Atpūta

Ceļojuma apskats: Islande

Iesaka Ģirts Apsītis, akcionāru tiesību eksperts; sagatavojusi Linda Zalāne, 05.08.2016

Jaunākais izdevums

Šā gada Līgo svētku laikā Islandē pavadīju četras dienas. Ekstrēmo sporta veidu fotogrāfs Kriss Burkards jau sen bija mani ar savām Islandes dabas skatu un sērfotāju bildēm savaldzinājis, tāpēc ļoti vēlējos pats uz savas ādas izbaudīt šo dabas skarbumu un skaistumu. Pēdējos gados šī sala ir aizvien populārāks galamērķis neskartās un unikālās dabas dēļ, un nu ar AirBaltic tiešo reisu tas sasniedzams mums tik viegli kā vēl nekad.

Islande ir slavena ar to, ka laiks var krasi mainīties dažu minūšu laikā. No saulaina laika līdz brāzmām un negaisam. Tur ir ziemeļu vasara ar izteiktu uzsvaru uz mākoņiem un lietu. Ja izdodas pagozēties saulītē, tad var uzskatīt, ka ir paveicies. Ap Jāņiem gaisa temperatūra dienā turējās līdz divdesmit grādiem, kas atkarībā no kombinācijas ar intensīvo sauli, skarbo vēju vai stipro lietu uz latvieša ādas bija sajūtama brīžiem kā vasaras tveice, brīžiem kā rudens drēgnums.

Daba, daba un vēlreiz daba. Četras dienas salas izzināšanai ir pārlieku maz. Tur var dzīvot arī mēnesi, un būtu ko darīt. Liela daļa tūristu izbrauc populārāku maršrutu ar nosaukumu Zelta aplis, kas ietver dažus ūdenskritumus un geizerus, bet nedodas apskatīt visu salu. Piemēram, amerikāņi Islandi izmanto kā tranzīta un atpūtas punktu, lai dotos tālāk uz kontinentālo Eiropu. Viņi iekāpj zilajā lagūnā nopeldēties, un ar to arī viņu Islandes apmeklējums beidzas. Tikai maza daļa no kopējā tūristu skaita redz Islandi visā tās daudzveidībā.

Visu rakstu Ar SUP dēli starp aisbergiem lasiet 5. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem izaicinājumiem tehnoloģiju kompānijām ir neaizmirst par klientu un primāri fokusēties uz viņa vajadzībām, nevis tehnoloģiju, nezaudējot fokusu un savu vīziju.

Tā iesaka Islandē dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas Meniga mārketinga un biznesa attīstības vadītājs Johans Bragi Fjalldals (Jóhann Bragi Fjalldal). Kompānija galvenokārt sadarbojas ar bankām un piedāvā tām savus risinājumus, ko bankas integrē savos produktos. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 70 klientu dažādās valstīs, tostarp Santander un Commerz- bank. Meniga risinājumi sasniedz 50 miljonus tiešsaistes banku pakalpojumu lietotāju. Līdz šim uzņēmums piesaistījis 34,1 miljonu dolāru investīcijas. J. B. Fjalldals uzskata, ka desmit gadu laikā finanšu pārvaldība kļūs daudz vienkāršāka un to nodrošinās banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju sadarbība. Vairāk par izaicinājumiem darbā ar bankām, investīciju piesaisti un mazu valstu uzņēmumu priekšrocībām viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nasdaq" konsolidēs savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā, liecina pieejamā informācija. Proti, "Nasdaq" šodien paziņoja par "Nasdaq CSD Iceland" apvienošanos ar "Nasdaq CSD SE". Apvienotā uzņēmuma "Nasdaq CSD SE" galvenais birojs atradīšoties Latvijā, bet filiāles - Igaunijā, Lietuvā un Islandē.

Tādējādi "Nasdaq CSD" uzturēs četras vērtspapīru norēķinu sistēmas: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas. Katra no tām darbosies zem savas nacionālās jurisdikcijas. "Nasdaq CSD" ar operācijām saistītie procesi būs centralizēti, savukārt klientu apkalpošana tiks nodrošināta visās četrās valstīs tāpat kā līdz šim.

Pēc apvienošanās Islandes filiālei būšot iespējas izmantot "Nasdaq CSD" vērtspapīru norēķinu platformu un tiešās saiknes ar citiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropā. Vērtspapīru norēķinu platformas ieviešanu Islandes tirgos pilnībā paredzēts veikt š.g. 15. jūnijā. Tāpat "Nasdaq CSD" ir piešķirtas pilnvaras sniegt pakalpojumus Islandes vērtspapīru tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā ražo, bet vairs netirgo

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas reģistrētas SIA “Islande Hotel” valdē, liecina Lursoft informācija.

Līdzšinējais valdes loceklis Renārs Circenis atstājis uzņēmuma valdi, savukārt par jauno priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Andris Kalniņš.

SIA “Islande Hotel” valde turpina darbu divu amatpersonu sastāvā – bez Andra Kalniņa amatu uzņēmuma valdē ieņem arī valdes loceklis Oleg Polyakov.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka SIA “Islande Hotel” 2018.gadā apgrozīja 3,44 milj.EUR un nopelnīja 135,80 tūkst.EUR.

Pagājušajā gadā viesnīcas noslogojums palielinājies par 16,37%, kam galvenais iemesls ir ilggadējs darbs dažādās tūrisma izstādēs, kā arī plānveidīga rezervāciju segmentācija. Šie faktori 2018.gadā nesuši savu pienesumu viesnīcas noslogojumam un vidējai cenai. Papildus tam efektu devusi arī izdevumu optimizācija, kas galvenokārt notikusi uz darbinieku skaita optimizācijas un iepirkumu procedūru pārskatīšanas pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas uzņēmums SIA "Jaunzeltiņi" ir uzsācis kokmateriālu pārvadājumus uz Islandi.

Islande tradicionāli ir viens no Latvijas zāģmateriālu ražotāju noieta tirgiem, kur tos izmanto galvenokārt zivjrūpniecības produktu iepakojumam. Līdz ar regulāro pārvadājumu uzsākšanu no Rīgas ostas, Latvijas zāģmateriālu ražotājiem un tirgotājiem tiek piedāvāts jauns, efektīvs loģistikas ceļš, kas atvieglo pieeju nozīmīgam eksporta tirgum.

Regulāros kokmateriālu pārvadājumus nodrošina SIA "Jaunzeltiņi" sadarbībā ar Islandes partneri "Tandrabretti ehf". "Islandes refrižeratorkuģi aktīvās zvejas sezonas laikā veic regulāras zivju piegādes uz Baltijas jūras Austrumu krasta ostām. Lai kuģiem nebūtu jāatgriežas Islandē bez kravas, esam raduši iespēju šo maršrutu izmantot arī pretējā virzienā, proti, uz kuģiem uzkraujot un Islandē nogādājot Latvijas kokmateriālus. Tā Latvijas zāģmateriālu eksportētājiem varam radīt regulāru un izmaksu ziņā izdevīgu iespēju nogādāt savu eksportprodukciju pircējiem Islandē, savukārt Islandes pusei rodas iespēja zvejas sezonas laikā regulāri saņemt iepakojuma ražošanai nepieciešamās izejvielas par pieejamām cenām," norāda SIA "Jaunzeltiņi" valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islande no ceturtdienas ļaus iebraukt valstī visiem ceļotājiem, kam būs pierādījums, ka viņi ir vakcinēti pret Covid-19, pavēstīja Veselības ministrija.

Politika, kas kopš 20.janvāra ir spēkā attiecībā uz viesiem no Šengenas zonas, tagad tiks attiecināta uz pilnīgi visiem ceļotājiem neatkarīgi no tā, kas ir viņu izcelsmes valsts, otrdien norādīja ministrija.

Muitas pārstāvji akceptēs Šengenas valstu vakcinācijas sertifikātus un Pasaules Veselības organizācijas "dzeltenās kartes".

"Visi tie, kas ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, varēs ceļot uz Islandi," teikts paziņojumā, norādot, ka vakcinētajiem ceļotājiem nebūs uz robežas jāveic tests un jāievēro karantīna.

Alternatīvs risinājums paredz, ka ceļotāji var uzrādīt antivielu testa rezultātu, kas liecina par viņu agrāko inficēšanos.

Līdz ar šo lēmumu Islande kļuvusi par vienu no pirmajām Eiropas valstīm, kas savas robežas atver arī valstīm, kas nav Šengenas zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien, 10.oktobrī, pasludinājusi ka Latvijā bāzēto Islandes kapitāla aviokompāniju «PrimeraAir Nordic» par maksātnespējīgu, liecina «Firmas.lv» pieejamā informācija.

Par maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vents Lamsteris.

«PrimeraAir Nordic» pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniedza pagājušā nedēļā. Tiesa pieteikumu vērtēja rakstveida procesā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Primera Air» finanšu problēmu dēļ no 1.oktobra pārtraukusi reisus.

«Ši ir skumja diena visiem »Primera Air« darbiniekiem un pasažieriem. Pēdējo mēnešu laikā kompānija neatlaidīgi centās nodrošināt ilgtermiņa finansējumu lidsabiedrībai. Nespējot vienoties ar mūsu banku par īstermiņa finansējumu, mums nebija citas iespējas kā iesniegt bankrota pieteikumu,» atzina «Primera Air».

Aviokompānijā skaidroja, ka «pēdējos divos gados vairāki neparedzēti neveiksmīgi notikumi būtiski ietekmēja »Primera Air« finanšu stāvokli. 2017.gadā uzņēmums bija spiests pārtraukt izmantot vienu lidmašīnu nopietnu korozijas problēmu dēļ un bija spiests segt visas atjaunošanas izmaksas, tādēļ ciešot vairāk nekā desmit miljonu eiro zaudējumus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Islande lidostā veiks Covid-19 testus, tā ļaujot izvairīties no karantīnas

LETA--AFP, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islande, kas ir veiksmīgi pakļāvusi kontrolei Covid-19 uzliesmojumu un proporcionāli iedzīvotāju skaitam veikusi vairāk testu nekā citas pasaules valstis, pavēstīja, ka plāno piedāvāt Covid-19 testus ielidojošajiem pasažieriem, šādā ceļā ļaujot viņiem izvairīties no 14 dienu karantīnas.

Apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits Islandē ir 1801, desmit sasirgušie aizgājuši no dzīves. Maijā apstiprināti vien trīs inficēšanās gadījumi.

Valdība pavēstīja, ka tā piedāvās testus pasažieriem, kas ielidos Keflavīkas lidostā, kas ir valsts vienīgā starptautiskā lidosta, vēlākais no 15.jūnija, un ka sākotnēji testus apmaksās valdība.

Valdība skaidroja, ka šobrīd vēl strādā pie risinājuma detaļām, tomēr norādīja, ka ceļotājiem vēlāk testu izmaksas būs jāatmaksā.

Kad ieceļojušie būs nodevuši paraugus testam, viņi varēs doties uz savām viesnīcām vai mājām. Ja testa rezultāts, kas būs pieejams tajā pat dienā, būs pozitīvs, viņiem karantīnā būs jāpavada vismaz 14 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas LED gaismekļu ražotājs “Vizulo” ir uzstādījis jau vairāk kā 25 000 gaismekļu Islandes pašvaldībās aptuveni 7,5 miljonu vērtībā, informē uzņēmums.

“Vizulo” nodrošina izdevīgāko risinājumu 10 gadu periodam, kurā ņemts vērā ne vien elektrības patēriņš un īpaša gaismekļu konfigurācijas spēja, piemēram, neapžilbināt satiksmes dalībniekus, bet arī iespēja mākslīgajā apgaismojumā redzēt priekšmetus reālās krāsās, kādas var redzēt saules gaismā.

“Vizulo” valdes loceklis Jānis Zeltiņš skaidro: “Islandē konkursi tiek veidoti, primāri domājot par iedzīvotāju labsajūtu, piemēram, lai ārpus telpām uzstādītais apgaismojums nespīdētu iekšā māju logos, neapžilbinātu gājējus, autobraucējus, velosipēdistus. Tā kā Islandē bieži ir nomācies laiks un piecus mēnešus gadā šajā valstī ir polārā nakts, kvalitatīvs ieluapgaismojums ir jo īpaši svarīgs. Viens no konkursu vērtēšanas kritērijiem ir tas, lai izvēlētās apgaismojuma diodes precīzi atveidotu krāsas (salīdzinot ar dabisko gaismu) it visam ne tikai ārā, bet arī iekštelpās. Tādēļ svarīgs nosacījums ir gaismekļu augstais krāsu atveidošanas indekss (Color Rendering Index – CRI). Tādejādi tiek panākts, ka konkursos var piedalīties tikai uzņēmumi ar gaismekļiem, kuriem ir augstvērtīgas diodes.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islandē uz dienvidiem no galvaspilsētas Reikjavīkas pirmdienas vakarā sākās vulkāna izvirdums, kas šodien plešas plašumā, radot zemē četrus kilometrus garu ugunīgu plaisu.

"Izvirdums sācies Reikjanesas pussalā. To var redzēt tīkla kamerās, un šķiet, ka tas ir tuvu Hagafellai" - pilsētai uz dienvidiem no Reikjavīkas, sākotnēji ziņoja Islandes Meteoroloģiskais birojs.

Izvirdums sākās ap plkst.22.17 (plkst.00.17 otrdien pēc Latvijas laika) pēc vairākām nelielām zemestrīcēm, kuras bija notikušas ap plkst.21 (plkst.23 pēc Latvijas laika).

Islande ir bijusi paaugstinātas trauksmes stāvoklī, gaidot potenciālu vulkāna izvirdumu pēc intensīvas seismiskās aktivitātes novembrī.

Salas dienvidrietumos esošajā Reikjanesas pussalā tika reģistrētas tūkstošiem nelielu zemestrīču. 11.novembrī tika evakuēti apmēram 4000 iedzīvotāji no zvejas ostas pilsētas Grindavīkas, kas atrodas aptuveni 40 kilometrus no galvaspilsētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijā decembrī astotais mazākais automašīnu reģistrācijas kāpums Eiropā

LETA, 17.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu automašīnu reģistrācija Latvijā pērn decembrī palielinājās par 7,9%, kas ir astotais mazākais pieaugums Eiropā, teikts Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākajā ziņojumā.

Decembrī Latvijā reģistrētas 1144 jaunas automašīnas, salīdzinot ar 1060 jaunām automašīnām 2015.gada attiecīgajā mēnesī.

Ziņojumā apkopoti dati par visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, izņemot Maltu. Ziņojumā pieejama informācija arī par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm - Šveici, Norvēģiju un Islandi.

Automašīnu reģistrācija palielinājās visās ziņojumā ietvertajās valstīs, izņemot Kiprā, Grieķijā, Nīderlandē, Lielbritānijā un Islandē.

Straujākais automašīnu reģistrācijas apjoma kāpums no visām ziņojumā iekļautajām valstīm decembrī reģistrēts Horvātijā - par 82,4%, Ungārijā - par 37,4%, Portugālē - par 29,3% un Īrijā - par 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētā aviokompānija Primera Air šī gada pirmajos astoņos mēnešos apkalpojusi 700,8 tūkstošus pasažieru, kas ir par 23,4% vairāk salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn. Saskaņā ar prognozēm līdz 2017. gada beigām pārvadāto pasažieru skaits pārsniegs vienu miljonu, informē avikompānijas pārstāvji.

Turpinot iepriekšējo gadu augšupeju, uzņēmuma kopējie ienākumi šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieauguši par 16,3% un palielinājušies arī kompānijas ieņēmumi uz vienu sēdvietas kilometru (RASK) par 12,1%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn. Savukārt ieņēmumi no pasažieru iegādātajiem papildu produktiem un pakalpojumiem pieauguši par 3,11%, sasniedzot ļoti labu rādītāju – 9,36 miljonus eiro.

«Mēs esam lepni un gandarīti par izcilajiem mūsu aviokompānijas finanšu rādītājiem un pārvadāto pasažieru skaitu pieaugumu. Mūsu pieņemtie lēmumi un 2016. gadā uzsāktie projekti uzrāda lieliskus rezultātus: esam uzlabojuši savu piedāvājumu, ieviešot biļešu klases Eiropas lidojumiem, slēdzām nerentablus maršrutus un fokusējamies uz pieprasītāko lidojumu attīstīšanu. Esam spējuši palielināt arī lidmašīnu piepildījumu un tagad varam priecāties par izciliem rādītājiem – mūsu lidmašīnās vidējais vietu piepildījums gadā sasniedzis 87%,» skaidro Primera Air komercdirektore un viceprezidente Anastasija Višņakova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

ACEA: Latvijā martā piektais straujākais automašīnu reģistrācijas kāpums Eiropā

LETA, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu automašīnu reģistrācija Latvijā šā gada martā palielinājās par 25,5%, kas ir piektais straujākais pieaugums Eiropā, teikts Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākajā ziņojumā.

Martā Latvijā reģistrētas 1548 jaunas automašīnas, salīdzinot ar 1233 jaunām automašīnām pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Ziņojumā apkopoti dati par visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, izņemot Maltu. Ziņojumā pieejama informācija arī par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm - Šveici, Norvēģiju un Islandi.

Automašīnu reģistrācija palielinājās visās ziņojumā ietvertajās valstīs, izņemot Dānijā, Grieķijā, Spānijā, Norvēģijā, Šveicē un Vācijā.

Straujākais automašīnu reģistrācijas apjoma kāpums no visām ziņojumā iekļautajām valstīm martā reģistrēts Kiprā - par 37,1%, Islandē - par 36,9%, Portugālē - par 31,8% un Lietuvā - par 28,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvija pērn bijusi viena no trim Eiropas valstīm, kur samazinājusies jaunu komercauto reģistrācija

LETA, 25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn bijusi viena no trim valstīm Eiropā, kur salīdzinājumā ar 2015.gadu samazinājusies jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācija, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) trešdien publicētie dati.

Latvijā pērn reģistrēti 3986 jauni komerciālie transportlīdzekļi, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2015.gada janvārī-decembrī. No 30 ACEA aplūkotajām Eiropas valstīm jaunu komercauto reģistrācijas samazinājums pērn gada izteiksmē reģistrēts vēl tikai Šveicē (-2,4%) un Grieķijā (-1,7%).

Savukārt pārējās 27 valstīs, par kurām datus apkopo ACEA, pērn reģistrēja vairāk jaunu komerciālo transportlīdzekļu nekā 2015.gadā.

Vislielākais jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas pieaugums pērn gada izteiksmē bija Itālijā (+49,9%), Lietuvā (+47%), Islandē (+43,2%), Slovēnijā (+31,7%) un Kiprā (+28,6%).

Lietuvā pērn tika reģistrēti 9060 jauni komerciālie transportlīdzekļi, bet Igaunijā pērn reģistrēja 4972 komerciālos transportlīdzekļus, kas bija par 8,7% vairāk nekā 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Islande – no zvejnieka līdz baņķierim un pelēkajiem sarakstiem

Jānis Šķupelis, 14.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Finanšu darījumu darba grupa (FATF), kas seko līdzi valstu progresam cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, oktobrī Islandi kopā ar Mongoliju un Zimbabvi pievienoja tā saucamajam pelēkajam sarakstam, kurā vēl atrodas tādas valstis kā Botsvāna un Sīrija. Tiek runāts, ka šajā sarakstā Islandi esot vēlējušās redzēt gan ASV, gan Apvienotā Karaliste.

Proti, tās ar Islandes precedentu gribējušas pasaulei demonstrēt, ka cīņa ar naudas atmazgāšanu ir ļoti nopietna.

Islandes nonākšana līdz banku kraham bija līdzīga daudziem citiem trekno gadu stāstiem, kad lēta aizņemšanās noveda pie neaptverama spekulāciju burbuļa. Proti, geizeru salas iedzīvotāji bez īpašas kaulēšanās gan spekulēja ar nekustamajiem īpašumiem savā dzimtenē, gan bija izslavēti riskanto aktīvu pircēji ārpus valsts robežām. Dažkārt dzirdams salīdzinājums – ja ASV un Eiropa no vieglās naudas bija piedzērusies, tad Islande, kuras zvejnieki pārkvalificējās par baņķieriem, bija ballītes dalībniece, kura bezfilmā kaut kur planēja apkārt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

ACEA: Latvijā janvārī-februārī jaunu auto reģistrācijas kāpums bijis 11.lielākais Eiropā

LETA, 16.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums šā gada pirmajos divos mēnešos mēnesī salīdzinājumā ar janvāri-februāri pērn bija 11.lielākais 30 Eiropas valstu vidū, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem šogad janvārī-februārī mūsu valstī reģistrēja 2622 jaunas vieglās automašīnas, kas bija par 12,2% vairāk nekā 2016.gada pirmajos divos mēnešos. Tāds pats pieaugums gada izteiksmē reģistrēts arī Čehijā.

Lielāks nekā Latvijā jauno vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums Eiropā janvārī-februārī gada izteiksmē bijis Rumānijā (+40,9%), Grieķijā (+29,3%), Nīderlandē (22,2%), Dānijā (+18,4%), Ungārijā (+18,2%), Lietuvā un Polijā (abās valstīs +16,9%), Slovēnijā (+14,8%), Kiprā un Horvātijā (abās valstīs +14,5%), Islandē (+14%) un Bulgārijā (+13,7%).

Lietuvā janvārī-februārī tika pārdota 3471 jauna vieglā pasažieru automašīna, bet Igaunijā pārdošanas apmērs sasniedza 3637 spēkratus, kas bija par 6,8% vairāk nekā šajā laika posmā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ieviešot tiešo saikni starp Nasdaq CSD un Clearstream, padara vienkāršāku piekļuvi Baltijas biržām

Žanete Hāka, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2. decembra ir nodibinātas korespondējošās attiecības starp Nasdaq CSD un Vācijas centrālo vērtspapīru depozitāriju (CSD) Clearstream Banking AG.

Abu depozitāriju tiešā sadarbība atvieglos pārrobežu norēķinus Eiropas vienotajā vērtspapīru norēķinu platformā TARGET2-Vērtspapīriem (T2S), nodrošinot ārvalstu investoriem vienkāršāku un efektīvāku piekļuvi Baltijas vērtspapīru tirgum.

Clearstream klientiem tiks nodrošināts vienots piekļuves punkts vērtspapīriem, kas emitēti Nasdaq CSD, darbojoties no savas mītnes valsts. Tas sekmēs ieguldījumus Baltijas vērtspapīru tirgū un to likviditāti, un ļaus norēķināties par Baltijas vērtspapīriem centrālajā bankā, kā arī sniegs jaunus tehniskās piekļuves risinājumus ar saskaņotiem standartiem.

“Tiešās korespondējošās attiecības starp abiem depozitārijiem ir nozīmīgs pienesums vienkāršākai piekļuvei pārrobežu vērtspapīru darījumu norēķiniem Baltijā, reaģējot uz klientu pieprasījumu augošajā tirgū. Starptautiskajiem investoriem tas paver plašu logu uz kapitāla tirgu Baltijā, veicinot investīcijas reģionā,” saka Indars Aščuks, Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PrimeraAir pēc biroja pārcelšanas uz Rīgu: Mūsu pieredzei, iespējams, sekos arī citi

Līva Melbārzde, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administrācijas un vairāku departamentu pārcelšana uz Rīgu būtiski uzlabojusi Islandē dibinātas aviokompānijas rezultātus

To intervijā DB atzīst PrimeraAir viceprezidente Anastasija Višņakova, piebilstot, ka gūtā pieredze apliecina – Latvija var eksportēt intelektu, savu iedzīvotāju darbaspēju un know-how, un, ja tā vēl mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad kļūtu citu valstu uzņēmumiem pat ļoti pievilcīga.

Fragments no intervijas:

Kāpēc jūs savu biroju izlēmāt pārcelt uz Rīgu?

Rīgā saņēmām sertifikātu 2014. gada vasarā, un 2015. gadā savas funkcijas sāka pilnvērtīgi veikt PrimeraAir administratīvais (tostarp IT), operatīvais, finanšu un komercdepartaments. Līdz tam kompānijas dažādas funkcijas bija diezgan sadrumstalotas pa vairākām valstīm, taču, secinot, ka finanšu rādītāji nav tie labākie, tika pieņemts stratēģisks lēmums izveidot vienu biroju, no kura notiktu visa kompānijas vadība neatkarīgi no tā, no kurienes lidojam. Izvērtētas vairākas valstis, tostarp arī Polija un Lietuva. Rīgai par labu bija ģeogrāfiskā pozīcija, piemēram, no šejienes aizlidot uz Kopenhāgenu vai Stokholmu ir daudz ātrāk nekā no Islandes, un to var izdarīt vienas dienas laikā un pavadīt tur uz vietas veselu darbadienu. Pozitīvs faktors Latvijā bija arī spēcīgs vietējais aviopārvadātājs, līdz ar to guvām virsroku pār Lietuvu, kam, iespējams, ir labāks nodokļu režīms, bet nav tik labu aviosavienojumu – tas ir svarīgi, jo ceļot sanāk ļoti daudz. Nenoliedzami, uzturēt biroju Islandē vai Skandināvijā ir daudz dārgāk nekā šeit, līdz ar to tas arī bija viens no argumentiem. Tā kā vairākām aviokompānijām šeit jau bija savi administratīvie ofisi – gan airBaltic, gan Smartlynx, gan Norwegian, tad šeit ir pieejami pietiekami daudzi aviācijas speciālisti, kas ir gana liels retums. Rīga, protams, vadībai un īpašniekam patika arī kā pilsēta, kura ir ērta un viss ir tuvu sasniedzams. Zinu - publiskajā telpā nereti tiek apspriests, ka Latvijā nav pietiekami laba vide biznesa attīstībai, bet es teiktu, ka jāskatās, ar ko salīdzina. Latvijā biznesu nav sarežģītāk vai grūtāk veidot kā Skandināvijā. Mūsu kompānijas vadītājs ir teicis labus vārdus gan par Civilās aviācijas aģentūru, gan Satiksmes ministriju, kur cilvēki ir bijuši atvērti un palīdzēt (atrast risinājumu) gatavi. Jā, Latvija ir varbūt pārāk birokrātiska valsts, un dažreiz liekas, ka varētu neprasīt neskaitāmas reizes dokumentāli apliecināt vienas un tās pašas lietas, bet kopumā mums šeit kompāniju izdevās nodibināt pietiekami īsā laikā un arī diezgan viegli. Tomēr jāsaka, ka ne visi līdz tam PrimeraAir strādājušie cilvēki bija sajūsmā par pārcelšanos uz Rīgu. Dzirdējām daudz kritikas. Uz Austrumeiropu skatījās nievājoši, arī uz mani un manu komandu, jo mentalitāte, darbaspējas un ambīcijas ārkārtīgi atšķiras. Tas bija saistīts arī ar nepopulāriem lēmumiem, ko nācās šeit pieņemt. Ne visi skandināvu kolēģi varēja izturēt jaunu darba tempu: pie mums Latvijā cilvēki ir pieraduši daudz strādāt un ir ļoti darbaspējīgi. Skandināvijā darbinieki ir nedaudz iegrimuši sociālismā un paļāvībā uz valsti. Ja četros beidzas darbalaiks, jau trīs minūtes pirms četriem tiek nolikta pildspalva, un tad jau pēc tevis var kaut zāle neaugt. Mūsējie savukārt strādās, kamēr būs pabeigts, – ļoti atšķirīgas ambīcijas. Vēl kāds piemērs: aviācijā jūlijs ir ļoti intensīva darba mēnesis - visvairāk reisu, visvairāk pasažieru, bet Skandināvijā ir kompānijas, kur visa vadība šajā laikā var atļauties aiziet uz trim, četrām nedēļām atvaļinājumā. Neatceros nevienu kompāniju Latvijā, kur visa vadība aizietu kaut vai uz divām nedēļām atvaļinājumā (it īpaši «karstajā» sezonā), arī valsts kompānijās ne, bet tur tas notiek arī privātās kompānijās, tāpēc arī uz mums skatījās kā uz trakiem. Taču tagad jau esam saņēmuši zvanus no citām aviokompānijām, kas grib atbraukt pie mums pieredzes apmaiņā, lai redzētu, kā mums izdevās sasniegt tik labus rezultātus. Redzu, ka Latvija var eksportēt intelektu, darbaspējas un know-how, un, ja mēs mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad citu traucēkļu nebūtu. Otrā Kipra gluži nebūs, bet iespējams, ka mūsu (un daudzu citu kompāniju) pieredzei sekos arī citi. Pie tā vajag strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas biznesu no iznīcības izglāba Eiropas Savienība

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētā aviokompānija PrimeraAir nākamgad atklās lidojumus no Rīgas savā populārākajā maršrutā - uz Malagu, informē kompānijas pārstāvji.

Uzņēmuma straujā izaugsme un aviācijas tūrisma tendences reģionā mudinājusi aviokompāniju sākt lidojumus no Rīgas uz populāro atpūtas reģionu Kosta del Sol Malagā, Spānijā. Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā 2018.gada vasaras sezonā, izmantojot Boeing 737-800 Next-Gen ar 189 vietu ietilpību.

«Atvērt lidojumu no Latvijas mums ir būtisks solis un gaidīts lēmums jau kopš brīža, kad uz Latviju tika pārnesta galvenā mītne. Mūsu izmaksu bāze ļauj konkurēt ar tādiem aviopārvadātājiem kā Norwegian, Ryanair, Vueling un citiem. Latvijā varēsim piedāvāt ļoti konkurētspējīgu produktu gan individuāliem ceļotājiem, gan arī tūrisma aģentūrām,» komentē PrimeraAir komercdirektore un vice-prezidente Anastasija Višņakova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 190 000 eiro, Ērgļos plānots būvēt "Glamp Camp" viesu mājas, informē projekta un idejas autors SIA "Ragnar Distribution" dibinātājs Renārs Indriksons.

Projekta īstenošana uzsākta šī gada oktobrī, investoru piesaiste joprojām turpinās un kopumā plānots uzstādīt ne vairāk kā 10 viesu mājas. Projekta atklāšana iecerēta 2021. gada aprīlī.

Ideja glempingam radusies nesen, process aizsācies 2020.gada janvārī, kad likti pamati R.Indriksona pirmajam internacionālajam projektam "Glamp Camp" Īslandē.

Projekta nosacījumi ir šādi – tiek piesaistīts zemes īpašnieks, investors, vienas potenciālas glemp mājas īpašnieks un glempinga realizācijas nodrošinātājs – trīs ieinteresētas puses, viena glempinga stacija. Pēc sākotnējā plāna šādi būtu veidotas vairākas glempinga stacijas Īslandē, Latvijā, Itālijā, Anglijā, taču 2020.gada ekonomiskie un brīvas ceļošanas apstākļi dramatiski mainījās un martā iesāktie darbi tika apturēti uz nenoteiktu laiku. Nonākot atpakaļ vietējos tirgus apstākļos, R.Indriksons ar komandu uzsāka meklēt labvēlīgus glempinga realizācijas apstākļus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs pandēmijas ietekme uz pasaules ritmu bijusi vairāk nekā milzīga. Dažādas sekas no šīs desmitgades sākuma procesiem, visticamāk, jutīsim vēl ilgi – vai tas būtu apzināti vai neapzināti.

Šajā laikā savu uznācienu piedzīvo ne tikai strādāšana no mājām vai no jebkuras citas vietas, kas ļauj veikt kādus aktuālos pienākumus. Īstena revolūcija var skart tradicionālo gluži jau kā akmenī iecirsto piecu dienu darba nedēļu.

Rietumu pasaulē vērojamas visai aktīvas diskusijas par to, ka šo darba nedēļu vajadzētu saīsināt par vienu dienu, kas, iespējams, nemaz nerezultētos ar būtisku darba efektivitātes kritumu.

Darba laika obligāta saīsināšana torpedēs daudzus sektorus  

Eiropā arvien populārāka kļūst ideja par to, lai darbiniekiem samazinātu darba laiku...

Šajā ziņā svaigākās vēsmas nākušas no Islandes, lai gan šādi eksperimenti dažādās vietās veikti arī citur un arī agrāk. Tur cilvēkiem, kas piedalījās publiskā sektora saīsinātās darba nedēļas (35–36 stundu šādas nedēļas) eksperimentā no 2015. līdz 2019. gadam, par šo darbu tika samaksāts tieši tāpat kā tiem censoņiem, kas strādāja pilnu darba nedēļu (40 stundas). Rezultātā saprotams, ka daudzi strādājošie izvēlējās labāk strādāt mazāk stundu. Secināts, ka šādu darbinieku produktivitāte esot palikusi iepriekšējā apmērā vai pat daudzos gadījumos pieaugusi, ziņo Islandes pētnieki. Pieejamā informācija liecina, ka nu Islandē korekcijas skārušas lielu daļu darba līgumu, kur faktiski par mazāk nostrādātām stundām tiek paredzēts tāds pats atalgojums kā agrāk par pilnu slodzi.

Islande nebūt nav vienīgā vieta, kur tiek pētīta un pamatā ierobežotās grupās praktizēta četru dienu darba nedēļa vai kāda cita būtiska darba ritma maiņa, piemēram, mazāk nekā astoņu stundu darba diena par to pašu agrāko samaksu. Šādas vēsmas nekāds retums nav pārējā Ziemeļeiropā, kur, piemēram, Somijas valdības vadītāja pieķerta izteikumos, ka būtu vērts ieskatīties četru darba dienu nedēļas jautājumā. Šāds eksperiments tiek veikts arī Spānijā. Arī Jaunzēlandē patēriņa preču milzis Unilever saviem darbiniekiem ļāvis savu nostrādāto stundu skaitu cirpt par piekto daļu, turklāt šis process neatstāj ietekmi uz saņemto atalgojumu. Par saīsinātu darba nedēļu domā pat Japāna.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemītis: Aizvien pastāv liels risks Latvijai iekļūt Moneyval pelēkajā sarakstā

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī gaidāms Moneyval ziņojums, un aizvien pastāv liels risks, ka Latvija tiek iekļauta pelēkajā sarakstā, tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Konferences laikā izskanēja prognozes, ka nākamajā gadā kreditēšanas apjomi varētu būt lielāki, taču M. Zemītis uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka jau šobrīd Latvijas bankās ir grūti atvērt kontus, cerības uz kreditēšanas apjomu pieaugumu ir tikai gadījumā, ja Moneyval sniedz pozitīvu atzinumu.

"Ja pat Islande pelēkajā sarakstā tiek ielikta par veciem grēkiem, tad arī ar Latviju var notikt dažādi," viņš raizējas. Pēc M. Zemīša domām, riski ir ļoti lieli, un, ja negatīvais scenārijs realizējas, tad pozitīvie signāli, par ko patlaban runājam, var tikt nullificēti. Nesen viņš viesojies Serbijā, kura iekļauta šajā sarakstā, un novērojis, ka valstī strādājošajiem uzņēmumiem kredītu procentu likmes ir ļoti nepatīkamas.

Komentāri

Pievienot komentāru