Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Nākamais gads – pēdējais

2013. gadā atbalsts zemniekiem saruks par 21 miljonu Ls, jo valsts papildus vairs nevarēs piemaksāt par ražošanu.

Tā sauktos Papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) nākamgad valsts zemniekiem varēs piemaksāt pēdējo gadu. 2013. gadā lauksaimniekiem būs pieejams tikai vienotais platību maksājums (VPM), ar kura palīdzību lauksaimnieki saņems 97 miljonus latu, kas būs apmēram par 21 miljonu latu mazāk nekā 2012.gadā, kad vēl pēdējo gadu būs PVTM, liecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes dekānes, profesores Irinas Pilveres veiktie aprēķini.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Izglītības reforma un nacionālā inovācijas politika būtu iespēja Baltijas valstīm neiekrist vidējo ienākumu slazdā

Nākamajā biznesa ciklā ir paredzams lēnāks izaugsmes temps, un produktivitāti ar investīcijām vien kāpināt būs grūti, spriež Lietuvas Swedbank galvenais ekonomists Nerijus Mačulis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kur mūsu trīs valstis pašlaik ir savos ekonomiskajos ciklos?

Šis biznesa cikls ir visai atšķirīgs, salīdzinot ar iepriekšējo ciklu, kas beidzās 2008. gadā. Toreizējo ciklu raksturoja neracionāla pārpilnība un nesaprātīgi augstas cerības gan no mājsaimniecībām, gan korporācijām un bankām bez kādām kredītu plūsmu aizturēm. Iznākums bija patēriņa un nekustamo īpašumu burbulis un milzīgi valstu tekošo kontu deficīti, jo imports ievērojami pārsniedza eksportu.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Jauna ritošā sastāva trūkums nav vienīgais Pasažieru vilciena izaicinājums nākotnē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Komforts un ātrums ir izšķirošās lietas konkurencē ar citiem pārvadājumu veidiem, sarunā ar DB norāda VAS Pasažieru vilciens (PV) valdes loceklis Māris Bremze. Par komfortu zināmā mērā gādās nule kā ekspluatācijā nodotie 19 modernizētie dīzeļvilcienu vagoni. Taču tas nebūt nav viss, kas uzņēmumam būtu nepieciešams, lai piedāvātu klientiem mūsdienīgus pakalpojumus, liekot tiem dot priekšroku salīdzinājumā ar privātajiem auto vai satiksmes autobusiem. Vajadzīgi gan jauni elektrovilcieni, gan lielāks ātrums, kas ir atkarīgs ne tikai no ritošā sastāva, bet arī dzelzceļa infrastruktūras kvalitātes.

Kopš PV pērnā gada nogalē paziņoja, ka elektrovilcienu otrajai kārtai kvalificējušies pieci pretdendenti ‒ spāņu CAF un Talgo, šveiciešu Stadler, čehu Škoda, kā arī Siemens un Sinara Group kopuzņēmums Urālu lokomotīves ‒, bēdīgi slavenajā, ilggadējajā jaunu vilcienu iepirkumu sāgā lielākoties valda klusums. DB jau rakstījis, ka iesaistītās puses kā galveno iemeslu stāvēšanai uz vietas min to, ka Eiropas statistiķu ieskatā vērienīgais PV pirkums pieskaitāms valsts tēriņiem. Tādējādi pieaugtu valsts parāds, kam ir noteikti griesti, ko nevar atļauties pārkāpt.

Lai arī šis gads būvniecības nozarē tiek salīdzināts ar situāciju ekonomiskās krīzes dziļākajā punktā, gluži tukšā tas nav aizvadīts, tiesa, lielu publiskā sektora pasūtījumu trūkst, vairāki nozīmīgi projekti nekust no vietas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemē būvniecības aktivitāte nav pierimusi ES fondu plānošanas perioda pārejas posma dēļ. Tiesa, investīciju un būvdarbu apjoma ziņā galvenokārt ir tapuši nelieli objekti, savukārt funkciju ziņā tie pārstāv plašu spektru.

Zemgalē, līdzīgi kā citos reģionos, šis gads būvniecībā bijis klusāks, ko ietekmējusi ES plānošanas periodu pārej. Šogad notikusi dažu iepriekšējā perioda projektu pabeigšana, kā arī tehnisko projektu izstrādne, saskaņošana jaunam ES fondu plānošanas posmam. Nevar apgalvot, ka kāda apdzīvotā vieta būvniecības jomā izgriež pogas pārējām. Izteiksmīgāk pārstāvēti izglītības, kultūras un infrastruktūras objektu bloki.

Gadiem solītie Rīgas Pasažieru termināļa modernizācijas plāni neīstenojas, ūdens tūristiem Rīga joprojām atklājas ne no tās pievilcīgākās puses, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Slikti. Tik lakoniski uz DB jautājumu, kā sokas Rīgas pasažieru ostas apsaimniekotājam SIA Rīgas pasažieru termināls, saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Barjers. Kopš jūras pasažieru pārvadātājs Tallink no līnijas Rīga – Stokholma noņēma otro prāmi, samazinājies apkalpoto pasažieru skaits un līdz ar to arī ieņēmumi. Līdz ar to nav līdzekļu, ar ko īstenot jau pirms vairākiem gadiem iecerētos pasažieru termināļa rekonstrukcijas plānus. Arī investoru piesaistīt neizdodas, viņš saka un no plašākas sarunas atturas.

Mīnus 40%

Pagājušo gadu Rīgas pasažieru termināls noslēdzis ar vairāk nekā 3,2 milj. eiro lielu apgrozījumu un 705,7 tūkst. eiro peļņu. Abi rādītāji gan ir mazāki nekā gadu iepriekš, kad apgrozījums pārsniedza 3,5 milj. eiro, bet peļņa bija 949,4 tūkst. eiro, liecina Lursoft informācija.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Nekustamā īpašuma tirgū investoriem jāpievērš uzmanība vecākiem cilvēkiem – vientuļniekiem; vērtējums par nākamās krīzes iespējamo laiku atšķiras, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no biznesa iespējām nekustamā īpašuma investoriem meklējama faktā, ka Eiropas iedzīvotāji noveco, konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajos īpašumos Latvijā 2014 norādīja investīciju kompānijas Northern Horizon vadītājs Larss Ohnemuss. Viņš arī aicināja domāt par to, ka arvien vairāk cilvēku dzīvo vieni, tāpēc mainās pieprasītāko īpašumu izmērs un iekārtojums. Nākamā krīze nekustamo īpašumu tirgū, viņaprāt, esot gaidāma 2017.–2018. gadā.

Maciņš briedīs

«Vairums no mums joprojām par laimīgo ģimeni domā šādi – divi pieaugušie un divi bērni, bet šī aina vairs nepastāv. Ziemeļeiropas valstīs jau tagad vairāk nekā 40% cilvēku dzīvo vieni, neprecējušies,» klāstīja L. Ohnemuss, skaidrojot, ka attiecīgi mainās arī pieprasījums pēc īpašumiem – pieprasīti ir mazāki dzīvokļi.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Iestājoties siltākam laikam, mājsaimniecību un publisko vietu labiekārtošana ir darāmo darbu sarakstā. Rezultātā bruģēšanas nozarei šobrīd ir karstākā sezona, piedāvājot patērētājiem visdažādākās iespējas un risinājums.

Kā stāsta nozares eksperti, šobrīd uzmanība tiek pievērsta gan seguma izmēram, gan krāsām un funkcionalitātei. Kā vienmēr to ietekmē vairāki faktori, tai skaitā vēlme mainīt vidi, to padarot nedaudz neparastāku, futūristiskāku.

Tumšo krāsu vai krāsu kombināciju ienākšana nozarē

Kā stāsta SIA "Betono Mozaika" pārdošanas nodaļas vadītājs Olafs Sima, bruģēšanas nozarē cilvēki meklē jaunus risinājums, vienlaikus domājot par praktiskumu un kvalitāti.

“Novērojam, ka pēdējā laikā cilvēki iegādājas tumšās seguma krāsas, elastīgāka ir palikusi arī izvēle formās – drosmīgie pērk ne tikai klasiskās, bet pavisam jaunas, inovatīvākas plāksnes. Krāsu ziņā sarkanais vairs nav tik populārs kā agrāk, taču nereti kā labāko risinājumu konkrētajai zonai iesakām, piemēram, daudzkrāsu jeb ColorMix risinājumus, kas apvieno vairākus krāsu pigmentus, radot piemērotu un estētisku vidi. Šādi risinājumi padara bruģa klājumu interesantāku, ļaujot apvienot tumšos un gaišos toņus,” stāsta O. Sima.

Lai radītu jaunas darbavietas, nepieciešamas reformas izglītībā, atbalsta programmas darbinieku apmācībai, kā arī valstiskā līmenī jāveicina ražošana un eksports

Nereti priekšvēlēšanu laikā dzirdami solījumi par uzņēmējdarbības vides veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.Uzņēmēju teiktais DB apliecina to, ka neviens nerunā par konkrētiem plāniem, kā to paveikt arī dzīvē, nevis tikai uz papīra. Faktori, kas nosaka jaunu darbavietu radīšanu, dažādās nozarēs ir atšķirīgi, tomēr «lieku nepiekasīšanos» un stabilu nodokļu politiku atbalsta vairums.

Neraustīt deķīti

«Tiem, kuri vēlas būt politiķi šī vārda pilnā nozīmē, ir jāsaprot, ka nauda neaug valsts budžetā, bet to «saražo» uzņēmēji, maksājot nodokļus. Diemžēl priekšvēlēšanu drudzī, šķiet, šo patiesību ir aizmirsuši daudzi vairāksolītāji,» DB secina SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Ražošanā viena jauna darbavieta maksājot vismaz 0,1 – 0,15 milj. eiro, bet vēl augsti tehnoloģiskajās jomās šā summa var sasniegt 0,5 – 0,6 milj. eiro un šādas investīcijas vietējā kapitāla uzņēmumi bez banku kredītiem veikt nevar. «Šādas investīcijas arī rada ļoti labi apmaksātas darba vietas, kas darbaspēka nodokļos dod ievērojamas summas,» skaidro Dz. Putnis. Tādējādi politiķi savās reklāmās daudz runā par jaunu darbavietu radīšanu, taču nepasaka kā to izdarīs, it īpaši, ja bankas šobrīd nebūt neraujas aizdot naudu. Turklāt bieži vien modernu tehnoloģisko ražošanas iekārtu atpelnīšanās laiks pārsniedz banku aizdevuma termiņus. «Politiķiem arī ir beidzot jāaptver, ka nodokļu politiku nevar raustīt kā deķīti no vienas puses uz otru pusi, jo uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko viņam īsti darīt,» iesaka Dz. Putnis, vēršot uzmanību uz iepriekš minētiem kurizoziem mikronodokļa likmes jomā – kaut arī lielie uznēmumi nodokļos maksā miljonus, pret apgrozījumu tas veido tikai 5 – 7%, kamēr mazajam biznesam šis līmenis tiek pacelts līdz 11% un vēlāk pat līdz 15%.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Pašreizējā situācija uz valsts ceļiem ir apmierinoša; daudzo negadījumu dēļ tiks sasaukta Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sanāksme, aģentūrai BNS pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

«Šajos grūtajos apstākļos situācija ir apmierinoša, bet pēdējās divās nedēļās diemžēl situācija uz ceļiem ir būtiski pasliktinājusies,» viņš sacīja.

Matīss un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis otrdien vienojušies, ka visiem atbildīgajiem dienestiem būs jāsniedz ziņojums par negadījumu cēloņiem un ceļu uzturēšanu CSDP 26.janvārī, kā arī uzdots dienestiem pievērst lielāku uzmanību ceļu uzturēšanai, tomēr, pēc Matīsa uzskata, katrs negadījums ir atsevišķi vērtējams.

«Situācijas sarežģītība, protams, ir laikapstākļi, kas ir mainīgi - ir plus grādi, mīnus grādi, sniegs uzsnieg, kūst, veidojas apledojums. Protams, ceļu dienests dara visu, lai apledojumu novērstu, bet arī autovadītājiem ir ļoti svarīgi izvēlēties ceļu stāvoklim atbilstošu braukšanu,» viņš klāstīja.

Naudas maksāšana ziņotājiem par trauksmes celšanu var ne tikai veicināt jauna rūpala attīstību valstī, bet arī vairot haosu

Ministru kabinetā svaigi parakstīts memorands, uz kura pamata tiks izstrādāts mehānisms, kas ļaus ziņotājiem jeb, modernāk sakot, trauksmes cēlējiem netraucēti ziņot par trūkumiem un nelikumībām gan valsts, gan privātajā sektorā. Netiek izslēgta pat iespēja, ka ziņotāji par šo savu rīcību varētu saņemt atlīdzību, ja tādējādi tikšot atgūta valsts nauda.

Pirmais jautājums uzreiz rodas – vai ir domāts gadījumus un personas, par kurām tiks ziņots, arī rūpīgi izmeklēt vai darbosies bēdīgi slavenais «VID princips»? VID principa gadījumā katram nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka viņš ir godīgs, nevis iestādei pirms vēršanās pret konkrēto subjektu ir jāpierāda, ka viņš ir negodīgs. Ja šo principu paplašina, tad ar jauno sūdzēšanās iniciatīvu, tēlaini runājot, var panākt tikai lielu brēku un mazu vilnu. Proti, gan mums presē, gan daudzās iestādēs, kur darbojas tā sauktie klientu apkalpošanas tālruņi, nākas saskarties ar īpašu zvanītāju kategoriju, kas, iespējams, vadoties pēc mēness fāzēm vai kādiem citiem tikai sev saprotamiem motīviem, regulāri zvana, stāsta un sūdzas par visneiedomājamākajām lietām. Ja tam vēl tagad pievienotu izredzes uz atlīdzību, tad motīvs zvanīt un pasūdzēties varētu rasties arī tad, ja ir pietrūcis naudiņas, piemēram, «polšam». Jau iepriekš skaidrs, ka reaģēšana uz šādām sūdzībām ir lieks laika un arī nodokļu maksātāju naudas patēriņš.

Ja pērn airBaltic pasažieru daļa lidostā Rīga veidoja 67%, tad šogad tas vairs ir tikai 61%, un lidostai labāk, ja sarūk atkarība no vienas lidsabiedrības, norāda lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš skaidro, ka pasažieru skaita kritumu, par ko ziņots iepriekš, lidostā Rīga lielā mērā rada tieši airBaltic, kas vasarā lēmis pārstrukturizēties, kamdēļ samazinājies nacionālās lidsabiedrības tranzītlidojumu skaits. Neliels pasažieru skaita samazinājums ir arī Czech Airlines.

Jau ziņots, ka maijā lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaita kritums bijis vēl lielāks nekā aprīlī – 11%, salīdzinot ar 2011. gadu. Kopumā maijā Rīgas lidostā apkalpoti nedaudz vairāk nekā 424 tūkst. pasažieru. Aprīlī pasažieru skaits Rīgā samazinājās par teju 9%. Tikmēr kaimiņvalstu lidostās, kurās gan apkalpoto pasažieru skaits līdz šim ir bijis krietni mazāks nekā Rīgā, aprīlī un maijā turpinājies pasažieru skaita pieaugums. Viļņā maijā pasažieru skaits audzis par 8,77% līdz 191 tūkst., bet aprīlī – par 39,42%, Tallinā aprīlī pasažieru skaits audzis par 28,3% līdz 192 tūkst., bet Kauņā – par 1,13% līdz 77 tūkstošiem.

Saldumu ražotājs Cadbury izgudrojis šokolādi, kas nekūst karstā gaisā, ziņo telegraph.co.uk.

Cadbury pārtikas zinātnieki Lielbritānijā apgalvo, ka jaunā piena šokolāde 40 grādu temperatūrā paliks cieta trīs stundas. Taču kompānija, kuru pirms diviem gadiem pārņēma amerikāņu pārtikas grupa Kraft, šo produktu pārdošot tikai siltās zemēs, piemēram, Indijā vai Brazīlijā, jo citviet neprognozē tai noietu.

Paceļoties līdz 7,06 metriem, ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils pārsniedzis kritisko septiņu metru atzīmi, pilsētā sākušas applūst zemākās vietas.

Kā vienas no patlaban apdraudētākajām vietām Daugavpils pilsētas domes civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskuls min mazdārziņus Nometņu ielas rajonā un Grīvas kapus.

Straujā ūdens līmeņa celšanās Daugavā pie Daugavpils ir saistīta ar ledus sastrēgumu, kas Daugavā izveidojies pie Vaikuļāniem Daugavpils novada Līksnas pagastā, skaidroja Ruskuls.

Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts, komentējot situāciju Vaikuļānos, atzīst, ka ledus sastrēgums pamazām sāk skaloties un ir cerības, ka tuvākajā laikā tas tiks pārrauts. Situāciju gan sarežģījot tas, ka Daugava lejpus Nīcgales joprojām nav atbrīvojusies no ledus.