Ražošana

Aviācijas termināli Rīgas lidostā būvēs ICC engineering

Vēsma Lēvalde, 16.05.2011

Jaunākais izdevums

Pēc SIA Naftas tranzīta aģents pasūtījuma aviācijas degvielas ražošanas termināli starptautiskajā lidostā Rīga piegādās un uzstādīs SIA ICC engineering.

SIA ICC engineering piedāvātā līgumcena ir 2,91 miljons latu bez PVN, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Dienas Bizness rakstīja, ka aviācijas degvielas (Jet-A1) ražošanas termināls, saskaņā ar SIA Naftas tranzīta aģents īpašnieka Armanda Sadauska teikto, būs modernākais Baltijas valstīs. Līguma izpildes termiņš ir 2012.gada 1.septembris. Projektam plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Pašlaik Rīgas lidostā aviācijas degvielu tirgo divas kompānijas - Statoil un Gulfstream.

SIA Naftas tranzīta aģents reģistrēts 2000.gada decembrī, uzņēmuma pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu un kopš šā gada 25.februāra tas pieder Armandam Sadauskim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tiesa Baltkom uzdevusi pārtraukt kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu

Sanita Igaune, 26.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Velga Gailīte ir uzdevusi telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom pārtraukt kabeļtīklos TV kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu, DB apliecināja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

Nolēmums par TV3 retranslēšanas pārtraukšanu tika pieņemts 3.janvārī, bet par 3+ un TV6 – 24.janvārī.

«Jā, tā ir taisnība,» DB sacīja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Iemesls ir Baltkom un TV3 Latvia nenoslēgtais licences līgums par kanālu retranslēšanu Baltkom kabeļtīklos. «Diemžēl TV3 Latvia ir atzinuši par nepieciešamu panākt savas auditorijas ievērojamu samazināšanos, pārtraucot programmas TV3 retranslēšanu Baltkom tīklos,» DB nožēlu pauž Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre. Arī par nacionālo TV kanālu raidīšanu ir jānoslēdz licences līgums, atzīmē B. Zūzena, vienlaikus uzsverot, ka TV3 mērķis nav panākt, lai tiktu pārtraukta TV3 retranslēšana, bet, lai visas prasības no juridiskās puses tiktu sakārtotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais piedāvājums ļauj cerēt uz Baltkrievijas kravu apjomu pieaugumu

Esam daudz runājuši par to, ka jāpiedāvā integrēts piedāvājums Ķīnas, Vidusāzijas un citu valstu kravu pārvadājumiem un 10. decembrī Minskā parakstītais Latvijas un Baltkrievijas saprašanās memorands transporta un tranzīta kravu jomā ir labs piemērs tam, ka Latvija ir sagatavojusi šādu piedāvājumu, kur iesaistīts dzelzceļš un Rīgas osta un kur ir runa par dzelzceļa kapacitāti, tarifiem un dažādu pretimnākšanu, lai kravas izvēlētos Latviju, nevis kaimiņvalstu ostas, sarunā ar DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Šis ir pirmais piedāvājums, uz kura pamata uzņēmēji var izvēlēties, kurā terminālī pārkraut kravas. «Esam apņēmušies slēgt ilgtermiņa līgumu par kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu,» skaidro ministrs. Kad baltkrievi runās ar kādu no Rīgas brīvotas termināļiem, tad visi šie nosacījumi būs spēkā. Esošā infrastruktūra ļaujot pārkraut 2,5–3 milj. t baltkrievus interesējošo naftas produktu. Runājot par apjomu palielinājumu, dažādās sarunās Baltkrievijas Naftas kompānija (BNK) minējusi pat 8 milj. t kravu, ko tā būtu gatava pārkraut Rīgas ostā. Latvija, protams, nav apņēmusies uzbūvēt jaunu termināli vai nokārtot tam visas nepieciešamās atļaujas, kā arī negrasās norādīt, kuru termināli izvēlēties par sadarbības partneri. Minētā vienošanās ir bāze arī tam, lai nākotnē varētu izveidot jaunu termināli un loģistikas centru. Baltkrievu uzņēmējiem svarīgi ir 3–5 gadus prognozējami tarifi, piebilst valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, tāpat dzelzceļa kapacitātes palielināšana, kā dēļ LDz pamainīs investīciju plānu. Pēc viņa teiktā, kravu apjomi varētu pieaugt jau nākamgad, ņemot vērā apjoma atlaides, pat pirms tiktu izveidota jauna infrastruktūra (terminālis). Memorands paredz, ka Latvija palielinās Latvijas dzelzceļa caurlaides spēju, īpaši Mangaļu dzelzceļa stacijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aviācijas degvielas termināli Rīgas lidostā būvēs par 6 milj. Ls

Gunta Kursiša, 12.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgā reģistrētā uzņēmuma SIA Naftas tranzīta aģents pasūtījuma aviācijas degvielas termināla būvniecību un iekārtu piegādi par 6,35 milj. Ls veiks SIA ICC engeneering, liecina konkursa rezultāti Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas lidostā plāno veidot aviācijas degvielas ražošanas termināli

BNS, 28.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Naftas tranzīta aģents starptautiskajā lidostā Rīga iecerējusi veidot aviācijas degvielas ražošanas termināli, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums.

Naftas tranzīta aģents ir izsludinājis konkursu par aviācijas degvielas ("Jet-A1") ražošanas termināļa izveidi starptautiskajā lidostā Rīga. Līguma izpildes termiņš ir 2012.gada 1.septembris.

Kompānijas valdes loceklis Miķelis Jansons aģentūrai BNS sacīja, ka pašlaik projekts par aviācijas degvielas ražošanas termināļa izveidi ir izstrādes stadijā. Viņš konkrētāk par projektu solīja informēt pēc aptuveni diviem mēnešiem, kad varēs pastāstīt jau vairāk. Pretendenti pieteikties konkursā var līdz 2.martam.

Starptautiskās lidostas Rīga bijušais valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters aģentūrai BNS iepriekš vairākkārt apliecināja, ka investoriem ir milzīga interese par aviācijas degviela bāzes izveidi lidostā Rīga. Viņš minēja, ka interese par aviācijas degvielas bāzes izveidi Rīgas lidostā ir gan Krievijas, gan citu valstu kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pagājušajā nedēļā lielākās ķīlas reģistrējis Jysk un Naftas tranzīta aģents

Gunta Kursiša, 26.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu 13,8 milj. Ls apmērā parādnieki ir ar Jysk Linnen's Furniture saistītie uzņēmumi, kā arī naftas pārstrādes produktu ražošanas uzņēmums SIA Naftas Tranzīta aģents, liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati.

Divu 13,807 milj. Ls apjomīgu komercķīlu parādnieks ir SIA The Pier. Vienas no komercķīlu devējiem ir ar Jysk Linnen'n Furniture saistītais uzņēmums SIA Do It, bet otras – SIA Jysk Linnen'n Furniture. Abu ķīlu ņēmējs ir a/s Swedbank. Kā Db.lv stāstīja Jysk Linnen'n Furniture valdes locekle Edīta Skrastiņa, komercķīlas reģistrētas, palielinot banku prasījuma apjomu, un tām nebūs tiešas saistības ar uzņēmuma darbību.

Tāpat aizvadītajā nedēļā reģistrētas divas 5,819 milj. Ls apjomīgas komercķīlas, kuru ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. Vienas no šo ķīlu devējiem ir uzņēmums K Holding Limited, bet otras – SIA Latrealty. Abu komercķīlu parādniece ir SIA Naftas Tranzīta aģents, kas nodarbojas ar naftas pārstrādes produktu ražošanu. Db.lv neizdevās sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltkrieviem neatslābst interese par Latvijas ostām

Egons Mudulis, 07.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Aivja Roņa vizītes laikā Baltkrievijas uzņēmumi izrādījuši vēlmi aktīvāk izmantot Latvijas tranzīta koridora – dzelzceļa un ostu terminālu – iespējas, bet Latvijas uzņēmēji piedāvājumus vēl gaida.

Kaut arī oficiālais 31.augusta vizītes iemesls bija iepazīšanās ar jauno Baltkrievijas Republikas transporta un komunikāciju ministru Anatoliju Sivaku, tās laikā tikās arī laikā abu valstu dzelzceļa uzņēmumu vadītāji. Noprotams, ka pārrunātas iespējas palielināt kravu tranzīta apjomu palielināšanas iespējas gadījumā, ja Baltkrievija dēļ strīda ar Lietuvu par t.s. lācīšu desantu izlemtu pārvirzīt daļu kravu, kas šobrīd tiek nosūtītas caur Klaipēdu.

«Cilvēciski varu saprast Baltkrievijas iedzīvotājus,» kuri nav apmierināti ar to, ka ir pārkāpta viņu gaisa telpa, norādīja A. Ronis. «Es arī būtu neapmierināts, ja mūsu gaisa telpā ielidotu lidmašīna, no kuras tiktu izkaisītas aģitācijas lapas, kurās tiktu teikts, ka dzīvojam nepareizi,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Bulk Terminal (RBT) ostā būvē noliktavas; iegādāsies jaudīgāku kraušanas iekārtu

Šobrīd terminālī ir daļēji pabeigta otrā kārta, testa režīmā darbojas pirmā noliktava, bet, kad tiks uzbūvēta otrā, vienlaikus varēs uzglabāt 65‒68 tūkst. t produkcijas, kas dos iespēju uzkraut Panamax tipa kuģus, Dienas Biznesam norāda RBT līdzīpašnieks Armands Sadauskis. Vaicāts, vai uzņēmuma attīstība notikusi, kā savulaik plānots, viņš atzīst, ka dzīve ieviesusi korekcijas un sākotnējais biznesa plāns mainījies. Līdzīgi citiem termināļiem arī RBT skar Krievijas puses īstenotie ierobežojumi, proti, Krievijas puse tikai daļēji apstiprina pieprasīto kravu nosūtīšanas apjomus Latvijas ostu virzienā, to pamatojot ar dzelzceļa remontdarbiem. Tādēļ uzņēmums meklē citus tirgus, un termināli izdevies noslogot ar vietējiem graudiem. Produkcijas importu šie ierobežojumi gan nav skāruši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētājs Jānis Lasmanis pieteicis maksātnespēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pieteikumu tiesā J. Lasmanis iesniedzis vēl oktobra beigās, bet tiesa to atstājusi bez virzības, jo konstatētas dažas nepilnības, bet novembra beigās tās novērstas, un 1. decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi maksātnespējas lietu, laikrakstam pastāstīja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

J. Lasmanis neesot domājis par to, vai viņa lieta tiks skatīta ņemot vērā veco vai jauno Maksātnespējas likumu.

Advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene zvērināta advokāte Linda Štrause norādīja, ka maksātnespējas lieta tikšot skatīta pēc vecā likuma, jo pieteikumā bijis jānovērš tikai nepilnības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināts tiesu izpildītājs Ginters Hmeļevskis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā iesniedzis sūdzības par telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom atteikšanos pildīt tiesas lēmumu un pārtraukt kabeļtīklos kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa janvārī pēc telekompānijas TV3 Latvia lūguma kā pagaidu aizsardzības līdzekli noteica aizliegumu Baltkom retranslēt minētos kanālus.

Kā aģentūrai LETA sacīja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis, tiesu izpildītāja sūdzības par lēmumu nepildīšanu paredzēts skatīt 26.aprīlī plkst.11 un plkst.14.

Iemesls pieteikumam par retranslācijas apturēšanu bija Baltkom un TV3 Latvia nenoslēgtais licences līgums par kanālu retranslēšanu Baltkom kabeļtīklos, laikrakstam Dienas Bizness apstiprināja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

«Diemžēl TV3 Latvia atzinuši par nepieciešamu panākt savas auditorijas ievērojamu samazināšanos, pārtraucot programmas TV3 retranslēšanu Baltkom tīklos,» iepriekš sacīja Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums pamatā orientēsies uz Krievijas tirgu – beramkravu eksportu uz un importu no kaimiņvalsts, bet neizslēdz iespēju nākotnē iesaistīties arī Latvijas graudu eksportēšanā, sarunā ar DB atklāj SIA Riga Bulk Terminal (RBT) pārstāvji.

Kā RBT projekts aizsākās?

RBT valdes priekšsēdētājs Armands Sadauskis (A.S.): Mums bija izveidojusies laba sadarbība ar Krievijas lielāko dzelzceļa infrastruktūras operatoru graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 000 specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem. Sadarbību sākām ar lopbarības produktu – dažādu eļlas kultūru izspaidu, spraukumu un sēnalu – pārvadājumu un šo produktu pārkraušanas pakalpojumu organizēšanas nodrošināšanu. Kravu apjomi pastāvīgi pieauga, līdz nonācām pie slēdzienam, ka pārkraušanas pakalpojumu organizēšanai paredzētā infrastruktūras kapacitāte ir ierobežota un piegādājamo beramkravu pārkraušanas tehnoloģiskajiem procesiem īsti neatbilstoša. Kopš 2011. gada veicam kravu piegādes uz Liepājas ostu, kur sadarbojamies ar LSEZ a/s Liepājas osta LM mālzemes pārkraušanas jomā. Mūsu sadarbības partneri Rusagrotrans sadarbojas un piegādā beramkravas stividorkompānijām visās lielajās Latvijas ostās, kā arī uz Klaipēdas un Tallinas ostām. Ir liels apjoms beramkravu, kas tiek vestas caur Igauniju, Klaipēdu un Kaļiņingradu, kuras daļēji plānojam pārorientēt uz mūsu jaunceļamo termināli Rīgā caur. Pienesums Latvijas tautsaimniecībai no katras pārkrautās kravas tonnas ostā būs 10 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atlikusi a/s Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētāja Jāņa Lasmaņa maksātnespējas lietas izskatīšanu uz 24.janvāri, DB uzzināja tiesā.

Lietas izskatīšanu lūdzis atlikt maksātnespējas administrators Guntars Brisāns, kā arī lūgumam pievienojies J.Lasmanis, pastāstīja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

DB jau rakstīja, ka pieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl oktobra beigās, bet tiesa to atstājusi bez virzības, jo konstatētas dažas nepilnības, bet novembra beigās tās novērstas, un 1. decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja maksātnespējas lietu.

Jāatgādina, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa par maksātnespējīgu atzina Kolonnas dibinātāju Ievu Plaudi – Rēlingeri, bet 20.janvārī Aizkraukles rajona tiesa skatīs Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, pārskatot bijušajam Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšniekam Vladimiram Vaškevičam piemēroto drošības līdzekli, lēma, ka viņš atbrīvojams pret drošības naudu.

To DB apstiprināja tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis. Viņš arī paskaidroja, ka tanī brīdī, kad tiesa saņems visas kvītis, tiks arī pieņemts lēmums par atbrīvošanu.

Drošības naudas apmērs ir 60 tūkst. Ls.

Jāatgādina, februāra sākumā Centra rajona tiesa apcietināja V.Vaškeviču. V. Vaškeiviča advokāts Aloīzs Vaznis iepriekš norādīja, pierādījumus, kas varētu norādīt uz V.Vaškeviča vainu, advokāts neesot redzējis. Arī personas vārds, kam kukulis, iespējams, dots, neesot izskanējis. Advokāts arī pastāstīja, ka V.Vaškecičs savu vainu neatzīst. Viņš pieļauj, ka šīs ir provokācijas, jo kopš 2005. gada tādas esot bijušas vairākas, taču iespējamo provokatoru viņš nenosauca.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lasmaņa maksātnespējas lietu turpinās skatīt rīt

Elīna Pankovska, 24.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centra rajona tiesa šodien, 24.janvārī, nepabeidza skatīt Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētāja Jāņa Lasmaņa maksātnespējas lietu. Lietas izskatīšana tiks turpināta 25.janvārī, plkst. 12:30, DB pastāstīja tiesas pārtsāvis Kaspars Sadauskis.

DB jau rakstīja, ka pieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības, bet novembra beigās tās novērstas, un 1. decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

Jāatgādina, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 7.decembrī par maksātnespējīgu atzina Kolonnas dibinātāju Ievu Plaudi – Rēlingeri, bet 11.februārī Aizkraukles rajona tiesa skatīs Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centra rajona tiesa pirmdien saņēmusi no Vladimira Vaškeviča advokāta iesniegumu un kvīti par drošības naudas 60 tūkstošu latu apmērā samaksu, pavēstīja tiesas priekšsēdētāja palīgs Kaspars Sadauskis.

Aģentūrai BNS viņš sacīja, ka, saņemot apstiprinājumu par drošības naudas samaksu, tiesa pirmdienas pēcpusdienā ir pieņēmusi lēmumu par Vaškeviča atbrīvošanu. Lēmums ir nosūtīts uz cietumu, kur atrodas Vaškevičs, līdz ar to drīzumā viņu varētu atbrīvot no apcietinājuma, kurā viņš atrodas kopš februāra sākuma.

Vaškeviča advokāts Juris Dzelme, kurš pirmdien bija ieradies Rīgas Centrālcietumā, lai nokārtotu ar viņa klienta atbrīvošanu saistītās formalitātes, žurnālistiem pastāstīja, ka Vaškeviču no cietuma varētu atbrīvot ap pulksten 16.30.

Viņš arī norādīja, ka Vaškevičam ir piemēroti jauni drošības līdzekļi - aizliegums izbraukt no valsts, tikties ar konkrētām personām un ieņemt amatu Finanšu ministrijā (FM).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ir atzinusi par maksātnespējīgu a/s Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētāju Jāni Lasmani, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis.

Sākta arī J.Lasmaņa bankrota procedūra. Viņš par maksātnespējīgu atzīts sākot no pagājušā gada 28.oktobra. Pasludinātais tiesas spriedums nav pārsūdzams.

DB jau rakstīja, ka maksātnespējas ieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības. 1. decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

Jāatgādina, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 7. decembrī paziņoja Kolonnas dibinātāja Ievas Plaudes - Rēlingeres maksātnespēju. «Galvenie pieteikuma iemesli ir divi: pirmais - netraucēt Kolonna uzņēmumu grupas ikdienas darbu, un otrais - mani personīgie galvojumi saistībām, kas laika gaitā sniegti pavisam septiņām komercbankām,» iepriekš norādīja I. Plaude-Rēlingere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Izbeidz tiesvedību par Baltkom atteikšanos pārtraukt 3+ un TV6 retranslēšanu

Sanita Igaune, 26.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa otrdien izbeidza tiesvedību pēc tiesu izpildītāja Gintera Hmeļevska sūdzības uzsāktajā lietā, kurā viņš iebilda pret Baltkom atteikšanos pildīt tiesas lēmumu un pārtraukt kabeļtīklos kanālu TV6, 3+ un Viasat Broadcasting retranslēšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Baltkom un TV3 Latvia ir noslēguši izlīgumu, DB norādīja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis.

Otrdien, pēcpusdienā ir paredzēts izskatīt otru G. Hmeļevska sūdzību, kurā viņš apstrīdējis Baltkom atteikšanos pildīt tiesas lēmumu par kanāla TV3 retranslēšanas pārtraukšanu.

Tiesa, arī par TV3 retranslēšanu abas puses ir panākušas vienošanos. «TV3 Latvia un Baltkom ir vienojušās par kanāla TV3 retranslācijas nosacījumiem, līdz ar to tiesvedībai starp TV3 Latvia un Baltkom vairs nav pamata,» DB pamatoja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzīta biznesā iesaistītie uzņēnumi nav apmierināti ar gaidāmais elektrības cenu pieaugums no šā gada 1. aprīļa saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu par 54% līdz 1,89 sant./kWh. Negatīvā ietekme uz ostu termināliem gan nav tik liela, kā dažiem rūpniecības uzņēmumiem.

Ņemot vērā, ka elektroenerģija sastāda būtisku daļu no kopējām ostu termināļu un stividorkompāniju ražošanas izmaksām, OIK paaugstināšana būtiski ietekmēs tranzīta kravu termināļu ražošanas izmaksu kopējo apjomu. Piemēram, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedra a/s Baltic Coal Terminal plānotais izmaksu pieaugums sakarā ar OIK palielināšanos sastādīs 11%–13% salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda rādītājiem. Tādēļ LTBA sadarbībā ar citām nozares asociācijām aicinās ekonomikas ministru rast risinājumus, lai Latvenergo TEC būtiskā daļa kopējā OIK maksājumā netiktu iekļauta gala lietotāju OIK maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas bizness šodien sniedz ieskatu, kurā no Baltijas valstīm biznesam ir izdevīgākā nodokļu politika. Latvija atgriezusies pie vēlmes veicināt ļoti lielās investīcijas, savukārt ar Lietuvu uzsākta cīņa par līderes statusu mazā biznesa abalstīšanā. Uzņēmēji uzsver, ka Latvijai pietrūkst konsekvences nodokļu politikā.

«Šogad lielākās investorus interesējošās izmaiņas nodokļu politikā skārušas tieši Latviju un Lietuvu, kamēr Igaunija, ieviešot eiro, nekādas kustības šajā jomā nav īstenojusi,» secina zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte vecākā nodokļu konsultante Inita Skrodere. Viņa piekrīt vairāku DB apataujāto uzņēmēju teiktajam, ka katrai no Baltijas valstīm ir savas nodokļu aplikšanas (neaplikšanas) priekšrocības. Par Igaunijas lielo investīciju pievilkšanas magnētu tiek dēvēts ne tikai eiro, bet arī joprojām reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa sankcionējusi vairāk nekā 40 kratīšanas; «krata» arī airBaltic

Elīna Pankovska, 25.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis sankcionējis 42 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieteiktas kratīšanas. Tās sankcionētas 24.maijā, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis.

Viņš arī piebilda, ka nevar izpaust informāciju vai šis lietas saistītas ar vienu vai vairākiem kriminālprocesiem. Tomēr piebilda, ka neviens drošības līdzeklis nav pieteikts.

Aviosabiedrības airBaltic vadītājs Brtolds Fliks atzina, ka arī airBaltic notiek kratīšana, bet nezinot, kāpēc, jo atrodas Stokholmā. «Pieļauju, ka kratīšanas notiek saistībā ar visiem lielajiem notikumiem Latvijā, bet sīkāk neko komentēt pašlaik nevaru,» sacīja B. Fliks.

DB jau rakstīja, ka Ventspils mērs šodien nav ieradies uz tikšanos ar Ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski, kā bija plānots. Iespējams, tas noticis tādēļ, ka Lemberga muižā sākusies kratīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālo ekonomisko zonu un brīvostu nodokļu atlaides saruks jau nākamgad. Argumentu investīciju piesaistei būs mazāk.

Likums šobrīd paredz, ka uzņēmums, kurš noslēdzis līgumu par brīvzonas (BZ) statusa iegūšanu, nodokļu atlaižu veidā var atgūt līdz 50% no veiktajiem ieguldījumiem. Līdz ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu uz vienu iedzīvotāju atbalsta intensitāte saruks. Latvijai piedāvātie 35% varētu pieaugt maksimāli līdz 40%, pieļauj Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta konsultante Daiga Lagzdiņa. Eiropas Komisija jaunās reģionālās atbalsta pamatnostādnes 2014.-2020.gadam plāno apstiprināt maija beigās. Tiesa, nodokļu atlaides ir tikai viens no argumentiem investīciju piesaistei, taču pietiekami skaļš un dažkārt pat izšķirošs, atzīst brīvzonu eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par KNAB mērķi varētu kļūt Šlesers, Lembergs un Šķēle

Jānis Rancāns, 16.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādās informētās aprindās atkal esot uzvirmojušas jaunas runas par gaidāmajām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operācijām.

Šoreiz KNAB mērķis varētu būt Šlesera reformu partijas līderis Ainārs Šlesers, kurš vienīgais nolēmis kandidēt ārkārtas vēlēšanās, vēsta vieni avoti. Tomēr citi avoti norāda, ka represijas skaršot Aivaru Lembergu un, iespējams, arī Andri Šķēli, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Jaunas kratīšanas, aizturēšanas vai drošības līdzekļu piemērošana tikšot veitka šī gada 20. maijā sāktā kriminālprocesa ietvaros, kas dažkārt tiek saukts par «oligarhu lietu».

No laikraksta rīcībā esošās informācijas izriet, ka operācijai vajadzēja sākties jau 12. augustā, bet organizatori to bija spiesti atlikt tehnisku iemeslu dēļ. Represīvo kriminālprocesuālo darbību veikšanai nepieciešama izmeklēšanas tiesneša sankcija, tomēr Centra rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs Kaspars Sadauskis Neatkarīgo informēja, ka «laika posmā no 8. augusta līdz šim brīdim (pirmdienas pusdienlaikam) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā nav ticis saņemts un izskatīts neviens KNAB ierosinājums par procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu». Tas gan neizslēdz varbūtību, ka sankcijas varētu būt saņemtas jau pirms 8. augusta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – New Europe Real Estate

Žanete Hāka, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis uzņēmums New Europe Real Estate Ltd, kā parādnieku norādot SIA Mežaparks SPV, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 33,15 miljoni eiro, un to ņēmusi AS SEB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Jysk Linnen’n Furniture, Jysk Linnen’n Furniture OU, SIA Do It, kā parādnieku reģistrējot UAB Jysk Baltic un SIA Do It. Komercķīlas maksimālā prasījuma summa ir 24,3 miljoni eiro. Ķīlas ņēmējs ir AS Swedbank.

Komercķīlu 24,22 miljonu eiro vērtībā ņēmusi Finanšu ministrija, bet devis VAS Lauku attīstības fonds.

Tāpat aizvadītajā nedēļā reģistrēta komercķīla 10,8 miljonu eiro apmērā. Ķīlas devējs bijis K Holding Limited, Calvinare Investments Limited un Rotwill Ventures Ltd., SIA Latrealty, SIA Kuula Holdings un Armands Sadauskis. Kā parādnieks reģistrēta SIA Rixjet Riga. Ķīlu ņēmusi Nordea banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas kompānijas Naftimpeks strīds ar Statoil un Neste par dzelzceļa tarifiem nonācis tiesā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Visu trīs kompāniju naftas produktu termināļi Vecmīlgrāvī atrodas blakus un kopīgi izmanto dzelzceļa infrastruktūru. Tā kā vēsturiski šo pievadceļu īpašnieces ir Neste un Statoil, Naftimpeks pakalpojumu no tām pērk. Kopš 2009. gada, kad skandināvu kapitāla kompānijas paziņoja par pakalpojuma tarifu paaugstināšanu, turpinās strīds, kurš tagad nonācis Administratīvajā tiesā.

Naftimpeks uzskata, ka tarifi ir nepamatoti augsti un apdraud uzņēmuma konkurētspēju. Jautājumu aktualizē fakts, ka Naftimpeks iesaistījies sarunās par Venecuēlas naftas piegādēm Baltkrievijai, kas prasītu lielus ieguldījumus termināļa infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējusi Itera Latvija

Gunta Kursiša, 22.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu Latvijā reģistrēja gāzes piegādes pakalpojumu uzņēmums SIA Itera Latvija, liecina Lursoft iknedēļas statistika.

SIA Itera Latvija bankā Nordea Bank Finland Plc. devusi 34,9 miljonus Ls lielu komercķīlu. Tāpat šī banka ņēmusi arī vairāk nekā 10,4 milj. Ls komercķīlu no dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības pilnsabiedrības Arčers un Moduls-Rīga. Tā ir otra lielākā reģistrētā komercķīla pagājušajā nedēļā. Trešo lielāko ķīlu reģistrējusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība, kas a/s Swedbank devusi vairāk nekā 8,4 milj. Ls komercķīlu.

Tāpat pagājušajā nedēļā 5,6 milj. Ls ķīlu a/s Citadele banka devusi Auces novada SIA Tand Ukri, kas nodarbojas ar graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanu. Nedaudz mazāku ķīlum 4,6 milj. Ls apjomā, pagājušajā nedēļā reģistrēja VNS Neosat Ltd, bet kā šīs komercķīlas parādniece norādīta SIA Naftas tranzīta aģents. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. 4,5 milj. Ls komercķīlu aizvadītājā nedēļā devusi arī SIA Energoremonts Rīga, savukārt šīs ķīlas ņēmējs ir a/s SEB banka.

Komentāri

Pievienot komentāru