos noteikumos - Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā un Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību.

Noteikumu mērķis ir veicināt valsts atbalsta, ko sedz visi elektroenerģijas gala patērētāji, efektīvāku izlietojumu, izmaksu prognozējamību, vienlaikus ieviešot stingrāku koģenerācijas staciju kontroles mehānismu un nosakot papildu darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai.

Lai nodrošinātu precīzu saražotās elektroenerģijas, siltumenerģijas un kurināmā uzskaiti, pēc EM rosinājuma, tiks noteikts, ka attiecīgā uzskaite par saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju veicama vismaz reizi dienā un par izmantoto kurināmo uzskaite veicama reizi mēnesī un šie dati uzglabājami vismaz piecus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunojamās enerģijas federācija iebilst izmaiņām saistībā ar OIK atļaujām

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) kategoriski iebilst pret Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem noteikumu projektiem, kas paredz būtiski pastiprināt uzraudzību pret krāpniecību ar elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, intervijā Latvijas Radio sacīja LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

Kā sacīja Irbe, noteikumu projekti tādā redakcijā, kā tos paredzēts izskatīt pirmdien Ministru kabineta komitejā, ir vērsti uz klaju vēlmi atrast atkāpes no normatīvajiem aktiem un obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atņemt ražotājiem jebkurā gadījumā.

LAEF pārstāvis pauda, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāpasaka atklāti, ka «mēs nevēlamies jūs [atjaunojamās enerģijas ražotājus]».

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, izstrādājot šos noteikumu projektus, tie nav apspriesti ar atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pārstāvjiem. Ar nozari arī nav runāts par to, vai un kā rīkoties, lai varētu atteikties no OIK.

Kā sacīja Irbe, OIK «varbūt nebija aizgājis paredzētajā virzienā», bet no valsts puses neesot veiktas nekādas darbības, lai rastu citus virzienus. Vienlaikus LAEF vadītājs sacīja, ka nozarei esot skaidri risinājumi OIK sistēmas izmaiņām, par kuriem esot iespējams runāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci

Jānis Goldbergs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu (AER) uzstādītā elektriskā jauda Latvijā pērn pārsniedza 1800 MW, eksperti jaudu pieaugumu sauc par nepamatoti lēnu

Vislielākās AER elektriskās jaudas Latvijā uzstādītas hidroelektrostacijās (HES), kas pērn saražoja 2431 GWh elektrības, bet vismazākās – saules elektrostacijās un biogāzes koģenerācijas stacijās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēdējo desmit gadu laikā AER uzstādītā elektriskā jauda kopumā palielinājusies par 228 MW, bet piecu gadu periodā – vien par 25 MW. Enerģētikas nozares pārstāvji uzskata, ka niecīgais pieaugums neatbilst Latvijas potenciālajām iespējām.

AER jaudas attīstījušās viļņveidīgi, haotiski un neloģiski, atzīmē Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs. Viņš skaidro, ka, lai nākotnē redzētu jaunu jaudu attīstību, ir nepieciešams detalizēts, uz aprēķiniem balstīts izvērtējums, kā arī valstiska mēroga stratēģija. «Tieši spēkā esoša stratēģija dos signālu, ka Latvijā tiks veicināti AER projekti un ka investori nozarē ir gaidīti. Nākotnē svarīgi būtu arī saprast, vai vēlamies tikai sasniegt Eiropas noteiktos mērķus vai arī kaut ko reāli attīstīt. Personīgi es domāju, ka mērķu sasniegšanai nebūtu jāprevalē pār elektroenerģijas patērētāju interesēm. Jaunām AER jaudām ir jābūt balstītām uz konkurences un tirgus prinicipiem,» pauž K.Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas enerģija sola no valsts piedzīt miljonus

LETA, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Testa režīmā sākusi darbu NewFuels jaunā ražotne

LETA, 26.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Testa režīmā sākusi darbu kokskaidu granulu ražotāja - Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) SIA NewFuels jaunā ražotne, aģentūrai LETA pastāstīja RSEZ SIA NewFuels valdes loceklis Matīss Paegle.

Pakāpeniski kāpinot jaudu, jau decembrī jaunajā ražotnē plānots sasniegt plānoto ražošanas apjomu, tādējādi divkāršojot uzņēmumā saražotās produkcijas apjomu.

«Ja līdz šim uzņēmums gadā ražoja 120 000 tonnu kokskaidu granulu, tad pēc jaunās ražotnes nodošanas ekspluatācijā šis skaitlis dubultosies, sasniedzot 240 000 tonnu gadā. Tādējādi RSEZ SIA NewFuels kļūs par ceturto lielāko kokskaidu granulu ražotāju Eiropā,» skaidroja Paegle.

Jaunā ražošanas līnija būs spējīga ražot ne tikai industriālās kokskaidu granulas, bet arī kokskaidu granulas mājsaimniecībām.

Līdz ar jaunās kokskaidu granulu ražotnes izveidi un koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā šī gada augustā strādājošo skaits uzņēmumā no 35 pieaudzis līdz 50 cilvēkiem. Pastarpināti no uzņēmuma darbības labumu gūst arī vietējie uzņēmēji, kuri piegādā izejmateriālus, ražotnes darbībai nepieciešamās iekārtas, kā arī veic saimnieciska rakstura pakalpojumus un tehnisko apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

HoSt par 20 miljoniem eiro būvēs divas koģenerācijas stacijas Horvātijā

Dienas Bizness, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums HoSt ir noslēdzis līgumus 20 miljonu eiro vērtībā ar Horvātijas elektroenerģijas ražošanas kompāniju HEP par divu jaunu, ar koksni kurināmu koģenerācijas elektrostaciju būvniecību Horvātijā, informē kompānijas pārstāvis Kārlis Vilciņš.

Abas koģenerācijas stacijas tiks būvētas Horvātijas elektroenerģijas ražošanas kompānijai. Katra no šīm ar koksni kurināmām koģenerācijas elektrostacijām spēs piegādāt lektroenerģijas sadales tīklā 3MW elektriskās jaudas. Siltums, kas rodas ražojot elektroenerģiju tiks piegādāts divu Horvātijas pilsētu Sisakas un Osijekas centralizētajiem siltumapgādes tīkliem. Vasaras laikā līdz ar mazāku siltumslodzi, tvaiks tiks piegādāts apkārtējiem ražošanas uzņēmumiem.

Īpašais koģenerācijas elektrostaciju tehnoloģiskais risinājums nodrošina īpaši augstu elektroenerģijas ražošanas efektivitāti. Tai pat laikā arī saražotā siltumenerģija tiek izmantota efektīvi siltumapgādes tīklos. Ūdens tvaiki, ko satur dūmgāzes arīdzan tiek kondensēti pārvēršot tos siltumenerģijā un saražojot vēl papildus par 25% vairāk siltumenerģijas no tā paša kurināmā apjoma. Tādējādi speciālais staciju tehnoloģiskais risinājums ļaus izmantot gandrīz visus 100% no eneŗgijas, ko satur koksne un ietaupīt aptuveni 30 miljonus kubikmetrus dabas gāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru