Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Tirgū un veikalos jau nopērkami pašmāju kartupeļi. Par kilogramu neliela izmēra dzelteno bumbuļu sestdien, 20. jūnijā, pārdevējs no Stelpes Kristaps Stallītis Bauzes tirgū prasīja 40 eirocentus, lielāki tupeņi tika pārdoti par eiro kilogramā, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Vecumnieku novada Kurmenes piemājas saimniecībā «Gabužēni» 8. jūnijā pirmo kartupeļu ražu vāca Jānis Zariņš. Viņš atzina, ka tupeņi esot viduvēji, jo bijis pārāk vēss un sauss. Dārzeņu briešanas laikā vispār neesot lijis, stāsta J. Zariņš. Saimnieks ceturtdienās sastopams Valles tirdziņā. Pirmie tupeņi pārdoti par eiro kilogramā, tagad cena krītas. J. Zariņš raizējas par konkurenci: «Veikalos Polijas un Spānijas kartupeļi ir lētāki nekā vietējie. Mēs, zemnieki, cenas ziņā speram soli pretī pircējam, bet nevar to nolaist tik zemu, ka paša darbs neatmaksājas.»

Sausuma dēļ kartupeļus rakt vēl nav sācis Iecavas novada saimnieks Aigars Cirītis. Šim darbam viņš plāno pievērsties pēc saulgriežu sagaidīšanas. Par ražu esot vēl grūti spriest, bet A. Cirītis atzīst – ja kārtīgi nolīs, var cerēt uz lieliem kartupeļiem. Par vēso laiku zemnieks neraizējas, jo kartupeļi bija apsegti. Saimnieks kartupeļus grasās pārdot Rīgas tirgū, cenu pielīdzināšot pārējo tirgoņu noteiktajai, kas ir 30 – 50 eirocenti kilogramā. «Tupeņi šogad ir lētāki nekā pērn. Polijas tuvums, intensīvais un nekontrolētais imports nepārtraukti apdraud latviešu zemniekus,» bažījas A. Cirītis. Viņaprāt, varasvīriem nepieciešams situāciju pārdomāt, jo nekontrolētais imports var «izēst» vietējos zemniekus.

Biodegvielas ražotāji gatavi esošās rūpnīcas pārveidot otrās paaudzes (2G) degvielas ražošanai.

«Tas būs lētāk, un tādā veidā valsts atbalstīs savus esošos ražotājus, nevis klaji lobēs ārvalstu tehnoloģiju piegādātājus vai degvielas ražotājus,» uzskata Jaunpagasta plus valdes priekšsēdētāja padomniece Una Ulme, uzsverot, ka pie šāda risinājuma biodegvielas ražotāji gatavi strādāt kopīgi ar valsti. Par abiem pārējiem Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātājiem risinājumiem nozares atbalstam biodegvielnieki esot gatavi diskutēt.

Neviens gan no EM piedāvātajiem trim biodegvielas nozares attīstības scenārijiem īsti nepiedāvā esošo deviņu Latvijas ražotņu pārbūvi par 2G. Pirmais variants paredz turpināt esošo nozares atbalsta praksi ar akcīzes nodokļa atbrīvojumiem un tiešajām dotācijām līdz 2014. gada beigām. Otrais variants arī ir līdzīgs, tikai paredz, ka atbalsts biodegvielas ražotājiem tiktu piešķirts atbilstoši uzrādītajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumiem, kas varētu veicināt pielāgošanos ES deklarētajiem ilgtspējas kritērijiem.

Veicinās biodegvielas noietu, tomēr biodegvielas ražotāji bez tiešā atbalsta nav konkurētspējīgi.

Vairāku gadu diskusijas par Latvijas biodegvielas nozares perspektīvām noslēgušās ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātu informatīvo ziņojumu. Biodegvielnieki joprojām uzstāj uz kaut vai nelielu tiešo atbalstu. Tomēr daži ar biodegvielas nozari kādreiz saistītie DB neoficiāli ir atzinuši, ka nozarei kaitējumu nodarījusi gan politiskā kursa maiņa, gan arī pašu biodegvielas ražotāju alkatība, prasot pat 40 sant. lielas subsīdijas par katru saražoto biodīzeļa litru.

«Mēs neticam tiešo subsīdiju lietderībai. Valdība 70 milj. Ls biodegvielas nozarē jau ieguldīja, piecu, sešu gadu laikā tā joprojām nespēj ekonomiski pamatoti strādāt. Par subsīdijām viss jau ir daudzas reizes izrunāts un mūsu atbilde ir – nē,» ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir negrozāms.

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Lai ieinteresētu zemniekus vairāk audzēt auzas un sekmētu auzu un vasaras kviešu kvalitāti un ražīgumu, Latvijas graudaugu pārstrādātājs AS Rīgas Dzirnavnieks šogad uzsācis graudaugu audzēšanas programmu Latvijā. Pirmajā pilotgada projektā jau piedalās septiņas zemnieku saimniecības, no kurām saņemtas pirmās ražas, informē uzņēmumā.

Programma paredz nodrošināt zemniekus ar šī reģiona klimatiskajiem apstākļiem atbilstošām auzu un vasaras kviešu sēklām, kas ir speciāli selekcionētas Skandināvijā un nodrošina augstāku izturību un ražību par parastajām sēklām. Uzņēmums nodrošina arī agronomu uzraudzību, kas sniedz konsultācijas un palīdz izaudzēt augstas kvalitātes auzas.

Savukārt zemnieks ir motivēts piedalīties programmā, jo Rīgas Dzirnavnieks iepērk auzu ražu par stabilu cenu, salīdzinot ar parastajām auzām. «Latvijā salīdzinoši maz tiek audzētas auzas, un tās kvalitātes ziņā vairāk atbilst lopbarības labībai. Ņemot vērā Rīgas Dzirnavnieks auzu pārslu produkcijas pieprasījuma pieaugumu gan vietējā, gan eksporta tirgos, uzņēmums nolēma uzsākt savu graudaugu audzēšanas programmu Latvijā, iesaistot tajā lauksaimniekus. Līdzīga programma jau darbojas Lietuvā, un tā ražības un zemnieku ieinteresētības ziņā uzrādījusi ļoti labus rezultātus. Tāpēc ceram, ka uzsāktā programma veicinās auzu audzēšanas tradīcijas arī Latvijā, kā arī būs atbalsts zemniekiem vasaras kviešu kvalitātes uzlabošanai. Katrā ziņā mēs esam ļoti apmierināti ar pirmā gada ražas rezultātiem,» saka Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

«Es pats esmu Zemnieku Saeimas biedrs kopš dibināšanas brīža, bet šobrīd man ļoti nepatīk šī organizācija, jo patlaban tā uzvedas kā mafija, gan aizstāvot tikai vienas kategorijas zemniekus, gan dodot zaļo gaismu ārvalstniekiem mūsu zemē,» izdevumam agro tops sacījis Jaunpiebalgas z/s Lielkrūzes saimnieks Guntars Dolmanis.

(Papildināts ar I. Meržvinskas komentāru.)

«Atklāti sakot, šī saeima ar savām darbībām daudz ko ir salaidusi grīstē. Piemēram, bioloģiskos zemniekus tā padarījusi pavisam beztiesiskus, atsviezdama atpakaļ no tā, kas savulaik ticis izkarots. Mums tagad pašiem pat jābrauc uz Briseli cīnīties par savām tiesībām, jo Zemnieku Saeimu tās vairs neinteresē. Mūs atceras tikai tad, kad vajag atbalstīt kādu viņu pasākumu vai burtiskā nozīmē - jāglābj Latvija,» sūdzējies zemnieks.

Jautāts, vai lauksaimniecības nozari Latvijā varētu uzskatīt par attīstītu, G. Dolmanis sacījis: «Es domāju, ka varētu gan. Un arī mūsu pārtikas nozarei ar šādu saimniecību pienesumu pietiktu, ja vien mūsu dzīvais spēks, kam būtu ar to jānodarbojas, nebūtu ārzemēs. Un tas, manuprāt, ir apzināti izprovocēts - izveidotas šīs lielās saimniecības, kas dažbrīd atkal atgādina kolhozus.»

Pēdējo mēnešu laikā vairāki lauksaimnieki saskārušies ar gadījumiem, kad ārvalstnieki piedāvā juridiski sarežģītus zemes nomas līgumus, kur atsevišķu noteikumu neizpildes gadījumā zemes īpašnieks zaudētu gan zemi, gan visus attiecīgos valsts un Eiropas Savienības atbalstus par šo zemi, informē Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.

«Lūdzam zemniekus ļoti uzmanīgi pārlasīt piedāvātos nomas līgumus, jo uzticēšanas var maksāt ļoti dārgi. Atklājies, ka vairākos līguma nosacījumos iestrādāts, ka līguma izbeigšanas gadījumā bez atlīdzības un nekavējoties nomniekam jānodod Iznomātājam vai Iznomātāja norādītajai personai visas esošās un līguma darbības laikā Nomniekam piešķirtās Eiropas Savienības un valsts vai citas atbalsta tiesības, tajā skaitā atbalsta maksājumi,» sacīja Hauka.

«Lai arī Latvija ir izmantojusi iespēju piemērot ierobežojumus ārvalstu pilsoņiem iegādāties zemes Latvijā, tomēr pārejas periods būs beidzies, un no 2014.gada Latvijas zemi varēs iegādāties jebkurš Eiropas Savienības pilsonis. Citu valstu lauksaimniekiem zemes iegāde Latvijā ir kārdinoša, jo šeit zeme salīdzinājumā ar citu dalībvalstu lauksaimniecības zemes cenu joprojām ir lēta, turklāt labas kvalitātes, arī klimats Latvijā ir piemērots, un augu ražība pat pārsniedz citu valstu rādītājus. Tomēr lauksaimniecības zeme ir viens no būtiskajiem dabas resursiem Latvijā, un tā ir vajadzīga mūsu pašu - Latvijas - lauksaimnieku un iedzīvotāju izdzīvošanai un dzīvošanai,» akcentēja federācijas vadītāja.

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

2012. gadā Latvijā par 241% pieaudzis tiešo investīciju radīto darba vietu skaits, lai arī investīciju projektu apjoms pērn krities uz pusi, liecina Ernst & Young pētījums European Attractiveness Report 2013, kas izvērtē Eiropas valstu pievilcību investīcijām.

Latvijā pagājušajā gadā investīciju rezultātā radītas 290 darba vietas septiņos dažādos investīciju projektos, Latviju ierindojot 32. vietā Eiropā pēc investīciju darba vietu radīšanas apjoma.

Latvija investīciju piesaistē būtiski atpaliek no Lietuvas, pauž Ernst & Young pārstāvji, norādot, ka Lietuvā īstenoti 27 tiešo investīciju projekti, radot 1717 jaunas darba vietas. Tāpat Latviju apsteidz arī Igaunija, kur īstenoti 25 projekti ar 443 jaunām darba vietām.

Pēc darba vietu radīšanas apjoma Lietuva ierindojas 19. vietā Eiropā, bet Igaunija – 29. vietā. Pētījumā vērtēti jaunu uzņēmumu izveides investīciju projekti, neskaitot investīcijas, kas ieguldītas uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā, pēc vienotas metodoloģijas visā pasaulē.

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Arābu šeihi, Amerikas, Krievijas, Eiropas un Skandināvijas miljardieri – tādi ir Latvijā strādājošo banku patiesie īpašnieki .

Nafta, gāze, transports, loģistika, aktīvu pārvalde, pensijas, nekustamie īpašumi – tādi savukārt ir biežākie naudas izcelsmes avoti, liecina DB veiktā Latvijā strādājošo banku akcionāru izpēte. Arī vairāku valstu nodokļu maksātāji, jo daudzās bankās lielāko akcionāru vidū ir valstu valdības.

Apkopotā informācija par banku patiesajiem īpašniekiem izgaismo ne vien pasaules ekonomikās labi pazīstamu, bagātu ģimeņu vārdus, piemēram, SEB bankas vieni no būtiskiem līdzīpašniekiem Vallenbergi, bet ir arī interesantas kompāniju īpašuma formas, piemēram, triljonu ASV dolāru kompānija Vanguards pieder pašas fondiem, tātad šo fondu ieguldītājiem. Daudzu, sevišķi lielu banku akcijas tiek kotētas pasaules biržās, un tām bez lielākajiem akcionāriem ir daudzos, tūkstošos mērāms akcionāru skaits.

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Lietuvas tirgotāji šobrīd atsakās parakstīt valdības izstrādāto labas gribas memorandu piena nozarē, kura mērķis ir veidot godīgas partnerattiecības starp visiem tirgus dalībniekiem un aizsargāt Lietuvas patērētāju intereses, radiostacijai Žiniu radijas otrdien paziņojusi zemkopības ministre Virgīnija Baltraitiene.

Iecerētais memorands ar piena ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem, kas būtu spēkā līdz gadumijai, cita starpā nosaka ierobežojumus uzcenojumiem.

«Trīs puses - Zemkopības ministrija, piena ražotāji un pārstrādātāji - ir noskaņotas memorandu parakstīt, lai gan, iespējams, ne visam piekrīt. Dialogs nenotiek ar tirgotājiem (..). Informējām premjeru, jo uzskatām, ka ar tirgotājiem būtu jārunā valdībai, nevis Zemkopības ministrijai. Tirgotāji nekādu konkrētu atbildi nav atsūtījuši, bet viņiem acīmredzot varētu nepatikt tas, ka svarīgākajām pārtikas precēm, piena produktiem, ierosināts nenoteikt lielāku uzcenojumu par 10%, un nav pieņemams arī ierosinājums par atlaidēm, par savas daļas samazināšanu pašā cenā (..). Cik saprotu, viņi grib runāt tikai ar premjeru,» sacījusi ministre.

Lai ārzemnieks sāktu biznesu Latvijā, ir nepieciešama ideja, neliels sākumkapitāls, grāmatvedis un tulks. Tā uzņēmējdarbību mūsu zemē sāka pasākumu un tūrisma kompānijas SIA Eat Latvia vadītājs Džeimss Eldridžs (James Eldridge).

Akcentē alternatīvas

Uzņēmums nepiedāvā tipisko, tradicionālo tūrismu, kur cilvēkiem parāda baznīcu, nosauc virkni gadskaitļu un izklāsta vienu no versijām par vēsturi. «Mūsu tūres ir interaktīvas, personalizētas. Kad mēs satiekam klientus, mēs diskutējam par to, ko viņi vēlas redzēt, un mēģinām padarīt viņu apmeklējumu unikālu. Mēs esam ieinteresēti parādīt Pārdaugavu, Grīziņkalnu, Brāļu kapus – vietas, kas ietver tikpat daudz vēstures un ir tikpat interesantas kā vecpilsēta,» viņš stāsta.

Jaunākais projekts, kur Džeimss iesaistījies, ir radošā kafejnīca 371 (SIA Degustē) Centrāltirgū. Tās nosaukumā ietverts Latvijas telefonsarunu starptautiskais kods. «Tā nav mana ideja, tā nāk no Amerikas, kur kafejnīcas, bāri un restorāni izmanto vietējo kodu, kas prezentē vietu, no kurienes viņi ir. Latvija ir diezgan maza valsts, mums ir tikai viens kods, ko visi pazīst,» viņš saka. Nereti, izvēloties nosaukumu vietējā valodā, ārzemnieki to nesaprot, bet, nosaucot to kādā starptautiskā vārdā, vietējie ir neapmierināti, ka netiek izmantota valsts valoda. Risinājums ir cipari – neviens nevar iebilst, ka šāds nosaukums būtu nesaprotams. «Ja kāds jautā, ko tas nozīmē, to var veiksmīgi izmantot mārketingā,» uzskata Džeimss.

Iestājoties pavasarim, zemnieki veic ziemāju papildmēslošanas darbus un uzsāk cīņu ar kaitēkļiem un nezālēm. Dažviet jau uzsākta vasarāju sēja. Klimatiskie apstākļi šobrīd piemēroti un darbi rit raiti, vērtē Baltic Agro/Tradecorp tehniskā konsultante Dace Strautiņa.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šogad sējumu platībās atkal būtisks ziemāju īpatsvars. Labvēlīgi sējas apstākļi rudenī mudinājuši zemniekus sēt lielākās platībās ziemājus, jo no tiem var iegūt augstāku ražību nekā no vasarājiem.

"Ziemošanas apstākļi bijuši izcili labi. Ziemāju sējumi – gan rapši, gan graudaugi ziemojuši labi, bez kādiem izsalšanas bojājumiem. Tomēr daudzviet novērojami meža zvēru un putnu radīti postījumi. Tie ir apstākļi, kurus nav zemnieka spēkos ietekmēt. Vienīgais risinājums ir sējumu apdrošināšana," uzsver speciāliste.

Viņa paredz, ka ziemājiem šogad gaidāms augsts ražas potenciāls. Ziemas rapši, laicīgi iesētie, šo pavasara sezonu uzsāk ar enerģisku stublāja augšanu. Ziemas kviešu sējumi ir intensīvā cerošanas attīstības stadijā.

Piektdien, 14. oktobrī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aulā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sveica konkursa Sējējs 2016 laureātus un vecināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus, lauku uzņēmējus un mazpulcēnus, informē Zemkopības ministrija.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra septiņās konkursa nomināciju grupās. Laureāta nosaukums konkursa grupā Gada lauku saimniecība tika piešķirts Kuldīgas novada zemnieku saimniecībai Ezergaļi un tās saimniekiem Dzintaram un Ivetai Erdmaņiem. Konkursa grupā Gada uzņēmums pārtikas ražošanā par labāko atzīta Bauskas novada SIA Jaunkrasts, tās vadītājs Gints Druseiks.

Konkursa grupā Ģimene lauku sētā šogad laureāta titulu ieguva Rēzeknes novada zemnieku saimniecība Lukstiņmājas, kurā saimnieko Ķipuru ģimene. Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Kocēnu novada zemnieku saimniecības Zilūži īpašnieks Jānis Grasbergs, bet laureāta nosaukumu nominācijā Lauksaimniecības kooperatīvs ieguva Durbes novada LPKS Durbes grauds, tās vadītājs Sandris Bēča.

SIA Latvijas piens dibinātāji - zemnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos.

Kooperatīvi plāno turpināt sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz KP ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.

Konkurences padome divus no trijiem SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīvus Trikāta KS un Dzēse – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – «tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem».

Pārbaužu laikā Jelgavas un atkārtoti Daugavpils pilsētu esošajos tirgos, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, sadarbībā ar Valsts policijas darbiniekiem, apturēja uz izņēma no realizācijas 2,6 tonnas nezināmas izcelsmes augļu un dārzeņu, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

Tostarp Jelgavas pilsētā esošajos tirgos no realizācijas tika izņemtas 1,5 tonnas, savukārt atkārtotajās pārbaudēs Daugavpils tirgos 1,1 tonna augļu un dārzeņu. Lielākoties izņemti gurķi, paprika, āboli, bumbieri, kā arī cita lauksaimniecības produkcija.

Tirgoti nezināmas izcelsmes augļi un dārzeņi, kuriem nebija izcelsmi apliecinošie dokumenti, tie bija bez marķējuma un, pēc pārdevēju skaidrojuma, ir iegādāti Polijas tirgos, lai tālāk tos realizētu tirdzniecībā Latvijā.

Par konstatēto ir uzsāktas administratīvās lietvedības un pārbaužu laikā iegūtā informācija nosūtīta izvērtēšanai Valsts ieņēmuma dienestam.

Kopumā pārbaužu laikā no 25.augusta līdz 15.septembrim lauksaimniecības preču tirgos Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā kopā izņemtas 11,3 tonnas augļu un dārzeņu.

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Latvijas un Baltijas valstu Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps saņēmusi papildu finansējumu no Nordea bankas 5 miljonu eiro apmērā. Tādējādi, ņemot vērā šīs sezonas rekordaugstos ražas rādītājus, piešķirtais īstermiņa finansējums ar kopējo summu 49,2 miljoni eiro lielākoties tiks izmantots graudu krājumu finansēšanai.

«Šis ir īpašs gads, jo paredzam rekordaugstus ražas apjomus, tādēļ īpaši svarīgi ir graudus savlaicīgi novākt un realizēt. Šādos gados izšķiroša mēdz būt sadarbība ar partneriem, tostarp, banku, lai spētu operatīvi piesaistīt nepieciešamos finanšu līdzekļus,» saka Latraps izpilddirektors Edgars Ruža.

LPKS Latraps ir šobrīd lielākais graudu audzētāju kooperatīvs Latvijā un Baltijas valstīs, kas šobrīd apvieno vairāk kā 800 zemniekus no visiem Latvijas reģioniem. Tas attīstījies no neliela uzņēmuma ar 0,3 miljonu eiro apgrozījumu 2000. gadā līdz lauksaimniecības pakalpojumu sfērā ietekmīgam uzņēmumam ar 167 miljonu eiro apgrozījumu 2014. gadā. Šo apgrozījumu galvenokārt veido graudu/rapšu un augkopības ražošanas izejvielu pārdošana.

Pēc septiņiem Anglijā pavadītiem gadiem un veiksmīgi tur sāktas uzņēmējdarbības, rēzeknietis Igors Ņikitins atgriežas dzimtajā pilsētā un atver Fresh Terasi.

Šī gada pavasarī Rēzeknes centrā īstenota lounge dārza koncepcija – brīvdienās tajā skan dzīvā mūzika un uzstājās dīdžeji. Drīzumā Fresh Terasē būs skatāmas stāvkomēdijas un pasākumi, kuros cilvēki stāsta savas uzņēmējdarbības neveiksmju stāstus, sola jaunais uzņēmējs, kuram par savām idejām mirdz acis un uz priekšu virza īstens latgalieša dzinulis.

Īpaša atmosfēra

Plānojis kopā ar draugu aizbraukt uz ārzemēm uz kādiem trim mēnešiem, taču tur pavadītais laiks ievilkās par septiņiem gadiem, atceras I. Ņikitins. Viņi abi ar draugu tur atvēruši uzņēmumu, kas nodarbojas ar auto rezerves daļu tirdzniecību. «Lai arī bizness gāja labi, pēc kāda laika notika emocionāls lūzums, un sāka vilk atpakaļ uz mājām. Tāpēc pieņēmām lēmumu atgriezties, apzinoties, ka apgrozījums samazināsies, ja nebūsim uz vietas klāt. Tā arī bija un šo biznesu nācās pārdot. Visi radi un draugi nevarēja saprast, kāpēc atgriežos, ja reiz man ārzemēs klājas labi,» stāsta I. Ņikitins. No Anglijas viņš ir atvedis pārvietojamu furgonu, aprīkotu ar ēdināšanas iekārtām, tādēļ nolēmis savu turpmāko dzīvi saistīt ar viesmīlības jomu. Tā kā I. Ņikitins ir studējis tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadību Biznesa augstskolā Turība, šī joma viņam nav sveša, tajā viņš jūtoties kā zivs ūdenī.

Tonnu daudz, kvalitāte klibo – sausā un slapjā sezona ietekmējusi pašmāju dārzeņu ražu, bet tirgū valda lētās ārvalstu produkcijas ražotāju diktēti noteikumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažas kultūras auga izteikti slikti, piemēram, Ķīnas kāposti un zaļumi vasaras beigās, savukārt sakņu dārzeņi, vēlie ķirbji un kāposti ražojuši samērā labi, DB stāsta Latvijas lielākā dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs.

Mūsu audzētājiem par postu labu ražu piedzīvojuši poļu zemnieki, tāpēc dārzeņu cenas pašlaik ir šokējoši zemas. «Tās ir poļu zemnieku izmisuma radītas, jo, iespējams, ražu fiziski nav kur likt, vai arī viņiem ir bažas par tās glabāšanos. Daudzās pozīcijās esam spiesti pielāgoties šim cenu līmenim,» norāda J. Bušs. Viņš ilustrē: poļu kartupeļi ir par 6 centiem kilogramā, sīpoli – 7 centiem, kāposti – 5 centiem. «Pajautājiet jebkuram audzētājam – par šādu cenu dārzeņus izaudzēt nav iespējams, tāpēc man šīs cenas liekas neloģiskas. Acīmredzot, tās rodas no kādiem neloģiskiem gājieniem.» Vietējam zemniekam, kas atbrauc uz tirgu ar saviem dārzeņiem, ko vēlas pārdot par objektīvu cenu, tur nav vietas. Turklāt ievestie dārzeņi tiek uzdoti par Latvijā augušiem, pavisam izspiežot pašmāju zemniekus.

Nolūkā informēt patērētājus par mājražotājiem tos apvieno atbalsta biedrībā .

Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrības valdes loceklis Agris Locs stāsta, ka sākums biedrības izveidei bijis pavisam prozaisks. Pirms vairākiem mēnešiem idejas autoram nācies smagi vilties, nopērkot vistu lielveikalā, pēc kuras termiskas apstrādes tā esot garšojusi pēc balinātāja. Tad arī sākušies pašmāju zemnieku un mazo uzņēmumu saražotā meklējumi. «Vienuviet nekā nebija,» atceras Agris Locs. Viņš sācis ar meklējumiem internetā, bet, nezinot konkrētas saimniecības nosaukumu, rezultātu neizdevās iegūt. Izpētīta un izmēģināta arī PVD mājaslapa, kur norādīta saimniecību adrese un novads, taču kontakti nebija uzrādīti.