Visā padomijā kādreiz pazīstamā gumijas zābaku ražotāja Sarkanais kvadrāts vēsturiskā «turpinājuma» Baltijas gumijas fabrikas galvenais produkts ir gumijas starplikas dzelzceļa infrastruktūrai.

Baltijas gumijas fabrika ir lielākais gumijas maisījumu un tehnisko izstrādājumu ražotājs Baltijā, kas nodrošina pilnu izstrādes ciklu – no gumijas izstrādājumu un receptūras izveides līdz sērijveida ražošanai. Vēsturiski fabrika ir Sarkanā kvadrāta turpinājums.

Pašlaik fabrikas galvenais produkts ir gumijas starplikas dzelzceļa infrastruktūrai – tās veido 70% no fabrikas apgrozījuma – un dažāda veida gumijas tehniskie izstrādājumi un speciālie maisījumi auto nozarei. «Pēc krīzes daudzas valstis sāka modernizēt ceļu un dzelzceļu infrastruktūru, un mums tas nāca par labu,» uz vienu no fabrikas izaugsmes faktoriem norāda izpilddirektors Anatolijs Kuzmins. Uzņēmuma apgrozījums 2010. gadā sasniedza 2,7 miljonus eiro, kas ir par 205% vairāk nekā gadu iepriekš. Iespaidīgs ir arī peļņas kāpums no 3,6 tūkstošiem 2009. gadā līdz 106,5 tūkstošiem pērn.

Gumijas izstrādājumu ražotājam AS «Baltijas Gumijas Fabrika» 23.aprīlī reģistrēts jauns nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu uzņēmumam piemērojusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde.

Šis ir otrs aktuālais AS «Baltijas Gumijas Fabrika» nodrošinājums. VID uzņēmumam arī 2017.gada septembrī piemērojis aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kas joprojām ir spēkā.

AS «Baltijas Gumijas Fabrikai» šī gada 7.aprīlī bija izveidojies nodokļu parāds 51,4 tūkstošu eiro apmērā, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Baltijas Gumijas Fabrika» ražo gumijas maisījumus un gumijas tehniskos iztsrādājumus. Uzņēmums reģistrēts 1998.gadā. 2017.gada uzņēmuma finanšu rādītāji vēl nav pieejami, bet 2016.gadā tā apgrozījums bija 988 tūkstoši eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1848 eiro. Tas nodarbināja 46 strādājošos.

Jūnijā Birmingemā norisināsies starptautiskā inženiernozaru piegāžu un kooperācijas izstāde Subcon – 2011, kurā Latviju izstādē ar nacionālo stendu pārstāvēs desmit uzņēmumi.

Latvijas uzņēmumi jau četrus gadus piedalās izstādē. Šogad Latviju pārstāvēs a/s Baltijas gumijas fabrika, a/s Dambis, SIA Hagiteks, SIA Metālmeistars, SIA NOOK serviss, SIA Roto Plus, SIA RD Alfa mikroelektronikas departaments, SIA SFM Latvia, SIA Vikan marketing, SIA Volburg, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija (MASOC), DB informēja LIAA.

Paralēli Subcon izstādei - lielākajā Lielbritānijas izstāžu kompleksā NEC, notiks arī izstāde Tooling Show, kā arī vairāki ar inženiernozarēm saistīti semināri. Latvijas uzņēmēju dalību izstādē Subcon 2011 organizē LIAA sadarbībā ar MASOC. Tā noslēgsies 9.jūnijā.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Elektroenerģijas padeves zudumi ražotājiem industriālajos parkos ik gadu rada vairākus desmitus tūkstošus latu lielus zaudējumus.

Iepazīstoties ar industriālo parku attīstītāja NP Properties sagatvotajiem aprēķiniem par elektroenerģijas padeves traucējumu radītajiem zaudējumiem, ekonomikas ministrs Artis Kampars solījis parka vadībai palīdzēt rast risinājumu problēmas novēršanai valdības līmenī, tostarp pārrunājot iespējamos risinājumus ar Latvenergo vadību.

Jelgavas rūpniecības rajonā, kur atrodas arī NP Jelgavas Biznesa Parks, ikdienā novērojami elektrības padeves pārtraukumi, kas būtiski apgrūtina ražošanas procesus. Problēmu rada vēl padomju laikā celtas elektrostacijas, savukārt ražotāji izmanto modernas tehnoloģijas un iekārtas, kas ir ļoti jutīgas. Šis ir viens no apstākļiem, kas attur ārvalstu investorus ieguldīt Latvijas biznesa parkos.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs Nordic Partners Properties ir sagatavojis ierosinājumus vienotu kritēriju ieviešanai un industriālo parku nozares definēšanai, ko pēc vairāku neatkarīgu ekspertu izvērtējuma virzīs attiecīgajās institūcijās.

Pagājušā gada rudenī pirmo reizi desmit gados valdības deklarācijā paredzēts atbalsts arī industriālo, tehnoloģisko un biznesa parku darbības veicināšanai. Lai to praktiski īstenotu, vispirms nepieciešama nozares definēšana un vienoto kritēriju ieviešana valsts mērogā. Šī nozare būtu jānodala no kategorijas operācijas ar nekustamo īpašumu, kas neatbilst patiesajām industriālo parku funkcijām, saka NP Jelgavas Biznesa Parks vadītāja Arta Nordmane.

Valsts mērogā būtu nepieciešama industriālo parku nozares definēšana un vienotu kritēriju ieviešana, pēc NP Jelgavas Biznesa Parks apmeklējuma un pēc tikšanās ar ražotājiem atzina arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende.

Noslēgusies konkursa Eksporta un inovācijas balva 2011 pirmā kārta, kurā pieteicās 106 uzņēmumi, no kuriem tika izvēlēti 38 uzņēmumi piecās kategorijās, kas piedalīsies konkursa otrajā kārtā.

Pieteikumi tika saņemti no dažādu nozaru uzņēmumiem, bet kopumā tika pārstāvētas visas galvenās eksporta nozares – kokapstrāde un mēbeļu ražošana, metālapstrāde un mašīnbūve, elektronika un elektrotehnika, vieglā rūpniecība, poligrāfijas, būvmateriālu ražošana, pārtikas pārstrāde, tekstilrūpniecība, ķīmiskā un farmaceitiskā ražošana, kā arī IT pakalpojumi.

Kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā otrajā kārtā tika izvirzīta a/s Baltijas gumijas fabrika, SIA Cemex, a/s Dobeles dzirnavnieks, SIA Gamma-A, a/s Krāsainie lējumi, SIA NP Foods, a/s Laima un a/s Gutta, a/s Severstaļlat, a/s Sidraba, a/s Tieto Latvia.

106 pieteikumu konkurencē šodien apbalvoti veiksmīgākie un inovatīvākie Latvijas uzņēmumi.

Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra apbalvoja konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2011» uzvarētājus dažādās kategorijās:

Eksporta čempions

AS Valmieras stikla šķiedra

Kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā

1. vieta – SIA CEMEX

2. vieta – AS Dobeles dzirnavnieks

3. vieta – AS Severstaļlat

Atzinība – AS Baltijas Gumijas fabrika

Atzinība – SIA Gamma-A

Atzinība – AS Krāsainie lējumi

Atzinība – AS Sidrabe

Kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociāciju (MASOC) un astoņiem Latvijas uzņēmumiem piedalīsies lielākajā industriālajā gadatirgū Hannover Messe - 2012.

Lielākajā starptautiskajā inženiernozaru izstādē Latvijas uzņēmumi piedalās jau 15 gadus. Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Piegādes un kooperācija Latvijas nacionālajā stendā šogad piedalīsies astoņi uzņēmumi: AS Baltijas Gumijas Fabrika, SIA Belmast, AS Ditton Pievadķēžu rūpnīca, SIA Eltus, biedrība Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA NOOK Serviss, SIA Silmor un SIA VAR C.

LIAA un MASOC nodrošinās savu darbinieku – inženiernozaru un investīciju piesaistes ekspertu klātbūtni izstādes stendā visā izstādes laikā, kā arī LIAA pārstāvniecības Vācijā pakalpojumus uzņēmumiem stenda mārketinga kampaņas realizēšanā, potenciālo partneru uzaicināšanā un uzņēmumu individuālo programmu sagatavošanā.

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš (LDz) noslēgusi vairāk nekā 17 milj. eiro (aptuveni 12 milj. Ls) iepirkumu konkursu par dzelzceļa sliežu piegādi. Iepirkumu procedūras rezultāti liecina, ka LDz sliedes piegādās Rīgā bāzētā SIA Sigmen.

SIA Sigmen piedāvāja piegādāt dzelzceļa sliedes par viszemāko cenu – 17 103 150 eiro –, kas arī bija galvenais konkursa rezultātu izvērtēšanas kritērijs, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

SIA Sigmen reģistrēta 1998. gadā, un tās juridiskā adrese ir Rīgā, Elizabetes ielā 75. Uzņēmuma pamatdarbības veidi ir metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība, metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecība, vairumtirdzniecība uz līguma pamata par atlīdzību, degvielas, rūdas, metāla un rūpniecisko ķimikāliju vielu vairumtirdzniecības starpnieku darbības, starpproduktu vairumtirdzniecība.