Valsts meža dienests, pamatojoties uz pagājušā gadā veikto egļu astoņzobu mizgraužu monitoringu, informē, ka egļu mežaudzēs ļoti augsta mizgraužu savairošanās konstatēta Kuldīgas, Tukuma, Jelgavas, Ogres, Cēsu un Valkas rajonos.

Veicot egļu astoņzobu mizgrauža uzraudzību, Valsts meža dienests, konstatēja, ka augošajās eglēs 2006. gadā labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās divas egļu astoņzobu mizgrauža paaudzes, kā rezultātā mizgrauža populācija, salīdzinot ar 2005. gadu, palielinājusies vairāk nekā 10 reizes.

Lai novērtētu mizgrauža attīstību un tā radītos bojājumus, 2006. gadā tika apsekotas egļu mežaudzes, kurās izvērtēja pirmās un otrās paaudzes mizgraužu savairošanos. Apsekojot riska audzes, tās ir egļu mežaudzes, kurās 2006.gada pavasarī veikta saimnieciskā darbība vai palikuši vēja gāzti un lauzti koki, konstatēts, ka pirmās paaudzes egļu astoņzobu mizgrauzis mežaudzēs invadējis (bojājis) vidēji 2% egļu. Sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu vasaras otrajā pusē, egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājās, kas radīja priekšnosacījumus mizgrauža otrās paaudzes sekmīgai attīstībai. Mizgrauža otrās paaudzes radītie bojājumi ir apmēram 2 reizes lielāki salīdzinot ar pirmās paaudzes postījumiem, tas nozīmē, ka bojātas jau ir 4% egļu.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Valsts meža dienests, veicot situācijas, saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, uzraudzību un apsekojot mežaudzes, konstatēja, ka sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu mežaudzēs egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājusies un ir iespējama mizgrauža otrās paaudzes sekmīga attīstība. Ņemot vērā mizgrauža iespējamo savairošanos un augošo egļu augsto apdraudētības risku, Valsts meža dienests nolēmis ārkārtas stāvokli piecos Kurzemes rajonos saglabāt līdz 2006.gada 1.septembrim. Patlaban Latvijas mežos sāk izjust 2005. gada janvāra vētras sekas. 2005. gadā vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits pagājušajā gadā palielinājās vairāk kā 10 reizes. Lai ierobežotu šā bīstamā kaitēkļa savairošanos un mazinātu iespējamos postījumu apmērus, Valsts meža dienests visiem Latvijas mežiem sagatavoja egļu audžu aizsardzības plānu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Egļu audžu aizsardzības plāna sekmīgai realizācijai, izvērtējot konkrēto situāciju katrā rajonā, šī gada sākumā pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma piecos Latvijas rajonos (Ventspils (atsevišķos pagastos), Talsu, Tukuma, Saldus (atsevišķos pagastos), Kuldīgas) tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Neskatoties uz ļoti augsto mizgrauža blīvumu (monitoringa ietvaros vairāk kā 20 000 vaboles noķertas vidēji vienā slazdā), kaitēklis savairojies pārsvarā tikai 2005. gadā gāztajās eglēs, kurās ievērojamu konkurenci egļu astoņzobu mizgrauzim veidoja cits stumbra kaitēklis – egļu sešzobu mizgrauzis, kurš gan nav uzskatāms par agresīvu kaitēkli augošās egļu audzēs. Šī situācija pierāda, ka ir attaisnojies Valsts meža dienesta realizētais egļu audžu aizsardzības plāns un saistībā ar to pieņemtie lēmumi. Egļu astoņzobu mizgrauža otrās paaudzes egļu audžu bojājumu apmērus varēs novērtēt tikai septembrī – oktobrī, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests, veicot situācijas, saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos uzraudzību un apsekojot mežaudzes, konstatēja, ka sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu mežaudzēs egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājusies un ir iespējama mizgrauža otrās paaudzes sekmīga attīstība. Ņemot vērā mizgrauža iespējamo savairošanos un augošo egļu augsto apdraudētības risku, Valsts meža dienests nolēmis ārkārtas stāvokli piecos Kurzemes rajonos saglabāt līdz 2006.gada 1.septembrim, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Patlaban Latvijas mežos sāk izjust 2005. gada janvāra vētras sekas. 2005. gadā vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits pagājušajā gadā palielinājās vairāk nekā 10 reizes. Lai ierobežotu šā bīstamā kaitēkļa savairošanos un mazinātu iespējamos postījumu apmērus, Valsts meža dienests visiem Latvijas mežiem sagatavoja egļu audžu aizsardzības plānu,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Egļu audžu aizsardzības plāna sekmīgai realizācijai, izvērtējot konkrēto situāciju katrā rajonā, šī gada sākumā pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma piecos Latvijas rajonos (Ventspils (atsevišķos pagastos), Talsu, Tukuma, Saldus (atsevišķos pagastos), Kuldīgas) tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Neskatoties uz ļoti augsto mizgrauža blīvumu (monitoringa ietvaros vairāk kā 20 000 vaboles noķertas vidēji vienā slazdā), kaitēklis savairojies pārsvarā tikai 2005. gadā gāztajās eglēs, kurās ievērojamu konkurenci egļu astoņzobu mizgrauzim veidoja cits stumbra kaitēklis – egļu sešzobu mizgrauzis, kurš gan nav uzskatāms par agresīvu kaitēkli augošās egļu audzēs. Šī situācija pierāda, ka ir attaisnojies Valsts meža dienesta realizētais egļu audžu aizsardzības plāns un saistībā ar to pieņemtie lēmumi. Egļu astoņzobu mizgrauža otrās paaudzes egļu audžu bojājumu apmērus varēs novērtēt tikai septembrī – oktobrī,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Mizgraužu dzīres Rietumeiropas mežos radījušas situāciju, ka šogad tirgū ir daudz koksnes, kas iegūta no šādiem mežiem, un to izjutuši gan Latvijā strādājošie kokrūpnieki, gan mežsaimnieki, par šī kaitēkļa operatīvu ierobežošanu esot jādomā

Šādu ainu redz DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā vasarā ir bijušas teritorijas, kurās ir tikusi novērota liela mizgraužu populācijas savairošanās, taču tā neesot bijusi tik nopietna, kāda bijusi pēc 2005. gada vējgāzēm, turklāt esot konkrēts rīcības plāns, ko un kā darīt šādās situācijās. Tieši labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās vairākas egļu astoņzobu mizgraužu paaudzes. Ilgstošais sausums un karstums pērnās vasaras otrajā pusē egļu aizsardzības spējas ievērojami pazemināja, tas radīja priekšnosacījumus mizgraužu nākamās paaudzes sekmīgai attīstībai. «Tas, ka Eiropā ir daudz koksnes, kura nākusi no mizgraužu nopostītiem mežiem, ir fakts, un tam ir sava ietekme uz daudzu koksnes izstrādājumu cenām un arī pieprasījumu,» skaidro koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka liela šādas koksnes ienākšana tirgū ir radījusi situāciju, ka ir sarucis pieprasījums no Rietumeiropas pēc paletēm un to sagatavēm, tehnoloģiskās koksnes. «Vācija, piemēram, daudz cērt šīs mizgraužu dzīrēs cietušās mežaudzes un iegūto koksni eksportē uz Dāniju un vēl citām valstīm,» norāda A. Apfelbaums. Viņš pauž, ka koksnes tirdzniecībā šis nav pirmais šāda veida atgadījums un droši vien arī ne pēdējais. «Ja būs salta ziema, tad viss būs kārtībā,» tā A. Apfelbaums.

Lai samazinātu egles astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas, Valsts meža dienests (VMD) ierosinājis izsludināt ārkārtas situāciju Tukuma, Talsu, Kuldīgas, kā arī vairākos Saldus un Ventspils rajona pagastos. Ko lems attiecīgo pašvaldību ārkārtējo situāciju komisijas, ir to ziņā, skaidro VMD Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone. Viņa norāda, ka pēc 2005.gada janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams vēja darbības rezultātā bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms — ap 390 000 m3 (šā gada martā), un pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Visvairāk nesakopto egļu vējgāžu ir Tukuma rajonā — 65 000 m3, Talsu rajonā – 55 000 m3 un Kuldīgas rajonā – 45 000 m3. Daļa šīs vētras bojātās koksnes atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās, rūpējoties par dabas daudzveidību, vēja izgāztās egles nedrīkstēja aizvākt un tur ir bijusi jauka attīstības vieta egles astoņzobu mizgrauzim. Daļa mizgraužu joprojām atrodami zem koku mizas, lai gan lielākā daļa to jau ir pametuši attīstības vietas un ziemo zemsegā. Pavasarī vaboles izlidos un meklēs jaunas mājvietas nedaudz izšūpotās vai arī pilnīgi veselās eglēs, skaidro A. Jansone. Viņa atzīst, ka tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši ha vērtīgo augošo egļu mežaudžu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai. «Ja šī vasara būs karsta un Latvijā īstenosies ļaunākais variants no mežu aizsardzības viedokļa, tad katrs m3 pērn neizvāktās un mizgraužu inficētās egles koksnes šogad iznīcinās 7 –12 kokus,» secina A. Jansone. Viņa gan nevēlas spekulēt ar iespējamā posta apmēriem ne m3, ne arī latu izteiksmē, tomēr, pieņemot visļaunāko scenāriju, ka mizgrauzis var nopostīt ap 1.4 milj. m3 koksnes, tikai pirmajā gadā vien, zaudējumi naudas izteiksmē atkarībā no cietušo audžu vecuma un kvalitātes, var tikt lēsti desmitos miljonu latu.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Meža nozares uznēmēji ir satraukti par to, ka egļu audzes līdz šā gada 1. septembrim aizliegts cirst Tukuma, Talsu, Kuldīgas, kā arī vairākos Saldus un Ventspils rajona pagastos, kur izsludināta ārkārtas situācija. Attiecīgo rajonu Ārkārtas komisijas sēdēs pieņemts lēmums — izsludināt ārkārtas situāciju sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā – Tukuma, Talsu un Kuldīgas rajonā, Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos un Saldus rajona Nīgrandes, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastos, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šāds solis sperts, lai samazinātu egles astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas. Pēc 2005.gada 8.— 9.janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms, līdz ar to pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos ir iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši ha mežu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. To virsmežniecību virsmežziņi, kuru teritorijās ir izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā, izdod rīkojumu par ciršanas ierobežojumiem un tos publisko rajona avīzē un Latvijas Vēstnesī. Tad 5 dienu laikā pēc šīs informācija publiskošanas Latvijas Vēstnesī, ir jāpārtrauc to mežaudžu ciršana, kur Valsts meža dienests ir noteicis aizliegumu.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Tukuma rajonā un Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos (ar 12. aprīli) un Talsu rajonā (ar 13. aprīli) izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pēc 2005.gada 8.-9.janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams vēja darbības rezultātā bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms, līdz ar to pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos ir iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši hektāri vērtīgo egļu mežaudžu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai. Lai samazinātu šā postošā kaitēkļa masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas, Valsts meža dienests ierosināja izsludināt ārkārtas situāciju Talsu, Tukuma, Kuldīgas rajonos un Ventspils rajona Ugāle, Usmas, Puzes pagastā, un Saldus rajona Nīgrande, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastā. Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā Valsts meža dienestam ir tiesības uzdot visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Ja ārkārtas situācija tiks izsludināta, tad Talsu, Kuldīgas, Tukuma rajonā, Saldus rajona Nīgrandes, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastos, un Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos, pamatojoties uz Meža likumu, var tikt pārtraukta vai atlikta visu veidu koku ciršana, izņemot ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai. Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā VMD būtu tiesības uzdot visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos, atzīst Valsts meža dienesta Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone. Viņa norāda, ka viskritiskākajā situācijā līdz 1. septembrim varētu attiecīgajās pašvaldībās aizliegt skujkoku audžu, kuras vecākas par 50 gadiem, un to mežaudžu, kur egles īpatsvars sastāda 70 % no pirmā stāva krājas, ciršanu. Tiesa, faktiski tas nozīmētu teju vai jebkādu mežu ciršanu aizliegšanu attiecīgajās pašvaldībās, jo tādu mežu, kurā egles īpatsvars būtu mazāks par norādīto, ir salīdzinoši neliels. Tas īsti nepatīk mežu īpšniekiem, taču aptaujātie nelielie mežu īpašnieki atzin, kaa viņiem trūkstot padoma, ko darīt. Jāņem vērā arī tas, ka atsevišķu egļu ciršana pieaugušās egļu audzēs nav vēlama, jo tas veicina mizgraužu pulcēšanos šajās platībās, kur kā pievilinātājs darbojas cirstās egles izdalītās smaržas (terpēni), kā rezultātā kaitēkļi vēl vairāk var apdraudēt veselos kokus un visa egļu audze var aiziet bojā, brīdina A. Jansone. Viņa gan cer, ka daba apžēlosies par mežu īpašniekiem un astoņzobu mizgrauzim būs nelabvēlīgi laika apstākļi. Jo siltāka būs vasara, jo mizgrauži paspēs savairoties vairākās paaudzēs un nodarīt lielākus zaudējumus. 2005. gada vasara egles astoņzobu mizgraužu savairošanās nebija īpaši labvēlīga.

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes, intervijā atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka saistībā ar mizgraužiem Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir paveicies ar laika apstākļiem. Tostarp šā gada pavasarī, kas bija netipiski auksts bez nekādiem siltuma periodiem, mizgrauži salīdzinoši vēlu izlidoja un salīdzinoši slikti vairojās.

"Situācija šogad ir daudz labāka, nekā mēs domājām, ka būs. Tas gan nenozīmē, ka mizgrauzis būs pazudis," sacīja LKF izpilddirektors.

Viņš arī minēja, ka kopumā nozarei tiek pārmesta pārāk drūmas ainas zīmēšana, taču atliek aizbraukt uz Gaujas Nacionālā parka biotopu teritoriju, kur aizliedza veikt preventīvas darbības un būtiskus pretpasākums pret mizgraužiem. "Šajās teritorijās, kur agrāk bija dzīvu egļu biotopi, tagad ir nokaltušu egļu masīvi," norādīja LKF izpilddirektors.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks kā vēl vienu faktoru, kas būtiski varētu ietekmēt uzņēmuma darbību, min egles astoņzobu mizgrauzi, kura ķeršanai ir izvietoti ap 10 000 feromona slazdu un tiem pavisam nesen nomainīts kukaiņu pievilinātājs. R. Strīpnieks atzīst, ka šogad mizgrauži vairāk metās uz vērtīgajām egļu audzēm, kuras ir izšūpotas pērnā gada janvāra vētrā un šā gada negaisos, bet kas vizuāli neatšķiras no veselajām. Turklāt kopš pavasara ir atlikta koksnes ciršana vērtīgo egļu audžu tuvumā, lai ar ciršanas atliekām, kuras izdala terpēnus, nepievilinātu šo kaitēkli. R. Strīpnieks atzīst, ka mizgraužu kritiskas situācijas gadījumā uzņēmums ir gatavs risināt situāciju, cērtot kailcirtes, kurās izvieto feromonu slazdus, lai pievilinātu maksimāli daudz mizgraužu, tādējādi aizvilinot tos no vērtīgajām egļu audzēm.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Atcelta aprīlī izsludinātā ārkārtas situācija sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma, un Ventspils virsmežniecības teritorijas mežos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Līdz ar ārkārtas situācijas atcelšanu, tiek atcelts aizliegums skuju koku ciršanai egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem un skuju koku ciršanai, kas atrodas tuvāk par 100 metriem no egļu audzēm, kas ir vecākas par 50 gadiem. Kaitēkļa invāzija Latvijas mežos ir 2005. gada janvāra vētras sekas, kad vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits 2006. gadā palielinājās vairāk kā 10 reizes, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Sausais un karstais laiks ir veicinājis egļu astoņzobu mizgraužu savairošanos, un tādējadi egļu audžu mežu īpašniekiem kukainis cērt kārtējo robu maciņā. Tiesa, šobrīd par konkrētiem zaudējumiem naudas izteiksmē ir vēl pāragri runāt, atzīst paši mežu apsaimniekotāji un īpašnieki. Daļa mežu apsaimniekotāju par šo jautājumu vispār nevēlējās izteikties masu medijiem, uzsverot, ka nekāda kaitējuma neesot. Tie, kuri izjutuši mizgrauža uzlidojumu, atzīst, ka egles zāģbaļķi ir pārvērtušies par malku, turklāt kāda daļa no egļu jaunaudzes faktiski ir uzskatāma par bojā gājušu un nāksies tērēt līdzekļu, lai to atkal apstādītu.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Par egļu ciršanu Rīgas un Pierīgas mežos draud sods līdz tūkstoš latiem un brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, tuvojoties svētku laikam, atgādina SIA Rīgas meži.

