Briest kardinālas pārmaiņas gan attiecībās ar nodokļu administrāciju, gan darījumu partneriem, ko paredz iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Nodokļu un nodevu likumā.

Pašlaik šī likumprojekta grozījumi tiek gatavoti izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

To, ka šajā likumā tiek plānotas revolucionāras pārmaiņas, atzīst arī nodokļu speciālisti. «Ja patiešām visas iesniegtās izmaiņas stāsies spēkā, tad gan lieliem, gan maziem uzņēmējiem būs jārēķinās ar dažādām papildu prasībām, kā arī tiesībām nodokļu administrācijai,» lakoniski iespējamās iespaidīgās izmaiņas vērtē Nodokļu maksātāju konsultamtu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, šie grozījumi būtiski maina spēles nosacījumus. «Ir tādi priekšlikumi, kuri nenoliedzami nepatiks uzņēmējiem, jo prasīs papildu atskaites un informāciju, ir tādi, kuri liks veikt darījumu partneru nemitīgu monitoringu, un ir arī tādi, kas faktiski sen ir nepieciešami, lai mazinātu ēnu ekonomiku un negodīgu konkurenci,» iespējamo grozījumu diapazonu raksturo A. Dābols.

Grozījumos tiek mēģināts risināt tā dēvēto bomžu uzņēmumu izolēšanu. Proti, plānots likumā ieviest jaunu terminu «riska adrese» (šo adrešu sarakstu uzturēs VID) - juridiskās personas adrese, ja tajā saimnieciskā darbība nevar tikt veikta vai arī šī adrese, uzņēmuma vienīgā īpašnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir patversmes vai cietuma vietas adrese. «Tas ļauj secināt, ka, neraugoties uz to, ka šobrīd, lai kādā vietā reģistrētu savu uzņēmumu ir vajadzīga tās īpašnieka atļauja, joprojām tiek reģistrētas bomžu firmas ar patversmju adresēm,» šādas normas iekļaušanu komentē A. Dābols. Taču tieši arī pēc šīs riska adreses VID būs tiesības šādu uzņēmumu saimniecisko darbību apturēt bez brīdināšanas. Nodokļu administrācija varēs apturēt arī tādu uzņēmumu saimniecisko darbību, par kuriem VID rīcībā būs informācija, ka komercreģistrā norādītais vienīgais dalībnieks vai amatpersona ir bezpajumtnieks - persona, kuras nolūks nav bijis nodarboties ar biznesu un kuras personas dati (zagta pase) bez pašas personas piekrišanas tikuši izmantoti ierakstīšanai komercreģistrā, vai arī tie, kuri par īpašnieku un amatpersonu kļuvuši pēc trešo personu lūguma.

Jautājumus rosinošs ir priekšlikums par tiesību piešķiršanu VID apturēt tādu uzņēmumu saimniecisko darbību, par kuriem VID rīcībā būs informācija, ka tā atsevišķu dalībnieku vai amatpersonu nolūks nav bijis veikt komercdarbību.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra