Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un SIA Jelgavas ūdens ir noslēgusi vienošanos par Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansēta projekta īstenošanu - attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanās iespējas Jelgavā, informē CFLA.

Šis ir pirmais Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda projekts, kurš tiks īstenots Zemgales reģionā, un tā ieviešanu uzraudzīs CFLA Zemgales reģiona nodaļa.

Projekta Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Jelgavā, V kārta mērķis ir ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamības paplašināšana Jelgavas pilsētas aglomerācijas un ūdensapgādes pakalpojumu zonas robežās. Izvirzītā mērķa sasniegšanai projekta ietvaros ir paredzēts izbūvēt no jauna ārējus ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklus un veikt ārējo inženiertīklu pārbūves un atjaunošanas darbus, t.sk. izbūvējot un rekonstruējot kanalizācijas sūkņu stacijas dažādos Jelgavas pilsētas dzīvojamajos rajonos.

Lai iedzīvotāji par ūdenssaimniecības pakalpojumiem - ūdensapgādi un kanalizāciju maksātu atbilstoši faktiski izmantotajam apjomam, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic ēkas kopējā ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Savukārt ēku īpašniekiem ir jānodrošina speciāla vieta vai telpa ūdenssaimniecības pakalpojumu mērierīces uzstādīšanai, piemēram, ēkas pagrabā vai tai piederošajā teritorijā. Izdevumi par šīs ierīces uzstādīšanu un nomaiņu jāsedz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam.

Jāuzsver, ka visiem iedzīvotājiem nav jābūvē skataka vai cita īpaša būve vietā, kur no centralizētajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem atzarojas pievads uz konkrēto ēku. Praksē risinājumi var būt katrai ēkai atšķirīgi, ņemot vērā nekustamā īpašuma specifiku. Tāpēc pakalpojumu lietotājiem ar iestādi vai komersantu, kas konkrētajai ēkai sniedz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, jāvienojas par to, kur ir iespējams ierīkot komercuzskaites mēraparāta mezglu. Var būt gadījumi, kad iedzīvotājiem nekādi papildu izdevumi neradīsies, tāpat kā gadījumi, kad mezglu var būt nepieciešams atsevišķi izbūvēt.

Plānotais «Rīgas ūdens» ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu tarifa pieaugums saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā, intervijā Latvijas Radio teica SIA «Rīgas ūdens» valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa.

Viņa skaidroja, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās ūdens patēriņš, līdz ar to esošās ūdens apgādes sistēmas uzturēšanas izmaksas tiek pārnestas uz mazāku patērētā ūdens daudzumu.

Pašlaik spēkā ir 2014.gada ūdensapgādes tarifs. Kopš tika noteikts spēkā esošais tarifs, ūdens patēriņš Rīgā samazinājies par aptuveni 13%. Kā skaidroja Kalniņa, tas esot saistīts ar iedzīvotāju migrāciju no galvaspilsētas uz Pierīgu.

Uzņēmuma vadītāja piebilda, ka vienas mājsaimniecības izdevumi saistībā ar ūdensapgādes tarifa pieaugumu mēnesī varētu palielināties par aptuveni 2,5 līdz 3 eiro.

Savukārt domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), pretēji Kalniņas paustajam, iepriekš ir paziņojis: «Ir izdevies apturēt iedzīvotāju skaita kritumu un šogad pat ir novērojams neliels, bet tomēr pieaugums. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2016.gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis par aptuveni 6000, šā gada sākumā sasniedzot 704 476 cilvēkus.»

Katru gadu ūdenssaimniecības komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem.

Apkopojot darbības rādītājus, SPRK eksperti secinājuši, ka, lai arī 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto pakalpojumu apjoms, kopējais apgrozījums ūdenssaimniecības nozarē pieaug, informē SPRK.

Apgrozījuma pieaugums ir skaidrojams ar dažādiem faktoriem - pašvaldības arī 2015.gadā turpināja nodot regulējamo komersantu pārziņā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ciemos un pagastos, kur līdz šim pakalpojumus nodrošināja pašvaldības iestādes vai mazāki komersanti, tādejādi palielinot regulēto komersantu apkalpojamo teritoriju. Tāpat apgrozījumu ietekmēja tas, ka 2015. gadā apstiprināti vairāki jauni tarifi, kas ir balstīti uz faktiskām un ekonomiski pamatotām izmaksām. Vienlaikus vērojama tendence lēnām pieaugt pieslēgumu skaitam pie jaunizveidotajiem inženiertīkliem, kas arī atstāja pozitīvu ietekmi uz apgrozījuma pieaugumu.

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" pašlaik plāno zaļo obligāciju emisiju 35 miljonu eiro apnērā, kas varētu notikt vairākos posmos, intervijā sacīja "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām nevar pateikt, kad obligāciju emisija notiks, jo tā būs jāsalāgo ar laiku, kad "Rīgas ūdens" būs gatavs īstenot atbilstošus ar vidi saistītus projektus. Visdrīzāk, tā būs bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" paplašināšana vai līdzīgi projekti.

"Tehniskā specifikācija mums ir sagatavota, lai mēs varētu izsludināt iepirkumu bankām par to, kura varētu nodrošināt obligāciju emisijas procesu. Jautājums ir drīzāk par to, vai tajā brīdī, kad notiek emisija, mums jau ir projekti, kur šo naudu jēgpilni izmantot. Tādēļ mums no sākuma ir jāplāno zaļie investīciju projekti. Tas pašlaik ir procesā," teica Krūmiņš.

Rīgā no 1.jūnija par 21,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 1,93 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,59 eiro vietā, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmums.

Tostarp ūdensapgādes pakalpojumu tarifs būs 1,02 eiro par kubikmetru, kas ir par 0,17 eiro vairāk nekā līdz šim, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifs būs 0,91 eiro par kubikmetru, kas ir par 0,17 eiro vairāk nekā līdz šim.

Savukārt notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu tarifs būs 0,42 eiro par kubikmetru, kas ir par 0,09 eiro vairāk nekā līdz šim.

Jaunos tarifus plānots piemērot Rīgā, Baltezerā, Garkalnē, Berģos, Maksteniekos, Langstiņos, Upesciemā, Krustkalnos, Valdlaučos, Dreiliņos, Rumbulā, Ulbrokā un daļā Garkalnes pagasta ("Alīses", Remberģi 1", "Remberģi 2", "Selgas").

Iepriekšējie "Rīgas ūdens" tarifi apstiprināti 2018.gadā.

SPRK apstiprinātie tarifi nedaudz atšķiras no "Rīgas ūdens" sākotnēji iesniegtā piedāvājuma pērnā gada beigās. Uzņēmums bija plānojis ūdensapgādes pakalpojumu tarifu noteikt 1,02 eiro par kubikmetru, kanalizācijas pakalpojumu tarifu - 0,93 eiro par kubikmetru, bet attīrīšanas pakalpojuma tarifu - 0,43 eiro par kubikmetru.

Šī gada maijā pabeigti un ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Buļļuciems – Bulduri, kā arī Dzintaros un Majoros.

Posmā Buļļuciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls 6,8 kilometru garumā ar pievienojumiem 202 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 10 kilometru kopgarumā ar pievadiem 271 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Viestura ielā. Projekta ietvaros veikti arī zālāja atjaunošanas un betona bruģakmens ieklāšanas darbi.

Eiropas Investīciju banka noslēgusi darījumu par finansējuma piešķiršanu ūdensaimniecības nozares attīstībai, Latvijā, parakstot aizdevuma līgumu par 60 miljoniem eiro ar SIA “Rīgas ūdens”.

EIB piešķirtā summa 60 miljonu eiro apmērā atbilst 50% kopējo projekta izmaksu, kas ir 120 miljoni eiro.

Starptautiskas finanšu institūcijas tiešais aizdevums ļaus SIA “Rīgas ūdens” dažādot finansējuma avotus atlikušajai projekta izmaksu daļai, izmantojot gan pašu līdzekļus, gan ES struktūrfondu līdzekļus, gan komercbanku kredītus.

Šobrīd SIA “Rīgas ūdens” apgādā ar ūdeni 98% iedzīvotāju Rīgā, kā arī rūpējas par kanalizācijas ūdeņu savākšanu un attīrīšanu šajā teritorijā. Ūdens patēriņš Rīgā ir aptuveni 33,7 milj.m3 gadā, bet ikgadējā kanalizācijas ūdeņu plūsma pa centralizētajiem tīkliem ir aptuveni 50 miljoni m3.

EIB finansētais ūdenssaimniecības projekts Latvijā sniegs iespēju vairāk mājsaimniecību pieslēgt pilsētas ūdensapgādes sistēmai un savāks centralizētajā sistēmā vairāk attīrāmo notekūdeņu, kas tiks apstrādāti renovētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, nodrošinot šo funkciju pastāvīgi augstā kvalitātē. Tādējādi projekts dos būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā, kā arī nodrošinās ES klimata pārmaiņu novēršanas jomas pasākumus Rīgas reģionā.

Zimbabves galvaspilsētā Hararē otrdien apturēta dzeramā ūdens padeve, jo ārvalstu valūtas trūkuma dēļ varasiestādēm nav līdzekļu, lai iepirktu ūdensapgādes sistēmai nepieciešamās ķimikālijas, pavēstīja amatpersonas.

«Inflācijas un valūtas svārstību dēļ mēs esam izsmēluši ūdens budžetu,» sacīja Harares pašvaldības pārstāvis sakariem ar presi Maikls Čideme.

Galvaspilsētas trūcīgajos rajonos iedzīvotāji ūdeni iegūst upēs un akās, raisot bažas par holēras un citu slimību, kas izplatās ar ūdeni, uzliesmojumu.

Ūdensapgādes un kanalizācijas problēmu dēļ Zimbabve pērn pieredzēja vienu no smagākajiem holēras uzliesmojumiem aizvadītajā desmitgadē. 2008.gadā ar holēru nomira vairāk nekā 5000 cilvēku.

Čideme pauda cerību, ka varasiestādēm izdosies saņemt ķimikālijas šonedēļ, vienlaikus atzīstot, ka «nav pārliecināts, cik ilgam laikam ar to būs līdzēts».

Zimbabve jau vairākus gadus atrodas uz infrastruktūras sabrukuma sliekšņa, un aptuveni pieci miljoni iedzīvotāju ir atkarīgi no palīdzības.

AS «Swedbank» un SIA «Rīgas ūdens» ir parakstījuši aizdevuma līgumu 5 miljonu eiro apmērā, ko iecerēts investēt apjomīgai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu uzlabošanai galvaspilsētā, kā arī bioloģiskās attīrīšanas stacijas «Daugavgrīva» modernizācijai, informē «Swedbank» un «Rīgas ūdens» pārstāvji. |

Minētie pasākumi ļaus uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti, kā arī uzlabot ekoloģisko stāvokli Rīgas jūras līcī.

«Infrastruktūras uzņēmumi ir būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa. Esam gandarīti ar finansējumu atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju ērtības un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus ilgtermiņā,» komentē «Swedbank» Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Lauris Mencis.

SIA «Rīgas ūdens» sniedz sabiedriskos pakalpojumus: Rīgā; Baltezera ciemā un Garkalnes ciema Ādažu novadā; Berģu ciemā, Baltezeru ciemā, Makstnieku ciemā, Langstiņu ciemā, Upesciema ciemā un «Alīses», «Remberģi 1», «Remberģi 2», «Selgas» Garkalnes novadā; Krustkalnu ciemā un Valdlauču ciemā Ķekavas pagasta Ķekavas novadā; Dreiliņu ciemā, Rumbulas ciemā, Ulbrokas ciema Stopiņu novadā. SIA «Rīgas ūdens» ir Rīga pilsētas pašvaldības 100% kapitālsabiedrība, kuru pārvalda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Šī gada septembrī ekspluatācijā nodots ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves posms Jūrmalas pilsētā Bražciems – Bulduri teritorijā.

Posmā Bražciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls gandrīz 14 kilometru garumā ar pievienojumiem 288 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 15 kilometru kopgarumā ar pievadiem 323 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli, izbūvēta lietus kanalizācija un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Amulas ielā. Projekta darbos iekļauta arī zālāja atjaunošana un betona bruģakmens ieklāšana.

Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, turpina strauji attīstīties. Šobrīd būvdarbu progress atbilstoši ikmēneša izpildes plānam ir sasniedzis 71%.

Savukārt Miera ielā 58a, topošajā kultūras un radošo industriju atbalsta centrā “TabFab”, visās ēkās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī plānots uzsākt teritorijas labiekārtošanas darbus, informē VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Miera ielā 58 un A. Briāna ielā 13, Rīgā šogad plānots atklāt divus ievērojamus radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas attīstības projektus, kuri nodrošinās atbalstu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem

“Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace” un kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” ir būtiski projekti, kas ne tikai paver jaunas iespējas izglītībai kultūras nozarē, bet arī veicina pilsētas vēsturiskās teritorijas atdzimšanu. Objektos uz šo brīdi pabeigtas teju divas trešdaļas veicamo darbu un šogad gatavojamies nodot šos objektus izglītības iestādēm,” norāda J. Gavrilova.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 30. jūnijā, akceptēja SIA Rīgas ūdens ieceri piesaistīt ES fondu līdzekļus, lai nodrošinātu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pieslēgšanas iespējas to iedzīvotāju mājokļiem, kuri dzīvo Imantas ziemeļrietumu daļā, Berģu dienvidu daļā (Rīgas administratīvajā teritorijā) un Beberbeķos, informē Rīgas dome.

Uzņēmums gatavo projekta pieteikumu Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Rīgā, V kārta, kuru plānots līdzfinansēt no ES Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas periodā pieejamajiem līdzekļiem, kas paredzēti ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai.

Sākotnējās aplēses liecina, ka projekta kopējais finansējums varētu būt aptuveni 20,7 miljoni eiro (bez PVN), tai skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums gandrīz 10 miljoni eiro, bet otru daļu ieguldītu SIA Rīgas ūdens.

Šī gada oktobrī ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Dubulti - Pumpuri.

Šo darbu rezultātā izbūvēts ūdensapgādes tīkls 10,12 kilometru garumā ar pievienojumiem 306 mājām, kā arī kanalizācijas tīkls ar pievienojumiem 418 mājām 13,9 kilometru kopgarumā.

Sistēmas izveidē uzbūvētas arī sešas sūkņu stacijas, kopskaitā 572 akas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas kontroles sistēmas integrācija ar esošo kontroles sistēmu.

Līdz ar tīklu izbūves darbiem veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, kā arī izbūvēti četri ātrumvaļņi. Projekta ietvaros veikti arī zālāja izveides un betona bruģakmens un plākšņu ieklāšanas darbi.

"Tagad izbūvētā sistēma māju īpašniekiem dod iespējas pieslēgties izbūvētajai centralizētajai infrastruktūrai un reizē arī nodot rūpes par notekūdeņu savākšanu un novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām pakalpojumu sniedzējam," uzsver SIA RERE Vide valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Voropajevs.

Neskatoties uz komunālo pakalpojumu izmaksu un inflācijas kāpumu, iedzīvotāju parādsaistības par komunālajiem pakalpojumiem aizvadītajā ziemā nav būtiski pieaugušas, liecina Kredītinformācijas Biroja (KIB) apkopotā informācija. Svārstības, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vien 5% robežās.

“Ņemot vērā, ka inflācijas kāpums tieši apkures sezonā sasniedza augstāko līmeni, pastāvēja lielas bažas par iedzīvotāju spēju veikt visus komunālos maksājumus atbilstoši grafikam, mūsu dati rāda, ka parādsaistību apjoms ir saglabājies stabils. Tas nozīmē, ka valsts atbalsta pasākumi kopumā ir bijuši efektīvi un privātpersonu kopējais parāda portfelis par komunālajiem pakalpojumiem ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem. Gribas cerēt, ka ir augusi arī finanšu pratība un grūtību gadījumos iedzīvotāji drīzāk ir mainījuši savus paradumus, nevis dzīvojuši uz parāda,” saka “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas dati liecina, ka kopējais parādnieku skaits nav palielinājies, bet ir samazinājies kopējais ūdens patēriņš, atsevišķās apdzīvotās vietās līdz pat 10% no kopējā iepriekšējos gados patērētā ūdens daudzuma.

Šā gada septembrī pabeigti infrastruktūras pirmās kārtas izbūves darbi topošā darījumu un atpūtas kvartāla - New Hanza - teritorijā. Pašreiz notiek izbūvēto sistēmu testēšanas un pārbaudes darbi ar mērķi izbūvēto apjomu nodot ekspluatācijā 2017.gada nogalē. Pirmie celtniecības darbi teritorijā tika uzsākti 2016. gada jūlijā un to kopējās izmaksas sasniedz 8,4 miljonus eiro.

Viena no pirmās kārtas lielākajām būvēm ir lietus ūdens savākšanas un akumulēšanas sistēma, tostarp, apjomīgs ūdens rezervuārs. Sistēma ietver sevī augstas ražības sūkņu staciju lietus ūdens savākšanai un to pakāpeniskai novadīšanai pilsētas kanalizācijas sistēmā. Sūkņu stacijas komplekss nodrošinās, ka pat spēcīgākajās lietusgāzēs neveidosies apjomīgas peļķes.

Vienlaikus izbūvētas arī inženierkomunikācijas — ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas Mihaila Tāla ielā un tai pieguļošajā ielā. Ielās ieklāts asfalts, tās sadalītas braukšanas joslās, izveidoti gājēju celiņi, atjaunots zālājs. Tāpat izbūvēts jauns, ar luksoforu regulējams ielu krustojums uz Pulkveža Brieža ielas.

Skaidrojot, kāpēc naktī uz 13.martu nule kā ekspluatācijā nodotajā tirdzniecības centrā Akropole plīsa ūdens caurule, secināts, ka tas noticis, būvniecības darbiniekiem neievērojot ūdensapgādes sistēmas ekspluatācijas noteikumus, tā Db.lv informēja Akropoles pārstāve Līga Andžāne.

Plīsusī caurule naktī uz trešdienu, 13. martu appludināja telpas Baltijā pirmajam multizīmolu veikalam Van Graaf.

Lai nodrošinātu ūdensapgādes sistēmas pareizu un drošu ekspluatāciju, iepirkšanās un izklaides centra Akropole atbildīgās personas veica atkārtotu hidraulisko pārbaudi, un problēma ir novērsta. Radīto zaudējumu apmērs gan vēl nav zināms, piebilst L.Andžāne.

Akropoles būvnieku, uzņēmuma Merks mārketinga un komunikāciju vadītāja Liene Meklere-Kutsare Db.lv skaidroja, ka uzņēmums visas sekas novērsīs būvdarbu garantijas ietvaros.

Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns Db.lv norādīja, tirdzniecības un izklaides komplekss Akropole pieņemts ekspluatācijā bez būtiskiem aizrādījumiem. «Ir atsevišķi darbi, kuri neietekmē kompleksa darbību, un kurus pasūtītājs apņēmies veikt līdz aprīļa beigām, maija sākumam, piemēram, ierīkot zālienu un sastādīt dekoratīvos stādus, uzstādīt augu podus un kastes, dekoratīvo augu dobēm ierīkot metāla sakņu aizsargus,» uzskaita E.Butāns.

