Paaugstinot akcīzes nodokli, Igaunijas valdībai ir jārēķinās ar virkni risku, kas galvenokārt saistīti ar nelegālā alkohola tirgus paplašināšanos.

 

Tā uzskata a/s Latvijas Balzams Zīmolu direktors Valters Kaže, komentējot Igaunijas valdības lēmumu periodā no 2013.līdz 2016. gadam akcīzes nodokļa likmi alkoholam ik gadu palielināt par 5%. Savukārt, vērtējot šī lē-muma potenciālo ietekmi uz uzņēmuma eksporta apjomiem, V.Kaže uzsver, ka būtiskas pieprasījuma izmaiņas nav paredzamas. 

 

Diskusijās par akcīzes nodokļa palielināšanu, kas notika jau šā gada pava-sarī, Igaunijas uzņēmēji pauda kategorisku nostāju, norādot, ka likmes palielināšana nedos pozitīvu fiskālo efektu valsts budžetā. Baltijas lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja Latvijas Balzams Zīmolu direktors šādam apgalvojumam piekrīt, uzverot, ka to apliecina arī Latvijas prakse. «Ir virkne pētījumu, kas pierāda to, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana nenozīmē šī nodokļa ieņēmumu palielināšanu. Tieši pretēji, šādā gadījumā būtiski pieaug nelegālā tirgus paplašināšanās riski, jo pat minimālās alkohola cenu izmaiņas mudinās patērētāju meklēt lētāku alternatīvu. Latvijā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir brīva pieeja nelegālam alkoholam, akcīzes nodokļa likmes pacelšana novedusi tieši pie šāda rezultāta. Kaut gan Igaunijā nelegālā alkohola īpatsvars tirgū ir ievērojami mazāks nekā Latvijā - aptuveni 20%, pēc nodokļa paaugstināšanas šis būtu jautājums, kuram kaimiņvalsts institūcijām, alkohola ražotājiem un citām iesaistītajām pusēm būs jāpievērš vēl lielāka uzmanība,» uzskata V.Kaže.

 

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas ietekme uz sabiedrības veselību ilgtermiņā ir vēl viens būtisks aspekts, ko uzsver V.Kaže. «Latvijas piemērs apliecina, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana vienlaikus ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos nav novedusi pie alkohola patēriņa pazemināšanās valstī. Tas norāda uz to, ka arī cīņā ar pārmērīgu alkohola lietošanu šis nav piemērots instruments.» pauž Kaže.

 

Kā Igaunijas valdības rīcības labo praksi varot minēt prognozējamību nodokļu politikas veidošanā, proti, atbildīgu attieksmi gan pret patērētājiem, gan pret ražotājiem. Akceptējot šīs izmaiņas, tika ieviesta skaidrība par to kā notiks akcīzes nodokļa iekasēšana tuvākajos gados, kas ļaus uzņēmējiem Igaunijā labāk plānot savu biznesu. Tā ir lieta, kas diemžēl pietrūkst Latvijā - kopš 2008. gada akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam pieauga par 49%, kas bija virkne sasteigtu lēmumu bez padziļinātas analīzes un pamatotiem ekonomiskiem aprēķiniem.  

 

Šobrīd akcīzes nodokļa likmes Igaunijā ir augstākās nekā pārējās Baltijas val-stīs, savukārt zemākās likmes esot Lietuvā. Tomēr, kā atzīmē V.Kaže, nodokļu likmju starpība nav tik kardināla, kā, piemēram, Somijā un Igaunijā, kas ir kļu-vis par alkohola tūrisma veicinātāju. «Ja arī ir kādi patērētāji, kas izmantos to, ka cenas Latvijā ir zemākas, visdrīzāk tie būs pierobežas iedzīvotāji, jo no liela attāluma braukt uz Latviju pēc alkohola nav izdevīgi,» uzskata V.Kaže. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra