Ārvalstu produktu pircēju papildu pasūtījumi un jauni klienti SIA Leax Baltix ļauj investēt jaunos projektos. «Klientu loks ir paplašināts ar pasūtījumiem no Sandvik Mining and Construction Tools, Konga Bruk, Danaher Motion, kas ražo Čehijā, bet pieder ASV koncernam,» uzsver SIA Leax Baltix ražošanas direktors Ģirts Jansons.

Viņš norāda, ka Sandvik Mining and Construction Tools ir viens no pasaules kalnrūpniecības tehnikas ražotājiem un ir cerības uz piegāžu apjomu pieaugumu perspektīvā. «Jaunus klientus meklējam ar mārketinga palīdzību, taču instruments ir pats uzņēmums ar savām salīdzinoši specifiskajām tehnoloģijām, jo, piedāvājot adekvātu cenu un kvalitāti, arī var saņemt attiecīgos pasūtījumus, kurus saražot nav nemaz tik viegli,» norāda Ģ. Jansons.

Leax Baltix ražo detaļas arī Scania, Atlas Copco, Volvo, Sandvik, Haldex utt. «No Scania ir saņemts tiešais pasūtījums par konkrētu mašīnbūves detaļu piegādi,» stāsta Ģ. Jansons. Turklāt ekonomiskās krīzes apstākļos Leax Baltix neesot pazaudējis nevienu klientu, kaut arī sarukuši piegāžu apjomi. «Šobrīd ražošanas apjomu ziņā esam atgriezušies pirmskrīzes situācijā,» tā Ģ. Jansons.

Lai izpildītu papildu saņemto pasūtījumu un paaugstinātu savu konkurētspēju , SIA Leax Baltix tehnoloģijās investēs nedaudz vairāk par trīs miljoniem latu.

«Esam noslēguši līgumu par papildu apjomu piegādi vienam no pasaules vadošajiem gultņu ražotājiem SKF, kas paredz trīs gadu laikā papildu apjomu piegādi septiņu miljonu latu apmērā,» SIA Leax Baltix valdes loceklis Henriks Silenieks.

Viņš atzīst, ka šāda papildu apjomu līguma noslēgšana ar SKF ir paša uzņēmuma nopelns. «Gultņu sastāvdaļas pēc SKF pasūtījuma ražojam jau piecus gadus, un pircējs Leax Baltix, ir atzinis kā vienu no trim labākajiem piegādātājiem,» uzsver H. Silenieks. Tieši tāpēc, SKF nolēmis piedāvāt papildu piegāžu līgumu Leax Baltix, vienlaikus samazinot šādu industriālo produktu piegādātāju skaitu no pieciem līdz trīs. «Faktiski Leax Baltix ir izkonkurējis divus citus Zviedrijā strādājošus uzņēmumus, par ko tie nav sajūsmā,» tā H. Silenieks.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Šodien, 2007.gada 29.jūnijā, pēc tirdzniecības sesijas beigām pēdējo reizi tika aprēķināts un publicēts BALTIX indekss - tā vērtība piektdien sasniedza 749,67 punktus. Septiņarpus gadu laikā indeksa portfeļa atdeve pieaugusi gandrīz 7,5 reizes, liecina biržas mājaslapā ievietotā informācija.

Pēc 30.jūnija BALTIX indekss vairāk netiks aprēķināts un to aizstās etalona indekss OMX Baltic Benchmark, kas tika ieviests 2006.gada 4.decembrī kā daļa no Baltijas jaunās indeksu saimes. Baltijas indeksu saimē arī ietilpst Baltic All-share, Tradable un sektoru indeksi. Jaunā Baltijas indeksu saime tika ieviesta, lai vēl vairāk integrētu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgus.

BALTIX indekss ir kapitalizācijas indekss, kurš tiek attiecināts pret iepriekšējo vērtību un raksturo kopējo ieguldījuma atdevi. Tas tika ieviests 2004.gada 27.septembrī. Indekss tika aprēķināts katru dienu pēc Rīgas, Tallinas un Viļņas biržu Oficiālo sarakstu akciju pēdējām cenām tirdzniecības sesijā.

Šodien, 2007.gada 29.jūnijā, pēc tirdzniecības sesijas beigām pēdējo reizi tika aprēķināts un publicēts BALTIX indekss - tā vērtība piektdien sasniedza 749,67 punktus. Septiņarpus gadu laikā indeksa portfeļa atdeve pieaugusi gandrīz 7,5 reizes, liecina biržas mājaslapā ievietotā informācija.

Pēc 30.jūnija BALTIX indekss vairāk netiks aprēķināts un to aizstās etalona indekss OMX Baltic Benchmark, kas tika ieviests 2006.gada 4.decembrī kā daļa no Baltijas jaunās indeksu saimes. Baltijas indeksu saimē arī ietilpst Baltic All-share, Tradable un sektoru indeksi. Jaunā Baltijas indeksu saime tika ieviesta, lai vēl vairāk integrētu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgus.

BALTIX indekss ir kapitalizācijas indekss, kurš tiek attiecināts pret iepriekšējo vērtību un raksturo kopējo ieguldījuma atdevi. Tas tika ieviests 2004.gada 27.septembrī. Indekss tika aprēķināts katru dienu pēc Rīgas, Tallinas un Viļņas biržu Oficiālo sarakstu akciju pēdējām cenām tirdzniecības sesijā.

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Trešdien, 11.jūnijā, Rēzeknē Zviedrijas metālapstrādes kompānijas Leax Group AB meitas uzņēmums Leax Baltix atklās jau otru ražotni Latvijā. Jaunās rūpnīcas atrašanās vieta ar tiešu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu izvēlēta Rēzeknē, ņemot vērā augošo produkcijas noieta tirgu Krievijā.

Ražotne izvietota Rēzeknes rajona Ozolaines pagasta Tēviņos, bijušajā Rēzeknes MRS teritorijā, kas tika pārbūvēta atbilstoši mūsdienu ražošanas standartiem. Teritorija sastāv no 4ha zemes un pirmajā projekta posmā uzcelta 2000 m2 plaša ražošanas ēka. Kopējais projekta investīciju apjoms ir aptuveni 5 miljoni eiro un pie pilnas ražošanas jaudas plānots nodarbināt 120 darbiniekus. Leax Baltix jaunā ražotne Rēzeknē saražoto produkciju pilnībā eksportēs, Db.lv informē LIAA Mārketinga un komunikāciju departaments.

Kā noteicošais faktors izvēlei par labu ražotnes izvietošanai Latvijā, kalpoja Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ar ērtu produktu piegādi Krievijā, vienlaicīgi atrodoties Eiropas Savienības teritorijā, kas garantē veikto investīciju drošību. Liela nozīme bija arī

LEAX Baltix neto apgrozījums pagājušajā gadā saglabājies iepriekšējā gada līmenī - 14,64 miljoni eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz to, ka apgrozījumā nav vērojamas būtiskas izmaiņas, ražotāja peļņa saruka teju uz pusi, pēc nodokļu nomaksas veidojot vien 595,363 tūkstošus eiri. 2013. gadā uzņēmums nopelnīja teju vienu miljonu eiro.

Aizvadītajā pārskata gadā LEAX Baltix ražošanā sekmīgi ir ieviesis pirmos robotus un palielinājis rūdīšanas iekārtu skaitu. Ražošanas uzņēmuma vadība norāda, ka pērnā gada beigās ir noslēgti jauni sadarbības līgumi, kuru izpilde tiks uzsākta šā gada pirmajā pusgadā.

Pie savām nākotnes perspektīvām uzņēmuma vadība min plānoto apgrozījuma pieaugumu saistībā ar jaunu līgumu noslēgšanu.

LEAX Baltix pamatdarbības veids ir mehānisko komponentu, tādu kā transmisiju sastāvdaļu, asu un darbarīku lielu un vidēja apjoma sēriju ražošana.

Divas jaunas komercķīlas vakar reģistrētas mehānisko komponentu ražotājam SIA “Leax Baltix”, liecina Lursoft dati.

Abu komercķīlu ņēmējs ir AS “Danske Bank” un to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 3,4 miljonus eiro. Komercķīlas izziņas rāda, ka uzņēmums par labu bankai ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Iesniegtajā gada pārskatā par 2018.gadu teikts, ka pērn uzņēmums veicis investīcijas ražošanā un ražošanas iekārtās, kas sniedz tam lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. 2018.gadā SIA “Leax Baltix” uzsākusi ražot produktus, kuri saistīti ar tālāku ražošanas robotizāciju un automatizāciju. Tāpat arī turpināts pilnveidot ražošanas vidi, kas vērsta uz energoefektivitāti un piesārņojuma samazināšanu.

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Jūrmalas pašvaldībā plānotās aktivitātes

no 10. līdz 20. septembrim

10.09.2007 Viesojas žurnālistu delegācija no Zviedrijas

Jūrmalā

10.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

11.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

11.09.2007, 11:00 Preses konference "2007.gada kultūras un sporta pasākumu kalendārs septembrim - decembrim un tūrisma piedāvājums Jūrmalā"

Uz kuģīša "Vecrīga"

11.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

11.09.2007, 14:30 Sociālās palīdzības komisijas sēde

Labklājības pārvaldē, Mellužu pr.83

12.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Pils ielā 1 sabiedriskās apspriedes otrais posms

Būvvaldē Edinburgas prosp. 75, domē Jomas ielā 1/5

03.09.2007 Zinību diena

Jūrmalas pilsētas izglītības iestādes

03.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

04.09.2007, 12:00 Ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

04.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Salacas iela 1/3 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

Būvvaldē, Edinburgas prosp. 75

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Tallinas ielā 26 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

no 17. līdz 27. septembrim

17.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksme

Domē, Jomas ielā 1/5

17.09.2007, 15:00 Nekustamā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas komisija sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 09:00 Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1 lit.1

18.09.2007, 10:00 Privatizācijas komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75

18.09.2007, 14:00 Veselības aprūpes plānošanas konsultatīvā padome

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 15:00 Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

Pārskatīts OMX Baltic 10 indeksa grozs, jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā no 2014.gada 2.janvāra.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksā tiek iekļautas Linas Agro Group un Merko Ehitus akcijas, bet City Service un Baltika akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic 10 indeksa grozā ietilps Apranga, Linas Agro Group, Merko Ehitus, Olainfarm, Olympic Entertainment Group, Silvano Fashion Group, Tallink Grupp, Tallinna Kaubamaja, Tallinna Vesi un Teo LT akcijas.

15% tirgus kapitalizācijas ierobežojums tiks noteikts, izmantojot 2014.gada 30.decembra tirdzniecības sesijas pēdējās cenas.

Indekss sastāv no Baltijas tirgū 10 visaktīvāk tirgotajām akcijām. Nelielais uzņēmumu skaits indeksa grozā garantē, ka šīs akcijas ir ļoti likvīdas. Līdz ar to indekss ir piemērots, lai uz tā bāzes veidotu atvasinātos finanšu instrumentus. Indeksa akciju īpatsvars balstās uz tirgus vērtību, kura tiek koriģēta ar brīvā apgrozībā esošo akciju daudzumu. Indeksa grozs tiek pārskatīts reizi pusgadā.

Standard & Poor’s indeksu prognozē jau pie 3000 punktu atzīmes

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība nupat kā pirmo reizi vēsturē pārsniegusi apaļo 2000 punktu atzīmi. Minētā indikatora vērtība kopš gada sākuma palielinājusies par 8,3%, kopš 2013. gada sākuma – jau par 40%, bet kopš 2009. gada zemākajiem līmeņiem – jau gandrīz par 200%. Neskatoties uz atsevišķu ekspertu runām par akciju cenām nepieciešamo korekciju, šobrīd vispārējā ekstāze, kas saistīta ar vairāk nekā trīs gadus ilgušo nemitīgo kāpumu akciju tirgū, daudziem liek izteikt minējumus par brīdi, kad S&P 500 vērtība pārsniegs jau 3000 punktu atzīmi. Pirmajā brīdī šādas atzīmes sasniegšana šķiet tāls kosmoss, un tas nozīmētu, ka S&P 500 indeksam no šā brīža līmeņa būtu jāpalielinās vēl par 50%. Tiesa gan, tik neiespējami tuvāko gadu laikā tas nemaz nav.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) rīko semināru ciklu Atbalsta iespējas komercsabiedrībām, kas līdz gada beigām notiks visās 26 Latvijas rajonu pašvaldībās un noslēgsies decembrī ar konferenci Rīgā, Db.lv informēja LIAA.

Semināros apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar plānotajām Valsts atbalsta programmām no 2007.-2013.gadam - Atbalsts ieguldījumiem attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās, Atbalsts nodarbināto apmācībām, Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste un citām, kā arī uzzināt par valsts atbalsta programmas Dalība starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās pamatnosacījumiem.

Semināru mērķis ir sniegt uzņēmējiem precīzu un aktuālu informāciju par LIAA administrētajām programmām, kā arī atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem, lai uzņēmēji būtu gatavi savlaicīgi sagatavot un iesniegt kvalitatīvus projektus VAP līdzekļu apgūšanai.

Aizvadītajā nedēļā dibināts uzņēmums SIA LEAX Rēzekne, kura pamatkapitāls ir 100 tūkst. Ls, liecina Lursoft informācija.

Kā pastāstīja SIA LEAX Baltix pārstāvis Henriks Silenieks, jaunais uzņēmums dibināts, lai varētu iekļauties Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ). DB šā gada pavasarī rakstīja, ka viens no LEAX Baltix lielākajiem klientiem izrādījis interesi iegādāties tēraudu Ķīnā.

«Pētām šobrīd iespējas, kā, klientam nepieciešamo tēraudu transportējot pa dzelzceļu, Rēzeknes SEZ teritorijā izveidot gan šī materiāla pirmapstrādi, gan izkraušanas un iekraušanas laukumus,» stāstīja ražošanas direktors Ģirts Jansons. Viņš atzina, ka uzņēmuma otra ražotne Ozolainē šobrīd atrodas paplašinātajā SEZ teritorijā, bet, lai darbotos SEZ režīmā, tā ir jāreģistrē kā atsevišķa juridiska persona. «Tas paver iespēju ievest tēraudu no Ķīnas un pēc apstrādes to transportēt tālāk uz Eiropu,» stāstīja Ģ. Jansons.

Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

Pagājušajā gadā mehānisko komponentu ražotājs SIA Leax Baltix apgrozījums sasniedzis 8,26 miljonus latu un gadu noslēdzis ar 385,7 tūkstošu latu lielu peļņu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot finanšu rādītājus ar 2011.gadu, pērn samazinājies gan uzņēmuma apgrozījums, gan peļņa. Lielāko daļu jeb 7,083 miljonus latu no kopējā apgrozījuma pērn veidojuši ieņēmumi no uzņēmuma darbības ārējā tirgū, savukārt 1,176 miljonus latu – no darbības Latvijā.

Pērn Leax grupas iekšienē notikusi biznesa portfeļa pārdale, lai atbrīvotu ražošanas platības plānotajām 2013.gada investīcijām.

SIA Leax Baltix dibināts 2001.gadā, un uzņēmuma dalībnieku vidū atrodamas trīs personas – Zviedrijas uzņēmums AB Leax Group (93,42%), Henriks Silenieks (4,97%) un Jānis Bole (1,61%).

Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, galvenais SIA Leax Baltix kapitāldaļu turētājs – Zviedrijas AB Leax Group – ir arī Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne līdzīpašnieks.