Igaunijas elektroenerģijas ražotāja AS Eesti Energia meitas uzņēmums Latvijā SIA Enefit ir pasniedzis Latvijā pirmo Zaļās enerģijas sertefikātu uzņēmumam Baltic Candles, informē uzņēmums.

Noslēgtais līgums par Zaļās enerģijas piegādi Baltic Candles ražotnei paredz, ka gada laikā uzņēmums patērēs aptuveni 2,5 tūkstošus MWh elektroenerģijas, kas ļaus ietaupīt vismaz miljons kubikmetru CO2 izmešu.

Tādējādi tiek atzīmēta uzņēmuma produkta – Zaļās enerģijas – ieviešana Latvijas tirgū. Šis produkts nodrošina to, ka 100% visa klientam pārdotā elektroenerģija ir saražota no vēja enerģijas, tātad pilnībā izmantojot tikai atjaunojamos enerģijas avotus.

Kā norāda uzņēmums, tad Zaļās enerģijas produkts ir vecākā atjaunojamo energoresursu preču zīme Austrumeiropā, un Eesti Energia Igaunijā to ieviesa jau 2001. gadā. To, ka pilnīgi visa šī produkta ietvaros piedāvātā elektroenerģija tiek saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, garantē neatkarīga auditora atzinums, kas ik gadu pārbauda uzņēmumu Eesti Energia un Enefit saražotās un pārdotās Zaļās enerģijas apjomus.

Sveču ražotājs SIA «Baltic Candles Ltd» aizvadītajā finanšu gadā no 2017.gada 1.maija līdz 2018.gada 30.aprīlim palielinājis savu apgrozījumu līdz 16,928 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 1,187 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar finanšu gadu, kas noslēdzās 2017.gada 30.aprīlī, SIA «Baltic Candles Ltd» neto apgrozījums pērn pieauga par 13,4%, bet uzņēmuma peļņa saruka par 29%.

Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka pagājušajā finanšu gadā SIA «Baltic Candles Ltd» uz Eiropas Savienības dalībvalstīm eksportējis sveces 14,191 miljona eiro vērtībā, Latvijā realizēta produkcija 442 tūkstošu eiro apmērā, savukārt uz citām valstīm eksportētas sveces 2,295 miljonu eiro vērtībā.

SIA «Baltic Candles Ltd» pagājušā finanšu gada rezultāti uzņēmumu ierindo sestajā vietā starp Dobeles novada uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja vidēji 329 darbiniekus, kas bija par trim vairāk nekā gadu iepriekš.

Sveču ražotājs SIA «Baltic Candles Ltd» aizvadītajā finanšu gadā no 2018. gada 1.maija līdz 2019. gada 30.aprīlim strādājis ar apgrozījumu 18,452 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa sasniedza 1,381 miljonu eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar finanšu gadu, kas noslēdzās 2018.gada 30.aprīlī, uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 9% jeb 1,525 miljoniem eiro, savukārt tā peļņa pieaugusi par 16,3% jeb 194 tūkstošiem eiro.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka uzņēmuma apgrozījums pieaudzis jau piekto gadu pēc kārtas, arī uzņēmuma peļņas rādītāji pēdējos četrus gadus pārsniedz vienu miljonu eiro.

SIA «Baltic Candles Ltd» pagājušajā finanšu gadā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm eksportējis sveces 15,204 miljonu eiro vērtībā, Latvijā realizēta produkcija 412 tūkstošu eiro vērtībā, bet uz citām valstīm eksportētas sveces 2,837 miljonu eiro vērtībā, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Dobelē stabili attīstās ķīmijas nozare, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas tautsaimniecībā ķīmiskās rūpniecības nozarei jau izsenis ir bijusi būtiska loma – tā ir starp četrām lielākajām ražošanas nozarēm. Dobelē ir koncentrējušies vairāki šīs nozares uzņēmumi – SIA Tenachem, kas DB un Lursoft veidotajā uzņēmumu TOP 500 pērn bija trešais lielākais nozares uzņēmums pēc apgrozījuma, kā arī SIA Baltic Candles, kas ieņēma astoto vietu, un a/s Spodrība – 21. vietu.

SIA Baltic Candles gadā saražo aptuveni 5000 tonnas sveču, informē SIA Baltic Candles direktore Zita Sāviča. Uzņēmuma pircēji pārstāv dažādus tirdzniecības segmentus – no starptautisku interjera priekšmetu populāru zīmolu radītājiem, līdz lielveikalu tīkliem un vairumtirgotājiem, tāpēc tam ir liels izaicinājums rūpēties par plašu produktu klāstu. «Īpaši varam izcelt šīs sezonas aktualitāti – sveces, pildītas dažādos traukos, un sveces interesantās un ģeometriski askētiskās formās, kā arī sveces ar dažādu struktūru,» norāda Z. Sāviča. Pēc viņas stāstītā, šobrīd lielāka interese ir par aromātiskajām svecēm. Pat tik konservatīvajā Skandināvijas tirgū klienti biežāk izvēlas aromātus.

Sveču biznesā strādājošie uzņēmēji norāda uz nepieciešamību arvien vairāk paplašināt sortimentu un attīstīt nišas produktus, lielākais izaicinājums viņiem ir jaunu noieta tirgu apgūšana, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākie sveču ražotāji Latvijā ir SIA Baltic Candles un SIA Diana sveces, kuru apgrozījums gadā veido aptuveni 24,2 miljonus eiro. Pēdējos gados sevi ir pieteikuši arī vairāki jauni tirgus dalībnieki, jo sveču bizness ir samērā vienkāršs, tas ir samērā viegli sākams un izejvielas ir brīvi pieejamas.

Sveču ražošana attīstās, neskatoties uz izejvielu cenu kāpumu. «It kā utopiski, jo pasaulē naftas cenas krītas, bet parafīna cena ceļas, kas izraisa arī dabiskas izcelsmes izejvielu cenu kāpumu. Attīstība ir bijusi iespējama, pateicoties situācijai Ķīnas tirgū, – dārgā dolāra dēļ sveces no šīs valsts maksā tikpat vai dārgāk nekā Eiropas ražojumi. Lai arī daudzas lielās Eiropas mazumtirdzniecības ķēdes pieraduma pēc vēl iepērkas Ķīnā, ir uzņēmumi, kas novērtē vietējo ražotāju priekšrocības – savstarpējās komunikācijas, piegāžu, paraugu izveidošanas ātrumu,» saka SIA Diana sveces direktora vietniece Agnese Olesena.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā "Baltic Candles" Dobelē tiek izgatavotas sveces.

Sveces var būt ļoti atšķirīgas, izgatavotas gan no augu, gan dzīvnieku valsts izejvielām. Tās var saturēt vasku, eļļas, parafīnu, atšķirties savā starpā krāsu, formu un struktūras ziņā. Vispopulārākās Dobelē ražotās sveces ir pulverpresētās un videi draudzīgi sertificētās stearīna sveces.

Uzņēmuma direktore Zita Sāviča norāda, ka no visām sveču krāsām un formām, visvairāk tiek ražotas klasiskas, baltas sveces. "Tas, iespējams, tādēļ, ka dzīvojam laikā, kad dekorāciju netrūkst, un izvēloties sveces, pircēji pieturas pie klasikas," viņa norāda.

Uzņēmums "Baltic Candles" sveču ražošanu uzsāka 1996.gadā, tolaik visu produkciju ražojot tikai tādu, kā vēlējās pasūtītāji. Šobrīd puse no produkcijas tiek ražota vadoties pēc uzņēmuma idejām, otra puse top kā specializēti pasūtījumi. Taču pēdējos desmit gadus uzņēmums sveces pārdod arī Latvijā un ir attīstījis savu zīmolu "Dobeles Sveces".

Baltic Candles sveču ražotnē Dobelē top sveces, kas tiek pārdotas visā Eiropā un ārpus tās. DB piedāvā ieskatu sveču ražošanas procesā.

To, ka šī ir sveču ražotne, pat nav jāsaka, smarža to pasaka priekšā. Svētku noskaņa ar to vien nebeidzas, jo pavisam ziemīga ir arī parafīna pulvera ražošana: šķidrais parafīns tiek izsmidzināts uz iekārtas, kas vizuāli atgādina milzu ceļa rulli, kur šī viela sacietē smalku pilienu veidā. Smidzināšanas procesā noklīdušie pilni noklāj arī citas virsmas, liekot tām izskatīties apsarmojušām. Tālāk pulveris tiek presēts, radot dažādu formu un lielumu sveces.

SIA Baltic Candles Ltd ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem Latvijā, un lielākais sveču ražotājs valstī. No 8,4 milj. Ls, kas tika apgrozīti 2009.-2010. finanšu gadā, 8,0 milj. Ls attiecināmi uz eksportu ES valstīs.

«Kā zināms, 2018. gada 18. novembrī Latvija svinēs savu simto dzimšanas dienu. Šajā sakarā projekts Videoatmiņa sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu veido unikālu grāmatu, aprakstot par 100 Latvijas uzņēmumiem/uzņēmējiem. Piedāvājam arī Jūsu uzņēmumam atrasties šajā grāmatā. Dalības izmaksas ir 300.00 EUR,» šādu aicinājumu, kas sūtīts no Inbox epasta, saņēmuši Latvijas uzņēmēji. Vēstules parakstījusi grāmatas Latvijas 100 uzņēmēji redakcija.

Vairāku dienu laikā konkrētas atbildes par šo projektu portālam db.lv nav izdevies iegūt.

Latvijas valsts simtgades biroja Mārketinga projekta vadītāja Inga Oliņa informēja, ka «konkrētā iniciatīva nekad nav saņēmusi finansējumu Valsts Kultūrkapitāla fondā, tāpat arī tās iniciators biedrība Videoatmiņa nav vērsusies vai jebkādi uzrunājusi Latvijas valsts simtgades biroju. Šī grāmata ir privāta iniciatīva. Pats ieceres veidotājs ir atbildīgs gan par finansējuma piesaisti, gan praktisko projekta realizāciju».

Viņa norāda, ka «Latvijas valsts simtgades zīmē notiks ļoti daudz norišu - gan simtgades nacionālajā plānā iekļautās, gan pašvaldībās iecerētās un nevalstiskajā un privātajā sektorā dzimušās. Latvijas valsts simtgades programma ir veidota, lai ikviens, tajā skaitā arī uzņēmēji, varētu piedalīties un radīt pievienoto vērtību Latvijai nākamajām simtgadēm».

Lai gan Dobeles pašvaldības un pilsētas uzņēmēju sadarbība vērtējama kā minimāla, un abas puses to atzīst, šoziem, viesojoties Dobelē, labi pamanāms bija domes un ražotņu kopdarbs - gigantiski sniegavīri, kas izvietoti daudzviet laukumos, skvēros, pat ielu stūros, turpinot pētīt Latvijas pilsētas, raksta laikraksts Diena.

Materiālu, no kā sniegavīru skulptūras izgatavotas, esot sarūpējis vietējais būvķīmijas uzņēmums Tenax, bet acis, degunus un pogas - Dobeles sveču ražotājs Baltc Candles.

Kā norāda laikraksts, tūrismam Dobelē būtu izaugsmes iespējas, domā pilsētas iedzīvotāji, uzsverot, ka pilsētā ir, piemēram, uzmanības vērtās pilsdrupas, Pētera Upīša ceriņu dārzs, Tirgus laukuma senlaicīgā apbūve. Bet dobelnieki arī atzīstot - lai piesaistītu ceļotājus, nepieciešams piešķirt pilsētai dzīvīgumu un atraktivitāti.

Kopumā Dobelē un novadā darbojas aptuveni 600 uzņēmumu, atsaucoties uz pašvaldības datiem, raksta Diena. Sociālekonomisko stabilitāti visspēcīgāk balstot vērienīgās dažādu nozaru ražotnes, kurām veiksmīgi izdevies pārvarēt visas krīzes un satricinājumus. Privātā sektora nozīmīgāko spēlētāju vidū esot gan jau minētās Tenax un Baltic Candles, gan arī Spodrība, Dobeles dzirnavnieks un vēl vairāki citi uzņēmumi.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Plastmasas izstrādājumu ražotāja a/s ATEC ir veikusi izmaiņas uzņēmuma vadībā. A/s amatpersonu maiņa ir notikusi gan uzņēmuma padomē, gan valdē, liecina informācija Lursoft.

Darbu plastmasas izstrādājumu ražošanas uzņēmumā turpina Valentīna Karbone, savukārt uzņēmuma valdi ir pametis tās priekšsēdētājs Kī Tan Būns (Kee Tan Boon), bet uzņēmuma valdē darbu ir uzsācis jauns valdes loceklis Pengs Tan Koks (Peng Tan Kok).

Pilnīgi ir izmainīta uzņēmuma padome. Padomes priekšsēdētāja amatu ir pametis Ādams Tans Čins Hans (Adam Tan Chin Han), viņa vietnieks Terenss Čungs Kins (Terence Kin Chung) un padomes loceklis Jans Lims Ajs (Jan Lim Ai). Viņu vietā stājušies padomes locekļi Hors Bū Ko (Hor Boo Khoo), Hongs Lims Čins (Hong Lim Chin) un Liņs Soh Huis (Ling Soh Hui).

A/s ATEC Latvijā reģistrēta 2004. gada jūlijā, un tā galvenais darbības virziens ir plastmasas izstrādājumu ražošana, liecina pamatinformācija par uzņēmumu.

Savā pirmajā izdevumā pēc transformēšanās no avīzes par žurnālu "Dienas Bizness" ziņoja par ASV un Ķīnas tirdzniecības kara atslābumu. Ir pagājušas sešas nedēļas – Ķīna un ASV ir vienojušās par tirdzniecības karā noteikto tarifu atcelšanu. Šis tirdzniecības karš beidzas, bet Latvijā sākas ostu revolūcija.

Pēc tās Ventspils draud pārvērsties par rēgu pilsētu, un atkal toni revolūcijā nosaka ASV. Pārējā Latvija tajā noraugās no malas, varbūt pat ar atvieglojumu, ka tas viņus neskar, jo izaicinājumu jeb, runājot bez politkorektuma, problēmu mums netrūkst.

Jau nākamajā gadā Eiropas Savienības klimata mērķi draud ieviest korekcijas Latvijai tradicionālās nozarēs. "Dienas Bizness" šajā numurā ir uzsācis rakstu sēriju par klimata pārmaiņām. Tēmu turpināsim attīstīt, gan stāstot par nozarēm, gan izsijājot no klimata pārmaiņu groza īstās un neīstās zaļās idejas.

17. decembra numurā:

Plastmasas izstrādājumu ražotāja a/s ATEC valdē notikušas izmaiņas – tai pievienojies Singapūras pilsonis Kions Simons Tan Bairs (Kion Simon Tan Bair), liecina Lursoft jaunākie dati.

Tādējādi patlaban uzņēmuma valdi pārstāv Valentīna Karbone, Pengs Tan Koks (Peng Tan Kok) un Kions Simons Tan Bairs (Kion Simon Tan Bair).

Jau rakstīts, ka šī gada septembra vidū a/s ATEC veiktas izmaiņas gan uzņēmuma padomē, gan valdē. 16. septembrī plastmasas izstrādājumu ražotāja valdi pametis tās iepriekšējais priekšsēdētājs Kī Tan Būns (Kee Tan Boon) un pilnībā izmainīta arī uzņēmuma padome, darbu tajā uzsākot padomes locekļiem Horam Bū Ko (Hor Boo Khoo), Hongam Limam Činam (Hong Lim Chin) un Liņam Soham Huam (Ling Soh Hui).

2009. gadā a/s ATEC ierindojās 500 Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā, kompānijas vērtējot pēc uzņēmuma gada neto apgrozījuma. 2009. gadā ATEC apgrozīja 11,57 miljonus latu, savukārt uzņēmuma peļņa bija teju 260 tūkstoši latu. Salīdzinot ar 2008. gadu, uzņēmuma apgrozījums 2009. gadā pieauga par 3,92%, un uzņēmums darbojās ar 2,24% rentablitāti. 2009. gadā a/s ATCEC bija vislielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums, sarakstā atstājot tādus ķīmiskās rūpniecības uzņēmumus kā SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca, būvķīmijas ražotāju SIA Tenachem, sveču ražotāju SIA Baltic Candles un citu plastmasas izstrādājumu ražotāju SIA Polipaks, liecina žurnāla TOP 500 informācija.

Nākamais gads – pēdējais

2013. gadā atbalsts zemniekiem saruks par 21 miljonu Ls, jo valsts papildus vairs nevarēs piemaksāt par ražošanu.

Tā sauktos Papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) nākamgad valsts zemniekiem varēs piemaksāt pēdējo gadu. 2013. gadā lauksaimniekiem būs pieejams tikai vienotais platību maksājums (VPM), ar kura palīdzību lauksaimnieki saņems 97 miljonus latu, kas būs apmēram par 21 miljonu latu mazāk nekā 2012.gadā, kad vēl pēdējo gadu būs PVTM, liecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes dekānes, profesores Irinas Pilveres veiktie aprēķini.

Šī gada 19. oktobrī apstiprināts a/s Atec valdes priekšsēdētājs – Pengs Tan Koks (Peng Tan Kok), liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft sniegtā informācija.

Līdz šim viiņš darbojies uzņēmuma valdē kā valdes loceklis.

Jau rakstīts, ka patlaban uzņēmuma valdi pārstāv Valentīna Karbone, Pengs Tan Koks (Peng Tan Kok) un Kions Simons Tan Bairs (Kion Simon Tan Bair). Šī gada septembra vidū a/s Atec veiktas izmaiņas gan uzņēmuma padomē, gan valdē. 16. septembrī plastmasas izstrādājumu ražotāja valdi pametis tās iepriekšējais priekšsēdētājs Kī Tan Būns (Kee Tan Boon) un pilnībā izmainīta arī uzņēmuma padome, darbu tajā uzsākot padomes locekļiem Horam Bū Ko (Hor Boo Khoo), Hongam Limam Činam (Hong Lim Chin) un Liņam Soham Huam (Ling Soh Hui).

2009. gadā a/s Atec ierindojās 500 Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā, kompānijas vērtējot pēc uzņēmuma gada neto apgrozījuma. 2009. gadā Atec apgrozīja 11,57 miljonus latu, savukārt uzņēmuma peļņa bija teju 260 tūkstoši latu. Salīdzinot ar 2008. gadu, uzņēmuma apgrozījums 2009. gadā pieauga par 3,92%, un uzņēmums darbojās ar 2,24% rentablitāti. 2009. gadā a/s Atec bija vislielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums, sarakstā atstājot tādus ķīmiskās rūpniecības uzņēmumus kā SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca, būvķīmijas ražotāju SIA Tenachem, sveču ražotāju SIA Baltic Candles un citu plastmasas izstrādājumu ražotāju SIA Polipaks, liecina žurnāla TOP 500 informācija.

Reģistrētas izmaiņas Dobeles uzņēmuma SIA Baltic Candles padomē, liecina Lursoft dati.

Amatu atstājis padomes loceklis Alvis Marga, taču pilnvaru termiņš pagarināts līdzšinējai padomes priekšsēdētājai Zitai Sāvičai, priekšsēdētājas vietniekam Peteram Brostem un padomes loceklim Leifam Haksbolam.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka A. Marga minēto amatu ieņēma kopš 2010.gada 29.jūnija, savukārt patlaban ir SIA Rīgas šķīrējtiesa līdzīpašnieks (49%).

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA JTT, kas, savukārt, pieder Jenam Torupam Togersenam no Dānijas.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2011.gada apgrozījuma ieņemot 493. vietu.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Dobeles novadu raksturo stabila vide uzņēmējdarbībai, kas ļāvusi kompānijām pārdzīvot krīzes un attīstīties, bezdarba līmenis ir zemākais pēdējos piecos gados, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada rudenī Dobeles novadā darbību sāks divas jaunas rūpnīcas - SIA Tenapors un SIA Alfa Agro zāles miltu un granulu jeb lucernas pārstrādes rūpnīca. Dobeles novadā ir labvēlīga vide uzņēmējdarbībai, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji.

Bezdarbs rūk

Bezdarba līmenis Dobeles novadā šobrīd ir 7,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas, salīdzinot ar 2014. gada nogali, ir samazinājies par 1,2%. Doveles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns teic: «Būtu labi, ja uzņēmēji un pašvaldība varētu šādu bezdarba līmeni noturēt, tas ļautu iedzīvotājiem nebēgt projām no Dobeles novada.» Viņš piebilst, ka no Dobeles novada darbā uz ārvalstīm ir aizbraukuši daudz mazāk iedzīvotāju, nekā no citiem Latvijas nostūriem.

Šodien noskaidroti Zviedrijas Biznesa gada balvas 2016 ieguvēji.

Zviedrijas Biznesa gada balvu jau astoto gadu Latvijā rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome Latvijā, lai akcentētu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos, inovatīvākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus.

Apbalvošanas ceremoniju atklāja Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padomes Latvijā vadītājs Ansis Mūrnieks. Zviedrijas Biznesa Gada balvas ceremonijas dalībniekus ar uzrunu sveica arī LR Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Zviedrijas Ārlietu ministrijas Tirdzniecības departamenta direktore Karina Nilsdottera (Karin Nilsdotter).

Kategorijā Ilgtspējīgas attīstības balva šogad žūrija izvirzījusi četrus pretendentus. Eksperti visaugstāk novērtēja un par labāko atzina Baltic Candles, kas ir lielākais sveču ražotājs Baltijā un viens no lielākajiem ražotājiem Eiropā. Šajā kategorijā goda rakstu saņēma arī mazumtirdzniecības uzņēmums Rimi Latvia par ilggadēju dalību Zviedrijas Biznesa gada balvā, kā arī par izciliem sasniegumiem un neatlaidību ilgtspējīgas attīstības un sociālās atbildības jomā.

Ekonomiskā krīze skāra arī Dāniju, un tās laikā uzņēmējdarbība starp Latviju un Dāniju apsīkusi. Tagad tā palēnām atkal palielinās. Tomēr strauja pavasara abu valstu ekonomiskajā sadarbībā pagaidām vēl nav, Latvijas Avīzei norāda Dānijas vēstnieks Latvijā Pērs Karlsens.

«Diemžēl ir signāli, ka Dānijas uzņēmēji Latvijā jūt problēmas, jo investīciju klimats nav sevišķi labvēlīgs. Uzņēmējus traucē ne tik daudz korupcija, cik birokrātiskas problēmas,» norāda vēstnieks. Piemēram, Dānijas uzņēmēji vēlas doties uz Latviju, lai izveidotu cūku fermu un nodarbotos ar cūkkopību, daži kaimiņi protestē. Tas esot saprotams, arī Dānijā nepatīk smaka. Bet, ja liedz cūku fermu celt kādā noteiktā vietā, tad varbūt varētu ļaut citur, kur tā netraucē iedzīvotājus.

P.Karlsens arī atzīmē, ka saprot Latvijas iedzīvotājus, kuri no vienas puses vēlas ārvalstu investīciju ienākšanu, bet no otras – saglabāt vecās lauksaimniecības tradīcijas. Tomēr visu iegūt neesot iespējams.