Būvuzņēmums «Ostas celtnieks» noslēdzis līgumu ar SIA «Jelgavas Ūdens» 21 miljona eiro vērtībā par kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju Jelgavā, informē Ostas celtnieks.

Projekta laikā, kuru plānots uzsākt novembra sākumā, tiks uzprojektēti un izbūvēti maģistrālie cauruļvadi 57 km garumā un pievadi aptuveni 22 km garumā.

Īstenojot kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu, tiks izbūvēti maģistrālie kanalizācijas tīkli un to pievadi aptuveni 51 km garumā, kā arī maģistrālie ūdensvada tīkli un to pievadi aptuveni 28 km garumā. Tāpat projekta realizācijas laikā tiks veikta 12 kanalizācijas sūkņu staciju izbūve. Projektu plānots pabeigt līdz 2020. gada beigām un to līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

«Priecājamies, ka mums ir uzticēts īstenot tik apjomīgu un Jelgavas pilsētai nozīmīgu projektu, kas mums uzliek dubultu atbildību, jo projekta realizācijas laikā jāveic ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšana, kā arī paralēli jānodrošina izbūvēto posmu ekspluatācija. Lai samazinātu riskus pasūtītājam, mūsu uzdevums trīs gadu garumā būs rūpīgi plānot, organizēt un vadīt projektēšanas un būvdarbu procesus. Pēc projekta pabeigšanas tiks uzlabota pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāte, nodrošinot pieslēgumu kanalizācijas notekūdeņu sistēmai un kvalitatīvu dzeramo ūdeni,» pauž «Ostas celtnieks» valdes priekšsēdētājs Konstantins Bursakovskis.

Jūrmalā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētā projektā par 73 miljoniem eiro uzbūvēti jauni ūdens un kanalizācijas tīkli, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Jūrmalas ūdens".

Projekta pēdējās kārtas būvniecība tika sākta 2017.gadā, kad tika sākti ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas novadīšanas tīklu izbūves darbi ar tiem sekojošu ceļa seguma atjaunošanu. Dažādos pilsētas rajonos kopumā uzbūvēti vairāk nekā 88 kilometri ūdensvada un vairāk nekā 89 kilometri kanalizācijas tīklu ar pieslēguma atzariem līdz privātīpašuma robežai vai sētai.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, līdz ar šīs projekta kārtas pabeigšanu centralizētie ūdenssaimniecības pakalpojumi Jūrmalā pieejami ap 98% jūrmalnieku.

Projekts īstenots ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kas veidoja aptuveni 24 miljonus eiro. Būvniecību veica uzņēmumi SIA "Rere vide", "Ostas celtnieks", PS "MMG" (sastāv no SIA "MON 1" PT un SIA "Monum"), SIA "AMS Būvserviss", SIA "Binders", SIA "Akva Būve", SIA "Laterna" un citi.

SIA Rīgas ūdens plāno celt ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu tarifu, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājslapā.

Jaunais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projekts paredz ūdensapgādes tarifu 0,86 eiro apmērā par kubikmetru. Savukārt kanalizācijas pakalpojumu tarifs paredzēts 0,77 eiro apmērā par kubikmetru. Tarifu projektā nav iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Pašlaik ūdensapgādes pakalpojumu tarifs ir 63 centi bez PVN par kubikmetru, savukārt kanalizācijas pakalpojumu tarigs ir 65 centi kubikmetrā (bez PVN).

Lai uzklausītu SIA Rīgas ūdens ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju viedokli par iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu, SPRK 2017.gada 1.decembrī rīkos uzklausīšanas sanāksmi, kurā SIA Rīgas ūdens pilnvarotais pārstāvis iepazīstinās ar plānotā ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projekta būtību un ekonomisko pamatojumu.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

No 1.augusta Ādažu novadā tiks piemērota maksa no 1 eiro līdz 2,50 eiro stundā par autostāvvietām Aizvēju ielā Garciemā, Jūras ielas galā Carnikavā, stacijas autostāvvietā Kalngalē, kā arī Ziemeļu ielā Lilastē, informē Ādažu novada pašvaldībā.

Tās ir četras tūrisma sezonā vispieprasītākās piejūras autostāvvietas Ādažu novada teritorijā.

Ieviešot vairākas maksas autostāvvietas, galvenais mērķis ir gūt ieņēmumus to uzturēšanai un apsaimniekošanai, tai skaitā laipu izbūvei un remontam, atkritumu savākšanai, informatīvo zīmju izgatavošanai un citiem labiekārtošanas pasākumiem, lai ceļš līdz jūrai un atpūta piejūrā būtu komfortabla kā novada iedzīvotājiem, tā viesiem, skaidro pašvaldībā.

Vietās, kur tās atrodas ļoti tuvu jūrai - Lilastē un Garciemā, cena noteikta 2,50 eiro par stundu, savukārt Carnikavā un Kalngalē - 1 eiro par stundu. Autostāvvietās apmaksa notiks, izmantojot mobilo aplikāciju "Mobilly", kā tas jau līdz šim notika Lilastes autostāvvietā.

Pašvaldības AS "Rīgas siltums" varētu sadalīt divos atsevišķos uzņēmumos un vienu no tiem kotēt biržā, pirmdien "Rīgas namu pārvaldnieka" rīkotājā diskusijā par nepieciešamajām investīcijām dzīvojamā fonda atjaunošanā un kapitāla piesaisti šo projektu realizēšanai sacīja "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Uzņēmuma vadītājs pauda viedokli, ka nav nepieciešams apvienot "Rīgas siltumu" un "Rīgas ūdeni", veidojot vienu lielu uzņēmumu, bet gan drīzāk būtu apsverama "Rīgas siltuma" sadalīšana divos uzņēmumos - siltumtīklu uzņēmumā un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumā.

Pētersona ieskatā siltumenerģijas ražošanas uzņēmumu varētu virzīt uz biržu.

Viņš norādīja, ka siltumenerģiju varētu piedāvāt brīvajā tirgū, un klients varētu izvēlēties, no kura uzņēmuma iegādāties siltumu. Savukārt siltumtīklu pārvaldes uzņēmums nodrošinātu siltuma piegādi klientiem.

Jau ziņots, ka februāra sākumā Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) rosināja diskutēt par "Rīgas ūdens" un "Rīgas siltuma" apvienošanu, pievienot vēl kādu Pierīgas ūdensapgādes vai siltumapgādes uzņēmumu, un veidot vienu lielu biržā kotējamu uzņēmumu.

Rīgā, Avotu ielā 36a gandrīz 503 kvadrātmetru platībā šobrīd norit dažāda veida demontāžas darbi un tiek uzsākti remontdarbi, lai telpas pielāgotu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības katedras, Metāla dizaina katedras un citu katedru darbības nodrošināšanai, informē Rīgas domes Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Šobrīd ēkā norit jumta seguma atjaunošanas darbi, logu un ārdurvju nomaiņa, fasādes atjaunošana, bēniņu siltināšanas darbi, elektrotīklu, vājstrāvu, ugunsdrošības sistēmu montāžas darbi, tiek ierīkota jauna ventilācijas sistēma, kā arī ūdensapgādes, kanalizācijas un apkures sistēmas. Telpas tiek pielāgotas akadēmijas katedru ikdienas mācību procesam.

Visus būvniecības darbus ir plānots pabeigt nākamā gada maijā.

Darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic pilnsabiedrība «AKN». Kopējās darbu izmaksas veido gandrīz 430 tūkstošus eiro.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs kopā ar LMA rektoru Kristapu Zariņu, prorektoru Andri Vītoliņu un profesoru Alekseju Naumovu pirmdien apsekoja remontdarbu gaitu LMA topošajās telpas Avotu ielā 36a.