Izvirzītie kritēriji tā dēvētajam baltajam sarakstam padara to faktiski nepieejamu mazajam un vidējam biznesam un apgrūtina iekļūšanu tajā daudznozaru uzņēmumiem.

Tā valdības sēdē akceptēto noteikumu (par Padziļinātās sadarbības programmas darbību) projektā izvirzīto kritēriju sliekšņus vērtē bijušais Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Noteikumi paredz, ka pirmos 12 mēnešus pretendentam būs jāatbilst ne tikai apgrozījuma (3 milj. Ls), nodarbināto skaita (vismaz 25), samaksāto nodokļu (0,5 milj. Ls) sliekšņiem, bet arī saimnieciskajai darbībai jāatbilst noteiktiem parametriem (saistību īpatsvars bilancē nepārsniedz vidējo rādītāju attiecīgajā tautsaimniecības nozarē; kopējais likviditātes rādītājs nav zemāks par 1; apgrozījuma rentabilitātes rādītājs nav zemāks par vidējo rādītāju attiecīgajā tautsaimniecības nozarē).

Tāpat no 2013. gada 1. jūlija būs spēkā prasība par to, ka nodokļu maksātājs ir ieviesis iekšējo nodokļu risku vadības sistēmu. «Vairumam šo prasību nav nekāda sakara ar godprātīgu nodokļu nomaksu un tās būtībā diskriminēs mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir Latvijas tautsaimniecības pamatmasa,» sašutis ir A. Lasmanis. Vairāki DB aptaujātie daudznozaru uzņēmumu vadītāji bija neizpratnē par to, pēc kuras no darbības nozarēm tiks rēķināts apgrozījuma rentabilitātes rādītājs viņu vadītajam uzņēmumam.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra