Eiropas Savienībai jāsāk efektīvāk lietot dabas resursus. Līdz 2030. gadam palielinot resursu produktivitāti par 30%, ES IKP varētu pieaugt gandrīz par 1%, un radīt papildus 2 miljonus pastāvīgu darba vietu, norāda EP deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

Šim nolūkam ES jānosaka mērķi atkritumu apjoma samazināšanai, jāuzlabo Ekodizaina direktīva, un jāmazina saikne starp izaugsmi un resursu patēriņu. Deputāti aicina Eiropas Komisiju līdz 2015. gada beigām iesniegt atbilstošus likumprojektus.

«Mēs pašlaik saskaramies ar paradigmas maiņu, kas vienlaikus sniedz arī jaunas iespējas uzņēmējiem. Tomēr tās varēs izmantot, vienīgi palīdzot radīt jaunu uzņēmējdarbības ekosistēmu,» sacīja ziņotāja Sirpa Pietikäinen (EPP, FI) pēc tam, kad deputāti pieņēma viņas sagatavoto tekstu ar 394 balsīm par un 199 balsīm pret, atturoties 82.

«Vajadzīgas izmaiņas likumdošanā, informēšanā, ekonomikā un sadarbībā. Pirmkārt mums ir vajadzīgi skaidri kritēriji un mērķi. Ir jāpārskata spēkā esošie likumi, jo tie pienācīgi neatspoguļo ekosistēmas pakalpojumu vērtību. Jāpaplašina ekodizaina direktīvas piemērošanas joma, jāatjaunina atkritumu apsaimniekošanas direktīva, un īpaša uzmanība jāvelta konkrētām jomām, piemēram, ilgtspējīgai būvniecībai,» viņa piebilda.

Rezolūcija ir EP vērtējums Komisijas ziņojumiem par aprites ekonomiku, ko tā iesniedza 2014. gada 3. jūlijā, kopā ar tiesību akta priekšlikumu par atkritumu apsaimniekošanu, kas tika atsaukts pāris mēnešus vēlāk.

Kā apgalvo EP deputāti, izvirzot jaunus un saistošus atkritumu samazināšanas mērķus, varētu radīt līdz pat 180 000 jaunu darba vietu. Viņi aicina Komisiju šādus mērķus ierosināt līdz 2015. gada beigām, to skaitā arī mērķus pakāpeniski samazināt izgāztuvēs glabāto atkritumu apjomu.

EP deputāti arī mudina Komisiju veicināt to, lai dalībvalstīs veidotos konvencijas, kas ierosina pārtikas mazumtirdzniecības nozarē nepārdotos produktus izdalīt labdarības organizācijām;

Komisijai jāizstrādā vērienīga darba programma ar mērķi veicināt "dzīves cikla perspektīvu" produktu politikā. Tam jāietver Ekodizaina direktīvas pārskatīšana līdz 2016. gada beigām, lai paplašinātu tās darbības jomu, ietverot visas produktu grupas.
Deputāti arī lūdz Komisiju noteikt konkrētus kritērijus produktu izturībai, tā atjaunošanas (salabošanas) iespējām, otrreizēja izmantošanai un pārstrādei, kā arī izstrādāt pasākumus pret programmēto novecošanos.

Lai risinātu ierobežoto resursu problēmu, to ieguve un izmantošana jāsamazina, un jāvājina saikne starp ekonomikas izaugsmi un dabas resursu izmantošanu. Lai uzlabotu resursu efektivitāti līdz 2050. gadam, ar ES likumiem un pasākumiem ir jāsamazina resursu izmantošanas apjoms, vairāk jālieto atjaunojamie resursi un pakāpeniski jāpārtrauc toksisku vielu izmantošana.

Sākot ar 2018.gadu vajadzētu noteikt obligātus resursu efektivitātes rādītājus un pieprasīt norādīt resursu patēriņu, ieskaitot importēto un eksportēto resursu izmantošanu. EP deputāti aicina izvirzīt mērķi līdz 2030.gadam uzlabot ES resursu izmantošanas efektivitāti par 30% (salīdzinājumā ar 2014. gada līmeni), kā arī izstrādāt individuālus mērķus katrai no ES dalībvalstīm.

Pasaules ekonomika ražošanā ik gadu izmanto resursus, kas pielīdzināmi pusotras planētas resursiem. Aplēses liecina, ka ap 2030. gadu resursu izmantošana jau būs pielīdzināma divu planētu resursiem, apgalvo deputāti. Eiropa ir vairāk atkarīga no importētajiem resursiem, nekā jebkurš cits pasaules reģions un daudzi resursi tiks izsmelti salīdzinoši īsā laikā.

Kā norādīts ziņojuma tekstā, uzlabojot resursu izmantošanu, varētu radīt līdz pat 600 miljardiem jeb 8% no gada apgrozījuma ietaupījumus ES uzņēmumiem, valsts iestādēm un patērētājiem, turklāt samazinot arī kopējās ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 2-4%. 30% pieaugums resursu produktivitātei līdz 2030. gadam varētu palielināt IKP gandrīz par 1% un radīt 2 miljonus papildu darba vietas.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra