Ekonomikas rudens prognozēs Eiropas Komisija vērš Latvijas uzmanību uz paredzamo konkurētspējas mazināšanos, turpinoties negatīvām demogrāfijas tendencēm līdz ar sabiedrības novecošanu un izceļošanu.

Negatīvā demogrāfija EK vērtējumā ir galvenais faktors bezdarba sarukumam turpmāk, un 2017. gadā tam Latvijā vajadzētu būt 8,8% apmērā no darbaspējīgajiem. Tas radīs spiedienu uz algu celšanu straujāk, nekā paredzami augs darba ražīgums. Tas gan Latvijā, līdzīgi kā Baltijā vispār, pieaug straujāk nekā ES vidēji, tomēr nepietiekami, lai izlīdzinātu vidējā atalgojuma pieauguma tendenci.

Uz tuvojošos risku DB norāda arī Latvijas vadošo banku ekonomisti, sakcīdami – jaunākā tendence ir tāda, ka nepieaug Latvijas eksportētāju daļa citu valstu importa tirgos, kas uz izmaksu rēķina strauji pieauga pēc krīzes 2010. – 2012. gadā. Darba ražīgumu ir grūti novērtēt, jo uzņēmumu specifika ir atšķirīga, saka Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, tāpēc mērķa valstu importa tirgus daļas mērījums ir kvalitatīvāks, un tas neko labu Latvijai nerāda.

«Pirms dažiem gadiem mēs šos tirgus paņēmām straujāk, nekā bija to izaugsme. Tas nozīmē, ka mēs kādiem citiem ņēmām to daļas nost. Pēdējos divos gados daļas izaugsme citu valstu importa sadaļā Latvijai diemžēl ir apstājuses. Eiropā mūsu tirgus daļas ir vai nu stabilas, vai krītošas, un tas pats ir visām Baltijas valstīm,» vērtē M.Kazāks. Tiesa, nedaudz pieaug Eiropas tirgu kopējais «pīrāgs» un līdz ar to arī Latvijas eksporta daļa, tomēr, ja eksportētāji tikai noturēs esošo tirgus daļu, tad ar Eiropas ekonomikas izaugsmes tempu «tas mums acīmredzami ir nepietiekami. Eksporta vērtības pieaugumu noteikti vajag straujāku,» saka M. Kazāks. Ar algu bremzēšanu šoreiz arī neizlīdzēsimies, jo «jautājums ir fundamentāls. Izskatās, ka ar esošo ekonomikas struktūru esam sasnieguši zināmus griestus, līdz ar to preces, kādas ražojam, ir ar noteiktu tirgus un peļņas potenciālu. Iespējams, citi segmenti, kuros mēs neražojam, pasaulē aug straujāk.»

Attiecīgi «runa ir ne tikai par ražošanas tiešajām izmaksām, kas ietekmē konkurētspēju, bet par to, kā mēs kāpjam augstāk pa pievienotās vērtības trepītēm. Tas nozīmē arī jaunu produktu izgudrošanu, bet tikpat nozīmīgi – jau esošo pārdošanu dārgāk un uzlabošanu, kā arī jātiecas atrast jaunus noieta tirgus un veidot jaunus uzņēmumus. Ja mums šāda kvalitatīva izrāviena nebūs, tad uz strauju eksporta kāpumu cerēt nav pamata».
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra