Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Jau atkal pēkšņi izdevumi? Pietrūkst naudas svarīgiem tēriņiem? Ne katram cilvēkam ir pietiekami lieli iekrājumi, lai varētu viegli tikt galā ar negaidītiem dzīves pavērsieniem, tāpēc daudzi meklē finanšu atbalstu kredītiestādēs. Taču ko izvēlēties – patēriņa kredītu, kredītkarti, bet varbūt kredītlīniju? Salīdzinājumā ar citiem aizdevumu veidiem, kredītlīnija ir elastīga un piemērota izmantošanai dažādās situācijās. Nav pamata bēdāties, izvēlies kredītlīniju un saņem nepieciešamo atbalstu. Lasi tālāk un uzzini vairāk par kredītlīnijas priekšrocībām!

##Kredītlīnija – mūsdienīgs finanšu drošības spilvens

Kredītlīnija ir patēriņa kredīta paveids, kas ir pielāgots mūsdienu cilvēka straujiem dzīves pavērsieniem. Situācijā, kad cilvēkam ir pietiekama maksātspēja, bet nav iespēju veikt ikmēneša uzkrājumus, kredītlīnija var kalpot par finanšu drošības spilvenu. Vēl viens pluss – kredītlīnija nodrošina maksimāli draudzīgu aizņemšanās pieredzi. Ik mēnesi maksājot nedaudz vairāk, nekā noteikts rēķinā, var ātrāk dzēst parādsaistības.

Tāpat kā patēriņa kredīts, kredītlīnija:

- ir ilgtermiņa aizdevums ar atmaksas termiņu līdz 24 – 36 mēnešiem;

- ir apjomīgs aizdevums ar maksimālu kredītlimitu līdz 2000 – 4000 eiro.

Liepājas ostas stividorkompānija LSEZ a/s Liepājas osta LM nosūtījusi vēstuli metāllūžņu savākšanas un pārstrādes SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap, kurā paziņo par pērn noslēgto līgumu darbības pārtraukšanu ar 12.jūliju.

Iemesls līguma laušanai ir a/s Liepājas metalurgs nevēlēšanās atbalstīt metāllūžņu eksportu no Latvijas situācijā, kad uzņēmumam trūkst izejvielu, Db.lv apstiprināja a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Viņš norādīja uz milzīgajām investīcijām, kas ieguldītas a/s Liepājas metalurgs, uz uzņēmuma sociālo nozīmīgumu.

SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap nodarbojas ar metāllūžņu eksportu, un šim nolūkam izmanto Liepājas ostas dziļūdens piestātni, ko apsaimnieko a/s Liepājas osta LM.

SIA Tolmets negrasās atteikties no peļņas ziņā daudz nozīmīgākā eksporta un pārdot lūžņus piespiedu kārtā a/s Liepājas metalurgs, taču citas piestātnes Liepājas ostā nav piemērotas lūžņu pārkraušanai. Tāpēc, visticamāk, uzņēmums izvēlēsies citu ostu eksportam, db.lv. apstprināja SIA Tolmets pārstāvis Jānis Vecbaštiks.

Metāllūžņu tirdzniecības un pirmapstrādes uzņēmums Tolmets veido meitasuzņēmumu tīklu Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gadā iesāktās strukturālās pārmaiņas šogad iecerēts pabeigt, izveidojot katrā Latvijas reģionā meitasuzņēmumu lūžņu iepirkšanai. Tā saīsināsies ceļš no iepirkuma līdz eksportam, kļūstot vieglāk kontrolējams gan no finanšu plūsmas, gan kvalitātes viedokļa, norāda SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.

Sakārtos saimniecību

Meitasuzņēmumu veidošanai uzņēmums gatavojas jau aptuveni gadu, lūdzot Konkurences padomei izskatīt mazo lūžņu uzpircēju iespējamo iegādi. «Jūtamies pietiekami stabili, lai neplānotu agresīvas tirgus ekspansijas vai vērienīgas paplašināšanās. Tā kā esam Latvijas uzņēmumu tā sauktajā baltajā sarakstā, kas nenozīmē priekšrocības, bet gan papildu atbildību, strādājam pie iekšējo lietu sakārtošanas,» skaidro I. Ozoliņa. Viena no problēmām iepriekšējos gados metāllūžņu nozarē bija visā lūžņu darījumu ķēdē pieļautie pārkāpumi, par kuriem nācās atbildēt Tolmetam, lai gan tam nebija tiešu līgumu ar pārkāpēju. Izveidojot savu reģionālo meitasuzņēmumu tīklu – Tolmets Vidzeme, Tolmets Kurzeme, Tolmets Latgale un Tolmets Rīga – kontrole būs vienkāršāka arī Valsts Ieņēmumu dienestam, apgalvo uzņēmuma vadītāja. Līdz ar strukturālajām pārmaiņām plānots šogad ieguldīt lūžņu pieņemšanas punktu sakārtošanā atbilstoši vides prasībām. Kopējais investīciju apjoms uzņēmumā 2015. gadā tiek lēsts ap diviem miljoniem latu.

SEB banka noslēgusi līgumu ar metāllūžņu pārstrādes uzņēmumu SIA Tolmets par kredīta piešķiršanu 2,5 miljonu eiro apmērā. Finansējums tiks izmantots ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kā arī tirdzniecības finansēšanas produktiem.

Kredīta atmaksas termiņš ir septiņi gadi.

«Tolmets šobrīd aktīvi turpina darbu ar esošajiem klientiem, kā arī meklē iespējas darbības paplašināšanai ārpus Latvijas robežām,» norāda Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.

Tolmets ir dibināts 1999.gadā. DB jau rakstīja, ka tā apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 42 milj. Ls, tuvojoties 2008.gada rekordam.

Arī nopelnīts gandrīz par miljonu latu vairāk nekā 2009.gadā - 3,5 milj. Ls. Tolmets tirgus daļa ir gandrīz 85% Latvijā un aptuveni 50% - Baltijas valstu kopējā tirgū. Metāllūžņu tirgus ir pakļauts cenu svārstībām biržā.

Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Tolmets par kredītlīnijas palielināšanu līdz 25 miljoniem eiro, nodrošinot uzņēmumam papildu apgrozāmos līdzekļus 15 miljonu eiro apmērā, informē Danske Bank pārstāvji.

Papildu piešķirtais kredītlīnijas apjoms ļaus uzņēmumam turpināt investēt gan tehnikā, gan transportā un paplašināt savu darbību.

Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis norāda, ka aizvadītie pāris gadi SIA Tolmets bijuši sarežģīti, tāpēc atzinīgi vērtējama uzņēmuma konsekventā rīcība stratēģijas īstenošanā, pielāgojoties tirgus apstākļiem, pārdomāti plānojot finanses un turpinot investēt attīstībā.

SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa nākotnē lūkojas ar piesardzīgu optimismu, norādot, ka uzņēmums pārdzīvojis sarežģītu laika periodu, taču šobrīd atsācis kāpināt savus apjomus un paplašināt darbību. Metāllūžņu pārstrādes un tirdzniecības nozarē kompānija strādā jau 15 gadus un uzkrātā pieredze ļauj objektīvi vērtēt situāciju tirgū. Uzņēmuma rīcībā esošie tehniskie līdzekļi, aprīkojums un uzņēmuma struktūra ļauj piedāvātās iespējas izmantot maksimāli efektīvi.

SEB banka piešķīrusi jaunu kredītlīniju 8,5 miljonu eiro apmērā metāllūžņu pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA Tolmets. Kredītlīnija paredzēta, lai atbalstītu uzņēmuma eksporta paplašināšanu.

Nolemts atbalstīt uzņēmuma metāllūžņu eksporta paplašināšanos ārpus Eiropas robežām – uz Turciju, Indiju, Vjetnamu un Taivānu. SEB banka norāda, ka darījums ir nozīmīgs ne tikai ar piešķirtās kredītlīnijas apmēru, bet arī ar Latvijā līdz šim nebijušu risinājumu, kad līdzekļu piešķiršanai kredītlīnijā kā pamats izmantota pircēja bankas izdota eksporta kredītvēstule, kas kalpo kā garantija preces samaksai un līdz minimumam samazinot Tolmets biznesa darījuma risku.

«Ir patīkami arvien paplašināt sadarbību ar mērķtiecīgiem klientiem, kas pastāvīgi turpina attīstīties un meklēt jaunas izaugsmes iespējas ne tikai vietējos tirgos, bet arī ārpus tiem. Kopš 2004. gada, kad uzsākām sadarbību ar uzņēmumu Tolmets, esam spējuši nodrošināt klienta vajadzībām visatbilstošākos finanšu pakalpojumus, tanī skaitā arī kredītlīnijas,» sacīja SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma SIA Tolmets apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 42 miljoniem latu, tuvojoties 2008. gada rekordam.

Arī nopelnīts gandrīz par miljonu latu vairāk nekā 2009. gadā - 3,5 milj. Ls. SIA Tolmets tirgus daļa ir gandrīz 85% Latvijā un aptuveni 50% - Baltijas valstu kopējā tirgū. Metāllūžņu tirgus ir pakļauts cenu svārstībām biržā. Cenas, skaidro SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa, mainās pat trīs un četras reizes mēnesī. Tomēr lielākoties tās ir prognozējamas, jo cenu līkne veido sinusoīdu. Tomēr lielu tirgus satricinājumu rezultātā līkne mainās. Tā 2008. gada sākumā cenu kāpums bijis tik straujš, ka nozares speciālisti sapratuši - kaut kas nebūs labi, jo ilgi tā turpināties nevar.

Sekoja krīze Eiropā, cenu kritums un tirgus sastingums. Eiropā 2009. gads bija zemākais punkts, arī Tolmeta peļņa kritās uz pusi pēc 2008. gada rekordskaitļiem, atzīst uzņēmuma vadītāja. Iepirkuma apjomus, gatavojoties modernizācijai, samazināja arī kādreizējais lielākais uzņēmuma klients – a/s Liepājas metalurgs (LM), un nācies meklēt jaunus pircējus. Aktīvāka darbība pēdējos divus gadus bijusi Āzijā, tāpēc tagad SIA Tolmets lielākie noieta tirgi ir austrumos - Ķīnā, Honkongā. Eksporta apjomi sasniedz 80% no ražošanas apjomiem. Tā kā LM uz pusgadu tēraudkausēšanas cehu apturējis, šogad eksports varētu būt arī 100%, lēš uzņēmuma vadītāja.

A/s Liepājas metalurgs regulāri sūta vēstules lūžņu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem Tolmets un SIA Eisenberg Scrap Trading & Recycling, informējot, ka gatavi iepirkt lūžņus par tirgus cenu.

«Mēs jau pirms rūpnīcas rekonstrukcijas informējām lūžņu piegādātājus, ka vēlamais lūžņu apjoms pēc modernizācijas pabeigšanas varētu sasniegt 850-900 tūkstošus tonnu iepriekšējo 500 tūkst. t vietā,» preses konferencē informēja a/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs. Lielākam lūžņu apjomam gatavojies arī saistītais uzņēmums - LSEZ a/s Liepājas osta LM, izbūvējot 50. piestātni. 2011. gada nogalē tur jau uzņemtas pirmās importa lūžņu kravas. «Mēs labprāt pirktu visus lūžņus, kuri rodas Latvijā,» uzsvēra V. Terentjevs, jo pēc loģikas tiem jābūt lētākiem nekā importa lūžņiem, kurus sadārdzina transporta izmaksas. Ik nedēļu tiekot izsūtīti piedāvājumi piegādātājiem, taču sadarbību neizdodas atsākt.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma SIA Tolmets neto apgrozījums pērn sasniedza 185,143 miljonus eiro, savukārt peļņa bija 2,432 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

Tolmets aizvadītajā gadā bija darba devējs 113 darbiniekiem.

Uzņēmuma vadība norāda, ka iepirktā un pārstrādātā produkcija pērn tika eksportēta teju 100% apmērā. Uzņēmums lielākoties eksportē metāllūžņus uz Turciju, Indiju, Ķīnu, Honkongu, kā arī Eiropas Savienības valstīm. Jāatzīmē, ka Tolmets pērn realizēja vairāk nekā 600 tūkstošus tonnu metāllūžņu. Tolmets vadība atzīmē, ka pērnā gada nogalē noticis svarīgs notikums – dibināts meitas uzņēmums Somijā.

1999. gada decembrī dibinātais Tolmets pērn nodokļos nomaksāja 865,39 tūkstošus eiro.

Uzņēmums iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2013. gada apgrozījuma ieņemot 31. vietu.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Liepājas ostā apkalpota lielākā eksporta krava ostas vēsturē - uz Turciju vienā kuģī aizceļojuši vairāk nekā 37 tūkstoši tonnu SIA Tolmets pārstrādāto metāllūžņu.

Kravu apkalpoja LSEZ a/s Liepājas osta LM, kuģa iegrime bijusi 9,5 m, taču kopumā šī krava bija ļoti sarežģīts projekts, Db.lv uzsvēra SIA Tolmets metāllūžņu realizācijas daļas vadītājs Jānis Vecbaštiks. Kravu izdevies apkalpot ātrāk nekā plānots.

SIA Tolmets šobrīd eksporta apjomi sasnieguši gandrīz 100%, jo lielākais lūžņu patērētājs Latvijā a/s Liepājas metalurgs iepirkumus rekonstrukcijas laikā apturējis. 2010.gadā SIA Tolmets apgrozījums bija 102,39 miljoni latu un guva 3,47 miljonus latu peļņu. Uzņēmumā strādā aptuveni 110 darbinieku.

Metāllūžņu pārstrādātājs un vairumtirgotājs "Tolmets" pagājušajā gadā strādāja ar 335,123 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,6% vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga 4,5 reizes un bija 11,658 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānijas darbību ietekmēja pieprasījuma palielināšanās pasaules tirgū. Savukārt peļņas kāpums skaidrots ar darbības efektivitātes palielināšanu.

Uzņēmums pērn piesaistījis jaunus klientus un paplašinājis noieta tirgus, teikts vadības ziņojumā.

Tāpat pērn kompānija turpināja pamatlīdzekļu nomaiņu pret modernākiem un ar mazāku kaitīgu ietekmi uz vidi. Turpināta arī metāllūžņu laukumu rekonstrukcija. Kopumā šajos pasākumos ieguldīti 1,77 miljoni eiro.

Turpmākajos gados "Tolmets" plāno paplašināt darbību Lietuvas un Igaunijas tirgū, kā arī sākt darbību jaunos tirgos.

2020.gadā "Tolmets" strādāja ar 187,642 miljonu eiro apgrozījumu un 2,59 miljonu eiro peļņu.

Liepājā reģistrētajam SIA Tolmets veiktas izmaiņas amtpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma valdes aizgājusi Jeļena Geraskina, kas tajā darbojās jau kopš 2007. gada oktobra. Līdz ar to Tolmet vadībai pievienojās Artjoms Homutovs un Andrejs Šakelis, kas nu ieņem valdes loecekļu amatus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumus patlaban veic Inta Ozoliņa.

2014. gadā Tolmets neto apgrozījums sasniedza 185,143 miljonus eiro, savukārt peļņa bija 2,432 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas. Tolmets aizvadītajā gadā bija darba devējs 113 darbiniekiem, rāda Lursoft pieejamie dati.

1999. gada decembrī dibinātais Tolmets pērn nodokļos nomaksāja 865,39 tūkstošus eiro.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2013.gada apgrozījuma ieņemot 31.vietu.

AS "Latvijas gāze" noslēgusi jaunu 30 miljonu eiro kredītlīnijas līgumu ar Somijas finanšu pakalpojumu kompānijas banku "OP Corporate Bank plc", teikts "Latvijas gāzes" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" pašreizējais 50 miljonu eiro vērtās kredītlīnijas līgums ar "OP Corporate Bank plc" beidzas 2021.gada maijā, tādēļ "Latvijas gāze", lai nodrošinātu finansējumu dabasgāzes iegādei nākamajām divām dabasgāzes iesūknēšanas sezonām, ir noslēgusi jaunu kredītlīnijas līgumu.

Rūpīgi izvērtējot iepirkumā saņemtos komercbanku piedāvājumus, "Latvijas gāze" ir pārslēgusi kredītlīnijas līgumu ar "OP Corporate Bank plc", kuras piedāvātie nosacījumi tika atzīti par visizdevīgākajiem. Jaunās kredītlīnijas apjoms ir 30 miljoni eiro, un tā būs spēkā līdz 2023.gada 31.maijam.

"OP Corporate Bank plc" ir Somijas finanšu pakalpojumu kompānijas "OP-Financial Group" banka.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk (+6,2%) nekā ieņēmumiem (+3,8%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Zemāks ekonomikas izaugsmes temps šogad, nekā tas tika plānots, skaidro lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmundam Sprūdžam piederošais uzņēmums Sensum Solutions meklē iespējas nooptimizēt valstij maksājamo UIN, tas izriet no DB rīcībā esošās vēstules, kuru Sensum Solutions ir nosūtījis Finanšu ministrijai (FM), raksta Dienas bizness.

Jāatzīmē, ka Sensum Solutions vēl aizvien nav iesniedzis 2011./2012.gada pārskatu. Sensum Solutions vienīgais valdes loceklis Edgars Kaņepe DB plašus komentārus nesniedza, vien norādīja uz to, ka uzņēmums pārskatu iesniegs, kad no FM saņems atbildes uz nosūtītājiem jautājumiem.

VID firmai ir norādījis: ja uzņēmums 2009.gadā jau veicis aizdevumus fiziskajai personai, par to nesaņemot atlīdzību, tad no kredītiestādes saņemtās kredītlīnijas procentu maksājumi, kā arī citiem kreditoriem nenomaksāto parādu procentu maksājumi, kā arī nokavējuma naudas būtu jāuzrāda kā ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi un attiecīgi par minētajām summām ir jāpalielina SIA apliekamais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), piemērojot koeficientu 1,5.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.