Konkurences padome (KP) kurināmās šķeldas tirgus izpētē nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatējusi, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī, informē KP.

KP veica šķeldas tirgus izpēti, lai noskaidrotu iemeslus, kas ir pamatā būtiskajam šķeldas cenu kāpumam, ņemot vērā enerģētikas nozares jautājumu aktualitāti un kurināmās šķeldas cenas būtisku pieaugumu 2021. un 2022.gadā.

KP secinājusi, ka izskaidrojums cenu kāpumam ir ģeopolitiskie apstākļi, importa ierobežojumi, inflācija un tirgus dalībnieku nespēja pietiekami ātri pielāgoties pastāvošajai tirgus situācijai.

Vienlaikus KP aicina šķeldas pircējus uzraudzīt situāciju attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem un ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Tāpat KP aicina šķeldas tirgus dalībniekus iesniegt pierādījumus, ja tie ir iesaistīti aizliegtās vienošanās, saņemot iespēju Iecietības programmas ietvaros iegūt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

No nākamā gada Eiropas Savienībā (ES) ieviesīs CO2 kvotas daļai šķeldas, kas var novest pie siltuma tarifu pieauguma, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

No nākamā gada ES par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas var nozīmēt tarifu pieaugumu. Kā atzīmē raidījums, lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības esot maz.

Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc ES tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana CO2 emisijas nerada. Taču no 1.janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība.

Skaidu un šķeldas pārvadātājiem jāinvestē esošo transportlīdzekļu gabarītu «saīsināšanā», kas atstās ietekmi ne tikai uz šīs sfēras uzņēmumiem, bet arī uz visu jomu. 2004. gadā pieņemtie ceļu satiksmes noteikumi, kuri paredz, ka, pārvadātāja auto sastāvs nedrīkstēs pārsniegt 18,75 m garumu spēkā ir ar 2006. gadu, kamēr līdz tam tas bija 24 m. Neraugoties uz šajā jomā strādājošo uzņēmēju pūlēm, grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos nav izdarīti un arī netiek plānots tādus veikt. Tātad pieaugs ne tikai nepieciešamo reisu (arī tukšo) skaits, bet arī skaidu un šķeldas pakalpojumu cenas Latvijā, secina SIA Vīgranti valdes loceklis Jānis Baltmanis. Viņš norāda, ka šobrīd SIA Vīgranti pie sētas gatavojas nolikt garās piekabes, jo uzņēmumam piešķirtā atļauja to izmantošanai beidzas šā gada 1. aprīlī. «Vienai piekabei esam pasūtījuši «saīsināšanu», bet tas izmaksās apmēram 7000 Ls,» norāda J. Baltmanis. Saīsinot piekabju garumu, uzņēmējiem nāksies veikt vairāk reisu, līdz ar to pieaugs ne tikai kustības intensitāte uz ceļiem, bet arī ceļa noslogojums, sekas min uzņēmējs. Savu teikto viņš pamato ar to, ka 24 m garais sastāvs pārvadā 110 m3 birstošās kravas, bet pēc pārbūves uz 18.75 m varēs pārvest tikai 88 m3. Pieaugot nepieciešamo reisu (arī tukšo) skaitam, tas radīs par 20% lielāku ceļu noslogojuma intensitāti, tādā veidā negatīvi ietekmējot jau tā slikto Latvijas ceļu kvalitāti. Kā vēl vienu aktuālu jautājumu J. Baltmanis min, ka uzņēmēji nebūs spējīgi maksāt to pašu algu par paveikto reisu, jo pārvadātais apjoms vienā reisā samazināsies. Pieaugs arī šķeldas un skaidu transportēšanas izmaksas, sadārdzināsies iepirkumu cenas katlumājām, tādējādi atkal cietēji būs patērētāji, skaidro J. Baltmanis. ES neprasa, lai šie ierobežojošie normatīvi tiktu piemēroti vienas valsts robežās, ko pierāda arī tas, ka ne Somijā, ne Zviedrijā šis ierobežojošais ES normatīvs netiek attiecināts uz vietējiem skaidu pārvadātājiem.

