Kopš Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidots uzņēmumu Baltais saraksts, laiku pa laikam publiskajā telpā bija pieejama informācija par kompānijām, kuras tajā ir iekļautas.

Šonedēļ piedzīvojām pirmo precedentu, kad tika skaļi paziņots par kāda uzņēmuma izslēgšanu no šā saraksta – runa ir par mazumtirdzniecības kompāniju Rimi, kas it kā savlaicīgi neesot nokārtojusi nodokļu saistības pret valsti. Principā jau viss ir pareizi. Baltais saraksts ir veidots kā sava veida klubiņš labajiem uzņēmumiem, nosakot konkrētus kritērijus, kas ir jāizpilda, lai tajā iekļūtu. Savukārt, kolīdz attiecīgais uzņēmums kādam no kritērijiem vairs nekvalificējas – ar kāju pa pēcpusi un no klubiņa laukā. Tomēr gadījums ar Rimi liek aizdomāties par būtisku jautājumu – ko gan Latvijas uzņēmumiem realitātē dod Baltā saraksta izveide? Kāds ir praktiskais labums no tā eksistences?

Nosacījumu izmaiņas tā dēvētajam baltajam sarakstam to padara par VIP klubiņu, kas ir slēgts mazajiem uzņēmējiem, tādējādi valdība atsakās no pērn solītā izpildīšanas.

Tā valdības sēdē akceptēto noteikumu (par Padziļinātās sadarbības programmas darbību) izmaiņas vērtē bijušais Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Proti, lai arī sākotnēji bija paredzēts, ka papildu kritēriji, kas ierobežo mazo un vidējo uzņēmumu dalības iespējas, būs spēkā tikai gadu, ļaujot pēcāk dalībnieku loku paplašināt, tagad Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka programmas paplašināšana varētu apdraudēt tās kvalitāti un visi noteiktie kritēriji ir jāsaglabā. «Izvērtējot pašreizējos kritērijus, tika konstatēts, ka tie kopumā atbilst esošajai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kapacitātei darbam ar Padziļinātajā sadarbības programmā iekļautajiem uzņēmumiem,» skaidro FM.

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar trim jauniem dalībniekiem – SIA Voestalpine VAE RĪGA, SIA Citrus Solutions un SIA Antaris.

Līdz ar to pašlaik programmā reģistrēti 22 uzņēmumi, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Baltajā sarakstā reģistrēti arī tādi uzņēmumi kā SIA Re&Re, AS Latvijas Balzams, AS Rīgas siltums, VAS Latvijas Dzelzceļš un citi.

Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kopumā šogad baltā saraksta kritērijiem varētu atbilst ap 300 uzņēmumu, taču tas nenozīmē, ka visi arī pieteiksies.

Nacionālo uzņēmēju padome nepiekrīt iepirkumu likuma paredzētajai normai par 150 eiro nodokļu parādu kā iespējamo šķērsli dalībai iepirkumā

Atsaucoties uz ziņu, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi Publisko iepirkumu likuma grozījumu redakciju 3.lasījumam, kur ietverta norma par to, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī pretendentam un apakšuzņēmējiem nedrīkst būt nodokļu parādi virs 150 eiro, Nacionālā uzņēmēju padome pauž šādu viedokli:

Nacionālo uzņēmēju padome uzskata, ka iepirkumu konkursos pretendentu vērtēšana būtu jāveic nevis pēc dažiem atsevišķiem kritērijiem, kurus turklāt piemēro visu nozaru uzņēmumiem vienādi, bet vērtējot uzņēmuma darbību kopumā – vai tā vispārīgi korekta un godīga attiecībā pret nodokļu nomaksu un darbinieku sociālo aizsargātību. Tas, ka uzņēmumam kādā brīdī ir nodokļu parāds, kurš pārsniedz 150 EUR, nenozīmē, ka uzņēmums ir ļaunprātīgs nodokļu nemaksātājs. Šādai situācijai var būt dažādi iemesli – sākot ar aizkavēšanos naudas ceļā starp uzņēmuma bankas kontu uz valsts kasi, beidzot ar naudas plūsmas īpatnībām (zināms, ka lielākā daļa rēķinu tiek apmaksāti 30 līdz 90 dienu laikā, turpretī PVN jāsamaksā avansa veidā uzreiz pēc preču saņemšanas).

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Uzņēmumā Statoil Fuel&Retail Latvia atzinīgi vērtē Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbu, jo ir vairākas lietas, kurās VID ir kļuvis uzņēmējiem draudzīgāks, norāda uzņēmuma Statoil Fuel&Retail Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Viņa skaidro, ka uzlabojumi skar vairākas sfēras, sākot ar elektroniski iesniedzamiem dokumentiem, ar komunikāciju, ar risku analīzi un ar izvērtēšanu, kurus uzņēmumus padziļināti auditēt.

«Domāju, ka VID tiks ar izaicinājumiem galā. Pēdējos pāris gadus tendence ir pozitīva,» uzsver uzņēmuma vadītāja.

Vērtējot, kas ārvalstu investoru pozitīvi ietekmē Latvijā, viņa norāda, ka situācija kopumā ir uzlabojusies. «Laba iniciatīva ir «Baltais saraksts». Labumu iespēja gan ir niecīga, savukārt administratīvais slogs, esot šajā sarakstā, ir liels. Tas vairāk ir prestiža jautājums. Taču tas ir solis uz priekšu sadarbībā ar godprātīgu uzņēmēju, ar valsts pārvaldi, tostarp ar VID. Ticu, ka tiks sperti arī nākamie soļi,» secina uzņēmēja.

Ir pagājis gads, kopš Latvijā tika ieviests tā dēvētais uzņēmumu baltais saraksts, un tas ir laiks, kad var izdarīt secinājumus par šā jaunieveduma veiksmīgumu un jēgu turpināt tā eksistenci. Lai to pienācīgi izvērtētu, droši vien jāsāk ar periodu, kad vispār tikai radās iecere par šāda saraksta veidošanu. Tolaik tika uzskatīts, ka attiecīgo labvēlību izpelnīsies uzņēmumi, kuriem nav nekādu nodokļu parādu, tādējādi potenciālajiem biznesa partneriem parādot – šeit ir kompānija, ar ko var sadarboties, jo tā savlaicīgi veic visus savus maksājumus.

Laika gaitā šī ideja tika advencēta, pasakot, ka baltajā sarakstā iekļuvušie uzņēmumi varētu gūt kādas noteiktas priekšrocības no valsts puses. Jāpiebilst, ka arī pirmie uzņēmumi, kas tika iekļauti attiecīgajā programmā, bija visnotaļ optimistiski noskaņoti, cerot, piemēram, uz dažādu valsts institūciju labvēlīgāku attieksmi. Šobrīd ir skaidrs, ka nav nekā no tā visa.

Vispirms jau tika pieļauta būtiska kļūda, nosakot, ka šajā sarakstā var atrasties vien uzņēmumi, kuri ir sasnieguši noteiktu apgrozījuma līmeni. Nav pat vērts diskutēt par noteiktā sliekšņa apmēru, jo absurds ir pats fakts – valsts līmenī faktiski tiek pateikts, ka mazi uzņēmumi nevar būt pilnīgi droši sadarbības partneri. Vienkārši sakot, ārpus izredzēto saraksta ir palikuši godīgi strādājoši uzņēmumi, droši potenciālie sadarbības partneri ar mazu apgrozījumu. Taču diez ko labāk neklājas arī uzņēmumiem, kuriem pēdējā gada laikā tomēr ir iznācis būs pietiekami baltiem, lai šajā sarakstā iekļautos. Dažādu kontrolējošo institūciju attieksme pret tiem nebūt nav kļuvusi draudzīgāka, bet daļa ministriju vispār paziņojušas, ka neredz nekādu mehānismu, kā varētu nākt pretī šādiem uzņēmumiem. Un tas ir vēl viens paradokss – ministrijas pēc savas būtības spēj pastāvēt, tikai pateicoties godīgiem nodokļu maksātājiem, bet atbalstīt savus naudas devējus iespējas nesaredz.

#Skaļās lietās iesaistītajiem rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot.

Skaļās lietās iesaistītajiem ir jābūt gataviem skaidrot savu pozīciju vienkāršiem vārdiem, savukārt lēmumu pieņēmējiem, it īpaši tiesnešiem, jāskaidro pieņemtie lēmumi; rezonansi sabiedrībā vajag novērtēt un izmantot

Par plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā 26. janvārī Latvijas Universitātē Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētā konferencē Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā diskutēs tiesneši, advokāti, tiesībzinātnieki.

Lai arī nereti tiek kultivēts uzskats, ka komercstrīdos sabiedrības viedoklim nav nekādas nozīmes, tomēr, kā rāda atsevišķi piemēri, sekmīgi strādājot, iespējams izveidot vajadzīgo sabiedrības viedokli, tāpēc gan tiesvedībās, gan arī dažādu ideju lobēšanā sabied- rības ignorēšana vai nespēja skaidrot un pamatot savu pozīciju var labo lietu ievest «purvā». Viens no iespējami labākajiem risinājumiem ir sabiedrības aktīvākās daļas iesaistīšana konkrētu risinājumu meklēšanā un diskusijās. Turklāt, kā rāda prakse, arī «strausa politika» – klusums – var nedot cerēto efektu un ēnā palikšanas vietā nākas taisnojoties gozēties mediju starmešos. Nevar ignorēt arī bieži vien novēroto situāciju, kad likumīgs spriedums sabiedrības acīs nav taisnīgs spriedums. To var risināt tikai ar izskaidrošanas darbu, ko veiktu ne tikai tiesneši, bet arī attiecīgās jomas eksperti.

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar vēl vienu uzņēmumu – SIA Statoil Fuel&Retail Latvia.

Tādējādi līdz šim programmā kopumā apstiprināti astoņi uzņēmumi. Programmas pretendentu izvērtēšana norit veiksmīgi, DB stāsta Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis 32 uzņēmumu pieteikumus dalībai baltajā sarakstā, tostarp 28 pieteikumi jau nosūtīti izvērtēšanai FM, informē VID Sabiedrisko attiecību daļā. Jāatgādina, ka VID pēc pieteikuma saņemšanas desmit darba dienu laikā vērtē tā atbilstību savas kompetences ietvaros, bet lēmumu par uzņēmuma iekļaušanu Padziļinātās sadarbības programmā pieņem FM.

DB jau rakstīja, ka augusta sākumā tika apstiprināti pirmie septiņi Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki – AS Latvenergo, SIA Rimi Latvija, Getliņi EKO, SIA Tikkurila, SIA Arčers, Akvedukts SIA un SIA Bio-Venta. Padziļinātās sadarbības programma, kuras ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar VID nodokļu saistību izpildei, sāka darboties jūlija sākumā.

Pirms gada sāktā Padziļinātā sadarbības programma uzņēmēju vidū kopumā tiek vērtēta atzinīgi, tomēr revolūciju nav radījusi. Kvēlas uzslavas tā dēvētais baltais saraksts nesaņem – vilšanos rada tā neatzīšana tirgū, turklāt uzņēmumus no programmas var pārāk vienkārši izslēgt, tādējādi kaitējot to tēlam.

Arī piedāvātās priekšrocības gluži nav salīdzināmas ar zemenēm putukrējumā, un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem «Maxima Latvija» atzīst – programmā neiesaistās, jo racionālāk šķiet turpināt sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

A/s Cēsu alus finanšu daļas vadītāja Dita Sloka stāsta, ka uzņēmums no dalības Padziļinātās sadarbības programmā ir ieguvis, sadarbība ar VID bijusi pozitīva un nepieciešamie jautājumi ir veiksmīgi atrisināti. «Padziļinātās sadarbības programma nav ikdienas lieta, tomēr situācijās, kad nepieciešama aktīva rīcība, tā ir ļoti noderīga,» viņa norāda, piebilstot, ka bez citām priekšrocībām uzņēmums šogad izmantojis akcīzes nodokļa nodrošinājuma atbrīvojumu 100% apmērā, kas iespējams tikai programmas dalībniekiem. Vienlaikus D. Sloka vērš uzmanību uz to, ka dalība sarakstā nevarētu būt apgrūtinājums vai risks uzņēmumam.

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar vēl vienu uzņēmumu – SIA Energoremonts Rīga, informē Finanšu ministrijā.

Tādējādi līdz šim programmā kopumā apstiprināti deviņi uzņēmumi.

Pašlaik Latvija ir atgriezusies pie izaugsmes, tomēr priekšā ir vēl daudz izaicinājumu, lai pilnībā stabilizētu savu ekonomiku un radītu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai, norāda finanšu ministrs Andris Vilks. «Latvijai ir nepieciešami jauni, inovatīvi risinājumi, kas būtu abpusēji izdevīgi gan valstij, gan uzņēmējiem, veicinot savstarpējo dialogu. Tieši šāds risinājums ir Padziļinātās sadarbības programma,» viņš klāsta.

DB jau rakstīja, ka augusta sākumā tika apstiprināti pirmie septiņi Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki – AS Latvenergo, SIA Rimi Latvija, Getliņi EKO, SIA Tikkurila, SIA Arčers, Akvedukts SIA un SIA Bio-Venta. Vēlāk programmai pievienojās SIA Statoil Fuel&Retail Latvia. Padziļinātās sadarbības programma, kuras ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar VID nodokļu saistību izpildei, sāka darboties jūlija sākumā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones vadībā VID varētu aptuveni 1000 cilvēkiem, kas saistīti ar fiktīvajiem uzņēmumiem un tādējādi arī ar nodokļu nemaksāšanu, līdz pat trīs gadiem liegt nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Tāpat jaunā VID vadītāja norāda, ka Baltais saraksts sevi nav attaisnojis, bet nodokļu amnestiju saņēmušie joprojām nespēj norēķināties ar valsti.

«Pelēkās ekonomikas apjoms ir salīdzinoši liels. Ir vienalga, kādus pētījumus mēs skatāmies, jo jebkurā gadījumā rezultāti rāda, ka pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 21% līdz 25% – ceturtā, piektā daļa no visas ekonomikas. Šajā jomā mēs ne tuvu neesam tādā līmenī, kādam tam vajadzētu būt – mums ir, uz ko tiekties,» norādīja jaunā VID ģerāldirektore. Viņa piebilst, ka vienīgā pozitīvā ziņa šajā jomā ir tā, ka ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās un šis gads ir labāks par iepriekšējo.

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar trim jauniem dalībniekiem – SIA RBSSKALS Būvvadība, AS Latvijas Balzams un SIA RBSSKALS Būvsabiedrība.

Līdz ar to pašlaik programmā iekļauti jau 17 uzņēmumi, liecina informācija Finanšu ministrijas (FM) mājaslapā. Jāpiebilst, ka 5. oktobrī FM nolēma baltajā sarakstā iekļaut tādus uzņēmumus kā SIA Re&Re, AS Sirowa Rīga un SIA Preses Serviss.

Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kopumā šogad baltā saraksta kritērijiem varētu atbilst ap 300 uzņēmumu, taču tas nenozīmē, ka visi arī pieteiksies.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) investēs miljonus informācijas sistēmās, tai skaitā šogad gaidāmas vismaz divas EDS versijas, vienlaikus netiek atmestas cerības iegūt datus no kredītiestādēm.

Valsts attieksme ir atkarīga no tā, kā tiek maksāti nodokļi. Proti, ja ir problēmas un tiek izrādīta vēlme sadarboties nodokļu nomaksā, tad nāc, risināsim, taču, ja netiek izrādīta vēlme sadarboties un pēc brīdinājumu saņemšanas nekas nemainās, tad izeja ir represīvo metožu pielietojumā, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, atzīmēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone. VID lielu uzmanību turpmāk paredzējis pievērst informācijas tehnoloģiju sadaļai. Kopumā ir daudz funkciju, ar ko šobrīd VID nodarbojas, bet darbībām nav nepieciešami darbinieki ar augstāko izglītību, jo sistēmas daudz vairāk var palīdzēt automatizēt, atlasīt nepieciešamos datus, tādējādi efektivizējot nodokļu iekasēšanas procesus.

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar diviem jauniem dalībniekiem – AS Rīgas siltums un VAS Latvijas Dzelzceļš.

Līdz ar to pašlaik programmā reģistrēti 19 uzņēmumi, informē Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Andris Vilks norāda, ka pašlaik Latvija ir atgriezusies pie izaugsmes, tomēr priekšā vēl ir daudz izaicinājumu, lai pilnībā stabilizētu savu ekonomiku un radītu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai. «Latvijai ir nepieciešami jauni, inovatīvi risinājumi, kas būtu abpusēji izdevīgi gan valstij, gan uzņēmējiem, veicinot savstarpējo dialogu,» viņš uzsver, minot, ka tieši šāds risinājums ir padziļinātās sadarbības programma.

Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kopumā šogad baltā saraksta kritērijiem varētu atbilst ap 300 uzņēmumu, taču tas nenozīmē, ka visi arī pieteiksies.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktais pētījums plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā izraisīja sašutuma vilni, kad 14. maijā tika paziņoti tā rezultāti - ēnu ekonomikas apjoms 2013. gadā bijis 23,8%, un strauji audzis tā īpatsvars tieši būvniecības nozarē. Personīgi mani pārsteidz kas cits – kāpēc, ņemot vērā visiem skaidros šāda iemesla rezultātus, tas turpina izraisīt pārsteigumu, nevis mudina uz stingru rīcību ar reālām izmaiņām?

Pētījuma dati tikai vēlreiz uzsver to, par ko uzņēmēji jau sen runā publiski, aicinot attiecīgās valsts institūcijas un lēmuma pieņēmējus rast risinājumus iemesliem, kas veicina šādu situāciju. Uzņēmēju neapmierinātība ar neparedzamo likumdošanu un nodokļu politiku, atbildīgo iestāžu nespēja uzklausīt un izmantot pamatotus ieteikumus un cīņa ar sekām, nevis iemesliem veicina ēnu ekonomikas pieaugumu, kas jau bija sācis samazināties.

Gribētu komentēt būtiskākos pētījuma rezultātus, kas liecina – 60,7% uzņēmēju ir neapmierināti ar likumdošanas kvalitāti, liela daļa arī ar nodokļu politiku, jaunie uzņēmēji darbību sāk ar domu nemaksāt nodokļus. Šiem rezultātiem vajadzētu būt kā modinātāja zvanam visiem lēmuma pieņēmējiem! Mana personīgā pieredze liecina, ka uzņēmēji grib maksāt nodokļus, bet tam ir nepieciešama labvēlīga vide – stabila nodokļu politika, kas ļauj uzņēmējdarbību plānot ilgtermiņā, nevis ik pusgadu pārskatīt izdevumus.