Jaunākais izdevums

Valmieras novada mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") pilnībā noliedz pārkāpumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā lietā par iespējamu četru miljonu eiro prettiesisku iegūšanu pašvaldībai.

Aģentūrai LETA Baiks apstiprināja, ka KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā viņam piemērots personas ar tiesībām uz aizstāvību statuss, taču nav noteikti ierobežojumi pildīt domes priekšsēdētāja amatu.

Baiks gan neprecizēja, vai viņam piemērots aizdomās turētā vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

"Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir ļoti daudz darba, esmu sevi atsaucis no iepriekš plānotā atvaļinājuma un strādāju," sacīja Baiks.

Viņš uzsvēra, ka sadarbojas ar tiesībsargājošām institūcijām izmeklēšanas procesā, taču plašāku informāciju par lietu neesot tiesīgs sniegt.

Valmieras novada domes priekšsēdētājs bija aizturēts kopš otrdienas.

LETA noskaidroja, ka KNAB amatpersonas otrdien veica procesuālas darbības Valmieras novada Attīstības pārvaldes struktūrvienībā "Projektu vadības nodaļa". Nodaļas vadītāja Maija Zālamane aģentūrai LETA teica, ka nekādu informāciju nav tiesīga sniegt, jo parakstījusies par informācijas neizpaušanu.

KNAB aģentūrai LETA nekomentēja detaļas par personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tostarp, cik pašvaldības amatpersonām tiek inkriminēts noziegums un kādi ir piemērotie drošības līdzekļi.

Baiks ir partijas "Valmierai un Vidzemei" valdes priekšsēdētājs, Valmieras novada domes priekšsēdētājs un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) valdes loceklis.

KNAB ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, 12.septembrī aģentūru LETA informēja KNAB.

Otrdien KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.

9.jūnijā Eiropas Prokuratūra (EPPO) sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB šajā kriminālprocesā izmeklē krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenotā projektā prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro ERAF finansējumu.

Projekts saistīts ar infrastruktūras izveidi ēkai Valmierā. Tādā veidā personas nodarījušas Eiropas Savienībai zaudējumus lielā apmērā.

Patlaban sešām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esoša neoficiālā informācija, pārkāpumi konstatēti kādā no projekta "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā" kārtām.

Patlaban šī projekta 1.kārta īstenota laikā no 2020.gada maija līdz 2022.gada novembrim, un projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 4 miljoni. Savukārt 2.kārta īstenota no 2020.gada decembra līdz 2022.gada novembrim, un projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5,75 miljoni eiro.

Baiks savulaik bija iesaistīts tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā, kuru KNAB 2021.gadā izbeidza. Viņam šajā lietā bija personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar Valmieras pašvaldību saistītajā lietā KNAB aizdomas par četru miljonu eiro prettiesisku iegūšanu

LETA, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, informēja KNAB.

Otrdien KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.

9.jūnijā Eiropas Prokuratūra (EPPO) sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB šajā kriminālprocesā izmeklē krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenotā projektā prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro ERAF finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāts pārbūvētais Latvijas – Igaunijas 330 kV starpsavienojums Valmiera - Tartu

Db.lv, 09.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi.

"Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju", teica Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

"Esmu gandarīta, ka šī projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera - Tartu pārbūvi ir izdevies paveikt laikā, un esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem. Kopā ar uzticamajiem "Elering" kolēģiem esam veiksmīgi sadarbojušies šī projekta realizācijā", norāda AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra sākumā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) jau ir paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, tostarp noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumtu izbūves darbi, kā arī “Black box” ir pabeigta ārsienu siltināšana, iekšējām zāles sienām ir izveidots labu akustiku nodrošinošs apmetums un visā teātra ēkā norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Līdz ar alumīnija logu rāmju montāžu ēkas daļai gar Lāčplēša ielu jau ir skaidri redzams teātra atjaunotais siluets, kas turpmāk priecēs Valmieras iedzīvotājus un teātra apmeklētājus. Būvniecības darbu temps patiešām ir labs. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamā gada otrajā pusē teātra darbinieki varēs pilnībā atgriezties savā mājvietā un lietot visas telpas, kas būs renovētas un padarītas daudz energoefektīvākas,” uzsver Gavrilova.

Objektā jau ir paveikta lielākā daļa ārsienu flīzēšanas, dekoratīvā apmetuma un jumtu izbūves darbu, turpinās pamatu siltināšana, inženiertehnisko komunikāciju (apkures, ventilācijas, gaisa dzesēšanas, elektrotīklu) izbūve. Līdz šā gada novembra beigām plānots pilnā apjomā pabeigt ēkas jumtu un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Drāmas teātra (VDT) renovācijas projekts turpina virzīties uz priekšu - Black Box zālē, kas ir viens no galvenajiem VDT uzlabojumiem, darbi ir pabeigti apmēram 90% apjomā, atlikušie darbi - grīdas seguma ieklāšana un jauno iekšdurvju montāža, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Black Box zāle ļaus pielāgot telpu dažādiem izrāžu veidiem un eksperimentiem. Šī zāle ir aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām un elastīgu skatuvi, kas atvieglo dažādu žanru un stilu izrāžu ieviešanu un sniedz teātra ansamblim plašas iespējas radošam darbam.

“Esam gandarīti, ka lieliem soļiem tuvojamies vēl vienas Latvijas kultūras ēkas sakārtošanai un, novērojot būvniecības procesa progresu, prognozējam, ka šī gada vasarā teātra personāls varēs pilnībā atgriezties renovētajā mājvietā un atsākt darbu uzlabotās, modernās un energoefektīvās telpās, kas priecēs ne vien teātra kolektīvu, bet arī apmeklētājus,” norāda Jeļena Gavrilova.

Kopumā objektā šobrīd pabeigta virkne darbu un rekonstrukcijas projekts norit paredzētajā tempā. Pabeigti ēkas fasādes izbūves darbi, atklājot atjaunoto teātra siluetu gar Lāčplēša ielu. Pilnā apmērā pabeigti arī pamatu, fasāžu un jumta siltināšanas un izbūves darbi, nodrošinot ēkā augstu energoefektivitāti. Kā arī pilnībā pabeigti fasāžu stiklošanas darbi, tostarp, jaunā apjoma daļas fasādes konstrukcijas - lameļu uzstrādīšanas darbi, kā arī veikti visi jauno ārdurvju montāžas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

14 uzņēmējiem piešķirtas preču zīmes Radīts Valmieras novadā lietošanas tiesības

Db.lv, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajiem 14 uzņēmējiem piešķirtas preču zīmes "Radīts Valmieras novadā" un tās angliskās versijas "Origin - Valmiera Region" lietošanas tiesības, informē pašvaldības digitālās komunikācijas un mārketinga speciāliste Laura Moča.

Tas dod iespēju uzņēmumiem savas produkcijas popularizēšanā, proti, reklāmas materiālos, uz iepakojuma, izmantot preču zīmi, tādējādi norādot uz produktu izcelsmes vietu - Valmieras novadu.

Pirmie preču zīmes "Radīts Valmieras novadā" lietošanas tiesības saņēma 14 vietējie ražotāji: SIA "Naukšēni", SIA "Bauņu sēta", SIA "Trīs ozolzīles", SIA "Atspole", SIA "pesto.lv", zemnieku saimniecības "Mežmalas - 1", "Mežvijas", "Kaņepītes" un mājražotāji Tatjana Kotova, Sandriņas ievārījumi, Gundars Bergs, Alise Zariņa, Aiga Stiere, Dace Šulce.

Preču zīmes mērķis ir veicināt vietējo Valmieras novada ražotāju, mājražotāju un amatnieku atpazīstamību, pārdošanas apjoma pieaugumu, kā arī stiprināt Valmieras novada vietas tēlu vietējā un ārvalstu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot investīcijas 12 miljonu eiro apmērā, Valmieras novada Brenguļu pagastā jau šogad un Kauguru pagastā nākamgad darbu sāks saules elektrostacijas (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 7000 mājsaimniecībām.

Valmieras novads pievienojas tām nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper praktiskus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunīgo energoresursu palīdzību.

Valmieras novada Būvvalde šī gada 4. aprīlī izsniedza atļauju Brenguļu SES izveidošanai autoceļa Valmiera–Brenguļi–Bikseja malā, 2 kilometru attālumā no Brenguļiem un 8 kilometru attālumā no Valmieras centra. Maija otrajā pusē tiks uzsākta 8,7 hektāru teritorijas sagatavošana, kam sekos spēkstacijas konstrukciju un kabeļlīniju izbūve.

Vasaras laikā SES teritorijā tiks izvietoti vairāk nekā 10 700 saules paneļu, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. Brenguļu elektrostacija gadā saražos vairāk nekā 7 500 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) realizētā 330kV elektrolīnijas izbūve no Valmieras uz Tsirgulīnu tuvojas noslēgumam - ir izbūvēti visi līnijas balsti un vadu montāža pabeigta vairāk kā 80% līnijas.

Valmieras - Tartu līnijas pārbūves darbi tika pabeigti jau pagājušajā vasarā.

Divu Latvijas - Igauniju starpsavienojumu pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Tas paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas, kas 49 km garā koridorā iet paralēli. Līniju rekonstrukcija notiek, nomainot visu veco infrastruktūru, un patlaban tā jau ir pilnībā demontēta. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīniju trasi un sprieguma līmeni - tās tiks izbūvētas kā gaisvadu 330 kV līnijas esošo 330kV gaisvadu līniju trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi reversās kustības posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunajā 330 kV elektropārvades līnijā Valmiera-Tsirgulina uzstādīti putnu novirzītāji

Db.lv, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par Pukšu purvā ligzdojošajām dzērvēm, zivju ērgļiem un kuitalām, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzstādījis putnu novirzīšanas zīmes uz pārbūvētās 330kV elektrolīnijas no Valmieras uz Tsirgulinu (Igaunija).

Atbilstoši ornitologu izpētes rezultātiem, īpašās zīmes uzstādītas kopumā 5,1 kilometru garā posmā gar purvu Valmieras novadā.

"Vides aizsardzība un savas darbības ietekmes mazināšana AST ir svarīga, ko vērtējam arī pirms infrastruktūras projektu izbūvēm. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu ornitologi pusgadu ilgajā izpētē par savvaļas putnu populāciju un to dzīvotnēm Pukšu purvā jaunās elektrolīnijas tuvumā secināja, ka atsevišķu putnu sugu aizsardzībai nepieciešams noteiktā posmā uzstādīt speciālus putnu novirzītājus, kamēr pārējās purvā ligzdojošo putnu sugas elektrolīnija neietekmēs, jo nekrustojas līniju un putnu ceļi, " par putnu aizsardzības pasākumiem komentēja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmu operatori - Latvijas "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" - parakstījuši memorandu, kas paredz sākt darbu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides, ko plāno attīstīt starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti kā jūras kabeli, informē AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka jaunais starpsavienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot arī atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā.

Pēc kompānijā skaidrotā, jaunais starpsavienojums ir plānots hibrīda izpildījumā - papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai tam būs iespējams pieslēgt arī jaunas AER ražošanas jaudas gan jūrā, gan arī uz sauszemes.

"Projekts paaugstinās energosistēmas drošumu un stabilitāti un dos iespēju saņemt lielāku AER apjomu Igaunijas un Latvijas elektrotīklos, tādējādi veicinot abu valstu klimata mērķu izpildi," min AST pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ uz Rīgas apvedceļa Baltezera pusē jārēķinās ar palēninātu satiksmi pie Lielās Juglas tilta, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi".

No šodienas līdz 29.septembrim jārēķinās ar palēninātu satiksmi saistībā ar remontdarbiem uz Lielās Juglas tilta. Šajā laikā satiksme tur tiks organizēta ar pagaidu luksoforiem, nepieciešamības gadījumā piesaistot satiksmes regulētājus.

Kopumā pašlaik vēl 36 valsts autoceļu posmos turpinās būvdarbi, no tiem astoņi ir uz valsts galvenajiem autoceļiem, pieci - uz reģionālajiem, 10 - uz vietējiem, kā arī darbi notiek uz desmit tiltiem.

Maršrutā Limbaži- Valmiera turpinās būvdarbi no Umurgas līdz Iesalkājai, reversā kustība ieviesta jau piecos posmos un tā izbraukšanai jāplāno 35 minūtes.

Apmēram stundu ceļā vajadzēs uz Vidzemes šosejas no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, kur darbojas septiņi luksoforu posmi, savukārt uz autoceļa Stalbe - Cēsis satiksmi sešos posmos regulē ar luksoforiem un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Wolt paplašinās Ādažos un Baltezerā

Db.lv, 14.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Wolt” platforma un piegādes pakalpojumi pieejami arī Ādažos un Baltezerā. Šī gada laikā tehnoloģiju uzņēmums paplašinājis savu darbību ārpus Rīgas un tagad savus pakalpojumus piedāvā jau 13 dažādās Latvijas pilsētās.

Līdz ar Ādažu un Baltezera pievienošanos, “Wolt” Latvijas pilsētu skaits ir lielākais starp Baltijas valstīm.

“Šī gada laikā “Wolt” Latvijā ir izaudzis no 5 līdz 13 pilsētām un sadarbojas ar vairāk nekā 1500 kurjerpartneriem. Redzam, ka, attīstot savu pakalpojumu arī mazākās pilsētās, vietējiem uzņēmējiem varam nodrošināt ērtu tiešsaistes tirdzniecību, iedzīvotājiem sniegt iespēju gūt ienākumus kā kurjerpartneriem, kā arī atvieglot pilsētas viesu un iedzīvotāju ikdienu.” skaidro “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsarģis.

Pirmajos “Wolt” darbības gados Latvijā lēmums par uzņēmuma darbības paplašināšanu jaunās pilsētās tika pieņemts, balstoties uz tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits, ēdināšanas un mazumtirdzniecības veikalu apjoms u.c. Šobrīd redzējums par attīstību arī mazākās pilsētās ir mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Citadele visbiežāk kreditējusi dzīvokļu iegādi "lietuviešu projektos" un 602. sērijas ēkās

Db.lv, 16.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma iegādei vidējā izsniegtā kredīta summa aizvadītajā gadā bijusi nepilni 79 000 eiro, liecina bankas Citadele hipotekārās kreditēšanas dati. Kopumā lielākā daļa jeb aptuveni 75 % pērn izsniegto mājokļu kredītu ir līdz 100 000 eiro.

No visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem aptuveni piektā daļa piešķirta privātmāju iegādei, savukārt nepilnus 80 % veido dzīvokļu iegādes darījumi.

Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn noslēgto darījumu īpatsvars Rīgā attiecībā pret pārējo Latviju audzis par 2 %, savukārt vidējais atmaksas termiņš vairumā gadījumu ir 21 gads.

Sērijveida dzīvokļu kategorijā Rīgā vislielākā interese bijusi par dzīvokļiem “lietuviešu projektos”, 602. sērijas namos un Hruščova laika ēkās. Tikmēr mazāks darījumu skaits, taču par augstākām cenām bijis 119. un 104. sērijas namos.

"Lai gan darījumu skaits 2023. gadā bija mazāks nekā gadu iepriekš, kopumā aizvadītais gads nekustamo īpašumu nozarē bija labāks, nekā to varēja gaidīt. Vidējās sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā nedaudz pazeminājušās, kas, iespējams, veicināja salīdzinoši lielo darījumu skaitu. Tāpat nozīmīgu ieguldījumu deva jauno projektu attīstītāji, kuri 2023. gadā nodeva ekspluatācijā vairākus apjomīgus daudzīvokļu projektus. Lai gan prognozēt ilgtermiņā nekustamā īpašuma nozares attīstību ir teju neiespējami, vairāki faktori, piemēram, prognozētais EURIBOR samazinājums un pieaugošais pabeigto dzīvokļu atlikums jaunajos projektos, varētu veicināt nekustamo īpašumu darījumus 2024. gadā. Tāpat bažas par to, vai attīstītāji pie esošajiem tirgus apstākļiem lems par jauno projektu uzsākšanu, zināmā mērā nav piepildījušās – redzam, ka vairāki spēcīgi attīstītāji turpina projektu attīstību un papildina tirgu ar dažādu segmentu dzīvokļiem," atzīmē Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru darījumu vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pārvadātājs "Elron" plāno sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu, Tartu un Tallinu ne vēlāk kā šī gada oktobrī, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV informē, ka patlaban starpministriju līmenī ir panākta konceptuāla vienošanās par PV un "Elron" sadarbības uzsākšanu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai starp Rīgu, Tartu un Tallinu.

Kompānijā informē, ka līdz šim diskutēts, ka Igaunijas pārvadātājs varētu pagarināt savu esošo maršrutu Tallina-Tartu-Valga vienreiz dienā līdz Rīgai.

Vilciena atiešana no Valgas uz Rīgu plānota vakarā, bet no Rīgas uz Valgu rīta pusē. Latvijas pusē vilcienam pieturot Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Zemitānos.

PV pārstāvji piebilst, ka līdz tam Igaunijas pārvadātājam jāpaveic zināmi mājasdarbi, piemēram, jāiziet sertifikācijas process vilcienu izmantošanai Latvijas teritorijā un VAS "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūrā, jāaprīko sastāvs ar nepieciešamo aprīkojumu un jāpielāgo apziņošanas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot attīstīt savu nākamās paaudzes mobilo sakaru tīklu, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” jau šobrīd ieslēdzis 172 5G bāzes stacijas visā Latvijā, aprīlī to kopējam skaitam sasniedzot jau 200. Tāpat līdz ar 5G tīkla aktivizēšanu uzņēmums sāk piedāvāt 5G pakalpojumus gan privātpersonām, gan biznesa klientiem.

Plānots, ka līdz gada beigām “Bite” tīklā darbosies vairāk nekā 350 5G bāzes stacijas, operatora 5G tīklam aptverot teju 30% Latvijas teritorijas un nodrošinot 5G pieejamību līdz pat 50% Latvijas iedzīvotāju.

Šobrīd “Bite” 5G tīkls darbojas vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā un tās apkārtnē, Carnikavā, Ādažos, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Jūrmalā, Ogrē, Dobelē, Valmierā, Gulbenē, Koknesē, Ikšķilē, Salaspilī, Rēzeknē, Iecavā, Jēkabpilī, Baldonē, Kuldīgā, Siguldā, Cēsīs, Saulkrastos, Aizputē un Bauskā. Savukārt līdz gada beigām tas būs pieejams arī Talsos, Tukumā, Saldū, Balvos, Kandavā, Alūksnē, Limbažos un citviet.

“Tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte, un nākamos 10 gadus mūsu fokuss tiks veltīts 5G. Jau līdz šim esam mērķtiecīgi strādājuši pie 5G ieviešanas “Bite” tīklā kopā ar mūsu partneri “Ericsson”, sagatavojot tīklu 5G apraidei, aprīkojot bāzes stacijas ar modernām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Šobrīd mūsu mērķis ir izbūvēt 5G tīklu priekšpilsētās, mazākās pilsētās, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās, kur ir ne vien augsts mobilā interneta patēriņš, bet arī liels skaits “Bite” tīklā pieslēgto ierīču. Kopumā līdz 2023. gada beigām tīkla attīstībā investēsim 17 miljonus eiro, no kuriem puse tiks novirzīti tieši 5G attīstīšanai,” informē "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EURIBOR debesīs kāpj straujāk nekā garā pupa – šobrīd likme sasniedz teju 3.8%. Aizņēmēju ikmēneša maksājumos tas redzams kā 20-25% pieaugums.

Salīdzinājumam: ja pirms gada par kredītu divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā bija jāmaksā aptuveni 500 EUR, pašlaik ikmēneša kredīta summa pieaugusi par 100-200 EUR, neskaitot komunālos maksājumus. Lai gan aizņemšanās mājokļa iegādei kļuvusi krietni dārgāka, sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās situācijas un meklē risinājumus, piemēram, izvēlas garāku hipotekārā apmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājuma apjomu vai pārorientējas uz mazākas platības mājokļiem. Tāpat nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” novērojusi: joprojām trešdaļa darījumu notiek bez bankas finansējuma piesaistes, izmantojot līdzekļus no mantojuma, iepriekš pārdota īpašuma vai uzkrājumiem. Darījumi par savu naudu notiek gan Rīgā, gan tās apkārtnē, gan atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē. Kopš aprīļa tikai par 1% pieaudzis to mājokļu skaits, kas pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme abās brauktuvēs, pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir septiņi reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdienu un citu preču piegādātājs "Wolt" sācis darbu Cēsīs un blakus esošajās teritorijās - Priekuļos, Cīrulīšos un Līvos, informē kompānijā.

Tādējādi turpmāk "Wolt" pakalpojumi būs pieejami 14 Latvijas pilsētās - Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Ogrē, Salaspilī, Siguldā, Ādažos un Cēsīs.

"Cēsis turpina attīstīties un pēdējos gados ir spējušas piesaistīt aizvien vairāk iedzīvotāju un pilsētas viesu. Esam gandarīti, ka varam turpināt savu attīstību un aizvien vairāk Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem piedāvāt mūsdienīgu pakalpojumu," stāsta "Wolt" Baltijā vadītājs Mantas Lomsarģis.

"Wolt" iespējams pasūtīt preces un maltītes no vairāk nekā 900 restorāniem un 660 mazumtirdzniecības vietām.

SIA "Wolt Latvija" 2021.gadā strādāja ar 11,747 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa saruka 4,3 reizes - līdz 109 948 eiro. Kompānijas 2022.gada finanšu rezultāti līdz šim nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visi rapšu lauki Vidzemē un Latgalē ziemas laikā ir iznīkuši, aģentūrai LETA pauda aptaujātie lauksaimnieki.

Graudkopības kooperatīva "VAKS" priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda, ka Vidzemē un Latgalē 80-90% no rapšiem aizvadītās ziemas laikā ir iznīkuši. Viņš skaidro, ka situācija uz laukiem ir slikta, un rapša raža ir ļoti cietusi, kā arī pavasara sējas darbus līdz lieldienām netiek plānots sākt.

Savukārt Latvijas lauku konsultācijas un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperts Andris Skudra skaidro, ka, lai gan Latvijā kopumā aizvadītā ziema bija siltāka un nokrišņiem bagātāka nekā citus gadus, tomēr pārmitrā augsne rudenī, stiprais kailsals janvāra sākumā, kas vietām sasniedza mīnuss 25 grādus un Daugavpilī pat mīnuss 29,5 grādus, pēc tam biezās sniega segas izveidošanās janvāra vidū un atkusnis janvāra beigās, appludinot zemākās lauku vietas, būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investē 90 000 eiro bezlaktozes raudzēta piena produktu līnijā

Db.lv, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir investējis 90 000 eiro sava funkcionālākā zīmola “Lakto” attīstībā, radot jaunu produktu kategoriju – raudzēta piena produktu līnija “Lakto Imuno” bez laktozes.

Jauno bezlaktozes raudzēto piena produktu “Lakto Imuno” recepti izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra vadošie pārtikas tehnologi – Rīgā. Savukārt produktu ražošana notiek uzņēmuma specializētajā rūpnīcā “Valmieras piens” – Valmierā.

“Lakto Imuno” bezlaktozes raudzēta piena produkti ir pieejami ar četrām dabīgām augļu un ogu piedevu garšām – granātābolu, mango, aveņu-melleņu un zemeņu-rabarberu.

Produkti tiek fasēti mazās 100 g pudelītēs. “Radot inovatīvo “Lakto Imuno” līniju bez laktozes, esam spēruši nozīmīgu soli ne vien mūsu uzņēmuma, bet arī visas Latvijas pārtikas rūpniecības ietvaros. Esam gandarīti, ka šie jaunie dzērieni ir mūsdienīgām uztura tendencēm atbilstoši,” komentē Ilona Jaroša, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas skrejriteņu operators “Bolt” no 21. jūlija sāk piedāvāt skrejriteņu nomu Cēsīs, tādējādi tā ir 14. pilsēta Latvijā, kurā ir pieejami nomas skrejriteņi.

Skrejriteņu lietošanas zonas Cēsīs ir paplašinātas līdz pat Priekuļiem. Ar drošības un lietošanas ceļvedi jaunie lietotāji tiek aicināti iepazīties “Bolt” mobilajā lietotnē.

Latvijā “Bolt” skrejriteņi sezonāli ir pieejami 14 Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā, Valmierā, Daugavpilī, Ogrē, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Siguldā, Ikšķilē, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanas process aktīvi ir uzsācies jau vairākās Latvijas pilsētās, to apliecina arī Valsts zemes dienestā šobrīd pašvaldību iesniegtie 19 pieteikumi par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas iesniegti atsavināmās zemes reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināmās zemes atsavināšanas cenas aprēķinam.

Līdz 23. augustam Valsts zemes dienestā ir saņemti pieteikumi no Daugavpils valstpilsētas, Cēsīm, Saulkrastiem, Jelgavas, Valmieras, Liepājas valstspilsētas un Bauskas. Visvairāk pieteikumu par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir saņemts no Jelgavas - astoņi.

Pēc tam seko Daugavpils un Saulkrasti ar trīs pieteikumiem, tad Valmiera ar diviem pieteikumiem. Pa vienam pieteikumam ir saņemts no Cēsīm, Bauskas un Liepājas. Četriem pieteikumiem Valsts zemes dienests jau ir noteicis un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējis atsavināmo zemi, aprēķinājis tās atsavināšanas cenu un nosūtījis to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un zemes īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru