Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

2013. gadā no simt lielākajiem uzņēmumiem darbinieku skaitu vismaz par vienu pozīciju ir palielinājuši tieši puse – 50 uzņēmumu, to vidū kā izteikti līderi izceļami pieci: SIA Kreiss (+434 darbinieki), SIA Maxima Latvija (+312), SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (+197), SIA Rimi Latvia (+181), kā arī SIA Depo DIY (+120). Darbinieku skaits nemainīgs 2013. gadā ir saglabājies 13 no TOP 100 uzņēmumiem, savukārt 37 uzņēmumi darbinieku skaitu ir samazinājuši. To vidū kā līderis ir AS Liepājas metalurgs (-442 darbinieki), kas ir likumsakarīgi, zinot, ka jau tajā laikā uzņēmums pilnās burās bija ceļā uz maksātnespējas procesu. Darbinieku skaita samazinājumu 2013. gadā uzrādīja apdrošinātājs AAS Gjensidige Baltic (-103 darbinieki), tomēr sešu gadu periodā (no 2008. līdz 2013. gadam) uzņēmuma darbinieku skaits ir pieaudzis. Tas bijis dažādu iemeslu dēļ. Viens no iemesliem ir kompānijas fokuss uz IT sistēmu attīstīšanu, servisa uzlabošanu un klientu apmierinātības palielināšanu. Otrais iemesls ir, ka norādītajā laika periodā AAS Gjensidige Baltic veica kompāniju pirkumus. Proti, 2008. gadā AAS Gjensidige Baltic iegādājās apdrošināšanas akciju sabiedrību RESO Europa, bet 2009. gada nogalē AAS Gjensidige Baltic kļuva par Zviedrijā reģistrētās kompānijas GF Försäkringsaktiebolag (Baltijā zināma ar Nordicia vārdu) vienīgo akcionāru, kas deva ievērojamu darbinieku skaita pieaugumu, īpaši Lietuvas filiālē, DB iemeslus skaidroja AAS Gjensidige Baltic ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs. Lidsabiedrībai AS Air Baltic Corporation darbinieku skaits ir samazinājies (-68). Lielāko darbinieku zaudētāju vidū 2013. gadā bija arī SIA Statoil Fuel & Retail Latvia (-54), VAS Latvijas autoceļu uzturētājam (-51) un AS SEB Bankai (-50). Attiecīgi, kāda bijusi darbinieku skaita dinamika pēdējo sešu gadu griezumā, ir redzams atsevišķās tabulās, izceļot 20 uzņēmumus ar lielāko darbinieku skaita pieaugumu un 20 uzņēmumus ar lielāko darbinieku skaita kritumu šajā periodā. Zīmīgi, ka no 100 lielākajiem Latvijas uzņēmumiem tikai 36 ir iekļaujami Latvijas lielāko darba devēju TOP 60 sarakstā (2013. gadā), kādu katru gadu DB sadarbībā ar Lursoft gatavo TOP 500 izdevumam.

Mainoties klientu finanšu paradumiem, līdzi mainās arī banka, DB iemeslus darbinieku skaita izmaiņām skaidro Swedbank Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga. Viņa neslēpj, ka e-vides attīstība šobrīd daļēji samazina darbinieku skaitu, dažās jomās maina sadarbības veidu ar klientu. Klienti arvien vairāk izvēlas sazināties ar banku telefoniski un e-vidē. «Līdz ar to šobrīd esam palielinājuši to darbinieku skaitu, kuri sniedz klientiem mūsu bankas servisu attālināti, izmantojot telefonu, e-pastu. Konsultāciju centra darbību šobrīd 24h diennaktī un septiņas dienas nedēļā nodrošina 170 darbinieki. Daļa no šiem kolēģiem iepriekš apkalpoja klientus mūsu bankas filiālēs. Tomēr ir arī atgriezeniski procesi, kur e-sistēmu aizstāj cilvēks. Piemēram, šobrīd modernizējam virkni savu filiāļu, un tajās pēc renovācijas t. s. rindu mašīnas vairs nesagaidīs mūsu klientus. To darīs kolēģi, jo neviena mašīna nevar aizstāt divu cilvēku sirsnīgu sarunu,» turpina A. Berga. Raugoties nākotnē, viņa pieļauj, ka bankā, iespējams, vairāk nodarbinās IT, digitālo risinājumu speciālistus, datu analītiķus. «Iepriekšējos gados finanšu nozares fokusā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā bija efektivitāte, tādēļ uzmanība tika veltīta izmaksu samazināšanai, tostarp notika arī darbaspēka samērošana ar sarūkošo ekonomisko aktivitāti. Finanšu nozarē, gluži tāpat kā visās citās, efektivitātes uzturēšana, kas sevī ietver optimālu izmaksu un produktivitātes līmeņa saglabāšanu, būs aktuāla vienmēr, ar nosacījumu, ka organizācija ir gatava arī ekonomikas aktivitātes pieaugumam,» rezumē A. Berga. Banka Citadele ir dibināta 2010. gada 30. jūnijā. Patstāvīgu darbību tā sāka 2010. gada 1. augustā pēc Parex bankas restrukturizācijas pabeigšanas, kuras laikā toreizējās Parex bankas labie aktīvi tika pārnesti uz jaundibināto banku Citadele. Laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam viens uzņēmums tika sadalīts divos, tāpēc šeit nevaram tiešā veidā Parex bankas darbinieku skaitu attiecināt tikai uz Citadeli, DB iemeslus izmaiņām bankas darbinieku skaitā skaidro bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece. Darbinieku skaita samazinājuma topā iekļuvusi arī Rīgas satiksme (RS). Uzņēmumā 2008. gadā pakāpeniski tika uzsākta darbinieku skaita samazināšana, kad tika samazinātas 565 konduktoru amata vienības. 2009. gadā sakarā ar elektroniskās biļetes ieviešanu konduktoru amats likvidēts pilnībā, darbinieku skaitu samazinot līdz 5000 darbiniekiem, DB skaidro Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis. Tāpat darbinieku skaitu ietekmēja 2010. gadā veiktā reorganizācija.

Plašāk lasiet rakstā Darbinieku pīrāga sadalījums trešdienas, 8.jūlija laikrakstā Dienas Bizness (4.-6.lpp)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra