Eiropas Komisijai, īstenojot atbalsta pasākumus piena ražošanas nozarei, nepieciešams ņemt vērā to, cik smagi Krievijas ekonomiskās sankcijas ir ietekmējušas katru no dalībvalstīm, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē uzsvēris zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra vērtējums par vispārējo situāciju piena tirgū rod zināmas cerības, taču to nevar attiecināt uz visām dalībvalstīm. Latvijā piena iepirkuma cena, salīdzinot ar 2014. gada jūliju – laiku pirms Krievijas embargo, ir pazeminājusies par 31%. Kā jau esmu norādījis arī iepriekšējās padomes sēdēs, attiecībā uz piena cenām nav pareizi mērīt vidējo temperatūru Eiropas Savienības tirgū, jo tā maldinoši raksturo situāciju dažādās dalībvalstīs,» padomē uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministrs arī norādīja, ka šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, piena iepirkuma cena turpināja samazināties par 0,5%.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē EK sniedza ziņojumu dalībvalstīm par tirgus atbalsta pasākumiem pēc Krievijas ieviestā importa aizlieguma ES izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kā arī pārskatu par padarīto ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanā, informē Zemkopības ministrija.

KLP vienkāršošanas nepieciešamība aktualizējās pēc tās ieviešanas 2015. gadā, jo ieviešanas procesā tika konstatēti vairāki pasākumi un atbalsta instrumenti, kurus nepieciešams bez vilcināšanās vienkāršot (aktīvā lauksaimnieka definīcija, zaļināšanas praktiskās ieviešanas aspekti, lauku attīstības programmu lielais detalizētības līmenis). Latvija jau vairākkārt norādījusi, ka nedrīkst kavēties ar KLP vienkāršošanu lauksaimniekiem un administrējošām iestādēm, lai lauksaimnieki mērķtiecīgāk un bez kavēšanās varētu izmantot dažādus ES atbalsta pasākumus un finansējumu.

Pirmdien Briselē notika arī zemkopības ministra Jāņa Dūklava un ES vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Karmenu Vellu divpusēja tikšanās, kurā tika pārrunāta situācija saistībā ar Latvijas zvejnieku iespējām turpināt krabju zveju starptautiskajos ūdeņos.

«Tika panākta vienošanās ar komisāru par viņa personīgu iesaisti šī jautājuma tālākā risināšanā. Ir svarīgi ievērot attiecīgos starptautiskos nolīgumus, kas regulē zveju jūrās un okeānos ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas. Ne mazāk svarīgi ir aizstāvēt Eiropas Savienības, tajā skatā arī Latvijas zvejnieku intereses, kas šobrīd zvejo šajās teritorijās,» pēc tikšanās norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra