Publiski komunicējot par savstarpējām problēmām, SIA Daudznozaru kompānija Daugava un AS Swedbank riskē ar sava uzņēmuma reputāciju un tēlu, pauž aptaujātie komunikācijas nozares eksperti. Daugava šobrīd publiskajā telpā spēlē uz visu banku, ieņemot cietēja pozīciju, uzsakata Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija (LSAKA) izpilddirektore Sandra Stepe.
«Brīžiem komunikācijas formas balansē uz hiperemocionalitātes robežas, taču sabiedrisko domu viņiem ir samērā viegli izdodas ietekmēt savā virzienā, jo «zviedru bankas» pēdējos gados tiek uzskatītas par sliktajām. Likumsakarīgi - vieglāk līdzjūtību un sapratni izpelnīties ir cietušajam. Domājot ilgtermiņā, iespējams, gudrāk būtu šāda līmeņa attiecības nerisināt publiskajā telpā, taču šajā stāstā ir gana daudz nezināmo par patiesajiem iemesliem un uzņēmuma motivāciju šādi rīkoties,» portālam 7guru.lv komentē S.Stepe.
Kā skaidro LSAKA izpilddirektore, Swedbank no publiskās komunikācijas viedokļa nav tik izdevīgā situācijā, jo jau ir padarīta par «slikto» un ieņem taisnošanās taktiku. Banka ir neizdevīgākā pozīcijā arī tādēļ, ka faktiski nedrīkst izpaust līguma nosacījumus ar klientu.
«Šie paņēmieni, domāju, atraduši piekritējus un atbalstītājus, jo ne mazums cilvēku Latvijas ekonomiskajās problēmās vaino tieši bankas. Bet Daugavai arī jārēķinās, ka ilgi ar šādiem paņēmieniem nevar uzturēt ne mediju, ne publikas uzmanību. Pirmkārt, maz ir tādu, kuri būtu gatavi skatīties vienu un to pašu izrādi daudzas reizes. Otrkārt, arvien redzamāks kļūst tas, ka Daugavas pārstāvji ne tikai nespēj atbildēt uz lietišķiem jautājumiem par zīmolu pārdošanu un jauno uzņēmuma īpašnieci, bet arī netur savus solījumus sarunāties ar bankas pārstāvjiem,» klāsta stāsta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše, piebilstot, ka tieši skaidrs un atklāts faktu izklāsts veicinātu publikas uzticēšanos uzņēmuma paustajiem viedokļiem.
«Ja lietišķās biznesa sarunās iespējams panākt situāciju, ka dalībnieki, ja arī neuzvar, tad vismaz, novērtējot situāciju, var uzskatīt, ka nav arī galīgi zaudētāji, tad publiskos konfliktos parasti zaudē visi. Arī tie, kas tajos «uzvar». Publiska attiecību skaidrošana agrāk vai vēlāk sāk saistīties ar «sejas saglabāšanu», nevis jautājumu risināšanu pēc būtības, tāpēc neatstāj daudz iespēju manevrēšanai. Turklāt skatītāji - mediji, Latvijas iedzīvotāji, bankas klienti, Daugavas partneri - situāciju var vērtēt ļoti dažādi un arī atšķirīgi no pašiem konflikta dalībniekiem. Publikai ne vienmēr ir saprotamas un arī zināmas visas konfliktu jēgas nianses,» skaidro profesore I. Brikše.
«Nedaudz izbrīna Citadeles paziņojums, ka tā palīdzēs Daugavai pārkreditēties, ja tas būs nepieciešams. Vienlaikus gan to darot pietiekami gudri ar atrunu - «ja tas neradīs liekus riskus ne bankai, ne klientam». Tomēr - vai tas varētu būt smalki izspēlēts gājiens no Citadeles puses, lai novērstu uzmanību no savām problēmām ar citiem latviešu uzņēmējiem? No biznesa viedokļa, tas varētu liecināt par Citadeles pieteikumu agresīvāka mārketinga virzienā tirgus daļas palielināšanā, veidojot "labās latviešu bankas tēlu" pretstatā zviedru banku rīcībai attiecībā uz latviešu uzņēmējiem,» uzsver Stepe.
