Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

ES komisāre Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, skaidro: «Gāze mūsu ikdienā ir vitāli svarīgs resurss. Mēs to izmantojam apkurei, ēdiena gatavošanai un elektroenerģijas ražošanai. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt godīgu konkurenci Eiropas gāzes tirgos. Visiem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas tirgū – neatkarīgi no tā, vai tie ir Eiropas uzņēmumi vai nē – ir jāspēlē pēc ES noteikumiem. Mani uztrauc tas, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli ES gāzes tirgos. Uzskatām, ka uzņēmums, iespējams, ir radījis mākslīgus šķēršļus gāzes plūsmai no atsevišķām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm uz citām, kavējot pārrobežu konkurenci.

Turklāt, valstu gāzes tirgu sadale ļāva uzņēmumam Gazprom noteikt cenas, kuras mēs šajā posmā uzskatām par netaisnīgām. Ja mūsu bažas apstiprināsies, Gazprom būtu jārēķinās ar savas rīcības tiesiskajām sekām,» piebilst komisāre.

Gazprom ir galvenais gāzes piegādātājs vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Komisijas sākotnējais uzskats, pamatojoties uz tās veikto izmeklēšanu, ir tāds, ka Gazprom kavē konkurenci gāzes piegādes tirgos astoņās dalībvalstīs (Bulgārijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā).

EK konstatējusi, ka iepriekš minētajos gāzes piegādes tirgos Gazprom īsteno vispārēju ļaunprātīgas izmantošanas stratēģiju, kas izpaužas turpmāk minētajos veidos.

Savos piegādes līgumos ar vairumtirgotājiem un ar dažiem rūpnieciskajiem patērētājiem minētajās valstīs Gazprom nosaka teritoriālus ierobežojumus. Šie ierobežojumi ietver eksporta aizliegumus un noteikumus, kas paredz, ka nopirktā gāze jāizmanto konkrētā teritorijā (galamērķa klauzulas). Uzņēmums Gazprom ir piemērojis arī citus pasākumus, kas traucē pārrobežu gāzes plūsmu, piemēram, liekot vairumtirgotājiem iegūt Gazprom piekrišanu gāzes eksportēšanai un, atsevišķos gadījumos, atsakoties mainīt atrašanās vietu gāzes piegādei. Komisija uzskata, ka šie pasākumi ir šķērslis brīvai gāzes tirdzniecībai Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

Minētie teritoriālie ierobežojumi var izraisīt augstākas gāzes cenas un, piecās dalībvalstīs (Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā), ļauj Gazprom turpināt netaisnīgu cenu noteikšanas politiku, nosakot vairumtirgotājiem tādas cenas, kas ir ievērojami augstākas salīdzinājumā ar Gazprom izmaksām vai atsauces cenām. Šīs netaisnīgās cenas daļēji radušās noGazprom cenu formulām, saskaņā ar kurām gāzes cenas piegādes līgumos indeksē, pamatojoties uz naftas produktu groza cenām, un minētās formulas uzņēmumam Gazprom rada nepamatotas priekšrocības pār uzņēmuma klientiem.

Iespējams, ka uzņēmums Gazprom palielina savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādiBulgārijai un Polijai atkarīgu no gatavības uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru. Piemēram, gāzes piegādes nosacījums bija gatavība veikt ieguldījumus cauruļvada projektā, ko virza Gazprom, vai pieņemt Gazpromkontroles nostiprināšanu pār cauruļvadu, norāda EK.

Komisijas pagaidu atzinums ir, ka šāda prakse ir uzskatāma par Gazprom dominējošā stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas aizliegta ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 102. pantu. Šāda rīcība – ja apstiprināsies – kavē gāzes pārrobežu tirdzniecību vienotajā tirgū, tādējādi samazinot dabasgāzes tirgu likviditāti un efektivitāti. Tā rada mākslīgus šķēršļus tirdzniecībai starp dalībvalstīm un izraisa cenu paaugstināšanos.

Gazprom ir galvenais dabas gāzes piegādātājs visās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs; lielākajā daļā valstu uzņēmuma tirgus daļām ievērojami pārsniedzot 50% un dažās valstīs pat sasniedzot 100%.

Iebildumu paziņojums ir oficiāls posms EK izmeklēšanā par iespējamiem ES pretmonopola noteikumu pārkāpumiem. EK rakstveidā informē attiecīgās puses par iebildumiem, kas tiek vērsti pret tām, un puses var rakstveidā sniegt atbildes par minētajiem iebildumiem. Puses var pārbaudīt EK izmeklēšanas lietas materiālos iekļautos dokumentus, atbildēt rakstveidā un pieprasīt mutisko uzklausīšanu nolūkā sniegt savus komentārus EK un dalībvalstu konkurences iestāžu pārstāvju klātbūtnē. Komisija pieņem galīgo lēmumu tikai pēc tam, kad lietas dalībnieki ir izmantojuši savas tiesības uz aizstāvību.

Tiesību aktos nav noteikts termiņš, kurā EK ir jāpabeidz pretmonopola izmeklēšana par rīcību, kas vērsta pret konkurenci. Pretmonopola izmeklēšanas ilgums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp lietas sarežģītības, no tā, kādā apmērā attiecīgais uzņēmums sadarbojas ar EK, un tiesību uz aizstāvību īstenošanas.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra