IT uzņēmums SIA «DPA» pagājušajā finanšu gadā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam strādāja ar apgrozījumu 27,546 miljonu eiro apmērā, kas bija par 14,2% jeb 3,427 miljoniem eiro vairāk nekā 2017./2018. finanšu gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa bija 323 tūkstoši eiro, kas bija gandrīz uz pusi mazāka nekā 2017./2018.finanšu gadā. SIA «DPA» veic darbību ar zīmolu «Squalio», un tas ir vadošais «Microsoft» partneris mākoņrisinājumu un programmatūras licencēšanas jomā.

Uzņēmums pagājušajā pārskata gadā veicis virkni ieguldījumu kompetenču uzlabošanā, lai nodrošinātu augstākā līmeņa tehnisko atbalstu, ekspertu zināšanas un pastāvīgu informāciju par produktiem. Tas nostiprinājis savu tirgus pozīciju, paplašinot jauno klientu bāzi. Tāpat arī uzlaboti iekšējie procesi un korporatīvās pārvaldības principi, sacīts SIA «DPA» gada pārskatā.

Pagājušajā finanšu gadā SIA «DPA» nodarbināja vidēji 15 darbiniekus, kas bija par sešiem mazāk, nekā 2017./2018. finanšu gadā. 2020. gadā SIA «DPA» galvenās prioritātes būs apgrozījuma un rentabilitātes palielināšana, kā arī uzņēmuma pārvaldības pilnveidošana, paaugstinot efektivitāti un optimizējot iekšējos procesus.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Briselē turpinoties NATO samitam, ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus, aģentūrai DPA paziņojuši avoti, kas informēti par sarunu gaitu.

Trampa prasības pārējām dalībvalstīm nekavējoties palielināt savus militāros tēriņus līdz diviem procentiem no to iekšzemes kopprodukta (IKP) kļuvušas par dominējošo jautājumu arī otrajā samita dienā.

Ukrainai un Gruzijai veltītās sanāksmes laikā Tranks izmantojis viņam atvēlēto laiku, lai atkal atgrieztos pie jautājuma par izdevumu palielināšanu, aģentūrai AFP pavēstījis kāds anonīms avots diplomātu aprindās.

Tomēr šis avots atteicās apstiprināt DPA avotu sniegtās ziņas, ka ASV prezidents būtu draudējis ar iespējamu izstāšanos no NATO.

Savukārt aģentūras «Reuters» avoti nolieguši, ka Tramps būtu draudējis ar izstāšanos no alianses.

Pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, tiek prognozēts, ka militāro izdevumu slieksni, par kuru tika panākta vienošanās 2014.gadā, šogad sasniegs tikai astoņas alianses dalībvalstis.

Vācijas abām spēcīgākajām futbola līgām ir dota atļauja atsākt darbību aiz slēgtām durvīm maija otrajā pusē, vēsta ziņu aģentūra DPA.

Aģentūrai DPA par futbolam pozitīva lēmuma pieņemšanu paziņoja ziņu avoti pēc videokonferences ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles un 16 federālo zemju premjerministru dalību.

Vācijas Futbola līga (DFL) un klubi paši var izlemt par precīzu datumu, kad atsākt sacensības.

Vācija sociālās distancēšanās prasības atvieglos, termiņu pagarinās līdz 5.jūnijam 

Vācijas federālā valdība un federālo zemju valdības panākušas principiālu vienošanos pagarināt...

DFL un Vācijas Futbola federācija (DFB) ir iesniegušas detalizētu instrukciju klubiem un citām ieinteresētajām personām. Tajā rakstīts, kā pēdējo deviņu kārtu spēlēm jānotiek, lai tas būtu tik drošā vidē, cik iespējams, ievērojot attāluma noteikumus ārpus laukuma esošajiem, kā arī paredz biežus visu iesaistīto personu koronavīrusa testus.

Visiem klubiem arī ir jāievēro stingri karantīnas pasākumi, ja iespējams, pat treniņnometnē, pirms bundeslīga var kļūt par pirmo no lielajām futbola līgām pasaulē, kas atsākusi darbību.

Pēdējā spēle Vācijas pirmajā bundeslīgā notika 11.martā.

Vadībā ar 55 punktiem 25 mačos ir Minhenes "Bayern", kurai ar 51 punktu seko Dortmundes "Borussia" un ar 50 punktiem - "Leipzig".

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji samitā Briselē ir panākuši kompromisu jautājumā par to, vai ES fondu līdzekļu izmaksāšana dalībvalstij ir saistāma ar likuma varas ievērošanu šajā valstī, otrdien paziņoja amatpersonas un diplomāti.

Ungārijas mediji, kas ir tuvi premjerministra Viktora Orbāna valdībai, nosauca šo kompromisu par "lielu uzvaru" Briseles sarunās.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs neapstiprināja šo mediju apgalvojumu, ka Merkele apsolījusi izbeigt ES uzsākto izmeklēšanu pret Ungāriju Vācijas ES prezidentūras laikā, tātad līdz šī gada beigām.

ES ziņu avoti otrdienas rītā Vācijas ziņu aģentūrai DPA bija pavēstījuši, ka ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies par formulējumu, kas saista ES fondu līdzekļu izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu.

Kompromisa formulējums ticis pieņemts pirmdienas vakarā Briselē 27 ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras sākās piektdien. Ar šo lēmumu ticis pārvarēts vēl viens šķērslis vienošanās panākšanai par ES ekonomikas atjaunošanas fondu, kas ļautu ES atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām.

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

Īrija apsver iespēju nākamo trīs gadu laikā izkaut aptuveni 200 000 liellopu, lai tādējādi sasniegtu nospraustos mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanā, liecina lauksaimniecības ministrijas iekšējās lietošanas dokuments.

Tiek plānotas attiecīgas sarunas starp piena lopkopības nozares pārstāvjiem un valdību, aģentūrai DPA pavēstījis Īrijas Piena piegādātāju apvienības prezidents Pets Makormaks.

Viņš uzsvēris, ka valdībai būs jānodrošina šīs ieceres finansēšanas avoti, piebilstot, ka šī programma var būt vienīgi brīvprātīga.

Arī Lauksaimniecības ministrijas preses sekretāre DPA apliecinājusi, ka valdība lauksaimniekiem piedāvāšot "brīvprātīgu un finansiāli pievilcīgu programmu".

Īrijas Vides aizsardzības aģentūra nesen paziņojusi, ka ka valsts, domājams, ievērojami pārsniegs nospraustos mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanai.

Saskaņā šiem mērķiem tikai lauksaimniecības nozarē siltumnīcefekta gāzu emisija līdz 2030.gadam jāsamazina par četriem līdz 20 %.

Lielbritānijas tūrisma kompānijai «Thomas Cook» piederošā Vācijas lidsabiedrība «Condor» pirmdien paziņoja, ka turpinās lidojumus, neskatoties uz mātesuzņēmuma bankrotu.

Uzsverot, ka tā vairākus gadus strādājusi ar peļņu, «Condor» pavēstīja, ka, lai novērstu likviditātes trūkumu, aviokompānija pieteikusies valsts garantētam īstermiņa aizdevumam, un šo pieteikumu Vācijas valdība šobrīd izskata.

Pēc ziņu aģentūras DPA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, «Condor» lūgtā aizdevuma summa ir 200 miljoni eiro.

«Mēs turpinām koncentrēties uz to, ko mēs darām vislabāk - veicam mūsu viesu drošu un punktuālu pārvadāšanu uz viņu izvēlētajiem galamērķiem,» norādījis «Condor» izpilddirektors Ralfs Tekentrups.

«Condor» dibināta 1955.gadā, un gadā pārvadā aptuveni astoņus miljonus pasažieru uz vairāk nekā 100 galamērķiem pasaulē.

Eiropas Komisija (EK) otrdien plāno prezentēt ierosinājumus, kā drīzumā panākt, lai bloka dalībvalstis nebūtu atkarīgas no Krievijas energoresursiem.

EK vēlas panākt, ka ES gāzes krātuvju piepildījums līdz oktobrim sasniedz vidēji 80%, liecina komisijas ierosinājums, kas nonācis Vācijas ziņu aģentūras DPA rīcībā.

Komisijas preses dienestā informēja, ka pašlaik gāzes krātuvju piepildījums vidēji ir 30% no to jaudas.

Ierosinājumu projektā norādīts, ka notiek sarunas ar lieliem sašķidrinātās dabasgāzes pircējiem, tostarp Japānu, Dienvidkoreju, Ķīnu un Indiju, lai vienotos par pāri palikušo piegāžu novirzīšanu uz Eiropu pa jūras maršrutiem.

Plāns arī ietver "atjaunojamās enerģijas paktu", lai samazinātu gāzes patēriņu un veicinātu saules, vēja un hidroenerģijas izmantošanu. Plānots paātrināt procedūru atjaunojamās enerģijas projektu apstiprināšanai un meklēt jaunus investorus, liecina EK plāna projekts.

Vācijas Veselības ministrija sagaida, ka plānotā marihuānas legalizācija valsts tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām un cietumiem ļaus gadā ietaupīt vairāk nekā miljardu eiro.

Tas izriet no pārskatītā likumprojekta, ko ministrija ceturtdien izsūtīja profesionālajām apvienībām, kuras nodarbojas ar šo jautājumu, pavēstījis ministrijas pārstāvis.

Saskaņā ar likumprojektu ministrija prognozē, ka tiesībaizsardzības iestādes gadā ietaupīs 800 miljonus eiro, tiesas - 220 miljonus, bet labošanas iestādes - 35 miljonus.

Likumprojekts paredz, ka cilvēkiem, kas sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, būs atļauts glabāt līdz 25 gramiem marihuānas. Plānots atļauta arī ne vairāk kā trīs kaņepju stādu audzēšanu personīgai lietošanai.

Tomēr "zālīte" netiks tirgota specializētajos veikalos, kā savulaik tika ierosināts. Tā vietā kaņepju audzēšana un tirgošana tiks atļauta īpašu marihuānas klubu ietvaros. Tomēr klubiem un to biedriem būs jāievēro stingri noteikumi.

Gadu pēc cenu griestu noteikšanas Eiropas Savienība (ES) gatavo vēl stingrākus ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.

Ņemot vērā to, ka šis sankciju instruments izrādījies mazāk efektīgs, nekā cerēts, paredzēts pastiprināt uzraudzības pasākumus un dokumentācijas prasības, liecina aģentūras DPA rīcībā nonākusī informācija.

Tas varētu apgrūtināt kuģniecības uzņēmumiem sankciju apiešanu.

Ideālā gadījumā cenu griestu instrumenta pastiprināšanu varētu apstiprināt vēl līdz gada beigām 12.sankciju paketes ietvaros.

Jaunās sankcijas paredz ierobežot arī Krievijas dimantu tirdzniecību.

Otrdien aprit precīzi gads, kopš spēkā stājās Krievijas naftas eksporta cenu griezti. Tas notika līdz ar krievu naftas importa aizliegumu ES. Tika plānots piespiest Krieviju pārdot savu naftu trešajām valstīm par cenu, kas nepārsniedz 60 dolārus par barelu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Eiropas Parlaments (EP) pirmdienas vakarā vienojušies par bloka nākamā gada budžetu, paziņojuši diplomāti un EP deputāti.

Dalībvalstu valdību amatpersonas un eiroparlamentārieši panākuši vienprātību, ka budžeta izdevumi nākamgad būs 153,6 miljardi eiro. Papildu līdzekļi tiks paredzēti cīņai pret klimata pārmaiņām un jauniešu bezdarbu, kā arī digitalizācijai. Salīdzinot ar sākotnēji iecerēto, par 85 miljoniem eiro tiks samazināts atbalsts ES kandidātvalstij Turcijai, ziņu aģentūrai DPA pastāstīja Eiroparlamenta deputāte no Vācijas Monika Holmeiere.

Ņemot vērā to, kāda situācija Turcijā ir tādās jomās kā likuma vara un preses brīvība, no ES budžeta Turcijai jāpiešķir līdzekļi tikai pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, sadarbības programmai augstākajā izglītībā «Erasmus», kā arī palīdzībai Sīrijas bēgļiem, norādīja Holmeiere.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Kodoldrošību, kuru Eiropai sniedz ASV, nevar aizstāt ar Francijas kodolieročiem, atzinis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušā mēneša izteikumi par NATO "smadzeņu nāvi" izsaukuši alianses iekšienē asas debates.

Nesenie notikumi Sīrijā likuši Makronam apšaubīt paļāvību uz ASV, ka tā sniegs nepieciešamo atbalstu uzbrukuma gadījumā Eiropai, un tāpēc Elizejas pils saimnieks uzstāj, ka Eiropai pašai jāpalielina savas aizsardzības spējas.

"Francija zina, kā sevi aizsargāt. Pēc Brexit tā paliks vienīgā kodollielvara Eiropas Savienībā," novembra sākumā publicētajā intervijā žurnālam "Economist" uzsvēra Makrons.

Taču Stoltenbergs norādījis, ka Francijas kodolieroči nesniedz NATO ticamu alternatīvu.

"ASV ieroči ir labi izveidotas NATO atturēšanas sistēmas sastāvdaļa, to mēs nedrīkstam aizmirst," sarunā ar aģentūru DPA uzsvēris NATO ģenerālsekretārs. "Mums ir pārbaudītas un izmēģinātas procedūras."

Eiropas Komisija (EK) turpina attīstīt plānus obligāto gāzes krājumu veidošanai, lai izbeigtu Eiropas Savienības (ES) atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, liecina Vācijas ziņu aģentūras DPA rīcībā nonācis ierosinājuma projekts.

ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka līdz katra gada 1.novembrim gāzes krātuvju piepildījums ir vismaz 90% līmenī, jo gāzes piegādes pa cauruļvadiem var pārtrūkt jebkurā brīdī, lasāms dokumentā.

Gaidāms, ka ierosinājumu EK publicēs trešdien. Tas izstrādāts laikā, kad pieaug bažas par ES enerģijas resursu piegādēm, jo Krievija ir draudējusi pārtraukt gāzes piegādes, tā reaģējot uz ES noteiktajām sankcijām par tās sākto karu Ukrainā.

EK ierosinājumā gāzes piegāžu nodrošināšanai ir arī iecere izveidot obligātu licencēšanas sistēmu, lai ES dalībvalstīm būtu lielāka ietekme uz gāzes krātuvju operatoriem.

Piemēram, Vācijā vairāku gāzes krātuvju operators ir Krievijas valsts kompānija "Gazprom", kura tiek vainota par apzinātu krātuvju nepiepildīšanu. EK arī plāno atcelt vairākas nodevas gāzes krātuvēm, lai veicinātu piegādes.

Vācijas vilcienu mašīnistu arodbiedrība (GDL) priekšlaicīgi beigusi pieteikto sešu dienu streiku, agrā pirmdienas rītā paziņojis dzelzceļa uzņēmums "Deutsche Bahn" (DB).

Normāla kravas vilcienu satiksme tika atsākta jau svētdienas vakarā, bet agrā pirmdienas rītā streiku izbeiguši arī pasažieru vilcienu mašīnisti.

Tomēr pirmdienas gaitā joprojām gaidāmi atsevišķi traucējumi tālsatiksmes maršrutos, pavēstījis DB pārstāvis, piebilstot, ka iespējami arī lokāli traucējumi dažos reģionālajos maršrutos.

Tas bija jau ceturtais un pagaidām ilgākais streiks GDL un DB konfliktā par kolektīvo līgumu.

Sākotnēji bija paredzēts, ka tas ilgs līdz pirmdienai plkst.18 (plkst.19 pēc Latvijas laika).

Kā nedēļas nogalē noskaidrojusi aģentūra DPA, pagaidām saskaņā ar GDL un DB vienošanos jauni streiki vismaz līdz 3.martam nav plānoti.

Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) kādam tūristam un kāda uzņēmuma īpašniekam draud apsūdzības slepkavības mēģinājumā par neizolēšanos no citiem pēc saslimšanas ar Covid-19.

Tūrists neievēroja rīkojumu par izolēšanos un devās no Krīgera nacionālā parka uz dabas rezervātu DĀR austrumu piekrastē, ziņu aģentūrai DPA šodien atklāja DĀR policijas preses pārstāvis.

Viņš sacīja, ka tūrists pašlaik atrodas karantīnā un viņam tiks izvirzītas apsūdzības slepkavības mēģinājumā. Tūrista pilsonību viņš neatklāja.

Uzņēmuma īpašniekam Covid-19 tika diagnosticēts pēc atgriešanās no ceļojuma uz ārzemēm, un viņam tika norādīts ievērot karantīnu. Taču 52 gadus vecais vīrietis turpināja vadīt savu uzņēmumu. Viņš tika aizturēts un nogādāts slimnīcā.

DĀR pirmais inficēšanās gadījums ar koronavīrusu tika konstatēts 5.martā. Kopš tā laika saslimušo skaits ir strauji pieaudzis, sasniedzot 709. Neviens nāves gadījums nav konstatēts.

Pirmās formulas (F-1) britu pilots Lūiss Hamiltons un ASV tenisiste Serēna Viljamsa vēlas iegādāties Anglijas futbola premjerlīgas kluba Londonas "Chelsea" akcijas.

Abi titulētie sportisti ietilpst konsorcijā, kas no sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Romana Abramoviča cenšas nopirkt "Chelsea", ceturtdien ziņu aģentūrai DPA apstiprināja septiņkārtējā pasaules čempiona Hamiltona pārstāvis.

"Mēs varam apstiprināt, ka Hamiltons ir pievienojies sera Mārtina Brotona piedāvājumam," sacīja Hamiltona pārstāvis.

Brotons ir britu miljardieris, kurš iepriekš īsu laiku pavadīja cita titulēta premjerlīgas kluba "Liverpool" priekšsēdētāja amatā, neskatoties uz to, ka viņš ir "Chelsea" atbalstītājs.

S.Viljamsa arī ir daļa no Brotona izveidotā plašā konsorcija, kurā ietilpst arī divkārtējais olimpiskais čempions 1500 metru skriešanā un pašreizējais Pasaules vieglatlētikas savienības (WA) vadītājs brits Sebastians Ko.

Eiropas Komisija (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pagājušajā gadā 23 reizes izmantojusi privātās lidmašīnas, ievērojami apsteidzot pārējos 27 Eiropas Savienības (ES) komisārus.

Saskaņā ar datiem, kas saņemti uz Eiropas Parlamenta (EP) deputāta un Vācijas kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" (Kreisie) līdzpriekšsēdētāja Martina Širdevana pieprasījumu un nonākuši aģentūras DPA rīcībā, EK locekļi kopumā 2023.gadā veikusi tikai 29 šādus lidojumus.

Saskaņā ar ES komisāru uzvedības kodeksu privātās lidmašīnas var tikt izmantotas rikai ārkārtējos gadījumos.

Piemēram, ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pērn ar privātām lidmašīnām lidojis tikai divreiz.

Saskaņā ar fon der Leienas lidojumu sarakstu 2023.gadā viņa trīsreiz ar privāto lidmašīnu lidojusi no Briseles uz Strasbūru, lai gan abas pilsētas savieno dzelzceļa līnija un brauciens ar vilcienu prasa tikai piecas stundas, žurnāla "Der Spiegel" trešdien publicētajā intervijā norāda Širdevans.

Eiropas lielākās ziņu aģentūras otrdien pārmetušas uzņēmumiem «Google» un «Facebook» ziņu piesavināšanos un aicinājušas interneta gigantus vairāk dalīties savos ienākumos ar medijiem.

Publikācijā, ko parakstījuši 20 aģentūru, tostarp Francijas «Agence France-Presse» (AFP), Lielbritānijas «Press Association» un Vācijas «Deutsche Presse-Agentur» (DPA), vadītāji, Eiropas Parlaments (EP) aicināts modernizēt autortiesības Eiropas Savienībā (ES), lai palīdzētu novērst «grotesko nevienlīdzību».

Ziņu aģentūru vadītāji norādījuši, ka interneta kompāniju prakse piesavināties mediju saturu un izplatīt to par velti, kā arī to gūtā peļņa no reklāmām rada draudus gan patērētājiem, gan demokrātijai.

EP likumdevēji šomēnes gatavojas apspriest jauno autortiesību noteikumu direktīvu, kas liktu interneta gigantiem vairāk maksāt par radošo saturu, kas tiek izmantoti to platformās, piemēram, ziņām, mūziku un filmām.

Vācijas federālā valdība plāno paturēt spēkā lielu publisku pasākumu, tai skaitā festivālu un sporta sarīkojumu, aizliegumu vismaz līdz augusta beigām.

Tā liecina lēmuma projekts, ar kuru iepazinās ziņu aģentūra DPA pirms trešdien notikušām sarunām starp federālo kancleri Angelu Merkeli un federālo zemju valdību vadītājiem.

Federālā valdība arī atbalsta visu veikalu atkalatvēršanu valstī neatkarīgi no to lieluma, tomēr ievērojot stingros higiēnas un sociālās distancēšanās noteikumus cīņā pret jauno koronavīrusu.

Tā arī paredz, ka visi skolu audzēkņi pakāpeniski atsāktu mācības klasēs līdz vasaras brīvlaikam, bet tas notiktu saskaņā ar stingriem norādījumiem par bērnu drošību.

Saskaņā ar šī lēmuma projektu federālā valdība grib nodot federālo zemju valdībām atbildību par Covid-19 ierobežojumu papildu mīkstināšanu.

Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, otrdien Vācijas ziņu aģentūrai DPA apstiprināja EK amatpersonas.

Eiropas Savienības (ES) sestā sankciju pakete aizliegs uzņēmumiem Eiropas Savienībā pirkt naftu no Krievijas. Tai arī ir mērķis pakāpeniski izbeigt importu no ES uz Krieviju.

Šī ir jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju, lai to sodītu par iebrukumu Ukrainā. Lēmums par to pieņemts pēc nedēļām ilgām ES iekšējām sarunām, jo dalībvalstīm jārēķinās ar ekonomiskām sekām.

Vācija sākumā vadīja ES valstu pretestību Krievijas naftas embargo noteikšanai, neraugoties uz kritiku no Ukrainas puses, bet pēc alternatīvu naftas piegādes avotu nodrošināšanas sāka atbalstīt šo embargo.

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks pagājušonedēļ paziņoja, ka Berlīne astoņās nedēļās ir samazinājusi Krievijas naftas īpatsvaru savā naftas importā - no 35% pirms kara Ukrainā līdz 12% tagad.

Indonēzijas iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna, kas pirmdien iegāzās jūrā ar 189 cilvēkiem, iepriekšējā reisā reģistrēja neuzticamus augstuma un ātruma rādījumus, ziņo aviācijas negadījumu datubāze Aviation Safety Network.

Zemo cenu aviokompānijas Lion Air lidmašīna Boeing 737 MAX 8 ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, kad 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē.

Īsi pirms lidmašīna zaudēja sakarus ar kontroltorni un nogāzās, tās pilots lūdza atļauju atgriezties Džakartas lidostā, paziņojot, ka lainerim radusies tehniska problēma.

Amatpersonas paziņojušas, ka vairs necer atrast izdzīvojušos.

Aviation Safety Network mājaslapā teikts, ka Boeing 737 MAX 8 iepriekšējā lidojuma laikā no Denpasaras uz Džakartu reģistrējis neparastus augstuma un ātruma rādījumus uzreiz pēc pacelšanās.