Vācijas Tautsaimniecības balvas moto 2012. gadā ir Made for Germany, jo tika izvirzīts mērķis godināt mazos un vidējos uzņēmumus, kuri ar Latvijā ražotiem produktiem iekaro Vācijas tirgu vai uzrāda sasniegumus pakalpojumu jomā, sadarbojoties ar vācu partneriem.

Vācijas Tautsaimniecības balvu Latvijā 2012 ir ieguvis uzņēmums AKG Thermotechnik Lettland SIA. Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) šo balvu piešķīra jau 14. reizi.

Valsts prezidents Andris Bērziņš: «Esmu priecīgs par Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras centieniem atbalstīt un motivēt Latvijas uzņēmumus sadarbībai ar Vācijas partneriem. Šī gada balvu raksturojošais moto «ražots Vācijai» vēl vairāk stiprina ciešās ekonomiskās attiecības starp abām valstīm, kā arī sniedz lielisku iespēju vietējiem Latvijas ražotājiem nostiprināt eksporta pozīcijas Vācijas un pasaules tirgos.»

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate ceļu un ielu būvdarbu veikšanai saņēmusi jaunu veltni Hamm GRW 280i, kurš aprīkots ar Jelgavā, SIA AKG Thermotechnik Lettland ražotu siltummaiņu moduli jeb tā dēvēto radiatoru, kurš tādā ceļā nonācis no viena Jelgavas uzņēmuma pie otra, informē SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate.

«Igate» jau iepriekš iegādājusies tehniku, ko ražojis Vācijas koncerns «Wirtgen Group» vai tā meitasuzņēmums «Hamm AG». Gumijas riteņu veltnis «Hamm GRW 280i» grunts un asfalta sablīvēšanai ir aprīkots nevis ar metāla cilindriem, bet gan ar gumijas riteņiem, tāpat ar modernu, elektronisku vadīšanas aprīkojumu.

Tāpat piegādes gaitā noskaidrots, ka uzņēmums «Hamm AG» ir klients SIA «AKG Thermotechnik Lettland», kas ražo detaļas «Hamm» tehnikai, un tādā veidā ar Jelgavā ražotu siltummaiņu moduli Vācijā tika aprīkots veltnis, kurš tika nogādāts Jelgavā.

«Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu Jelgavā ražotais siltummaiņu modulis iebūvēts mūsu klienta «Hamm» modernākajā un jaudīgākajā asfalta blietētājā atgriezies mājās Jelgavā un mēs ceram, ka tas gludinās Latvijas ceļus daudzu kilometru un gadu garumā. Vācijas ceļu būves tehnikas ražošanas uzņēmums «Hamm» ir viens no mūsu Jelgavas ražotnes lielākajiem ilggadējiem klientiem un mēs pateicamies «Igate» par atsaucību demonstrēt mūsu uzņēmuma darbiniekiem savu augsto tehnoloģiju jaunieguvumu, kas tikai pirms dažām dienām Jelgavā ieradies no «Hamm» rūpnīcas Vācijā,» atzina ražotnes direktors, SIA «AKG Thermotechnik Lettland» valdes loceklis Dr. Gerhards Ritcmans (DrGerhard Ritzmann).

Starptautiska uzņēmuma grupā ietilpstošās SIA AKG Thermotechnik Lettland radiatoru rūpnīcas projekts varētu saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 1,735 miljonu latu apmērā, lēmusi valdība.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā informācija liecina, ka SIA AKG Thermotechnik Lettland projektā par siltummaiņu ražotnes paplašināšanu, modernizāciju un jaunu produktu ražošanu kopumā plānots ieguldīt 6,94 milj. latu.

DB jau rakstīja (01.12.2011), ka radiatoru ražošanas SIA AKG Thermotechnik Lettland Jelgavā plāno investēt aptuveni 5 milj. eiro vēl vienas ražotnes izveidē. Tolaik bija sākti jaunās ražotnes izveidei nepieciešamie priekšdarbi, šā gada uzņēmuma investīciju plānā bija paredzēts izbūvēt lielākas elektriskās jaudas pieslēgumu.

SIA AKG Thermotechnik Lettland ir ceturtais uzņēmums, kura investīciju projekts varēs pretendēt uz UIN atlaidi – līdz šim atlaides saņēmuši a/s Dobeles dzirnavnieks, SIA Baltic Crystal un a/s Tērvetes AL attiecīgi 1,98 milj. latu, 1,74 milj. latu un 889,8 tūkst. latu apmērā. UIN atlaides par atbalstāmo investīciju projektu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem tika atjaunotas 2011. gada sākumā. Likums paredz piemērot 25% atlaidi, ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. latu vai 15% atlaidi, ja summa ir lielāka.

SIA AKG Thermotechnik Lettland līdz 2019. gadam plāno dubultot ražošanas apjomus, investēt iekārtās un ievērojami palielināt darbinieku skaitu

To DB atklāja uzņēmuma īpašnieks Hartvigs Pickers (Hartwig Pietzcker). SIA AKG Thermotechnik Lettland dzesēšanas sistēmu ražošanu Jelgavā uzsāka pirms 12 gadiem un ienākšanu Latvijā uzskata par vienu no veiksmīgākajiem lēmumiem uzņēmuma vēsturē.

Šobrīd uzņēmums nodarbina apmēram 250 darbiniekus – pārsvarā jelgavniekus. Nākotnē šo skaitli plānots teju dubultot, jo, palielinot ražošanas apjomus, būs nepieciešams papildu darbaspēks. «Strādājošo skaits tiks audzēts pamazām – saņemot jaunus pasūtījumus, pakāpeniski tiks pieņemti arī jauni darbinieki,» stāsta H. Pickers.

Viņš atklāj, ka, lai strādātu uzņēmumā, nekāda specifiska izglītība neesot vajadzīga, jo viss tiek iemācīts, tomēr iepriekšējas zināšanas un iemaņas palīdz. «Galvenais ir motivācija un vēlme strādāt. Divu gadu laikā darbinieki pie mums tiek apmācīti un iegūst visas nepieciešamās prasmes,» norāda uzņēmuma īpašnieks.

SIA AKG Thermotechnik Lettland iegādājās bijušo a/s Amo Plant ražotni, kurā izvietos metāla detaļu ražošanu un noliktavu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savulaik 2012. gadā radiatoru ražošanas SIA AKG Thermotechnik Lettland bija izstrādājis savu attīstības plānu, kas Jelgavā paredzēja būvēt vēl vienu papildu ražotni 5000 m2 platībā, jo esošā bija pilnībā noslogota, savukārt šogad uzņēmums no a/s Attīstības finanšu institūcija Altum iegādājās maksātnespējīgās autobusu montāžas a/s Amo Plant ražotni 10 tūkst. m2 platībā, kā arī biroja ēku. «Tāda iespēja pavērās un to arī izmantojām,» lakoniski darījumu komentē SIA AKG Thermotechnik Lettland valdes loceklis Gerhards Ritcmans. Jauniegūtās telpas plānots apgūt pakāpeniski. Līdzšinējās telpās AKG tālākā izaugsme vairs nebija iespējama, un to paplašināšana ir tālākas attīstības perspektīvas nospraušana, skaidro uzņēmuma vadītājs.

«Vienlaicīgi samazinājām spuldžu daudzumu, palielinājām gaismas daudzumu un samazinājām elektroenerģijas patēriņu.»

Tā intervijā DB saka SIA AKG Thermotechnik Lettland finanšu direktors Kaspars Mazapšs

Kā jūsu uzņēmuma specifika nosaka to, ka jums ir svarīga optimāla sadales tīkla operatora darbība?

Mēs esam viens no lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un lielākais vācu ražošanas uzņēmums Zemgales reģionā. Produkti, ko ražojam, ir individuāli konstruēti augstas veiktspējas siltummaiņi jeb, vienkārši sakot, radiatori, dzesētāji. Mūsu saražotie dzesētāji tiek izmantoti galvenokārt smagajā celtniecības tehnikā, lauksaimniecības tehnikā un kompresoros. Tātad ekskavatori, buldozeri, kombaini, traktori, kompresori ir tā tehnika. kam tiek konstruēti mūsu radiatori. Mūsu uzņēmuma klienti ir pasaulē lielākie šīs tehnikas ražotāji. Viens no pazīstamākajiem mūsu klientiem celtniecības tehnikas nozarē ir Caterpillar jeb CAT, kas ir pasaulē lielākais celtniecības tehnikas ražotājs. Mēs esam uzņēmums ar īpašu tehnoloģisku procesu. Prasība ir tāda, ka mums ir nepieciešama konstanta elektroenerģijas piegāde divdesmit četras stundas diennaktī un praktiski 360 dienas gadā. Tātad visu gadu, jo mūsu galvenais elektrības patērētājs strādā trijās maiņās un visu gadu. Izņemot tad, ja veicam plānotu iekārtas apkopi. Tās kopā ir vairākas nedēļas un četras piecas reizes gadā.

Turpinot diskusijas ar nozaru politikas veidotājiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas biedri Jelgavā tikās ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējiem būtiskus problēmjautājumus un meklētu tiem labākos risinājumus.

Iezīmējot šobrīd uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška, kā ļoti būtisku uzsvēra jautājumu par darba nespējas lapu apmaksas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, vienlaikus norādot uz gadījumiem, kad darba nespējas attaisnojums no ārstu puses tiek izsniegts nepamatoti. "Lai arī 2022.gadā tika izdarītas izmaiņas dienu skaitā, kas par slimošanu jāapmaksā darba devējam (iepriekš - 10 dienas, tagad - 9 dienas (no tām viena uz darbinieka rēķina), joprojām neesam konkurētspējīgi Baltijas reģionā - Lietuvā darba devējs apmaksā divas slimošanas dienas, Igaunijā - 4. Jāpiebilst, ka Latvijā darba devēji 2022.gadā slimības naudās izmaksāja 350 miljonus eiro, Igaunijā - 260 miljonus eiro un Lietuvā - 70 miljonus eiro.," uzsvēra I.Kanaška.

Par investīciju projektā paredzētajiem ieguldījumiem Ministru kabinets (MK) lēmis piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi (UIN) SIA Metalleks.

Investīciju projektu pieteikumu vērtēšanas komisija ir pozitīvi novērtējusi SIA Metalleks iesniegto investīciju projektu un Ekonomikas ministrija iesniedza to atbalsta saņemšanai MK. Uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi uzņēmums varēs piemērot pēc investīciju projekta īstenošanas.

SIA Metalleks par Ekonomikas ministrijā iesniegtā investīciju projekta paredzētajiem ieguldījumiem 6,399 miljonu latu apmērā plāno saņemt arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras šā gada 2. jūlijā piešķirto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu aktivitātes «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» ietvaros. Tādēļ uzņēmumam pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 15% apmērā no kopējās ieguldījumu summas jeb 959,9. tūkst. latu.

Putnu gaļas ražotājai AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) piešķirs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā, šodien nolēma valdība.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas skaidrojumā, Ķekavas plānoto investīciju apjoms ir 14,97 miljoni eiro, tādējādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrībai pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3,69 miljonu apmērā. Investīciju projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, sākot projektu 2015.gada jūnijā.

Tāpat norādīts, ka, ņemot vērā sabiedrības prognozēto apgrozījuma un nomaksājamo nodokļu pieaugumu, papildus valsts budžetā iemaksātie nodokļi pārsniegs atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā jau pēc projekta pabeigšanas jeb 2019.gadā.

Kā ziņots, normatīvie akti paredz piemērot atlaidi 25% apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz desmit miljonus eiro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, sāktu jaunas produkcijas ražošanu vai būtiski mainītu ražošanas procesu.

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Aizvadītajā gadā metālapstrādes nozarē strādājošie uzņēmumi turpinājuši strauji atkopies no krīzes, un nozares uzņēmumi sekojuši V veida attīstības scenārijam, kurā pēc 2008. gada rekordgada 2009. gads sekoja ar ļoti strauju finanšu rādītāju kritumu, taču 2010. gadā un, vēl jo vairāk, pērn notikusi salīdzinoši strauja izaugsme, žurnālam TOP 500 atzina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Aizvadītajā gadā nozares vadošajiem uzņēmumiem izdevies kopējo apgrozījumu audzēt par 38,30% jeb 138,58 milj. Ls. Arī 2011. gadā, tāpat kā citus gadus, absolūta nozares līdere bija a/s Liepājas metalurgs, kuras apgrozījums veidoja 206,14 milj. Ls, bet peļņa - 2,47 milj. Ls. Uzņēmuma apgrozījums trīs gadu laikā auga teju par 30%. 2011. gadā uzņēmumā tika nodarbināti 2195 darbinieki.

Pēc diviem smagiem gadiem, kad nozares vadošajiem uzņēmumiem peļņas vietā nācās skaitīt zaudējumus, 2011. finanšu gadu TOP uzņēmumi atkal noslēguši ar peļņu. Latvijas metālapstrādes nozares lielāko uzņēmumu kopējie zaudējumi 2009. gadā sasniedza 17,00 milj. Ls, 2010. gadā nedaudz samazinājās līdz 8,26 milj. Ls, taču pagājušais gads noslēgts ar 7,94 milj. Ls lielu peļņu. Starp visiem nozares uzņēmumiem ir arī tādi veiksmes stāsti, kas krīzes gados spēja izvairīties no zaudējumu gūšanas. Šādi uzņēmum ir, piemēram, SIA KMM Metāls un SIA Dīlers.

Valdība plāno piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 1,08 miljonu latu apmērā AS Staburadze par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem.

Kā liecina valdības dokumentu vietnē eportfelis sagatavotais rīkojuma projekts «Par akciju sabiedrības Staburadze atbalstāmo investīciju projekta pieteikumu», Ministru kabinets ir izskatījis Ekonomikas ministrijas iesniegto uzņēmuma atbalstāmo investīciju projekta pieteikumu «AS Staburadze eksporta attīstības projekts» atbalstāmā investīciju projekta statusa iegūšanai un tā ietekmes izvērtējumu uz valsts ekonomiku.

Kā norādīts dokumenta anotācijā, Staburadzes investīciju projekta ietvaros plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,30 miljoni latu, tādējādi sabiedrībai pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 1,08 miljona latu apmērā. Projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, sākot projektu divus mēnešus pēc Ministru kabineta lēmuma par investīciju projekta atbalstīšanu.

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

AS Latvijas Finieris, īstenojot apjomīgu projektu, kas paredz veikt ieguldījumus 17,7 miljonu latu apmērā, saņems uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,425 miljonu latu apmērā.

Tā nolemts Ministru kabineta sēdē otrdien, 29.oktobrī, kurā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par UIN atlaides piešķiršanu AS Latvijas Finieris investīciju projekta «Ieguldījumu programma jaunu saplākšņa produktu ražošanā un saistīto pakalpojumu paplašināšanā, kā arī jaunu ķīmisko produktu un mašīnbūves pakalpojumu ieviešanā, veicot būtiskas izmaiņas ražošanas procesā» īstenošanai.

AS Latvijas Finieris projekta ietvaros veiks ražošanas modernizāciju un jaunu produktu izstrādi, lai paaugstinātu konkurētspēju esošos un jaunos eksporta tirgos.

Jelgava attīsta industriālās teritorijas, plāno ar baržām pa Lielupi transportēt graudus; gaida Ķīnas investorus, kas bijušās lidostas teritorijā varētu veidot multimodālu loģistikas centru

Jelgavas pilsētā attīstās metālapstrādes un mašīnbūves, kokapstrādes, plastmasas un pārtikas ražošana. Pilsētā ir samazinājies bezdarbs un trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc pašvaldība ir iecerējusi piesaistīt finansējumu un būvēt īres namus.

Uzlabo infrastruktūru

Jelgavā ir divas industriālās zonas – SIA NP Jelgavas Biznesa parks (14 ha platībā) un rūpnieciskā teritorija (Aviācijas ielas turpinājums – Loka maģistrāle), kurā atrodas SIA AKG Thermotechnik Lettland. Šobrīd Jelgavas pilsēta kopā ar Ozolnieku novadu posmā no Rubeņu ceļa (Loka maģistrāles) līdz Ozolnieku novada administratīvajai robežai pilnveido Raubēnu rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas ir 115 hektāru platībā. Pašlaik tiek īstenota projekta pirmā kārta, kas paredz piekļuves uzlabošanu. Šim mērķim no Jelgavas pašvaldības maka tiks tērēti 355 tūkst. eiro, bet Ozolnieku novads šajā projektā kopumā ieguldīs aptuveni 2,5 milj. eiro. Teritorijā, kas atrodas Jelgavas pievārtē, jau saimnieko dažādi uzņēmumi, piemēram, SIA IKT rūpnieciskais pētījumu centrs Lielizmēra liekti līmētas konstrukcijas u.c. Tajos kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 800 darbinieki. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš lēš, ka šogad varētu noslēgties infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas veicinās jaunu uzņēmumu piesaisti šai teritorijai.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Valdība šodien lēma piešķirt SIA Cross Timber Systems, SIA Livonia Print, SIA Plantos, SIA Kronospan Riga un AS Rīgas piena kombināts uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem. Kopumā minētajiem uzņēmumiem UIN atlaide piešķirta 13,478 miljonu latu apmērā.

Būvmateriālu ražotājs Cross Timber Systems Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 4,61 miljons latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 930 000 latu apmērā.

Poligrāfijas uzņēmuma Livonia Print investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,74 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 935 000 latu apmērā.

Kokrūpniecības uzņēmuma Plantos investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,53 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 883 000 latu apmērā.

Plātņu ražotāja Kronospan Riga, kas agrāk darbojās ar nosaukumu SIA Bolderaja Ltd, investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 31,49 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 7,87 miljonu latu apmērā.

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

Valdība otrdien lēma septiņiem uzņēmumiem piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem.

Poligrāfijas uzņēmums SIA PNB Print Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 6,96 miljoni latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 1,74 miljonu latu apmērā.

Cepumu ražotāja SIA Adugs investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,25 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,06 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Alfa agro investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,6 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,15 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Tecnopali North Europe investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 3,69 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 924 tūkst. latu apmērā.

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Ķekavas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju lēmums nozāģēt radiatorus kaimiņiem, kuriem izveidojušies apjomīgi apkures parādi, ir pēdējais izmisuma solis, kā risināt problēmu, skaidro dzīvokļu īpašnieku biedrības Zemdedziņas valdes priekšsēdētāja Diāna Spertāle.

Kā ziņots, kādā Ķekavas daudzdzīvokļu namā parādnieku dzīvokļos tiek nozāģēti radiatori, jo kaimiņu parādu dēļ mājai netiek pieslēgta apkure.

Kopumā namam par siltumu izveidojies 7000 latu parāds. Pamatā to izveidojuši seši dzīvokļi, kuriem nama īpašnieku biedrības sapulcē nolemts noņemt radiatorus. Vienā no dzīvokļiem, kuram ir 1600 latu parāds, radiatori jau noņemti, bet citi parādnieki šādai rīcībai pretojas.

«Biedrība uzskata, ka radiatoru demontāža ir pēdējais solis. Vai šāds lēmums ir pieņemts «no plika gaisa»? Protams, ne. Tuvojas novembris, vairumā Latvijas un visā Ķekavā apkure ir pieslēgta daudzdzīvokļu mājām. Ķekavā ir viena māja, kurai apkure nav pieslēgta, - tā ir mūsējā. Esošajā situācijā cieš 40 no 48 dzīvokļu iemītniekiem jeb aptuveni 150 cilvēki, kuri katru mēnesi godīgi maksā pietiekami lielas summas par pakalpojumiem - gan siltumu, gan apsaimniekošanu. Kāpēc 85% no mājas iedzīvotājiem vajadzētu ciest? Kādas ir alternatīvas rīcības iespējas biedrībai, kurai nav leģitīmu iespēju likt, mudināt, aicināt parādniekus segt savus parādus un ietekmēt siltuma piegādātāja, SIA Ķekavas nami, lēmumu apkuri atteikties pieslēgt, pamatojot to ar lielajiem parādiem?» vaicā D. Spertāle.

«Posta paši iedzīvotāji - apzīmē sienas, lauž kāpņu telpu durvis, pat spogulis no lifta kabīnes nozagts. Nesen manai pastkastītei izskrūvēja slēdzeni - kam tas vajadzīgs? Esmu zvanījusi policijai, man atbild - noķeriet pie rokas! Bet vai man jāvaktē?» gaužas pensionāre Ruta, kura Rīgas domei (RD) piederošajā sociālajā mājā Ulbrokas ielā 13 dzīvo jau divus gadus, raksta laikraksts Diena.

Viņa atklājusi, ka, pēc septiņu gadu gaidīšanas ieejot savā jaunajā vienistabas dzīvoklī, bijusi ļoti laimīga, jo iepriekš mitinājusies kādā uz sagrūšanas robežas esošā namā Āgenskalnā: «Piešķirtais dzīvoklis ir silts, saulains, par apkuri pagājušajā mēnesī bija jāmaksā tikai divdesmit pieci eiro. Arī rajons ļoti labs - daudz veikalu, blakus pļaviņa.» Tomēr pensionētā kundze atzinusi, ka arī te nav labuma bez ļaunuma: «Tik skaistas mājas, bet kādi cilvēki dzīvo! Dzer, lamājas, smēķē kāpņu telpās. Traucējoši kaimiņi ir gandrīz katrā stāvā.»

Pusdienlaika pastaigā devusies pensionāre Silvija Dienai arī paudusi apmierinātību ar savu vienistabas mitekli, īpaši uzteicot virtuves plānojumu, tomēr arī viņa esot spiesta samierināties ar daudziem trūkumiem. «Grīdā ir ļoti lieli caurumi - plāksnes nav kārtīgi salīmētas, šausmīgi pūš no logiem. Tajā pašā laikā dzīvoklī ir pārāk karsti - man kā sirds slimniecei naktīs jātur vaļā logs, pat ja radiatori pagriezti uz minimālo,» sūrojusies pensionāre un atklājusi, ka arī viņai kaimiņos dzīvojot skaļi svinētāji, kuru iedzeršanas ievelkoties līdz pat rītam. Taču policiju kundze saukt nemēdz. «Vai tas ko mainīs?» viņa nopūtusies.

Mūsdienās sapnis par savu mājokli vairs nav nesasniedzams. Iedzīvotāju labklājības līmenis arvien uzlabojas, radot vēlmi ieguldīt savā nekustamajā īpašumā.

Ņemot vērā pieaugušo interesi un pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem Rīgā, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Kalnina 1 piedāvā pārdomātus dzīvokļus ar privātu pagalmu Rīgas tuvajā centrā blakus parkam, Alfrēda Kalniņa ielā 1.

Park Residence ir mūsdienīgs projekts, kurā kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu, estētisku dzīvojamo platību mūsdienīgiem pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, dāvājot pagātnes vērtības mūsdienu ērtībās..

Park Residence namā ir iespējams iegādāties funkcionālus augstas klases dzīvokļus ar pilnu iekšējo apdari platībās no 13 kvm līdz 36 kvm; studijas tipa dzīvokļus vai studijas tipa dzīvokļus ar vienu guļamistabu. Līdz detaļām pārdomāti dzīvokļu plānojumi, optimālas istabu un dzīvokļu zonu proporcijas dod iespēju pilnvērtīgi izmantot telpu. Apdarē un dizainā izmantoti tikai laika pārbaudi izturējuši, kvalitatīvi materiāli un elementi, pasaulē atzīti zīmoli – VILLEROY & BOCH akmens masas flīzes, HANSGROHE santehnika, Itālijā ražoti CORDIVARI radiatori, divslāņu ozola parketa dēļi PARKY un MEISTER, dušas izbūvētas ar VILLEROY & BOCH jaunās paaudzes materiāla dušas paliktņiem ARCHITECTURA vai flīzētas ar kritumu uz lineāru TECE trapu ar flīzes apdares nosegvāku, JUNG rozetes un slēdži. Namā ir izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas – ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma ar ūdens skaitītājiem dzīvoklī, apkures sistēma ar iespēju skaitītāju rādījumus nolasīt attālināti, kā arī elektroapgādes sistēma. Šī gada aprīlī tiek uzsākta dzīvokļu tirdzniecība.

Noslēgusies Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve un tā pieņemta ekspluatācijā, informē RERE grupa.

Būvdarbi objektā ilga divarpus gadus, un skola piedzīvojusi pārmaiņas – ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un rekonstruēts stadions. Izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, kanalizācija, ūdensvads, elektrība –, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara. Tāpat sakārtota drenāžas sistēma un veikti vēl citi pasākumi, lai augstais gruntsūdeņu līmenis neradītu applūšanas draudus un nebojātu skolas pamatus.

Izremontētas arī skolas telpas, vienlaikus veidojot telpu grupas mācību priekšmetu blokiem, piemēram, valodu un vēstures bloku, matemātikas un informātikas bloku, dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas) bloku. Pagrabstāvā joprojām būs virtuve, ēdamzāle, garderobe un zēnu mājturības kabinets, bet no jauna izveidots meiteņu mājturības kabinets, kurā būs šujmašīnas un virtuves aprīkojums. Tāpat izbūvēta plaša un moderna bibliotēka, vieta atrasta arī skolas muzejam.