Zobens, ar kuru Napoleonas devās cīņā pirms 200 gadiem Itālijā, svētdien izsolē pārdots par vairāk nekā 6,4 miljoniem USD, ziņo Associated Press.

Šis bija pēdējais Napoleona zobens, kas atrodas privātpersonu īpašumā un iepriekš tas novērtēts par krietni zemāku summu - 1,6 miljoni USD.

Pircēja vārds netiek publiskots. Pēc kaujas 1800. gada jūnijā zobens tika uzdāvināts Napoleona brālim uz kāzām. Turpmāk zobens tika nodots no paaudzes paaudzē līdz mūsdienām. 1978. gadā zobens tika parsludināts par nacionālo vērtību, līdz ar ko gadījumā, ja tas tiek pārdots ārzemniekam, tam jāatrodas Francijā vismaz piecus mēnešus katru gadu.

SIA Latbord, kas skaidu plātņu tirgū darbojas jau no 2004.gada rudens, savu darbību šajā tirgus segmentā uzsāka iepazīstinot Latvijas tirgu ar pazīstamā Beļģijas uzņēmuma SPANO N.V. ražoto produkciju - koka skaidu plātņu materiālu Durelis Populair ( kā arī citus šī paša ražotāja skaidu plātņu materiālus).

Pateicoties aktīvai un ļoti veiksmīgai SIA Latbord darbībai, Durelis Populair tikai dažu gadu laikā ir ieguvis vērā ņemamu vietu skaidu plātņu materiālu segmentā, sastādot nopietnu konkurenci līdz šim „monopolistam” – speciālistu un nespeciālistu vidū pazīstamam materiālam OSB.

Kaut arī, uzsākot savu uzvaras gājienu tirgū, Durelis Populair pārdevējiem SIA Latbord darbiniekiem nācās saskarties ar daudziem skeptiķiem, materiāls ar savām īpašībām un, būtiskākais, draudzīgāko cenu, pierādīja savas priekšrocības pret līdz šim Latvijas tirgū pieejamiem skaidu plātņu materiāliem.

2005.gada sākumā pie SIA Latbord vērsās SIA EJA Grupa, kas no saviem klientiem bija padzirdējuši par jaunā produkta augošo popularitāti, ar sadarbības piedāvājumu. 2005.gada 19.aprīlī starp SIA Latbord un SIA EJA Grupa tika noslēgts sadarbības līgums, saskaņā ar kuru, SIA EJA Grupa uzņēms saistības nodrošināt noteiktu ikmēneša pasūtījuma apjomu. SIA EJA Grupa regulāri pārkāpa šajā līguma atrunātās saistības, nepildot ikmēneša garantēto pasūtījumu apjomus un regulāri kavējot noteiktos maksāšanas termiņus, kas ne tikai kaitēja SIA Latbord finansiālajiem rādītājiem, bet arī grāva ražotāja SPANO N.V. uzticību SIA Latbord, jo pateicoties SIA EJA Grupa darbībai/bezdarbībai, SIA Latbord bija apgrūtinoši pildīt savas saistības pret ražotāju. Pamatojoties uz līguma saistību no SIA EJA Grupa neizpildi, 2005.gada 25.oktobrī tikai parakstīta vienošanās, kas pārtrauca SIA Latbord un SIA EJA Grupa noslēgtos līgumus. Neskatoties uz nepatīkamo sadarbības pieredzi, SIA Latbord nelika nekādus šķēršļus, kad SIA EJA Grupa izgāja uz tiešo kontaktu ar ražotāju, lai iegūtu iespēju izplatīt SPANO N.V. produkciju bez SIA Latbord starpniecības. SPANO N.V. deva SIA EJA Grupa šādu iespēju, taču, arī šī uzticība tika ātri sagrauta. Arī maksājumu ražotājam tika regulāri kavēti, SIA EJA Grupa izdarītie pasūtījumi netika laikā izņemti no ražotāja noliktavām, kā rezultātā 2006.gada rudenī SPANO N.V. atteicās no tiešās sadarbības ar SIA EJA Grupa.

Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Avoti SWF par ilgtermiņa finansējuma piešķiršanu 10 miljonu eiro apmērā jaunas koka skaidu granulu ražošanas rūpnīcas izveidei.

Jaunā rūpnīca atradīsies Gulbenes novada Lizumā, turpat kur šobrīd ir izvietota SIA Avoti SWF mēbeļu ražošanas rūpnīca. SIA Avoti SWF ir lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums Latvijā, kas jau teju divdesmit gadus izpilda globālās IKEA tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka. Neto apgrozījums 2015.gadā veidoja 28,7 miljonus eiro.

SIA Avoti SWF vadītājs Uldis Misiņš norāda, ka lēmums investēt koka skaidu granulu ražotnē pieņemts, ņemot vērā ievērojamos koka skaidu un šķeldas atlikumus, kas rodas mēbeļu ražošanas procesā. Tādejādi tiks veikta to tālāka apstrāde un radīta papildu pievienotā vērtība.

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Kronospan Riga" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 30.septembrim, strādāja ar 177,803 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 44% un bija 27,226 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka "Kronospan Riga" pamatdarbība ir koksnes skaidu plātņu, orientēto skaidu plātņu un laminēto skaidu plātņu ražošana. Orientēto skaidru plātņu ražošanas jauda ir 800 000 kubikmetru gadā, savukārt koksnes skaidu plātņu ražošanas jauda ir 500 000 kubikmetru gadā.

Kompānijas vadība norāda, ka pagājušajā gadā "Kronospan Riga" finanšu rādītājus negatīvi ietekmēja sāktais investīciju projekts, kas izraisīja ražošanas traucējumus, tostarp uz diviem mēnešiem tika apstādināta orientēto skaidu plātņu ražošanas līnija.

Bolderaja Ltd 2010. gadā iecerējis par 31 milj. eiro jeb 39.5 % lielākus ienākumus nekā 2009. gadā. «Uzņēmuma iestrādes ārvalstu noieta tirgos ļauj 2010. finanšu gadam plānot 110 milj. eiro lielus ienākumus, kas labvēlīgā situācijā pat var būt vēl lielāki,» skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes locekle Janīna Mitrofanova.

Viņa savu teikto pamato ar to, ka 2010. finanšu gadā plānots teju par trešdaļu palielināt OSB plātņu (līdz 450 tūkst. m3) un kokskaidu plātņu (līdz 255 tūkst. m3) ražošanas un pārdošanas apjomus. 2010. finanšu gadā vairāk savus izstrādājumu Bolderaja pārdos Skandināvijā, Krievijā, arī Uzbekijā un Kazahijā.

Kompānija 2009. gadā ir izveidojusi un sākusi realizēt jauno produktu un pārdošanas stratēģiju tradicionālajiem Bolderaja Ltd produktiem - skaidu plātnei un laminētai skaidu plātnei. «Laminētai skaidu plātnei ir ieviesti premium klases dekori, kas tiks tirgoti zem zīmola NORDIC, notiek mērķa tirgu pārorientācija Baltijas un Skandināvijas valstu virzienos,» norāda J. Mitrofanova. Arī tradicionālā Bolderaja Ltd lamināta koksnes plātnes kolekcija piedzīvo būtiskas izmaiņas. «Skaidu plātne ir orientēta uz augstākas pievienotās vērtības produktiem - dažādu klašu mitrumizturīgas skaidu plātnes un īpaši skaidu plātņu grīdas paneļi,» skaidro J. Mitrofanova.

Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu "izraušana" no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu.

Dažkārt šāda "mānīšanās" notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.

Bija atsevišķas iedzīvotāju grupas, kas dedzīgi iestājās pret to, ka arī Latvijā mežu īpašnieki mežistrādē turpmāk varēs izmantot līdzīga izmēra kokus, kā to, piemēram, dara mūsu kaimiņi Igaunijā. Viens no argumentiem, ko žurnālistiem klāstīja piketa organizators Jānis Balodis, bija, ka, Latvijā veidojoties jaunākiem mežiem, tajos saruks veco koku īpatsvars. Tas savukārt varot ietekmēt mežirbju populāciju, jo šie putni ligzdojot veco koku dobumos. Trauksmainais vēstījums "aizgāja tautās", neskatoties uz to, ka mežirbes ligzdo nevis koku dobumos, bet uz zemes.

Enerģētiskās šķeldas cena pirmskara līmenī vairs neatgriezīsies, sacīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Koksnes produktu ražošanas un piegādes direktora vietnieks Andris Meirāns.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan enerģētiskās koksnes cena kopš jūlija, kad LVM veica šķeldas papildapjoma izsoli Latvijas siltumražotājiem, ir samazinājusies par 30%, ražošanas izmaksas ir palielinājušās. Vienlaikus tirgū no siltumražotājiem ir novērojamas gaidas.

Siltumražotāji pēc saspringtās apkures sezonas ir "paņēmuši atvaļinājumu" pirms gatavošanās nākamajai sezonai un gaida, ka cenas varētu turpināt kristies, stāstīja Meirāns.

Viņš norādīja, ka jau patlaban var pārliecināti teikt, ka šis gads enerģētiskās koksnes tirgū būs citādāks. Kā viens no ietekmējošajiem faktoriem ir ārkārtējās situācijas izsludināšana egļu audzēs astoņzobu mizgraužu bojājumu ierobežošanai.

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt a/s Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) 13 666.73 latu apmērā par ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošanu, nosakot netaisnīgus tarifus regulārajiem pasažieru pārvadātājiem starptautiskajos un iekšzemes maršrutos. Šis pārkāpums autoostas darbībās konstatēts atkārtoti, liecina KP informācija.

RSA kā atsevišķu pakalpojumu pasažieru pārvadātājiem piedāvā biļešu tirdzniecību autoostas kasēs. Par biļešu tirdzniecību RSA saņem komisijas maksu 10 % apmērā no pārdoto biļešu vērtības. Lai arī šī pakalpojuma izmantošana nav obligāta un pārvadātāji paši var tirgot savas biļetes, tarifus par autoostas infrastruktūras izmantošanu RSA noteikusi vadoties no tā, kur tiek tirgotas attiecīgā pasažieru pārvadātāja biļetes. KP atzinusi, ka tarifs pārvadātājiem, kuru braukšanas biļetes netiek tirgotas RSA kasēs, ir nesamērīgi augsts – līdz pat 9 reizēm augstāks nekā tiem pārvadātājiem, kuru biļetes tirgo RSA kasēs.

Pārvadātājiem, kuru biļetes tirgo RSA, tiek piemērota pazemināta maksa par autoostas infrastruktūras izmantošanu, bet šādas rīcības rezultātā radušies zaudējumi tiek kompensēti, piemērojot augstāku maksu pārējiem pārvadātājiem, kuri tādējādi netieši maksā par pakalpojumu, kuru nemaz neaizmanto – biļešu tirdzniecību RSA kasēs.

Autotransporta direkcija (ATD) piedāvājusi Konkurences padomes (KP) lēmumā par neatļautu vienošanos iesaistītajiem pasažieru pārvadātājiem lauzt līgumus uz savstarpējās vienošanās pamata, piektdien preses konferencē sacīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Vienlaikus ATD ir gatava lauzt līgumus ar šiem pārvadātājiem gadījumā, ja KP lēmums kļūst galīgs un nepārsūdzams pēc tiesas lēmuma.

Līgumu laušana ar pārvadātājiem uz savstarpējas vienošanās pamata varētu būt iespējama, ja tam ir pārvadātāju piekrišana, turklāt katrā no lotēm piekrišana nepieciešama no tā pārvadātāja vai pārvadātāju apvienības, kuri veic pārvadājumus šajā lotē, teica Godiņš.

Tāpat līgumu laušana uz savstarpējas vienošanās pamata būs iespējama brīdī, kad iestāsies pakalpojuma nepārtrauktība. ATD ir vērsusies pie Latvijas pārvadātājiem ar aptauju, lai saprastu pārvadātāju rīcībā esošos resursus un iespējas veikt pārvadājumus brīdī, kad tiek lauzti līgumi ar KP lēmumā minētajiem pārvadātājiem.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Spāru svētki nosvinēti Valmieras šķeldu katlumājā, kas darbību plāno uzsākt 2020./2021. gada apkures sezonā. Projekta izmaksas ir 4,9 miljoni eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka būvniecības process norit pēc plāna un līdz ar spāru svētkiem esam soli tuvāk mūsdienīgai un dabu saudzējošai enerģijas ieguvei. Šobrīd iebetonētas nesošās grīdas, uzstādītas metāla konstrukcijas, tai skaitā – sijas, kolonnas, atsaites u.c., teritorijā ir ieklāta pirmā asfalta pamatkārta, kā arī uzstādītas ārējās inženierkomunikācijas. Šķeldas katlumājā pašreiz tiek pabeigta kurtuves montāža un uzstādītas citas iekārtas – ūdenssildāmais katls, multiciklons, elektrostatiskais filtrs, dūmgāzu kondensators, kā arī daļa dūmvadu un ventilatoru. Nākamais būvniecības posms paredz pabeigt lielo pamatiekārtu montāžu, samontēt sienas, uzstādīt jumtu. Ziemas periodā plānots pārbaudīt, kā darbojas iekšējie cauruļvadi, iekārtas un inženierkomunikācijas. Patlaban ap 70% AS «Valmieras Enerģija» saražotās siltumenerģijas tiek iegūts no dabasgāzes, taču jau nākamgad, palielinot no šķeldas saražoto siltuma apjomu, Valmieras pilsēta kļūs par piemēru, kā būtiski samazinot fosilo energoresursu izmantošanu siltumapgādē, var kļūt par neatkarīgu un zaļu pašvaldību,» skaidro SIA «Adven Latvia» un AS «Valmieras Enerģija» valdes loceklis Māris Kānītis.

AS «Valmieras enerģija» (VE) parakstījusi līgumu ar SIA «Monum» par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Valmierā, Gaujas labajā krastā, kas būs viena no modernākajām Latvijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Plānots, ka jaunais siltumavots uzsāks darbību 2020.gadā, projekta izmaksām sasniedzot 4,9 miljonus eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Projekta ietvaros paredzēts uzstādīt šķeldas biomasas katlu ar siltuma jaudu 9MW un dūmgāzu kondensācijas ekonomaizeru ar siltuma jaudu 1,5 MW. Kopā ar jau esošo šķeldas katlumāju jaunā katlumāja spēs saražot līdz pat 90% no kopējās uzņēmumā saražotās siltumenerģijas Gaujas labajā krastā.

«Šī vērienīgā projekta ieguvēji būs gan Valmieras pilsētas iedzīvotāji, gan vietējie šķeldas ražotāji un apkārtējā vide, jo siltuma ieguve tiks nodrošināta, izmantojot atjaunojamos energoresursus,» pauž VE valdes loceklis Māris Kānītis.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM), reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc siltumenerģijas ražošanai izmantojamiem koksnes resursiem, sākusi enerģētiskās šķeldas papildu apmēru pārdošanu 2022./2023.gada apkures sezonai, liecina LVM publiskotā informācija.

Kompānijā norāda, ka enerģētiskās koksnes - biomasas, no kuras tiek saražota šķelda, - sagatavošana jau ir sākta, tādējādi LVM piedāvā iegādāties 150 000 beram kubikmetrus enerģētiskās šķeldas 130 000 megavatstundu (MWh) apmērā visā Latvijas teritorijā ar piegādes laiku no 2022.gada septembra līdz 2023.gada aprīlim.

Interesenti aicināti pieteikumus iesniegt līdz šā gada 5.jūlijam. Aktīvais pārdošanas process sāksies no 12.jūlija, kad pircējiem būs iespēja iesniegt un mainīt piedāvāto cenu un vēlamo nopērkamo apmēru.

LVM jūnija vidū vēstīja, ka, turpinoties pieprasījuma kāpumam pēc enerģētiskajiem produktiem vietējā tirgū, kompānija palielinās enerģētiskās koksnes ražošanas apmērus un saražos papildu 180 000 berkubikmetru enerģētiskās šķeldas 2022./2023.gada apkures sezonas vajadzībām.

Ja pasažieru pārvadātāji streikos un nepildīs to apjomu, kas līgumā ir noteikts kā obligāts, ar pārvadātāju tiks pārtraukts līgums jeb tas tiks lauzts, apgalvo satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Viņš gan atzina, ka ar pasažieru pārvadātājiem par 2012.gada parāda atmaksu jārunā konstruktīvi un ir jācenšas vienoties.

«Ir noteikts, cik drīkst neveikt darbus, jo nevar būt situācija, ka visā valstī nenotiek pārvadājumi,» uzsvēra Matīss.

Viņš norādīja, ka situācija nav viendabīga. Problēmas ir tikai atsevišķiem plānošanas reģioniem. «Ir tādi reģioni, kuri ir optimizējuši savus maršrutu tīklus, un tie tagad ir zaudētāju pozīcijās. Viņi neprasa papildu naudu, bet maršrutu skaitu samazināja. Jāsaprot, ka jābūt vienotai pieejai.»

Ar pārvadātājiem ir jārunā konstruktīvi, lai neciestu ne pārvadātāji, ne iedzīvotāji, pauda ministrs. «Jāvienojas, ka zaudējumus nokompensējam. Negribam iet draudēt vienam vai otram, ir jāpanāk kopīgs viedoklis. Jāpanāk risinājums, nevis jādraud ar streikiem vai naudas nemaksāšanu.»

SIA EJA Grupa saskatījusi negodīgas konkurences pazīmes skaidu plātņu tirdzniecībā, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Imants Liepiņš.

Jau pirms vairākiem gadiem SIA EJA Grupa uzsāka ieviest Latvijas tirgū koka skaidu plātņu materiālu Durelis, ko ražo pazīstamais uzņēmums SPANO N.V. Beļģijā. 2005. gada 19. aprīlī starp EJA Grupu un citu uzņēmumu SIA Latbord tika noslēgts līgums par to, ka Latbord popularizēs un mārketēs Durelis materiālu Latvijas tirgū. Tomēr Latbord neko nedarīja, un tā tieši EJA Grupa investēja savus līdzekļus mārketingā, loģistikas kanālu sagatavošanā un par saviem līdzekļiem arī sertificēja materiālu saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām.

Savukārt pagājušajā gadā SIA Latbord pārstāvji pēkšņi paziņoja EJA Grupas darbiniekiem, ka EJA Grupa nevarot saņemt klientu uzdevumā pasūtītos materiāla apjomus, bet SPANO ražotās plātnes esot jāpērk tikai ar Latbord starpniecību. "Mēs šeit saskatām negodīgas konkurences pazīmes, jo Durelis Latvijas tirgū tika sertificēts par mūsu līdzekļiem un uz mūsu vārda, tāpat mēs ieguldījām savus līdzekļus materiāla popularizēšanā un mārketingā, bet mūsu konkurenti grib izmantot mūsu ieguldīto laiku un darbu, lai gūtu peļņu uz mūsu rēķina," norāda EJA Grupas direktors Aleksejs Bankovskis.

SIA EJA Grupa, kas ir viens no visstraujāk augošajiem koka būvmateriālu vairumtirgotājiem Latvijā, saskata negodīgas konkurences pazīmes skaidu plātņu tirdzniecībā. Šī materiāla pieejamība ir būvniecības nozarē ļoti svarīga problēma, jo situācijā, kurā būvmateriālu jau tā dažkārt pietrūkst, negodīga konkurence var novest pie mākslīgas plātņu cenas paaugstināšanas, kā arī mākslīga deficīta radīšanas.

Jau pirms vairākiem gadiem SIA EJA Grupa uzsāka ieviest Latvijas tirgū koka skaidu plātņu materiālu Durelis, ko ražo pazīstamais uzņēmums SPANO N.V. Beļģijā. 2005. gada 19. aprīlī starp EJA Grupu un citu uzņēmumu SIA Latbord tika noslēgts līgums par to, ka Latbord popularizēs un mārketēs Durelis materiālu Latvijas tirgū. Tomēr Latbord neko nedarīja, un tā tieši EJA Grupa investēja savus līdzekļus mārketingā, loģistikas kanālu sagatavošanā un par saviem līdzekļiem arī sertificēja materiālu saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām.

Savukārt pagājušajā gadā SIA Latbord pārstāvji pēkšņi paziņoja EJA Grupas darbiniekiem, ka EJA Grupa nevarot saņemt klientu uzdevumā pasūtītos materiāla apjomus, bet SPANO ražotās plātnes esot jāpērk tikai ar Latbord starpniecību. "Mēs šeit saskatām negodīgas konkurences pazīmes, jo Durelis Latvijas tirgū tika sertificēts par mūsu līdzekļiem un uz mūsu vārda, tāpat mēs ieguldījām savus līdzekļus materiāla popularizēšanā un mārketingā, bet mūsu konkurenti grib izmantot mūsu ieguldīto laiku un darbu, lai gūtu peļņu uz mūsu rēķina," norāda EJA Grupas direktors Aleksejs Bankovskis.

Lai arī pērn nedaudz sarucis Latvijas apaļkoksnes un šķeldas eksporta apjoms uz Zviedriju, tomēr, neraugoties uz to, Latvija ir lielākais šīs produkcijas ievedējs šajā kaimiņvalstī. To liecina Skogsstyrelen — Zviedrijas Meža pārvaldes izdotā gadagrāmata par 2005. gadu. «Šie dati tikai liecina, ka pat neraugoties uz milzīgajiem vētras postījumiem, Zviedrijas uzņēmēji tikai nedaudz samazināja savus apaļkoksnes un šķeldas iepirkuma apjomus Latvijā,» atzīst Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta speciāliste Aija Budreiko. Viņa norāda, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes ziņām, Zviedrija arī pērn ir bijusi Latvijas lielākais papīrmalkas noieta tirgus, kaut gan tā īpatsvars ir krities. Pērn vairums skujkoku apaļkoku — 1.19 milj. m3 (salīdzinājumā ar 2004. gadu apjoms sarucis par 27.7 %) ir izvesti uz Zviedriju. Arī lapkoku izvedums no Latvijas uz Zviedriju sarucis par 18.3 % (ieņēmumi — pieauguši par 5.41 %). Uz Zviedriju pērn eksportēti 1.22 milj. m3 skujkoku apaļkoksnes un 1.6 milj. m3 lapkoku apļkoksnes (pārsvarā bērza papīrmalka 1.23 milj. m3), kas kopumā ir 2.82 milj. m3. «Salīdzināt Zviedrijas ievedumu un Latvijas izvedumu ir grūti,» atzīst A. Budreiko. Viņa norāda, ka Zviedrijas gadagrāmtā ir minēts, cik un kādas šķeļdas ievests valstī, bet šķeldas izvedumu no Latvijas nevar nodalīt pēc tās izmantošanas veida — celulozes ražošanai, siltumražošanai vai plātņu ražošanai. Tā tieši šķeldas izvedumu m3 nemēra, taču apjomu, kas izvests no Latvijas, var iegūt, izmantojot pārejas koeficientu. Pēc A. Budreiko veiktajām aplēsēm, uz Zviedriju pērn šķelda izvesta 1.12 milj. m3. Tādējādi apaļkoksne un šķelda uz šo kaimiņvalsti izvesta 3.94 milj. m3 apmērā. A. Budreiko gan pieļauj, kā vēl Zviedrijas ievedumā no Latvijas 4.32 milj. m3 ir ietverta malka, kā arī zāģskaidas.

Igaunijas katlumājām trūkst kurināmā nākamajai apkures sezonai, jo granulu un papīra eksportētājiem valsts mežu apsaimniekotājs RMK pārdod trešdaļu šķeldas, vēsta laikraksts "Postimees".

Arī privāto mežu īpašnieki lielu daļu koksnes pārdod pārstrādātājiem.

"Siltumapgādes uzņēmumiem vēl nav līgumu nepieciešamajam šķeldas apmēram," teicis Igaunijas Elektroenerģijas un siltuma asociācijas vadītājs Sīms Umbleja. Trūkstot 0,3 teravatstundu (TWh) jeb apmēram 150 000 kubikmetru koksnes.

Kā sacījis Umbleja, šķelda ir visbiežāk izmantotais kurināmais Igaunijas katlumājās, veidojot 55-60% no kopējās siltuma ražošanas. Gāzes īpatsvars ir 20%, no kā daļu tagad plānots aizvietot ar degakmens eļļu.

Asociācijas vadītājs pauda cerību, ka koksnes nodrošināšanu veicinās Igaunijas valdības koalīcijas līguma punkts, kas paredz, ka RMK prioritāri jānodrošina katlumājas ar kurināmo.

AS "Rīgas Siltums" tuvākajā laikā nākamajam finanšu gadam veiks apjomīgāko atjaunojamo energoresursu (šķeldas) iepirkumu uzņēmuma vēsturē.

Šķeldas ražotāji aicināti sekot līdzi iepirkumiem mājas lapā www.rs.lv , lai sniegtu savu piedāvājumu.

Atklājot jaunos, augsti efektīvos, atjaunojamo energoresursu siltumavotus siltumcentrālēs "Imanta" (katlu jauda 40 MW) un "Daugavgrīva" (katlu jauda 8 MW), nākamajā finanšu gadā atjaunojamo energoresursu (šķeldas) apjoms AS "RĪGAS SILTUMS" kurināmā bilancē sasniegs 50%.

Atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums kurināmā bilancē tuvina Rīgu izvirzītajiem vides mērķiem. Rīga 2009.gadā pievienojās Pilsētu mēru paktam, kurā pausta vienpusēja apņemšanās līdz 2020.gadam par 20% samazināt ES radītās CO2 emisijas apjomu, kas panākams par 20% paaugstinot energoefektivitāti un līdz 20% palielinot atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā.

Atklāts Valmieras šķeldas katlumājas būvniecības pirmais posms.

Šķeldas katlumājas pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm – pašvaldības informatīvā izdevuma «Valmiera» un vietējā laikraksta «Liesma» 10. septembra numuri, kā arī divas zīmīgas lietas – Valmieras izaugsmes medaļa un Latvijas Bankas jubilejas monēta, kas veltīta valmierietim Jāzepam Vītolam.

Plānots, ka šķeldas katlumāja uzsāks darbību 2020./2021. gada apkures sezonā, projekta izmaksām sasniedzot 4,9 miljonus eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Vēstījumā uzsvērts, ka mūsu valsts spēks rodams spējā pašiem plānot, radīt un uzturēt savu saimniecību, tāpēc šīs katlumājas tapšana ir spilgts piemērs tam, kā ilgtspējīgas idejas piepildās dzīvē.