Poligrāfijas uzņēmumam SIA Krauklītis otrdien pasludināts maksātnespējas process un par maksātnespējas administratori iecelta Liene Ābola, informē Lursoft.

SIA Krauklītis maksātnespējas procesa pieteikums Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā iesniegts 28. septembrī, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājas lapā. Maksātnespējas pieteikumā skaidrots, ka uzņēmums noteiktajā termiņā nav spējīgs nokārtot parādsaistības.

SIA Krauklītis ir parādā darbiniekiem vairāk nekā 13 tūkst. Ls, bet saistības pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veido vairāk nekā 103 tūkst. Ls.

Poligrāfijas uzņēmums dibināts 1991. gadā un pilnībā pieder Valdim Savickim, kas uzņēmumu iegādājās šogad.

Poligrāfijas uzņēmums Reneprint pēc apjomīgām investīcijām ražošanā kāpina apgrozījumu un vērš skatienu uz Krievijas tirgu.

Par to DB stāsta uzņēmuma izpilddirektors Juris Zauers. Triju gadu laikā apgrozījums kāpis septiņas reizes – no 0,72 milj. latu 2010. gadā līdz 6,02 milj. latu 2012. gadā –nodrošinājis SIA Reneprint iekļūšanu strauji augošu uzņēmumu topā Gazele, ko veido DB sadarbībā ar Lursoft.

SIA Reneprint ir daļa no Reneprint Poligrāfija grupas, kuras kopējais apgrozījums 2012. gadā sasniedz 13 milj. latu, kopā ar tajā ietilpstošo SIA Rene pluss. Pagājušajā gadā panākts arī 40% eksporta apjoma pieaugums. Uzņēmums ir optimistisks arī par šo gadu – plāno 30% apgrozījuma pieaugumu.

Pērn poligrāfijas nozares uzņēmumos investēti 15 miljoni latu; šogad apstiprināti projekti par sešiem miljoniem latu

Taču, visticamāk, kopējais investīciju apjoms nozarē būs divreiz lielāks. Līdz šim ieguldījumus veikuši SIA Preses nams Baltic, SIA Livonia Print, SIA Jelgavas tipogrāfija, SIA Talsu tipogrāfija u.c. «Investīcijas ir nozīmīgas, uzņēmumos ir jaunas, modernas iespiedmašīnas, grāmatu iesiešanas līnijas un cita jaudīga tehnika, kas liek cerēt, ka turpmāk būs labi un laikā izdarāmi pasūtījumi,» stāsta Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore.

Šobrīd provizoriskie dati par lielāko uzņēmumu darbību 2012. gadā vēl tiek apkopoti, taču, tā kā investīcijas lielākoties ir vērstas jaudu un tirgus apjomu palielināšanai, varētu būt sagaidāmas pozīciju maiņas lielāko nozares uzņēmumu sarakstā.

Poligrāfijas uzņēmums SIA McĀbols poligrāfija 24. martā svin savu dzimšanas dienu, ziņo Klientu Portfelis.

Pēdējo gadu laikā SIA McĀbols poligrāfija izdevies palielināt savu apgrozījumu no 149,7 tūkst. eiro (105,2 tūkst. Ls) 2008. gadā līdz 1,69 milj. eiro (1,19 milj. Ls) 2012. gadā. Tiesa, neņemot vērā aizpagājušā gada apgrozījumu, pēc trīs gadu pārtraukuma uzņēmums gadu atkal noslēdzis ar zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums, kurš nodarbojas ar brošūru, avīžu, bukletu, reklāmstendu, grāmatiņu, mapju, kartiņu, CD noformējumu u.c. lietu drukāšanu, savas pastāvēšanas laikā vairākkārtīgi mainījis savu nosaukumu. Laika posmā no dibināšanas brīža 1994. gadā līdz 2003. gada vidum tas bijis zināms kā SIA Mazāva, savukārt no 2003. gada jūnija līdz 2009. gada maijam, kad tas ieguva savu pašreizējo nosaukumu, poligrāfijas uzņēmums nesa SIA Repro Nova vārdu.

Latvijas poligrāfijas nozares uzņēmumu apgrozījums eksporta tirgū pieaudzis par ceturto daļu; neliela izaugsme ir arī pašmāju tirgū

Kopumā eksports nozarē veido vairāk nekā pusi no apgrozījuma – 60%. Pērn eksporta apgrozījuma pieaugums bija 25%. «Tie nav pagājušā gada panākumi – tas ir četru piecu gadu darba rezultāts,» teic Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore. Latvijas ražotājiem nav cerību ražot par zemākām cenām nekā Ķīnas vai Indijas poligrāfijas uzņēmumiem lētās produkcijas segmentā. Tāpēc vietējie uzņēmumi izvēlas strādāt ar mazākām tirāžām un augstu kvalitāti – grāmatas, mākslas albumi, dažādi ceļveži u.tml.

«Uz šo gadu skatāmies ļoti cerīgi. Pieauguma tempam vajadzētu saglabāties tādam pašam, kā līdz šim. Visi lielie ražotāji plāno attīstību – citu variantu pat nav,» teic I. Bečere.

A/s Liepājas papīrs pārdevusi savas kapitāldaļas Baltkrievijas uzņēmumā NTS Poligrafija.

«Tas nebija sasteigts lēmums,» db.lv apgalvoja a/s Liepājas papīrs akcionārs Jānis Vilnītis. Darījums sākts jau 2012.gada pavasarī un līgums parakstīts vasarā. Tagad lielākā daļa naudas par kapitāldaļām jau saņemta un to plānots ieguldīt jaunās ražošanas iekārtās Liepājas ražotnē. Darījuma summa saskaņā ar līguma noteikumiem netiek atklāta.

Iemesls pārdošanai ir mainīgā tirgus situācija. Kopš Baltkrievija ir vienotajā muitas ūnijā, tirgū sākusies Krievijas ražotāju ekspansija. «Ar tādām jaudām un ražošanas apjomiem agri vai vēlu kritīsies cenas un mūsu ražotnei zudīs rentabilitāte,» skaidro J. Vilnītis. Pēc viņa teiktā, bijuši iespējami divi risinājumi - ieguldīt un attīstīt Baltkrievijas uzņēmumu, līdz tas spētu ražot augstākas pievienotās vērtības produkciju, vai arī pārdot, kamēr vēl tā rentabilitāte ir augstākajā punktā. «Abos uzņēmumos - Baltkrievijā un Latvijā - mēs ieguldīt nespētu, tāpēc pieņēmām lēmumu pārdot kapitāldaļas,» norādīja uzņēmējs.

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

2013.gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 2,1%, liecina Centrālās statistikas dati.

Šis pieaugums gada izteiksmē ir nedaudz lēnāks nekā novembrī, kad izaugsme sasniedza 3,2%.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 1,9%, bet eksportētajai - par 2,3%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 4,2%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,7%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 19,3%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,6%. Lielākie cenu pieaugumi bija vērojami poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 11,5%), apģērbu ražošanā (par 2,3%), metālu ražošanā (par 1,5%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 1,4%).

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Apstrādes rūpniecības sniegums joprojām ir apbrīnojami veiksmīgs - novembrī ražošanas apjoms gada griezumā pieauga par 4,3%.

Tas būtu diezgan tīkams skaitlis pat pandēmijas neietekmētā gadā. Rūpniecības kopējais kāpums bija mazāks (+2,7%), bet laika apstākļu izraisītas siltuma ražošanas svārstības nevēsta par ekonomikas "dziļajām" patiesībām. Apstrādes rūpniecība auga arī salīdzinājumā ar oktobri (+1,4%).

Interesanti, ka apgrozījums novembrī gada griezumā auga vēl straujāk - par 7%, par spīti gandrīz nemainīgām (+0,4%) ražotāju cenām. Tātad uzņēmumi tukšo noliktavas, kas varētu būt pamudinājis tos decembrī ražot vēl vairāk. Lieliski audzis eksporta apgrozījums - par 9,6%. Kopējais apgrozījums ir jūtami audzis arī salīdzinājumā ar oktobri - par 2%.

Par to, ka ir cerības decembra datos redzēt līksmu gada noslēguma akordu, vēsta jaunākie rūpniecības noskaņojuma dati galvenajā eksporta tirgū. Eirozonas rūpniecības PMI indekss 2020.gada decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2018.gada maija jeb 55,2 punktus, pakāpjoties no 53,8 punktiem novembrī. Tulkojumā no skaitļu valodas šo līmeni var raksturot kā pusceļu starp stagnāciju (50) un eiforiju (60). Vācijas rūpniecība ir diezgan tuvu pēdējai (58,3), bet Francija iznāca no lejupslīdes zonas, indeksam pakāpjoties no 49,6 līdz 51,1.

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā poligrāfijas uzņēmumiem nav pamata sūdzēties par pasūtījumu trūkumu, bet daudz jādomā par izmaksu pieaugumu, vienlaikus meklējot iespējas un risinājumus, kā strādāt ražīgāk, produktīvāk un resursus taupošāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija poligrāfijas nozarē?

Tieši pēdējo gadu laikā nozarē ir notikušas būtiskas izmaiņas. Proti, līdz 2020. gadam, kad atnāca Covid-19 pandēmija, teju vai visu poligrāfijā nepieciešamo materiālu - papīra, krāsu, iespiedplašu utt. - cenas ik gadu saruka. Piemēram, avīžu papīrs maksāja 410 - 420 eiro par tonnu, savukārt šodien teju divas reizes dārgāk - 800 eiro par tonnu, un nav skaidrs, kādas cenas būs nākotnē. Savukārt, ja žurnālu papīrs maksāja 600 līdz 750 eiro par tonnu, tad pašlaik arī tas ir teju divas reizes dārgāks. Vēl vairāk - pašlaik ir papīra šķirnes, kuru iegādei ir noteiktas kvotas un ko brīvā tirgū nevar iegādāties tik, cik vēlas. Jārēķinās, ka papīra īpatsvars kopējās poligrāfijas izmaksās veido lauvas tiesu – 50%.

2012.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 0,4%, bet eksportētajai produkcijai - par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,9%), metālu ražošanā (par 3,7%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 2,4%), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošanā (par 1,4%).

Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējā ražotāju cenu līmenī bija cenu samazinājumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,4%) un poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 5,6%).

Gada laikā, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 2,2%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 2,9%, bet eksportētajai - par 1,2%.

Augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada pļaujas mēnesi apgrozījums apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,7%, tajā skaitā eksporta tirgus produkcijai par 7,8%, bet vietējā tirgū bija vērojams pieaugums par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākais apgrozījuma samazinājums, salīdzinot ar pērnā gada augustu, bija metālu ražošanas nozarē – par 82,2% un citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē – par 45,3%. Abām nozarēm krituma pamatā bija eksporta samazinājums.

Visstraujākais pieaugums bija tekstilrūpniecībā – par 22,7%, tajā skaitā vietējā tirgū par 31,4%. Savukārt vislielākais pieaugums vietējā tirgus produkcijai bija iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 32,5%, bet apgrozījuma kritums eksporta tirgos šis nozares kopējo izaugsmes rādītāju minimizējis līdz 12,6%.

Eksporta tirgos gada laikā vislielākais pieaugums bija dzērienu ražošanā, pieaugumam sasniedzot 19,1%, kā arī tekstilizstrādājumu ražošanā (+18%).

Kopumā banku kredītportfeļa noturīga izaugsme varētu atsākties vien tuvāko pāris gadu laikā, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā prognozē Latvijas Banka.

Centrālā banka paredz, ka nākotnē kreditēšanas dinamiku noteiks uzņēmumiem izsniegto kredītu attīstības tendences, bet mājsaimniecības joprojām atturēsies no jaunu kredītsaistību uzņemšanās, un to parāda līmenis pakāpeniski saruks. Lai gan kredītiestāžu kopējais kredītportfelis turpinās mazināties, atsevišķu lielāko kredītiestāžu pārstāvju izteikumi liecina, ka eksportējošie uzņēmumi, tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji varētu būt kredītspējīga auditorija.

Pērnā gada novembrī un decembrī palielinājās kredītieguldījumu atlikums mežsaimniecībā, atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (koksnes ražošanā un poligrāfijā), enerģētikā, ūdensapgādē, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, uzglabāšanā, informācijas un finanšu pakalpojumos.

Investējot iekārtās, poligrāfijas nozares uzņēmumi plāno vēl vairāk stiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos, izvērst darbību jaunās nišās, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Paredzēts, ka septembrī Poligrāfijas grupa Mūkusala (PGM) sāks izmantot jaunu žurnālu drukas iekārtu, kas ļaus dubultot ražošanas jaudu un būtiski palielināt uzņēmuma darbību eksporta tirgos, DB stāsta uzņēmuma pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Oskars Brenčs. Šobrīd notiek būvdarbi un darbinieku apmācība.

Jaunā drukas iekārtas iegāde uzņēmumam ir būtisks notikums, jau pirms vairākiem gadiem kompānijas vadība norādīja, ka tāda nepieciešama turpmākās attīstības nodrošināšanai. Kopējās investīcijas ir 5 milj. eiro, no kuriem daļu sedz ES, proti, projekts tiek īstenots Augstas pievienotās vērtības investīciju programmā. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 4,8 milj. eiro, attiecināmais struktūrfondu finansējums – vairāk nekā viens milj. eiro, attiecināmais valsts budžeta finansējums – 0,26 milj. eiro, liecina LIAA informācija. Kopumā uzņēmuma pastāvēšanas laikā investēti 17 milj. eiro, jaunās investīcijas ir liels izaicinājums, saka O. Brenčs.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pabeigusi projektu sākotnējo vērtēšanu Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu klasteriem. Izvērtējot iesniegumus, 13 projekti apstiprināti ar nosacījumu, un tajos plānotais kopējais ERAF finansējums pārsniedz 5,3 miljonus eiro, informē CFLA.

Atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām un nodibinājumiem par sadarbības tīkla jeb klastera veidošanu kādā no tautsaimniecības nozarēm CFLA izsludināja 16. maijā. Līdz projektu iesniegšanas termiņa beigām 18.jūlijā CFLA saņēma 17 projektu iesniegumus dažādās atsevišķās nozarēs (kokapstrāde, mašīnbūve un metālapstrāde, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, vieglā rūpniecība, papīra ražošana un poligrāfija, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (tūrisms), veselība un sociālā aprūpe, transports), bet 6 projektu iesniegumi bija plānoti starpnozaru sadarbības veicināšanai, veidojot starpnozaru klasterus.

Talsu tipogrāfija attīstībā ieguldījusi turpat ceturtdaļu miljona eiro.

Pirms desmit gadiem SIA "Talsu tipogrāfija" mainīja savu ražošanas virzienu, un nolēma koncentrēties uz kartona iepakojumu ražošanu. Īstenojot ilgtermiņa stratēģiju, uzņēmums savā attīstībā investējis gandrīz ceturtdaļu miljona eiro, iegādājoties poligrāfijas nozarē vienu no modernākajām iekārtām - pilnībā automatizētu iepakojuma izciršanas-izspiešanas iekārtu -, jaunu iekārtu pirmo paraugu konstrukcijas izgatavošanai un līmēšanas iekārtas papildinājumu sešstūru, četrstūru un citu sarežģītu konstrukciju līmēšanai.

Jaunās iekārtas no Ķīnas atceļoja janvārī. Tagad, pēc iekārtu uzstādīšanas un tipogrāfijas darbinieku apmācīšanas, iekārtas sāktas izmantot pasūtījumu sagatavošanai.

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Pēdējo dažu gadu laikā notiekošais ir mainījis poligrāfijas nozari, kurā par lielākajiem ieguvējiem tiek uzskatīti tie, kuri spējuši ātri pielāgoties situācijai, vienlaikus pašreizējos ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos neesot iespējams prognozēt pat tuvāko perspektīvu.

To liecina poligrāfijas nozarē strādājošo teiktais. Nozari ietekmējuši gan Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, gan loģistikas ķēžu pārrāvumi, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā, kuras dēļ neesot iespējams kaut cik reālistiski prognozēt nākotni. Vienlaikus būtiski pieaugušas papīra un energoresursu cenas, kā arī citu izmaksu kāpums piespiedis paaugstināt pakalpojumu cenas.

Sarežģīta situācija

“Viss ir ļoti sarežģīti,” situāciju komentē SIA Jelgavas Tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics. Viņš norāda, ka pašlaik tādas stabilitātes, kāda bija pirms trijiem – četriem gadiem, nav, visu ietekmē būtiska inflācija. Papīru uzņēmums iegādājas no Skandināvijas, Vācijas, Austrijas un Slovākijas ražotājiem. “Krievijas papīra īpatsvars nebija liels, un Jelgavas Tipogrāfija to neizmantoja,” uz jautājumu par sankcijām pakļautā Krievijas papīra ietekmi atbild M. Matrevics. Viņš atgādina, ka papīra ražošanā lielākie izmaksu posteņi ir celuloze un elektroenerģija (gāze), bet poligrāfijā tas ir papīrs. “Pērn rudenī papīra ražotāji, šķiet, netika līdzi straujajam elektroenerģijas cenas pieaugumam, un pārsteidzošā kārtā bija papīra ražotāji, kuriem bija vienošanās par konkrēta apjoma piegādi par noteiktu cenu (800 eiro/t), pirms nosūtīšanas tā tika būtiski paaugstināta ( līdz 1100 eiro/t) ar piebildi: gribat – pērciet, ja nevēlaties – pārdosim citiem,” atceras M. Matrevics. Viņš norāda, ka šāda situācija ietekmējusi visus.

Februārī, salīdzinot ar janvāri, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pazeminājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas samazinājās par 0,4%, bet eksportētajai produkcijai tās palika nemainīgā līmenī. Ietekmīgākais cenu samazinājums bija vērojams elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,2%), apģērbu ražošanā (par 4,7%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 5,2%) un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē (par 2,7%). Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu pieaugumam metālu ražošanā (par 3,0%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,7%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 1,3%, bet eksportētajai - par 2,1%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 4,5%) un koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošana (par 2,3%), bet lielāko pazeminošo ietekmi atstāja cenu samazinājums metālu ražošanā (par 5,2%).

No 2014. gada 1. janvāra dabas resursu nodoklis (DRN) būs jāmaksā arī par reklāmas izdevumiem un materiāliem.

To paredz Saeimas konceptuāli atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. Par likumprojektu balsoja 53 deputāti, bet 34 tautas kalpi bija pret.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinātais nodokļa apmērs ir 0,91 lats par kilogramu. Nodoklis tiktu piemērots gan uzlīmēm (ja tās nav daļa no iepakojuma sastāvdaļas un nesatur derīguma termiņu), gan skrejlapām, bukletiem, brošūrām, kas satur jebkāda veida reklāmu, gan arī ielūgumu kartiņām un pasākumu reklāmas plakātiem. Nozares pārstāvji iepriekš klāstīja, ka piedāvātais dabas resursu nodokļa apmērs reklāmas izdevumiem un materiāliem ir unikāls Eiropas Savienībā, turklāt draud ar cenu kāpumu 30-70% apmērā.

Šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 4,1%, tai skaitā vietējā tirgū – par 7,3%, bet eksports palika iepriekšējā mēneša līmenī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 26,7% (vietējā tirgū – pieaugums 2,1 reizes, bet eksportā samazinājums par 5,4%, no tā eirozonā – par 2,4% un ārpus eirozonas – par 8,2%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 14,4%% (vietējā tirgū – par 17,8%, eksportā - par 4,9%, no tā eirozonā – par 15,2% un ārpus eirozonas – par 1,6%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 6,2% (vietējā tirgū – pieaugums par 8,8%, bet eksportā samazinājums par 4%, no tā eirozonā – par 23,7% un ārpus eirozonas - par 0,9%).

Šī gada maijā, salīdzinot ar aprīli, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 4,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kritums bija gan vietējā tirgū par 3,7%, gan eksportā – par 5,5% (no tā eirozonā par 8,4% un ārpus eirozonas – par 3,8%).

Lielākais apgrozījuma samazinājums bija citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana), iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 24,2%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē – par 21,4%. Kritums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: kokapstrādē – par 6,3%, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas – par 2,7% un pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 0,1%.

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 4,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 28,4 % (palielinājies koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums un gāzes piegāde patērētājiem).

Salīdzinot ar pagājušā gada februāri, vislielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā par 34,8 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē par 24,7 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 17,4 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā par 15,7 %, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē un citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē. Ievērojams produkcijas izlaides kāpums bija arī apģērbu ražošanā par 13,9 % un dzērienu ražošanā par 10,4 %.