Tāpat Rīgas pilsētai piederošajos mežos, kas atrodas aptuveni 50 kilometru rādiusā ap Rīgu, nav ļauts arī lauzt priežu vai egļu zarus.

«Par patvaļīgu egļu ciršanu mežā draud ne tikai administratīvais sods, bet arī kriminālā atbildība: Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pants paredz, ka sods par eglītes nociršanu un zaru laušanu privātpersonām ir no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām - līdz 1000 latiem. Savukārt Krimināllikuma 109. pants paredz, ka par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai arī ar naudas sodu,» skaidro SIA Rīgas meži meža apsardzības daļas vadītājs Valerijs Morozs.

Latvijas meža nozares uzņēmumu grupas PATA vadītājs Uldis Mierkalns.

Meža nozares lielākais izaicinājums šoruden – zāģmateriālu tirgus neprognozējamība un pieprasījuma kritums pēc koksnes pārstrādes blakusproduktiem, piemēram, celulozes šķeldas, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas meža nozares uzņēmumu grupas PATA vadītājs Uldis Mierkalns.

Šie izaicinājumi būtiski ietekmē mežizstrādi, jo pārstrādātājiem nepieciešami tikai priedes un egles zāģbaļķi, kā arī bērza finierkluči, savukārt pārējai koksnei atrast noietu ir apgrūtinoši, pauž U. Mierkalns. PATA uzņēmumu grupā ietilpstošās kompānijas investē tehnoloģijās un produktu nomaiņā, vienlaikus ieviešot jaunu atbalsta sistēmu meža īpašniekiem. Kāda ir situācija nozarē? Vispirms daudzu pasaules valstu ieviestie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši daudzu koksnes izstrādājumu realizāciju, samazinot šo produktu cenas un pieprasījumu. Eiropas centrā (Vācijā, Čehijā) šogad tiek izstrādāti tie meži, kas cietuši no astoņzobu mizgrauža postījumiem.

«Papīrmalkas zemo cenu dēļ jau kopš pavasara esmu iesaldējis kopšanas un arī vairāku galveno cirsmu ciršanu,» skaidro SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs direktors Gundars Skudriņš. Viņš norāda, ka tāpēc šobrīd jebkuras cirsmas ciršana vai neciršana tiekot skrupulozi izvērēta tieši no ekonomiskā izdevīguma viedokļa. Arī Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis atzina, ka vairāku apaļkoksnes sortimentu cenas un samērā augstās mežizstrādes un transportēšanas izmaksas ir divi no vairākiem iemesliem, kuri bremzē mežu ciršanu. Kā vēl viens iemesls tiek minēts egļu astoņzobu mizgrauzis. Proti, šā gada aprīļa nogalē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā – Tukuma, Talsu un Kuldīgas rajonā, Ventspils rajona un Saldus rajona vairākos pagastos, kā rezultātā šobrīd atsevišķu egļu ciršana egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem, nav atļauta. Tādējādi tiek pieļauts, ka mizgrauža apdraudētajos rajonos esošajiem kokrūpniekiem, kuriem vajadzīgi egles zāģbaļķi varētu būt grūtības ar to iegādi.

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Ziemassvētku eglīšu un piegādes cenas šogad kāpušas par vidēji 10-20%, savukārt pieprasījums pēc tām, salīdzinot ar citiem gadiem, palicis nemainīgs, sacīja aptaujātie tirgotāji.

SIA "Egļu serviss" pārstāve Ingrīda Buliņa norādīja, ka pieprasījums ir tikpat augsts, cik pērn. Šogad uzņēmumā pieprasītākas ir mazākas eglītes, "Nordmann" šķirnes eglītes un egles podiņos.

Taujāta par inflācijas ietekmi uz eglīšu tirdzniecību, Buliņa sacīja, ka šogad uzņēmums bijis spiest eglīšu cenas celt par aptuveni 10%, savukārt pakalpojumu cenas, piemēram, piegādēm bijis jāceļ par aptuveni 20%.

Komentējot pircēju paradumus, uzņēmuma pārstāve atklāja, ka līdz ar pandēmijas sākumu novērots, ka cilvēki par svētku noskaņu sāk domāt laikus. Cita starpā "Egļu serviss" tirdzniecības sezona sākta jau oktobrī. Viņa pieļauj, ka vēlme par svētkiem domāt agrāk saistīta ar attālināto darbu un vēlmi svētku sajūtu uzturēt ilgāk.

Lai arī pēdējās dienās Latvija ir sagaidījusi lietu, šogad ilgstošais sausuma ir negatīvi ietekmējis atjaunoto meža platību dzīvotspēju, daļa jaunaudžu ir iznīkušas nokalstot. Šobrīd, apsekojot pērn un šajā pavasarī stādītās platības, meža īpašnieki konstatē iznīkušas jaunaudzes, ko izraisījuši vairāki faktori, spēcīgās salnas un ilgstošais sausums šajā pavasarī.

Meža atjaunošana galvenokārt notiek martā, aprīlī un maija sākumā līdz augsnē saglabājas mitrums. Šogad dažas ļoti siltas dienas aprīlī veicināja lapu izplaukšanu bērzu stādiem, kas vēlāk apsala stiprajās salnās, tādējādi novājinot jaunos kociņus. Smilšainākās un mālainākās augsnēs stādītās meža platības ir iznīkušas sausuma dēļ. Tāpat ir cietuši arī stādījumi neizmantotās lauksaimniecības zemēs, kur bojājumu apjoms varētu būt 30-40% no iestādītām platībām.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks norāda, ka meža īpašnieki rēķinās, ka kāds procents meža atjaunošanas darbu var neizdoties un jāveic iestādīto kociņu papildināšana, taču šī gada situācija ir īpaši nelabvēlīga un meža atkārtota atjaunošanas prasīs lielus līdzekļus, lai atjaunotu iznīkušo mežaudzi. Atkārtota meža stādīšana iznīkušajās platībās nav vienkārša, jo tas ir liels darbs, kam gatavošanās darbi jāveic laicīgi- tiek pasūtīti stādi, nolīgti pakalpojumu sniedzēji darbam īsajā pavasara stādīšanas laikā. Meža atjaunošanas kopējās izmaksas sasniedz ap 1300 EUR par hektāru.

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.