Neraugoties uz to, ka situācija pasaules melno metālu tirgū saglabājas sarežģīta, atjaunotā Liepājas metalurga, kas tagad pazīstams ar nosaukumu KVV Liepājas metalurgs, vadība ar nākotnes plāniem vieš optimismu. Tas rada impulsu ne tikai sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai Liepājā, bet pozitīvi ietekmēs arī valsts kopējos ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kas nav mazsvarīgi brīdī, kad jau vairāk nekā pusotru gadu Latvijas tautsaimniecības izaugsme demonstrē aizvien izteiktākas bremzēšanās pazīmes, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Tiesa gan, uzreiz jāpievērš uzmanība tam, ka saistībā ar ekonomisko situāciju pasaulē jaunā uzņēmuma ceļš nebūs rozēm kaisīts. Tas, kas notiek tērauda tirgū, liecina par situāciju pasaules ekonomikā kopumā. Tērauda produkcijas galvenie noņēmēji ir celtniecības un mašīnbūvniecības nozares, kuru aktivitāte saistīta ar to, cik plaši gan privātais, gan korporatīvais sektors ir gatavs atvērt savus naudas makus. Pēc tam, kad 2007. un 2008. gadā plīsa uz kredītiem balstītais patēriņa burbulis, arī tērauda nozare nonāca sprukās, turklāt sevišķi izteikti tas bija vērojams Ziemeļamerikas un Eiropas melnās metalurģijas uzņēmumiem. Tā kā tirgū vietas visiem nepietika, konkurences cīņā aizvien lielāku dominanci sāka izrādīt lētā tērauda ražotāji no Ķīnas, veicinot procesus, kuru rezultātā iepriekš tika apturēta arī Liepājas metalurga darbība.

Baltikums Bank finanšu tirgus analītiķe Jekaterina Kuzmina stāsta, ka tērauda tirgus vēl joprojām turpina cīnīties ar pārprodukciju. Turklāt tirgus situāciju neuzlabo arī globālās ekonomikas lēnā izaugsme. Pēc analītiķes teiktā, šā gada pirmais ceturksnis tērauda cenai nav bijis labvēlīgs, jo galvanizētā tērauda, karstās un aukstās velmēšanas procesā ražotā tērauda cena kritusies vairāk nekā par 10%.

Atsaucoties uz Pasaules Tērauda asociācijas datiem, J. Kuzmina stāsta, ka šogad pieprasījums pēc tērauda salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu varētu pieaugt par 2% līdz 1,6 miljardiem metrisko tonnu, taču izaugsmes tempi ir krietni zemāki nekā iepriekšējos gados. «Cēloņi aizvien ir tie paši – nepietiekama ekonomiskā izaugsme un esošais pārpalikums, kura samazināšanas tempi nav pietiekami, lai izraisītu vēlmes pēc papildu krājumu veidošanas,» vērtē finanšu eksperte un piebilst, ka Eiropa joprojām cīnās ar pārprodukciju un nepietiekamo pieprasījumu no būvniecības sektora, kas ir lielākais metāla patērētājs, taču masveida ražošanas slēgšanas tā arī nenotiek.

Iepriekš uzvaras gājienu piedzīvojušie Ķīnas ražotāji vājā vietējā pieprasījuma dēļ mēģina vairāk pārorientēties uz eksportu. Lai paaugstinātu savu konkurētspēju, Ķīnas uzņēmumi pazemina cenas, kā arī samazina ražošanas apjomus valstī uz ekonomiski vājāko spēlētāju rēķina, skaidro J. Kuzmina. Vienlaikus, pateicoties zemajām izmaksām, apjomus kāpina Brazīlijas un Austrālijas tērauda ražotāji.
 

Plašāk lasiet rakstā Cerības uz metalurģijas atgūšanos trešdienas, 25.marta laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra