Zinātnieki ik gadu nāk klajā ar jauniem atklājumiem par dažādu ķīmisko vielu toksisko iedarbību. Arī kosmētikas lauciņā aizliegto vielu saraksts regulāri tiek papildināts ar simtiem jaunu nosaukumu. Tomēr atšķirībā no pārtikas, kur bioloģiskās lauksaimniecības produktus strikti regulē Eiropas Savienības (ES) regula, kosmētikas produktu nozarē Eiropā un arī citviet pasaulē likumi nedefinē, kas ir vai nav dabīga kosmētika, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tirgū pircējam pieejami daudzi kosmētikas līdzekļi, kas tiek pozicionēti kā dabīgi, izgatavoti no augu valsts sastāvdaļām, taču to sastāvā iekļautas vielas, kuras satur no naftas produktiem izgatavotās minerāleļļas vai sintētiskus konservantus un parfīmus, parabēnus vai propilēna glikolu. Norādes – dabīgs vai ekoloģisks – vēl neliecina, ka šī kosmētika ir pilnībā brīva no ķīmiskām vielām. Vienīgais dabiskas, ekoloģiski tīras kosmētikas kvalitātes garants ir atsauce uz starptautiski atzītu sertifikāciju.

MADARA Cosmetics ir pirmais kosmētikas ražotājs Latvijā, kura visi produkti ir pilnībā dabiski, atzīti par ekoloģiskiem un sertificēti pēc starptautiskā Ecocert standarta. Kā atzīst MADARA Cosmetics vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere, pieprasījums pēc dabiskās kosmētikas pasaulē strauji audzis, un augusi arī sertificēšanas institūciju kompetence. «Līdz ar to arī prasības kosmētikas produktu sertifikācijā kļuvušas daudzkārt skrupulozākas, nekā tas ir citu nozaru pretendentiem uz ekoloģiska produkta statusu,» norāda L. Tisenkopfa-Iltnere. MADARA Cosmetics jau kopš 2006. gada ir mērķis kļūt par vienu no pazīstamākajiem dabīgās kosmētikas zīmoliem Eiropā.

Mūsdienās kosmētikas ražošanā tiek izmantoti vairāk nekā astoņi tūkstoši dažādu izejvielu, tikai daļa no tām – augu eļļas, ekstrakti, ēteriskās eļļas – ir dabīgas. Lielākā daļa ir laboratorijās sintezēti ķīmiskie savienojumi, kas cilvēka organismam var būt kaitīgi. Tāpēc ir noteikts kosmētiskās sertificēšanas standarts – noteikumu kopums, kas regulē, kādas izejvielas ražotājs drīkst produktam pievienot, kādiem ražošanas procesa un iepakošanas kritērijiem produktam ir jāatbilst.

Vēsturiski dažādās Eiropas valstīs kosmētikas standarti un sertificētāji ir veidojušies kā ražotāju apvienības vai neatkarīgas organizācijas. MADARA produkciju sertificējusi pasaulē lielākā neatkarīgā bioloģisko produktu sertificēšanas institūcija Ecocert, kas veic 30% no visām bioloģiskās lauksaimniecības inspekcijām pasaulē. Šo institūciju 1991. gadā dibinājuši Francijas bioloģiskie lauksaimnieki, un pašlaik tā kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām neatkarīgajām sertificēšanas institūcijām, kas darbojas 80 valstīs un izstrādājusi standartus dabīgajai kosmētikai, smaržām, mājķīmijai, bioloģiskas izcelsmes tekstiliju un apģērbu ražošanai.

Ecocert standartam ir divi līmeņi – dabīgā un organiskā kosmētika un dabīgā kosmētika. Standarts nosaka, ka dabīgās un organiskās kosmētikas sastāvā vismaz 95% no lauksaimniecības izcelsmes izejvielām ir bioloģiski audzētas un vismaz 10% no kopējā produktu izejvielu daudzuma ir bioloģiski sertificētas. Šo līmeni visbiežāk piemēro produktiem ar augstāku augu eļļu sastāvu, piemēram, krēmiem, ķermeņa eļļām. Savukārt dabīgās kosmētikas sastāvā vismaz 50% no lauksaimniecības izcelsmes izejvielām ir bioloģiski audzētas un vismaz 5% no kopējā produktu izejvielu daudzuma ir bioloģiski sertificētas. To piemēro produktiem ar augstu ūdens sastāvu, piemēram, šampūniem, dušas želejām, jo ūdens nav lauksaimniecības produkts un tādēļ nevar būt bioloģiski sertificēts.

Ecocert pieļauj piecu dabīgajiem identisku konservantu izmantošanu produktos, ja vien to daudzums nepārsniedz 5% no visām izejvielām, – tie ir benzilspirts, sorbīnskābe, benzoskābe, salicilskābe, dehidroacetskābe (DHA). Šiem konservantiem identiskas vielas ir sastopamas dabā, taču izmaksu vai ekoloģisku apsvērumu dēļ tās sintezē laboratorijā. Ecocert arī stingri definē iepakojuma prasības – tam jābūt pārstrādājamam, dabai draudzīgam – un pārbauda ražotnes energoefektivitāti un ietekmi uz vidi.

Plašāk lasiet rakstā Dabīgās kosmētikas ražotājus likumi nesargā pirmdienas, 15.jūnija laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!
 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra