Pakāpeniski samazinoties stiprā alus patēriņam, pieaugs premium klases alus un ekskluzīvu šķirņu nozīmīgums


Pērn ar valstij nodokļos samaksātiem 20,1 milj. eiro AS Cēsu alus bija otra lielākā nodokļu maksātāja pārtikas un dzērienu industrijā aiz flagmaņa AS Latvijas balzams ar 55,6 milj. eiro. Savukārt pirmo vietu cēsnieki noturējuši populārāko alkoholisko dzērienu topā – divus gadus no šī troņa nav izkustējies kokteilis Cēsu Džons. Šogad, uzņēmumā ieguldot miljonu eiro, Cēsu alus plāno turpināt nesteidzīgi attīstīties, koncentrējoties uz vietējās izcelsmes produktiem un inovācijām – iepriekš tādas bija pintes izmēra skārdenes, bet pašlaik vienīgie tirgū cēsnieki piedāvā šāda izmēra pudeles. «Produktu inovācijas ir mūsu dienaskārtībā, bet kopumā milzīgas izmaiņas tuvākajos gados savā darbībā neplānojam», sarunā ar DB atzīst somu koncernam Olvi Oyj piederošās kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa skaidro, ka mūsu valstī ražojošā lielākā alus darītava neapsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Latvijas, meklējot izmaksu samazinājumu.


Cik dzīvīga pašlaik ir alus nozare Latvijā, kādi ir tās dalībieku izaicinājumi? 


Atskatoties uz aizvadīto gadu, kopumā alus nozare bijusi diezgan stabila. Ja vērtējam piecu gadu periodā, varētu pat teikt, ka pēc apjomiem tā kļuvusi nedaudz stagnējoša. Tajā pat laikā attīstība nozarē notiek, netrūkst inovāciju, ienāk daudz jaunu spēles dalībnieku. Tomēr apjomi saglabājas diezgan stabili daudzu gadu garumā. Pagājušā vasara nebija no siltākajām, jo rudens sākās agri - jau augustā, un tas alus nozari ietekmēja diezgan būtiski. Līdz ar to attīstība apjomos nenotika. Mūsu kompānija ir strādājusi stabili, ar daudzām inovācijām un veiksmīgiem jauniem produktiem. Var teikt, ka esam saglabājuši 2013. gada apgrozījumu. Neauditētais apgrozījums Latvijā pērn bijis 47 milj. eiro. Nedaudz samazinājās produkcijas apjoms, ko ražojām grupai. 2014. gadu vērtējam diezgan pozitīvi, arī šī gada iesākums ir diezgan veiksmīgs, jo jaunie produkti ir labi iekarojuši tirgu, būtiski pārsniedzot mūsu prognozes. Laika apstākļi vasaras sezonā atkal tieši ietekmēs alus nozares attīstību. 


Konkurence alus tirgū ir ļoti liela un pieaug. Jaunie produkti iekaro arvien lielāku daļu – inovācijas kļuvušas ļoti būtiskas. Pieaug skārdeņu proporcija, notiek attīstība arī stikla pudeļu sektorā, kur konkurence ir vissīvākā. Šīs jomas attīstās, tāpat kā premium klases alus un ekskluzīvās alus šķirnes. Tādi pašlaik ir notikumi alus tirgū. 


Vai mainās PET pudelēs fasētā un stiprinātā alus patērētāju ieradumi?


PET tirgus daļa nedaudz samazinās. Joprojām ekonomiskais segments Latvijā ir pieprasīts. Nesauksim tos par stiprinātajiem aliem, tie vienkārši ir stiprāki. Latvijā stiprākajam alum ir septiņi grādi, bet pasaules tirgū – arī 16 grādu. Pakāpeniski šis tirgus Latvijā samazinās, bet tikmēr, es gribu domāt, pieaugs vietējās izcelsmes nozīmīgums. Cēsu alus visu alus produkciju ražo Latvijā, šogad ar Valsts heraldikas komisijas atzinumu izmantojam vizuāli spēcīgo Latvijas kontūru karoga krāsās uz alus iepakojuma. Tāpat, sekojot tendencēm, esam ļoti caurspīdīgi, plaši organizējam ekskursijas, kurās var iepazīties ar cilvēkiem, kas ražo alu, redzēt, kā produkti top – no grauda līdz pudelei. Arī bezalkoholisko dzērienu segmentā Latvijā lielākoties izvēlas dzērienus lielos plastmasas iepakojumos – 1,5 litru tilpums ir populārākais Latvijā. Mums ir valstī unikāla skārdeņu ražošanas līnija, izmantojot šo priekšrocību, tirgū piedāvājam arī bezalkoholiskos dzērienus skārdenēs, konkurējot ar pasaules brendiem, ar pieejamību mēģinot šo tirgu attīstīt. Ekonomiskie iepakojumi joprojām ir populārāki, cilvēki izvēlas dzērienu iegadāties visai ģimenei. Savukārt skārdenes ir ērtas tūlītējai lietošanai pludmalē vai mašīnā.


Vai lepošanās ar vietējo izcelsmi ir Cēsu alus izpildītais mājasdarbs, lai iegūtu pēc AS Aldaris intensīvās ražošanas pārcelšanas uz Igauniju un Lietuvu pirms pusotra gada? 


Es neteiktu, ka tā ir mūsu atbilde Aldarim. Mēs izceļam savas priekšrocības – ražojam alu Latvijā, ar to lepojamies un to turpināsim darīt. Cilvēkiem ir svarīgi, kur produkts tapis, un mēs varam atklāti teikt – brūvēts šeit, Cēsīs. 


Tā ir liela veiksme, ka ar ārvalstu investīcijām, bet vietējo darbaspēku un vietējām idejām un zināšanām par tirgu, varam attīstīt šo kompāniju, nevis ieviest starptautiskus zīmolus kā pret vējdzirnavām. Īpašnieki padomē tikai apstiprina galvenos virzienus. 


Vai Cēsu alus somu īpašnieki arī nav apsvēruši iespēju meklēt izdevīgākus ražošanas nosacījumus varbūt ārpus Latvijas? 

Jautājums ir loģisks, domāju, ka tas ir ienācis prātā arī mūsu darbiniekiem pēc tam, kad Aldaris paziņoja savu lēmumu. Bet Cēsu alus ir stabila kompānija ar mērķi ražot šeit, Latvijā. Jaudas grupas uzņēmumiem ir sadalītas tā, ka spējam koncentrēties uz saviem tirgiem un pat spējam eksportēt. Jaudas ir optimālas, tās nav tik lielas, lai būtu kaut kas jāpārdala vai jāsadala. Nekādas pārdales nebūs, esam mērķtiecīgi attīstījuši šo alus darītavu, un katru gadu tajā turpinām investēt. Arī šogad ieguldām miljonu eiro ražošanas attīstībā, lai pilnveidotu energoresursu efektivitāti, uzlabotu tehnisko aprīkojumu, arī produktu kvalitāti. Tāpat virzāmies uz Lean sistēmas ieviešanu visā kompānijā, respektīvi – dzīvot bez nekā lieka un darīt jēgpilnu darbu ar optimālām izmaksām un caurspīdīgiem procesiem. Katram darbiniekam ir sava misija uzņēmumā, noformulēta vienā teikumā, jo garie amatu apraksti savu dzīvi ir nodzīvojuši. 


Sabiedrība nosoda alus ražotājus par lētā stiprā alus PET pudelēs ražošanu, ko mēdz piesaukt, runājot par lauku cilvēku degradēšanos. Pērn trešais visvairāk dzertais alus valstī bija kompānijas ražotais Miezītis, to apsteidza līdzīgs Aldara produkts – Apinītis stiprais.

Jebkurā gadījumā galvenais virziens, kam strādā Cēsu alus, ir attīstība skārdeņu un stikla pudeļu segmentā. Mēs nevaram noliegt, ka ekonomiskais faktors ietekmē izvēli. Ļaudis lieto gan alu, gan stipro alkoholu. Esam par to, lai tas notiktu atbildīgos apjomos. Tāpēc inovācijas un mārketingu virzām uz alus lietošanu mazākos iepakojumos.


Vai tas pašlaik atspoguļojas patēriņa apjomos?


Kā minēju, PET pudeļu īpatsvaram ir tendence samazināties.


Kādas ir proporcijas?


Aptuveni 30% alus ir stikla pudelēs, 25% – skārdenēs. Turklāt alus plastmasas pudelēs pieejams arī četrus un piecus grādus stiprs. Ar akcīzes nodokļa izmaiņām, protams, arī šie produkti automātiski kļūs dārgāki. 


Visu interviju PET pudeļu alus ēra aiztek
 lasiet ceturtdienas, 30. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra