Nākamā gada valsts budžeta konsolidācijai nepieciešamais apmērs iepriekš lēsto vismaz 150 miljonu latu vietā varētu būt no 110 līdz 130 miljoniem latu, apliecināja Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Kristaps Otersons.

Otersons skaidroja, ka šā gada, tostarp vasarā veiktie, budžeta konsolidācijas pasākumi, pēc centrālās bankas speciālistu aprēķiniem, var mazināt 2012.gada konsolidācijas nepieciešamību.

«Turklāt skaidrs, jo ātrāk konsolidācijas lēmumi tiks pieņemti un jo ātrāk būs skaidrs, ka tajos nav ierakstīta nodokļu celšana, jo tas sekmēs uzņēmējdarbību, ekonomikas attīstību un lielākus budžeta ienākumus. Tātad konsolidācijas apjoms lielā mērā ir pašu lēmēju rokās,» uzsvēra Otersons.

Tomēr Latvijas Bankas vērtējumā ir iespējams ātrs, nodokļu kāpumu izslēdzošs konsolidācijas lēmumu pieņemšanas scenārijs, kas nozīmētu mazāku konsolidācijas apjomu.

Saskaņā ar jaunāko novērtējumu 2012. gada valsts budžeta konsolidācijas apmērs ir aptuveni 110 – 130 miljoni latu. Uzsvars būs uz izdevumu daļu, bet nodokļu pieaugumam šobrīd nav loģikas.

Tiesa, konsolidācijas apjoms vēl tiks precizēts atbilstoši pusgada makroekonomikas datiem un atbilstoši deviņu mēnešu faktiskajai izpildei, kad redzēs galējo konsolidācijas apjomu, uz kuru tiks veidots budžets, atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš atgādināja, ka šogad aprīlī bija vienošanās ar aizdevējiem par konsolidācijas apjomu 150 – 180 milj. Ls, kas nozīmētu budžeta deficītu aptuveni 2% apjomā no IKP. Tomēr ekonomika attīstās nedaudz labāk nekā bija prognozēts aprīlī, turklāt budžetā šobrīd izveidojies neliels pārpalikums. «Visi faktori patlaban ved uz to, ka konsolidācijas apjoms būs zemāks nekā prognozēts pirms dažiem mēnešiem,» tā V. Dombrovskis.

Koalīcija trešdien iezīmējusi iespējamos 2012.gada budžeta konsolidācijas virzienus vairāku desmitu miljonu latu apmērā, trešdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Sīkāku informāciju gan viņš neatklāja, norādot, ka vispirms jābūt zināmam provizoriskajam nākamā gada budžeta konsolidācijas apmēram.

Dombrovskis informēja, ka šīs nedēļas laikā Finanšu ministrijai (FM) ar starptautisko aizdevēju misijas ekspertiem jāpanāk vienošanās par provizorisko 2012.gada budžeta konsolidācijas apmēru. «Ar misiju nav saskaņots provizoriskais konsolidācijas apmērs. Tas ir tehnisks darbs, ko dara FM un misijas eksperti. Tas ir šīs nedēļas darbs,» klāstīja valdības vadītājs un piebilda, ka pēc tam, kad šis provizoriskais skaitlis būs zināms, varēs jau sīkāk runāt par virzieniem, kā nepieciešamo konsolidācijas apmēru nodrošināt.

Ekonomiskās izaugsmes nodrošinātais ieņēmumu pieaugums tiek izmantots, lai atgūtu uz konsolidācijas altāra ziedoto. Necerēti labie ekonomiskās izaugsmes rādītāji ļauj valdībai un Saeimai dažās pozīcijās pat ar uzviju atdot nozarēm budžeta finansējumu, kas tām tika samazināts, tiecoties iekļauties starptautisko aizdevēju paģērētajos konsolidācijas rāmjos.

Salīdzinot tos mērķus, kam 2012. gada budžeta grozījumi paredz papildu finansējuma injekcijas ar budžeta likuma veidošanas gaitā atbalstīto konsolidācijas pasākumu sarakstu, atklājas, ka vairākos gadījumos budžeta grozījumos papildu līdzekļi tiek atvēlēti tiem mērķiem, kas pērnā gada nogalē tika atzīti par tādiem, uz kuru rēķina var krietni ietaupīt. Visspilgtāk tas atklājas Satiksmes ministrijas gadījumā. Tai jau budžeta grozījumu 1. lasījumā tiek paredzēts papildu finansējums 20,6 miljonu latu apmērā. No šīs summas 4,98 milj. Ls tiek paredzēti valsts autoceļiem, bet nepilni 4,3 milj. Ls - mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem.

Latvijas valdība aizdevējiem solījusi turpināt izdevumu samazināšanu un ieskicējusi iespējamos taupības pasākumus, liecina publiskotā Latvijas valdības Nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).

Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, valdība pašlaik izstrādā priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformēšanai un vispārējas ēnu ekonomikas apkarošanas stratēģijas ieviešanai. Tāpat valdība šobrīd strādā pie tā, lai pašvaldību budžetā ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu novirzītu valsts budžetā, teikts dokumentā.

Izdevumu daļā valdība apsver iespēju samazināt sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma fondu, kā arī samazināt valsts subsīdijas, tostarp subsīdijas starptautiskajai lidostai Rīga.

Lai identificētu papildu fiskālās konsolidācijas iespējas, valdība plāno līdz augusta vidum sagatavot fiskālo konsolidācijas pasākumu sarakstu, kas galvenokārt būs vērsts uz izdevumu samazināšanu. Sagaidāms, ka minētajā sarakstā tiks ietverti elementi no 2011.gadā apskatītajām konsolidācijas iespējām - SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas ieteikumi, kas netika iekļauti 2011.gada budžetā.

Finanšu ministrija (FM) jau ir veikusi sākotnējo 2012.gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumu izvērtējumu, starp kuriem varētu būt valsts maksāto subsīdiju pārskatīšana un algu fonda iesaldēšana, atklāj FM valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Tiek uzsvērts, ka nepieciešamais konsolidācijas apmērs pamatā tiks meklēts izdevumu pozīcijās, jo nodokļu palielināšana nav iespējama. Tāpat vēl lielāka ieņēmumu iekasēšana plānota no ēnu ekonomikas un kontrabandas apkarošanas.

Bajāre uzsvēra, ka patlaban jau ir izdarīts pietiekami daudz, lai varētu operatīvi virzīties uz priekšu, jo darbs pie budžeta jau ir sācies krietnu laiku iepriekš. Pēdējās Finanšu ministrijas konsolidācijas aplēses ir 100-110 miljoni latu. Tās gan vēl tiks koriģētas atbilstoši ekonomikas izaugsmes rādītājiem, tomēr zināma konsolidācija būs jāveic arī 2012. gada budžetā.

Nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem finanšu ministrs Andris Vilks pašlaik neredz alternatīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijas pārdalei starp valsti un pašvaldībām.

To viņš ceturtdien atzina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ārkārtas domes sēdē.

Uz pašvaldību pārstāvju jautājumu, vai piedāvātājai IIN pārdalei, kurā pašvaldībām tiek piedāvāts samazināt IIN ieņēmumus par labu valsts budžetam, varētu atrast kādu alternatīvu, Vilks atbildēja, ka pašlaik nevar rast citus risinājumus kā vien tos, kas jau minēti. Ja nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērs būs mazāks, nekā plānots, starp visiem pasākumiem tiks meklēti vidusceļi, viņš piebilda.

Vienlaikus Vilks norādīja, ka iepriekš kā klasiska alternatīva, ko uztur arī aizdevēji un eksperti, ir būtiska nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paaugstināšana. Tiesa, pašlaik tas nav iespējams, viņš uzsvēra. "Nākotnē tas tiešam ir labs resurss, bet patlaban mēs nevaram to darīt," teica ministrs.

2012. gada valsts budžeta konsolidācijas apmēri būs aptuveni 100 miljoni latu, kuru ietaupījums tiks meklēts budžeta izdevumu daļā, pārskatot tēriņus pilnīgi visās jomās.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda finanšu ministrs Andris Vilks, piebilstot, ka smagie konsolidācijas lēmumi būs jāpieņem ātri.

Tātad konsolidācijas apmērs var sasniegt kādus 150 milj. Ls?

Jā, kaut arī 150 milj. Ls konsolidācijas apmērau nevajadzētu sasniegt, tie drīzāk varētu būt kādi 100 milj. Ls.

Lai sasniegtu 2,5% budžeta deficītu?

Ja Saskaņas centram (SC) būtu premjers un finanšu ministrs, šaubos, vai viņiem būtu vēlme to darīt. Par pārējām politiskām kombinācijām ir skaidrs - to izveidotā valdība sapratīs, ka 2,5% IKP deficīts kā mērķa griesti ir svarīgi.

2,5% IKP deficīts ir aizdevēju prasība vai mūsu pašu apņemšanās?

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Kamēr Latvijā nav pabeigts budžeta konsolidācijas process, nav pamata cerēt uz straujāku iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, ceturtdien žurnālistiem atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Kamēr konsolidācijas posms nav noslēdzies, tikmēr sapņot par vēl straujāku IKP izaugsmi nenākas,» sacīja Rimšēvičs un piebilda, ka ātrāku IKP izaugsmi veicinātu budžeta konsolidācijas procesa pabeigšana, kas dotu skaidru signālu, ka Latvija ir mācījusies no iepriekš pieļautajām kļūdām un ir atgriezusies ilgtermiņā uzturamu rādītāju zonā. «Tas noteikti nodrošinātu ātrāku IKP izaugsmi,» viņš teica.

Kā piemēru Latvijas Bankas prezidents minēja Igauniju, kuras ekonomika pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu pieaugusi par 8%.

Vienlaikus Rimšēvičs uzsvēra, ka nav bažu par to, ka Latvijas ekonomikā varētu iestāties stagnācija. «Nekādā gadījumā man nav bažu, ka Latvija pašlaik varētu nonākt stagnācijas teritorijā,» klāstīja Rimšēvičs un piemetināja, ka centrālā banka joprojām šim gadam saglabā IKP pieauguma prognozi 3,3% apmērā.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publiski nevēlas runāt par konkrētiem Latvijas valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem, jo uzskata, ka galu galā tas, kur Latvijas valdība redz koriģējošos pasākumus, ir politisks lēmums.

Viņa norādīja, ka par pasākumiem, kā veikt vēl šā gada budžetā nepieciešamo 50 miljonu latu konsolidāciju, starptautisko aizdevēju misija runās ar valdību, kura jau pagājušajā gadā bija sagatavojusi plašu iespējamo pasākumu plānu.

«Nevēlos apspriest konkrētus plānus, jo galu galā tas, kur valdība redz koriģējošos pasākumus, ir politisks lēmums. Taču gribu uzsvērt, ka jebkuriem fiskālajiem pasākumiem nav jābūt vienreizējiem, bet gan strukturāliem, lai šodien pieņemtās reformas palīdzētu valstij konsolidēt budžetu arī nākamajos gados,» uzsvēra SVF pārstāve.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(330).jpg

Nu jau par tradīciju ir kļuvušas savstarpējās izskaidrošanās, apvainojumi un pilnīgi nesakarīga noslēpumainība, veidojot nākamā gada valsts budžetu.

Šoreiz histērija ir pārņēmusi daļu Latvijas pašvaldību, kuras ir teju pārliecinātas, ka nākamā gada budžeta konsolidācija par lielu, taču vārdā nenosauktu summu notiks tieši uz to rēķina. Īsti gan nav skaidrs, kādi šeit ir lietas apstākļi - vai nu vienas otras ietekmīgas pašvaldības līderis ir ticis klāt Finanšu ministrijas dokumentiem, vai arī jau savlaicīgi tiek pateikts valdībai, ka gadījumā, ja kaut kas tiks ņemts nost pašvaldībām, nemieri ir garantēti. Bet principā abas šīs iespējas viena otru neizslēdz. Šajā kontekstā ir jāmin viens otrs būtisks aspekts...

Ministru kabineta sēdē valdība vienojusies par papildu konsolidācijas pasākumiem 2012. gadam 29,1 miljona latu apmērā, kā arī precizējusi iepriekš apstiprinātos konsolidācijas pasākumu aprēķinus, nosakot to apjomu 127 miljonu latu apmērā, informē Finanšu ministrija.

Tādējādi iespējamais kopējais 2012. gada budžeta konsolidācijas apjoms šobrīd plānots 156,1 miljona latu apmērā. Gala konsolidācijas apjoms tiks precizēts pēc sarunām ar starptautiskajiem partneriem.

No kopējās papildu summas 29,1 miljona latu apmērā ieņēmumu daļā 10,5 miljonus latu veido plānotās nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņas atbilstoši apstiprinātajai NĪN koncepcijai, paredzot no 2012. gada 1. janvāra atcelt 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu.

Tiks palielināts arī azartspēļu nodoklis, mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas kārtības metāllūžņiem (ieturēšana izmaksas vietā), noteikts vispārēju IIN režīma attiecināšanu uz pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem, kas novērsīs ļaunprātīgu mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmantošanu neatbilstoši to mērķiem.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(333).jpg

Pavadījuši divas nedēļas visai nosacīti auglīgās sarunās ar Latvijas politiķiem, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) piesaistītie eksperti ir devušies mājup. Devušies mājup, lai gan galīgā vienošanās par to, kāds tad izskatīsies 2012. gada budžets, tā arī nav panākta.

Premjeram Valdim Dombrovskim un Andrim Vilkam nav izdevies «aizdevējus» pārliecināt, ka valdības apstiprinātie budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumi 122 milj. Ls apmērā ļaus panākt, lai nākamgad budžeta iztrūkums nepārsniegtu 2,5 % no iekšzemes kopprodukta. Ieskatoties konsolidācijas pasākumu sarakstā, kuru šonedēļ apstiprinājusi valdība, atliek vien secināt, ka sarunu vedēji no Latvijas puses nez kādēļ pēkšņi sadomājušies, ka SVF un EK pārstāvji uzķersies uz tik plika āķa.

Valdības sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem tiek diskutēts arī par pensiju samazināšanu, taču valdība to nepieļaus, sola premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

«Mēs arī aizdevējiem norādījuši, ka ir noteiktas lietas, ko mēs esam apņēmušies, nepalielināt nodokļus, izņemot atsevišķas nianses, un nemazināt pensijas, neaizskarot piemaksas un pensiju neapliekamo minimumu," uzsvēra Dombrovskis. "Mēs neveiksim pensiju mazināšanu,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja premjers.

Uz jautājumu, vai aizdevēji prasa pensiju samazināšanu, Dombrovskis apliecināja, ka «šis jautājums ir dienas kārtībā».

Dombrovskis norādīja, ka pensiju saglabāšana ir valdības «sarkanā līnija».

Premjera pārstāvis Mārtiņš Panke aģentūrai BNS skaidroja, ka par pensiju samazināšanu runā aizdevēji, taču vairāk gan kontekstā ar pensiju piemaksām, taču valdība nav gatava piekrist šādam risinājumam. Tā vietā valdība piedāvā citus iespējamos konsolidācijas pasākumus.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Pirms vairākām dienām premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pauda bažas, ka ministriju ierosinājumi šā gada valsts budžeta korekcijām atgādinot tā dēvētos treknos gadus. Varētu šķist, ka problēma principā novērsta – valdības vadītājs ir identificējis potenciālo līdzekļu izšķērdēšanu, paziņojis par to publiski un dara visu iespējamo, lai nekas tāds nenotiktu.

Tajā pašā laikā, kā izrādās, joprojām atmests nav plāns par vēl vienas ēkas piešķiršanu mūsu valsts 100 gudrajām galvām jeb Saeimai.

Laikā, kad beidzot tiks pabeigts dzelzbetona kalns, ko sauc par Gaismas pili, Nacionālās bibliotēkas dārgumi no visām pašreizējām ēkām tiks pārvietoti uz turieni, un tādējādi atbrīvosies arī skaista, taču visai nolaista ēka Jēkaba ielā – tieši līdzās Saeimas frakciju mājām. Šķistu loģiski, ja šo namu tiktu mēģināts, piemēram, pārdot par tirgus cenām, lai šo īpašumu attīsta privātais investors. Taču, kā jau minēts, to paredzēts nodot Saeimas vajadzībām, lai deputātiem būtu telpas, kur rīkot prezentācijas, tikties ar vēlētājiem, nevalstiskajām organizācijām, uzņemt ārvalstu viesus un tamlīdzīgām izdarībām. Turklāt viens no argumentiem šādai paplašināšanās nepieciešamībai ir vienkārši unikāla – galvenās Saeimas ēkas zāles paredzētas reprezentatīviem mērķiem, taču ar katru pasākumu tās savu statusu zaudējot. Vienkārši sakot, sanāk, ka deputāts X ir smalkāks un glauno zāli mazāk nolietojošs nekā nevalstiskās organizācijas Y pārstāvis. Interesanti būtu zināt, ko par to domā cilvēktiesību aizstāvji.

Grieķijas parāda krīze ne tuvu nav atrisināta, lai to izdarītu, ir jārīkojas daudz radikālāk, uzskata Vašingtonas Ekonomikas un politikas pētniecības centra direktors ekonomists Marks Veisbrots.

Vai jūs nemulsina, ka runāt par starptautisko aizdevēju sliktajiem padomiem un konsolidācijas nederīgumu uz Latviju jūs aicina ar tādiem politiskajiem spēkiem saistīti cilvēki, kuru premjers savulaik pats lūdza starptautisko aizdevēju palīdzību?

Jāņem vērā, ka Latvijas ekonomika saruka par 25%, pirms tā sāka atgūties. Cik cilvēku darbu zaudēja! Tas, ka ekonomika galu galā sākusi augt, nav nekāds panākums, jo jūsu kritums ir postošākais visā pasaulē.

Bet īpatnēji tad jums tas nešķiet, ka šie cilvēki, kuru varas laikā tika ņemti aizdevumi un mēs tikām uzlikti uz konsolidācijas «sliedēm», pēc tam sāka runāt pretēji?

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

«To vēl parādīs laiks. Taču domāju, ka te runa nav par 180 miljoniem un diez vai arī 150 miljoniem latu. Šī summa būs mazāka. Lai vai kā mēs skatāmies uz mūsu ekonomikas rādītājiem pirmajā ceturksnī, otrajam ceturksnim ir jāienes zināmas korekcijas,» atbildot uz jautājumu par nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas summu, biznesa žurnālam LD skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

«Arī dati par nodokļu iekasēšanu ienesīs savas korekcijas, un es domāju, ka šī summa būs maziņa,» viņš turpina.

Uz iebildi, ka ekonomikas pieauguma jomā pirmajā ceturksnī Latvijai starp Baltijas valstīm ir vājākais rādītājs, Vilks atbild: «Jā, mēs esam vājākie tās konsolidācijas dēļ, kāda mums ir bijusi. Mums ir lielākais kredītu slogs uz iedzīvotājiem, un ir veikta vislielākā konsolidācija. Arī milzīga PVN atmaksa šogad ir bijusi. Tas viss nevar neatstāt iespaidu uz ekonomikas rādītājiem. Jāpiebilst, ka gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi joprojām svārstās saistībā ar saviem tēriņiem investīcijās. Mums ir atturīga attieksme pret patēriņu - tas varētu būt lielāks.»

Ar nodokļu politiku valstij bizness būtu jāstimulē, nevis no tā jāizspiež pēdējā sula, norāda Rietumu bankas padomes loceklis Aleksandrs Kaļinovskis.

Viņaprāt, viena no galvenajām problēmām valsts budžeta konsolidācijas procesā, kas pamatā arvien tiek veikts uz nodokļu celšanas rēķina, ir nedomāšana par ilglaicīgiem risinājumiem.

Kaļinovskis uzskata, ka valdība nevar visu laiku izdomāt jaunus nodokļus biznesam, jo «tas ir ceļš nekurienē».

Kritiski viņš attiecas arī pret politiķu argumentiem, ka Latvijā nodokļu slogs jāizlīdzina, piemēram, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm.

«Kad, aizstāvot jaunas nodokļu izmaiņas, valdība stāsta, ka nodokļu slogs ir zemāks nekā Skandināvijā, man nāk smiekli. Lai salīdzinātos ar Skandināviju, vispirms vajadzētu sasniegt tās attīstības līmeni,» sacīja baņķieris.