«Sivēnu cena, kas gada sākumā likās cerīga, tagad jau atkal mērķtiecīgi slīd uz leju. Vienlaikus graudu cena aug - tātad pašizmaksa barības dēļ arī ies uz augšu. Apburtais loks. Un man ir zināmas aizdomas, ka, kopš bankas ir iesaistījušās pārtikas tirgū, tās arī pastarpināti koriģē pārtikas produktu biržas cenas,» intervijā izdevumam agro tops sacījis cūkkopības kompleksa PF Vecauce valdes priekšsēdētājs Kristaps Melbārdis.

«Kamēr nebija atvērušies visādi pārtikas fondi, cenas regulēja tirgus. Ir pārprodukcija - cenas iet lejā, ir deficīts - cenas iet augšā. Bet tagad pat situācijā, kad skaidri zināma pārtikas graudu pārprodukcija, cenas turas pietiekami augstas,» viņš skaidrojis. «Nopirkt par zemāku cenu nav iespējams, toties par augstāku - cik uziet. Un iespējas samazināt pašizmaksu atduras kā pret sienu,» teicis Melbārdis.

Jautāts, vai pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir uzcelti kādi megakompleksi, viņš stāstījis: «Ir, un tie gandrīz visi pieder dāņiem vai citām ārvalstu investoru grupām. Pagaidām vislielākais komplekss joprojām ir Miķelāni, tad ir 8-9 saimniecības ar 10-20 tūkst. cūku, padsmit saimniecībās ir 2-5 tūkstoši dzīvnieku. Vēl ir grupa ar 1-2 tūkst. dzīvnieku. Šis skaits gan būtu jādiferencē pa atsevišķām grupām - cik sivēnu, cik nobarojamo cūku, cik sivēnmāšu.

Mēs diezgan nepamatoti daudz ko rēķinām pēc kopējā galvu skaita, bet daudzos gadījumos tas ir galīgi nepareizi. Un tas nozīmē, ka mums trūkst izglītības šajā jomā. Mums vieglāk pateikt, ka cūkas smird, un kavēt nozares attīstību, nekā mēģināt saprast, ka katras tūkstoš cūkas valsts ekonomikai dod reālas piecas darba vietas. Turklāt pēc būtības protesti ir pat nevis pret konkrētu fermu, bet lauksaimniecisko ražošanu vispār. Un protestē cilvēki, kas ir tālu no lauksaimniecības, tāpēc dara to bez jebkādas izpratnes, balstoties uz kaut kādiem stereotipiem.»

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra