Ēģipte ir lielākais Āfrikas un Tuvo Austrumu patērētāju tirgus, kura iespējas Latvijas uzņēmumi pilnībā nebūt nav izmantojuši

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ēģiptes Arābu Republikā Iveta Šulca. Viņa uzsver, ka, ienākot Ēģiptes tirgū, Latvijas uzņēmumiem paveras tirgus uz Āfrikas attīstītajām valstīm, kā, piemēram, Keniju, Zambiju, Ugandu, un Tuvo Austrumu valstīm, kā Saūda Arābiju vai Kuveitu.

Cik liela ir Latvijas uzņēmēju interese par iespējām realizēt savus izstrādājumus Ēģiptē pat visā Ziemeļāfrikas reģionā?

Vēstniecība var sniegt vērtējumu par uzņēmumiem, kas kontaktējas un konsultējas ar vēstniecību, meklējot partnerus un jaunus tirgus. Jau daudzus gadus Ēģiptē ir nozīmīgs Latvijas kokmateriālu noiets. Tā ir dominējošā preču grupa mūsu eksporta bilancē. Tomēr apjomi varētu būt ievērojami lielāki. Ēģiptē ir spēcīga mēbeļu ražošanas un būvniecības industrija. Abām ir vajadzīgi ne vien materiāli, bet arī mūsu tehnoloģijas. 2012. gadā par tirdzniecības misiju uzrunāju Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvjus. Diemžēl vienīgie, kas atsaucās, bija MeKA. Esam organizējuši arī Ēģiptes uzņēmēju tikšanās ar MASOC Rīgā. Esam runājuši arī ar LAFF, Kūdras ražotāju asociāciju, zivju ražotājiem u.c. Sarakstu varētu turpināt. Bet ir arī veiksmes stāsti. Piemēram, Augstākās izglītības eksporta asociācija atsaucās uz mūsu piedāvājumu 2012. gadā, un sekoja biznesa misija. Šobrīd tirgus specifika ir saprasta un sadarbība sekmīgi attīstās. Jau ir bijusi veiksmīga dalība divās izglītības eksporta izstādēs Kairā. Bija patīkami dzirdēt, ka Lielbritānijas augstskolas kļuva «greizsirdīgas» par mūsu augstskolu rezultātiem. Ļoti laba sadarbība ir ar Latvijas tūrisma nozari.

LIAA kolēģi uzsver, ka atbalstīs tirdzniecības misijas, ja būs mūsu uzņēmumu interese.Latvijas lielie kocinieki sen jau darbojas šaja tirgū, jo viņiem ir resursi reģiona pārstāvniecībām un mārketingam, viņiem LIAA atbalsts nav nepieciešams. Bet maziem un vidējiem uzņēmumiem nav tirgus zināšanu, resursu tirgus izpētei un mārketingam, tādējādi nerodas arī interese, bet drīzāk ir daudz aizspriedumu. Interese radīsies, ja būs zināšanas. Arī Ēģiptes uzņēmums, ja viņam būs jāizvēlas importēt Dānijas vai Latvijas sviestu, Vācijas vai Latvijas šprotes vai šokolādi, izvēlēsies zināmās.

Ēģipte ir lielākais Āfrikas un Tuvo Austrumu patērētāju tirgus. Tai ir brīvās tirdzniecības līgumi (COMESA) ar lielāko daļu Āfrikas valstu, un tā ir reģiona biznesa un kultūras centrs.

Manā skatījumā, uzņēmumiem ir vajadzīgi divi galvenie atbalsti: valsts līmenī – mūsu nozaru ministrijām ir politiski «jāatver» ceļš uz sadarbību – tie ir līgumi un saprašanās memorandi, un otrs – regulāras tirdzniecības misijas. Arī nozaru ministrijās, piemēram, Satiksmes ministrijā, saskaros ar pozīciju, ka trūkst mūsu uzņēmumu intereses, lai būtu pamatojums attīstīt līgumtiesisko bāzi ar Ēģipti. Sanāk tāda bumbas mētāšana. Ar zināmu profesionālu lepnumu varu teikt, ka šogad, pateicoties Ārlietu ministrijas un Tehniskās universitātes kolēģu atbalstam, notika sekmīga Arābu līgas valstu – Jordānijas, Saūda Arābijas un Ēgiptes – Transporta ministriju vadošo amatpersonu vizīte Rīgā un Liepājā. Biznesā, kā parunā, ir patiesība, ka labāk vienreiz redzēt, nekā trīs reizes dzirdēt. Austrumos vienošanās par darījumu bieži notiek nevis birojā, bet pie vakariņu galda. Svarīgs ir cilvēciskais kontakts un uzticēšanās.

Visu interviju Ēģipte – vārti uz Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgu lasiet 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra