Cer atjaunot linkopību Latvijā

Ražošana
2011. gada 1. jūnijs 09:36

Līdz 2013.gadam ar liniem būtu jāapsēj vismaz 1000 hektāru, jo tas ļautu cerēt uz linkopības atdzimšanu Latvijā, sacīja Rēzeknes linu pārstrādes fabrikas SIA Baltiks East valdes priekšsēdētājs Valērijs Šindlers un biedrības Linu un kaņepju pārstrādes klasteris biroja vadītāja Ilga Vjakse.

Šogad jau ir apsētas eksperimentālās platības, kā arī plānots sākt linu audzēšanas izpētes projektus. Nākamgad paredzēts ar liniem apsēt vismaz 500 hektārus.

«Linu šķiedru tagad pārsvarā importējam no Baltkrievijas un no Francijas un Beļģijas. Tas patiešām notiek tāpēc, ka Latgalē linus gandrīz vairs neaudzē. Kādreiz šis reģions ieņēma nozīmīgu vietu linu audzēšanā pasaulē, bet tas viss pazuda, jo, pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija apņēmās likvidēt nacionālās subsīdijas,» intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja Šindlers.

Vjakse piebilda, ka ap 2008.gadu ļoti strauji samazinājās gan linu, gan kaņepju audzēšanas platības, jo zemnieki domāja tā - ja man nav subsīdiju, tad es neaudzēšu.

«Protams, ir vēl daži entuziasti, kas turpina audzēt eļļas linus, iegūstot sēklu, no kuras tiek ražota eļļa gan pārtikai, gan medicīnas vajadzībām, gan krāsu un laku ražošanai. Biedrības Linu un kaņepju pārstrādes klasteris biedri ir ieinteresētās personas - linu un kaņepju pārstrādes uzņēmumi. Biedrību nodibinājām 2009.gada februārī ar mērķi nepieļaut galīgu nozares sabrukumu. Aktīvāku darbību sākām 2010.gadā, apkopojot visas mūsu iespējas, ko varētu darīt,» sacīja Vjakse.

Viņa skaidroja, ka pirmo projektu biedrība iesniegusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmā, un projekts paredz veikt pētījumu dabīgo šķiedraugu nozares atjaunošanā Latgalē un Pleskavas (Krievijā) reģionā.

«Patlaban šis projekts ir izvērtēšanā, un uz jūlija beigām gaidām rezultātu. Ļoti ceram, ka projekts tiks atbalstīts un varēsim sākt strādāt. Projektā būs pārstāvētas gan linu, gan kaņepju audzēšanas nozares, un tas paredz pārrobežu sadarbību ar Pleskavas Lauksaimniecības zinātniski pētniecisko institūtu. Plānotais projekta budžets ir 310 208 eiro (217 146 lati),» sacīja Vjakse.

«Esam sākuši virkni pasākumu, lai linkopību Latgalē varētu atjaunot. Protams, augot kviešu un rapšu cenām, pieaug konkurence par zemes platību izmantošanu, un zemnieki domā, ar ko tās būtu visizdevīgāk apsēt. Tāpēc zemniekiem ar praktiskiem piemēriem ir jāpierāda linu audzēšanas ekonomiskais izdevīgums. Esam pārņēmuši no Rietumiem dažus tehnoloģiskos paņēmienus, tāpēc domāju, ka izdosies zemniekiem pierādīt, ka varam novērst tā saucamos klimatiskos riskus, vienkāršot linu novākšanas tehnoloģiju, tādā veidā samazinot izdevumus,» piebilda Šindlers.

Viņš norādīja, ka kopā ar Latvijas Hipotēku un zemes banku šogad jau tiek realizēts pilotprojekts vietējo linu audzēšanā, bet nākamgad ir plāns ar liniem apsēt 500 hektārus.

«Jau šogad ar liniem ir apsētas platības gan bijušajā Krāslavas, gan Preiļu, gan Rēzeknes rajonā, kopumā aptuveni 52 hektāri,» sacīja Vjakse.

Biedrībā Linu un kaņepju pārstrādes klasteris apvienojušies Rēzeknes linu fabrika SIA Baltiks East, Preiļu linu fabrika SIA Sakura, Krāslavas linu fabrika SIA Zalers un Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs.

Linkopība Latvijā ir viena no senākajām nozarēm un agrāk linus audzēja visā Latvijas teritorijā. 1938.gadā lini Latvijā bija iesēti 63 500 hektāru platībā un linšķiedras pārstrādes rezultātā tika iegūtas 215 000 tonnas produkcijas. Linu eksporta ziņā Latvija ieņēma 2.vietu pasaulē pēc Padomju Savienības.

SIA Baltiks East ir izveidota 1991.gadā, 2006.gadā uzņēmumam reorganizācijas dēļ pievienota SIA Latgales lini. Uzņēmuma produkcija ir linu dzijas un auklas, kā arī katonizētā šķiedra.

Baltiks East apgrozījums 2009.gadā bija 1,27 miljoni latu, un uzņēmums nopelnīja 7887 latus. 2010.gadā apgrozījums bija 1,29 miljoni latu, bet peļņa bija 29 687 lati.

Baltiks East īpašnieki ir Valērijs Šindlers (50%) un Nīderlandes iedzīvotājs Mikaels Augusts Luiss Jans Gompels (50%).

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra