3800 eiro mēnesī, šķiet, nu jau ir par maz, lai valdes locekļi justu pienākumu izlasīt dokumentu kaudzīti
Kādus darba pienākumus jūs būtu gatavi pildīt par 3800 eiro mēnesī? Par divreiz lielāku algu nekā vidējā tam sektoram (gaisa transports), kuru kā vislabāk atalgoto Latvijā uzrāda Centrālā statistikas pārvalde? Būtu ar mieru reizi vai divas mēnesī veltīt dažas dienas, lai rūpīgi izlasītu kaudzīti ar dokumentiem? Izrādās, arī saņemot šādu mūsu zemē ievērojamu samaksu, ne visi uzskata par savu pienākumu iedziļināties papīros, kuros ietverto priekšlikumu atbalstīšana vai noraidīšana var atstāt būtisku ietekmi. Runa ir par dāsni atalgotajiem Rīgas brīvostas valdes locekļu amatiem, kuros nesen valdība profesionāļus nomainīja ar vēl lielākiem. Vai drīzāk par to, kā tagadējā ostu pārvaldības sistēmā, kuru esošie ministri mainīt neparko nevēlas, valdes locekļu bezatbildība, neiedziļināšanās jautājumu būtībā, slinkums vai nekompetence vienu labu projektu var padarīt par risku valsts reputācijai un maciņam.
Tātad jau deviņpadsmitā gadsimtā iesākto cūkošanos Sarkandaugavā ostas teritorijā vēlāk kārtīgi pabeidza padomju armija, lai lietus ūdeņu Daugavā ieskalotās naftas produktu paliekas mums neļautu aizmirst savu vēsturi. Lielākā daļa naudas (85%) teritorijas attīrīšanai nokrita no gaisa šveiciešu «labprātīgo» kontribūciju veidā, lai viņi varētu netraucēti tirgoties ar Eiropas Savienības valstīm. Atlika vien piemest 15%, un, tā kā piešmucētās zemes piederēja arī Rīgas domei, pašvaldība apņēmās naudiņu atrast. Vajadzēja mazāk, nekā sākumā domāts, jo darbi iznāca lētāki, nekā plānots. Tā kā termiņi dzina, Valsts vides dienests noslēdza iepirkumu līgumus, pirms vēl rātskungi bija lēmuši par naudas piešķiršanu. Pašvaldība, kam jauns un talantīgs vides ministrs bija uzkritis uz nerviem un izjaucis plānus no nerīdziniekiem vairāk par sabiedriskā transporta biļetēm iekasēt, nostājās pozā: piecūkotā zeme rātei nepieder, naudas mums nav, visu, ko solījām, izpildījām pirmajā kārtā.
Vides dienestam nekas cits neatlika, kā iet un prasīt Brīvostas pārvaldei, atgādinot, ka arī pirmo reizi 1,2 milj. eiro patiesībā nākuši no pārvaldes, ne rātes kases. Uz to pārvalde atcirta, ka ostu nodoklis un Krievu salas projekts to pliku padarījis, turklāt īstenībā pārvalde nemaz nevar naudu dot, pat ja tāda būtu, jo tad šveicieši atvēlēs nevis 85%, bet tikai 60%, un pārvaldei nāktos piemest ne vairs 0,7 milj., bet 1,9 milj. eiro. Te nu mēs nonākam līdz labi apmaksātajiem valdes locekļu personāžiem. Neviens i neiepīkstējās, ka šāda pārvaldes interpretācija būtu nekorekta – ne pirms valdes sēdes, ne tās laikā. Tomēr, saprazdama, ka nebūs labi, valdība, tā sakot, «bez trokšņa, bez putekļiem» nolēma katram gadījumam pārdalīt naudu no cita neveiksmīga vides sanācijas projekta.
Savukārt Finanšu ministrija, atģidusies, ka prese (DB) izplatot nekorektu informāciju, palūdza to koriģēt, proti, 85% nenokritīsies līdz 60% arī tad, ja nevis dome, bet brīvosta 15% piemetīs. Tad nu sabārtā prese ņēmās skaidrot, vai tiešām pārvalde tik nekompetenta, kā domā arī šveicieši. Izrādījās, pirms trīsarpus gadiem, balstoties uz savu izpratni par starpvalstu ietvarlīguma punktu, par kuru, tā sakot, juristi vēl strīdas, tikpat nekompetenti domāja arī Vides dienests, kas gan viedokli tagad mainījis, jo naudas ministrija droši vien gudrāka esot. (Varbūt drīzāk uzsāktās disciplinārlietas dēļ?) Turklāt DB tika pieķerts vēl kādā «pārkāpumā», jo pirmais esot publiski izplatījis maldinošo informāciju – naudas ministrija ne par kādām procentu maiņām iepriekš neko nebija dzirdējusi.
Kad nu nokauninātā prese neizpratnē un neticībā jautāja, vai tiešām Finanšu ministrija nebūtu iepazinusies ar Brīvostas valdes sēdes materiāliem, kuriem tā jāsasniedz piecas darba dienas pirms sēdes, tad ... Nu naudas ministrija jau trešo darba dienu domā, ko atbildēt. Ja ministrija, kuru Brīvostas valdē pārstāv tās valsts sekretāre, nav informēta par valdes sēdes materiālos iekļauto informāciju, tad tam var būt dažādi skaidrojumi, tikai ne kāds no šādiem: dokumenti līdz ministrijai nav nonākuši un to tas nemaz neuztrauc; ministrijas atbilžu gatavotāji kaut ko salaiduši grīstē; valsts sekretāre neuzskata, ka par 3800 eiro būtu vērts lasīt dokumentus; ministrija nesaka patiesību. Tas, ka Sarkandaugavas sanācija, visticamāk, tiks veiksmīgi pabeigta, nebūt nenozīmē, ka Rīgas brīvostā nebūtu projektu, kuriem šāda valdes locekļu neiedziļināšanās detaļās nedraudētu ar izgāšanos. Diemžēl ziņu virsraksti medijos regulāri liecina, ka starptautiskajā lidostā Rīga, airBaltic, Latvijas pastā u. c. valstij pilnībā vai daļēji piederošajās kapitālsabiedrībās jau ir jānovērš īsta valsts pārvaldības Zolitūde.
